Liepājas pašvaldības stipendiju piešķiršanas komisija izskatījusi 27 studentu iesniegumus, no kuriem Stipendiju piešķiršanas nolikumam atbilduši 19, informē pašvaldība.

Stipendijas vēlējās saņemt 15 vecāko kursu studenti, bet 12 studenti savu pieteikumus iesnieguši pirmo reizi pēc pirmā kursa pabeigšanas. Visvairāk stipendiju pieteikumus iesnieguši topošie inženieri un ārsti.

Par stipendiju piešķiršanu lems nākamajā komisijas sēdē - pēc sekmju izrakstu saņemšanas un konsultēšanās ar potenciālajiem darba devējiem.

Stipendiju nolikumam atbilda seši no 12 saņemtajiem otrā kursa studentu pieteikumiem. Ar šiem studentiem vēl tiks veiktas papildus pārrunas, pieaicinot potenciālos darba devējus.

Savukārt 13 vecāko kursu studentiem, kuri arī turpmāk vēlas saņemt pašvaldības stipendijas, būs jāiesniedz sekmju izraksti, jo nolikums paredz, ka sekmju vidējais vērtējums nav zemāks par 7 ballēm. Komisijā tika pārrunātas arī iespējamo atbalstāmo specialitāšu saraksts nākamajam mācību gadam. Kā zināms, šogad pašvaldības stipendiju piešķiršanai atbalstāmās profesionālo studiju specialitātes ir: arhitekts, inženierzinātņu speciālists (būvniecības, siltuma, gāzes, ūdens tehnoloģiju, transportbūvju, enerģētikas un elektronikas inženieris, medicīnas fizikālo tehnoloģiju speciālists, ārsts.

Šogad «SEB banka» Latvijā īsteno nebijušu vasaras prakses programmu jauniešiem – «YouthLAB».

Tajā bija aicināti pieteikties studenti, kuri vēlas ne tikai gūt pieredzi darbā bankā un pilnveidoties, bet arī piedalīties tieši jauniešiem domātu bankas pakalpojumu izstrādē. Latvijā programmā šogad ir iesaistīti 16 jaunieši, kuriem prakses vietas «SEB bankā» ir komunikācijas, mārketinga, biznesa attīstības, finanšu un korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldēs. Pagājušā nedēļā programmas dalībniekiem bija iepazīšanas diena, kad viņi tika sadalīti komandās un viņiem tika uzdoti biznesa izaicinājumi, ko būs jāatrisina līdz vasaras beigām. Par to, kā viņiem veiksies ar šo uzdevumu izpildi, jaunieši veidos iknedēļas video blogus, ko publicēs «Youtube» un sociālajos tīklos, stāsta Jeļena Kontusa, «SEB bankas» Korporatīvās komunikācijas pārvaldes Komunikācijas projektu vadītāja.

Šajā rudenī darbību sāks Latvijā pirmā virtuālās realitātes (VR) spēļu dizaina skola “Dateks Gaming School” (DGS).

Tajā jaunieši, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, varēs apgūt virtuālās realitātes spēļu dizaina prasmes. Skolu izveidojis un aprīkojis Latvijā lielākais datoru komplektēšanas un sastāvdaļu tirdzniecības uzņēmums “Dateks Grupa”, piesaistot virtuālās realitātes jomā atzītus speciālistus.

Jaunā ārpusskolas interešu izglītības programma “Dateks Gaming School” pirmo audzēkņu apmācības uzsāks jau šī gada septembrī, un mācību kurss plānots deviņu mēnešu garumā. Šajā laikā jaunieši, izmantojot jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas, apgūs 3D dizainu un animāciju, lai, kopīgi sadarbojoties un strādājot, mācību noslēgumā izveidotu katrs savu datorspēli.

“Interešu izglītība ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā palīdzēt bērniem un jauniešiem virzīt savu zinātkāri un entuziasmu uz jēgpilnu personības attīstību. Turklāt virtuālās realitātes žanram šobrīd ir milzīgs izaugsmes potenciāls, jauniešiem Latvijā līdz šim nav bijušas pieejamas iespējas padziļināti apgūt zināšanas par dizaina, objektu interakciju un animācijas veidošanu virtuālajā vidē,” savu motivāciju izveidot skolu skaidro DGS izveidotājs un “Dateks grupas” valdes loceklis Imants Mūrnieks, uzsverot, ka skola palīdzēs jauniešiem pārorientēties no satura patērētājiem uz tā radītājiem, sniedzot viņiem gandarījumu no jaunrades procesa.

Lai finansiāli atbalstītu augstākajā izglītībā studējošos un mazinātu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas uz izglītības nozari, no 1.septembra līdz 31.decembrim studentu minimālo mēneša stipendijas apmērs tiks palielinātas no 99,6 eiro līdz 200 eiro, otrdien lēma Ministru kabinetā.

Šī mērķa realizēšanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno tērēt 2,04 miljonus eiro. Finansējumu ministrija gūs, veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.

Attiecīgi IZM no kopējā finansējuma tiks piešķirti 1 443 508 eiro, Veselības ministrijai - 254 411 eiro, Zemkopības ministrijai - 202 387 eiro, Kultūras ministrijai - 138 040 eiro un Labklājības ministrijai - 1654 eiro.

IZM izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, jo, ministrijas ieskatā, joprojām pastāv risks, ka Covid-19 infekcijas radītās sociālekonomiskās krīzes dēļ liels studējošo skaits varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīgāka darba tirgus situācija.

SEB banka jau ceturto gadu sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) fondu īsteno stipendiju programmu universitātes pirmā kursa studentiem. Sestdien, 27. septembrī, studentiem ar augstākajiem sasniegumiem tiks pasniegta stipendija 1200 latu apmērā, kas tiks izmaksāta pirmā studiju gada laikā.

Stipendiju programma LU pirmā kursa studentiem tiek piešķirta, izvērtējot jauno studentu iestājeksāmenu rezultātus un panākumus olimpiādēs. 2008. gadā SEB bankas stipendiju saņem septiņi Latvijas Universitātes pirmkursnieki: Artūrs Bačkurs (datorzinātnes, Fizikas un matemātikas fakultāte), Gints Kalniņš (bioloģija, Bioloģijas fakultāte), Rihards Husko (angļu filoloģija, Moderno valodu fakultāte), Jānis Jermaks (ķīmija, Ķīmijas fakultāte), Kristīne Vībane (socioloģija, Sociālo zinātņu fakultāte), Jekaterina Čižova (vides zinātne, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte) un Inese Lipšāne (baltu filoloģija, Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte).

31. maijā Latvijas Ārstu biedrības telpās svinīgi tika pasniegtas piecas pasaulē izcilo ārstu brāļu Zariņu medicīnas studiju stipendijas, no kurām trīs tika piešķirtas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstu profesionālai attīstībai, izcilībai un studiju ceļojumiem. Zariņa stipendijas medicīnā pasniegt personīgi Rīgā bija ieradies Hārvarda universitātes ortopēdijas profesors Bertrams Zariņš.

Jauniedibināto stipendiju Akadēmiskā attīstība un izcilība 20 000 ASV dolāru vērtībā saņēma Aknu tranplantācijas vienība Stradiņa slimnīcas galvenā ķirurga Jāņa Vilmaņa vadībā. Kā norāda Jānis Vilmanis: «Komandas sastāvā ir ne tikai ķirurgi, bet arī gastroenterologi, anesteziologi un infektologs, kuri jau šogad dosies uz Portugāli, kur divu līdz trīs mēnešu laikā varēs piedalīties praktiskās operācijās. Šajā centrā ik gadu veic vairāk nekā 150 aknu transplantācijas. Šāds atbalsts ir ar īpašu pievienoto vērtību, jo pēc pirmās aknu transplantācijas Latvijā, kas notika pirms pieciem gadiem, šogad valsts ir apņēmusies uzsākt pirmo aknu transplantācijas operāciju apmaksu no valsts budžeta. Mūsu speciālisti jau pierādījuši, ka spēj sekmīgi veikt aknu tranpslantāciju Latvijā un atgriezt pacientu pilnvērtīgā dzīvē. Šī stipendija ir būtisks atbalsts, jo programmas ieviešanas izmaksās nav paredzēts īpašs finansējums mediķu apmācībai.»

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, vienreizējas stipendijas apmērs ir kļuvis divreiz lielāks. Bakalaura un maģistra studiju programmās tas pieaudzis no 99,60 līdz 199,20 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tas ir maksimālais pieļaujamais vienreizējās stipendijas apmērs, taču par konkrēto stipendijas apmēru lemj pati augstskola. Stipendijas palielinātā apmērā sāks izmaksāt no 2016.gada 1.septembra.

Grozījumi noteikumos precizē kritērijus vienreizējās un paaugstinātās stipendijas piešķiršanai. Stipendiju var piešķirta par īpašiem sasniegumiem, lai veicinātu studentu sekmes, zinātnisko pētniecību, izaugsmi un piedalīšanos augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Tā kalpos ne vien studentu motivēšanai, bet kā vienreizējs sociālais atbalsts veicinās arī augstākās izglītības pieejamību.

Grozījumi precizē arī stipendiju piešķiršanas konkursa kārtību, nosakot, ka tas ir īstenojams konkrētās studiju programmas ietvaros. Turpmāk, piešķirot stipendijas kādā studiju programmā, tās tiks sadalītas pa akadēmiskajiem gadiem proporcionāli valsts finansētajās studiju vietās studējošo skaitam katrā akadēmiskajā gadā.

No 1. septembra sākusies pieteikšanās Hansabankas, Latvijas Universitātes Fonda un 15 Latvijas augstskolu stipendiju konkursam Open Mind. Stipendiju konkursa noslēgumā tiks noteikti tie 26 studenti vai studentu grupas, kuri svinīgā apbalvošanas ceremonijā saņems Open Mind Lielās stipendijas 1000 latu vērtībā. Kopējais balvu fonds šī gada konkursam ir 38 500.

Stipendiju konkursā 2. – 4. kursa studenti ir aicināti jau tagad iesniegt savu darbu projektus konkursa 1. kārtai savās augstskolās.

Stipendiju konkursā Open Mind iesaistītas 15 Latvijas augstākās izglītības mācību iestādes. Studentiem būs iespēja veikt pētnieciskos darbus par vairāk nekā 90 dažādām aktuālām tēmām - tādās jomās kā ekonomika un finanses, mārketings, sabiedriskās attiecības un komunikācijas zinātne, uzņēmējdarbības vadība, personāla vadība, modernās tehnoloģijas, inovācijas, sociālā atbildība un izglītība. Turklāt konkursa tēmas iespējams apvienot arī ar kursa vai bakalaura darba tēmām un izstrādi.

Tēmu klāstā šogad dominē tieši sabiedrībai aktuālie jautājumi, un šī ir iespēja studentiem ar saviem pētījumiem palīdzēt gan sabiedriskajām organizācijām, gan lieliem uzņēmumiem – no vides aizsardzības līdz aktuālajām ekonomikas norisēm. Studentiem būs plašas iespēja izpētīt jautājumus no dabai draudzīga mājokļa iekārtošanas un brīvprātīgā darba nozīmes sabiedrībā līdz nanotehnoloģiju izmantojuma iespējām medicīnas aprūpes sfērā Latvijā un zināšanu vadībai. Katrai tēmai būs savs pieredzējis mentors, kas darba izstrādes gaitā dalīsies savā pieredzē un zināšanās, tādējādi palīdzot studentiem savienot savas akadēmiskās zināšanas ar praktisko vidi.

Nolūkā godināt labākos bakalaura un maģistra darbus Baltijā vērtspapīru tirgus jomā, jau otro gadu pēc kārtas Nasdaq Baltic organizē Stipendiju konkursu, kas ir daļa no plašāka pasākumu kopuma jauno profesionāļu intereses un zināšanu par finanšu tirgiem veicināšanā, informē biržas pārstāvji.

Nasdaq Baltic Stipendiju konkursa pirmās vietas ieguvējs saņems naudas balvu 1000 eiro apmērā, 2. vietas ieguvējs - 500 eiro un 3.vietas ieguvējs - 250 eiro (pēc nodokļu nomaksas). Stipendiju konkursa finālisti tiks paziņoti un apbalvoti ikgadējās Baltic Market Awards ceremonijas laikā 2017. gada sākumā.

Nasdaq uzskata, ka jaunie prāti veido mūsu kopīgo nākotni, un Stipendiju konkurss ir labs veids, kā savienot jauniešu spožākos prātus un biznesu, pauž Arminta Saladžiene, Nasdaq Baltic vadītāja.

Stipendiju konkursā 2015.gadā kopumā tika iesniegti 45 darbi no sešām valstīm. Akadēmiskais ieguldījums, oriģinalitāte, novitāte un pielietojamība – tie ir tikai daži no vērtēšanas kritērijiem. Latiņa ir uzstādīta ļoti augstu, un mēs mudinām visus potenciālos sāncenšus pieņemt šo izaicinājumu, viņa piebilst.

No šā gada 16. septembra līdz 11. oktobrim jaunie un vēl tikai topošie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” un SIA “Centrālā laboratorija” izveidotajai skolotāju stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”.

Pavasarī stipendiju pasniedza sešiem jaunajiem skolotājiem un šoruden 3000 eiro saņems vēl četri izcilākie jaunie skolotāji. Kopumā stipendiju saņēmuši jau 11 jaunie skolotāji.

Jauno skolotāju atbalsta programma “Starp mums ir ķīmija!” ir Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” ilgtermiņa sociālā iniciatīva, kurai šajā gadā pievienojās arī “Centrālā laboratorija”, tādējādi kopējam programmas finansējuma apjomam piecu gadu periodā sasniedzot jau 135 tūkstošus eiro, kas sniegs iespēju atbalstīt 45 jaunos skolotājus.

Ik gadu ar stipendijām 3000 eiro apmērā tiek atbalstīti 10 jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji, motivējot viņus turpināt darbu skolās un vienlaikus ceļot arī šīs, sabiedrībai tik nozīmīgās, profesijas prestižu.

Ar Baltijas-Amerikas Brīvības fonda stipendiju Ventspils Augstskolas vadošais astronomijas pētnieks Boriss Rjabovs dosies uz ASV pētīt saules plankumus.

Šā gada pavasarī un vasarā uz ASV pavisam dosies divdesmit pieci Baltijas valstu pārstāvji, lai papildinātu profesionālās zināšanas un prasmes Baltijas-Amerikas Brīvības fonda piedāvāto stipendiju programmu ietvaros. Stipendijas ir ieguvuši un pusgadu līdz gadu ASV pavadīs vienpadsmit Latvijas, astoņi Igaunijas un seši Lietuvas studenti un zinātnieki.

Pagājušā gada nogalē noslēdzās Baltijas-Amerikas Brīvības fonda (BAFF – Baltic-American Freedom Foundation) trešais stipendiju konkurss. Fonds saņēma 104 pieteikumus – 97 no augstskolu studentiem un absolventiem, kuri vēlējās piedalīties BAFF Profesionālās prakses programmā, un 7 no zinātniekiem, kuri vēlējās veikt pētījumus ASV universitātēs un zinātniskajos centros. Dalībai Profesionālās prakses programmā tika izvēlēti 20 labākie dalībnieki – astoņi no Latvijas, un pa sešiem no Igaunijas un Lietuvas. Savukārt BAFF Pētniecības programmā tika uzņemti pieci pētnieki – trīs no Latvijas un divi no Igaunijas.

Latvijas Universitātes Fonds izsludinājis pieteikšanos Universitātes mecenātu stipendijām. Šajā akadēmiskajā mācību gadā studentiem piešķirs stipendijas 18 dažādu mecenātu stipendiju programmās, un to kopējais apjoms pārsniedz LVL 140 000.

LU Fonda mecenātu stipendijām aicināti pieteikties studenti, kam ir apgrūtināti materiālie vai sociālie apstākļi, kas sevi uzskata par labāko un centīgāko konkrētajā zinātņu nozarē, kas ir talantīgi sportisti un kas ir sabiedriski aktīvi – jaunie talanti, kas nes Universitātes un Latvijas vārdu plašākā pasaulē.

Stipendiju programmas izveidotas sadarbībā ar mecenātiem, un katrai no tām definēti pieteikšanās kritēriji. Tā, piemēram, ir īpašas stipendijas konkrētu zinātņu nozaru studentiem, korporāciju aktīvistiem, stipendijas, kurām vienīgie piešķiršanas kritēriji ir sociāli ekonomiskie apstākļi un sekmes, kā arī īpaša jaunajiem vecākiem paredzēta atbalsta programma. Būtiski, ka vairākām Latvijas Universitātes mecenātu stipendijām aicināti pieteikties arī citu augstākās izglītības iestāžu studenti.

Ceturtdien, 24. jūlijā Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija Deloitte stipendiju programmas Student Awards ietvaros seši labāko darbu autori prezentēja savus darbus, ko novērtēja Deloitte speciālisti un piešķīra trīs labāko bakalaura un maģistra darbu autoriem finanšu, ekonomikas, uzņēmējdarbības un jurisprudences specialitātēs stipendijas par kopējo vērtību 3 000 LVL.

Maija Gutke, Jolanta Azaucka saņēma stipendiju 1500 LVL apmērā par bakalaura darbu Does Cross Listing on the Warsaw Stock Exchange Lead to Higher Company Valuations? Case Studies of 10 companies.

Aleksejs Jevstafjevs un Inga Zarecka saņēma 750 LVL lielu stipendiju par bakalaura darbu The Effect of Corporate Information Disclosure on the Value of Stock Returns of the Baltic Listed Companies: to Read or not to Read an Annual Report?

Aleksejs Krečetovs un Aleksandrs Popovičs saņēma 750 LVL lielu stipendiju par bakalaura darbu To What Extent Do Differences in Institutional and Legal Environments Explain Variations in IPO Underpricing? Evidence from CEE Countries.

Līdz šim finansiālais atbalsts valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanai 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem tika izvirzīts kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte 2022. gada budžetam, tomēr skaidrība par stipendijas apmēru 2021. gada rudens semestrim vēl joprojām nav, informē Latvijas Studentu apvienībā (LSA).

Studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim tā jau 17 gadus bijusi 99,60 eiro/mēnesī, bet šajā mācību gadā tā tika dubultota, sasniedzot 200 eiro/ mēnesī. Palielināts tika arī kopējais stipendiju saņēmēju skaits – tās papildus piešķīra vēl 743 studentiem.

Reģistrācija studijām drīz beigsies un jaunais mācību gads straujiem soļiem tuvojas, taču studējošajiem skaidrības par stipendijas apmēru nav. Vai tā tiks atkal samazināta, vai tomēr būs lēmums to saglabāt dubultotajā apmērā? Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir atcelta, ekonomiskā pandēmijas krīze studējošo un viņu ģimeņu budžetos nav beigusies, norāda LSA.

Šā gada 24. oktobrī notikušajā jau otrajā Dabaszinību skolotāju dienā Latvijas zāļu ražošanas uzņēmumā “Olpha” tika pasniegtas nākamās četras stipendijas jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem katra 3000 eiro vērtībā.

Pusotra gada laikā kopš programmas sākuma “Olpha” un “Centrālās laboratorijas” jauno skolotāju atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!” stipendijas saņēmuši jau 15 jaunie speciālisti, kopējam ieguldījumam sasniedzot 45 000 eiro.

Šajā rudenī 3000 eiro lielu stipendiju no “Olpha” saņēma Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu fakultātes students, Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas dabaszinību skolotājs Rihards Elmārs Vanka-Treifelds un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas ķīmijas skolotājs Toms Pulle. Savukārt stipendiju no “Centrālās laboratorijas” ieguva LU Izglītības zinātņu fakultātes studente un Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinību skolotāja Izolde Helma Gūtmane un LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes studente, RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotāja Margarita Baranova.

Tikai aptuveni viena sestā daļa jauniešu (16%) vislabprātāk veidotu paši savu biznesu vai strādātu ģimenes uzņēmumā, liecina «Swedbank» veiktā jauniešu aptauja.

Šādu izvēli biežāk minējuši jaunieši pēc 24 gadu vecumā (23% no aptaujātajiem), bet salīdzinoši retāk tie, kuri tikko beiguši vidusskolu vai uzsākuši studijas (10%),

No datiem izriet, ka stabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par savu nākotnes darba vietu. Lai gan uzņēmējdarbības gars pieaug, vairums izvēlētos darbu stabilā uzņēmumā - vairāk nekā puse no studiju vecuma jauniešiem (53%) vislabprātāk uzsāktu darba gaitas kādā jau sevi apliecinājušā uzņēmumā. No aptaujātajiem jauniešiem trešdaļa vēlētos strādāt nelielā vai vidējā uzņēmumā, bet ceturtdaļa – kādā no lielajiem uzņēmumiem. Interesanti, ka jaunuzņēmumos jeb start-up uzņēmumos darba gaitas uzsākt būtu gatavi vien 6% jauniešu.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Vītolu fonds ceturtdien, 17.maijā saņēmis lielāko ziedojumu fonda pastāvēšanas vēsturē - 5 miljonus Austrālijas dolāru jeb vairāk nekā 3 miljonus eiro tam ziedojis Gunārs Šterns, informē fonda pārstāvji.

Visus dzīves laikā uzkrātos līdzekļus viņš ir novēlējis Latvijas jauniešu izglītošanai.

Jau pirms vairākiem gadiem Šternu ģimene dibināja Gunāra dzīvesbiedres Metas tēva, docenta Jāņa Fridrichsona, piemiņas stipendiju, kura tiek piešķirta Latvijas Universitātē studējošajiem jauniešiem. Taču šobrīd saņemtais testamentārais ziedojums ne vien dāvā cerību tik daudziem talantīgiem, bet mazturīgiem Latvijas jauniešiem iegūt augstāko izglītību, bet arī apliecina ziedotāja uzticību Vītolu fonda darbam.

Gunārs Šterns piedzima Rīgā 1930. gada 17. janvārī, bet uzauga Ziemeļvidzemē, skaistajā Gulbenes un Alūksnes apkārtnē. Kad četrdesmito gadu beigās sākās izceļošana uz citām valstīm, Šternu ģimene devās uz Austrāliju.

Pasaulē lielākā izglītības organizācija jauniešiem “Junior Achievement Worldwide” (JA) otro gadu pēc kārtas izvirzīta Nobela miera prēmijai.

Organizācija jau vairāk nekā 30 gadus ir pārstāvēta arī Latvijā, īstenojot praktiskās uzņēmējdarbības un karjeras izglītību jau 260 Latvijas skolās.

“Pētījumi rāda, ka uzņēmējdarbības izglītība ne tikai sagatavo jauniešus uzņēmējdarbībai, tā attīsta darbam nepieciešamās prasmes, veicina radošumu un neatlaidību. Agrīna pieredze, ko jaunieši gūst attīstot savus mācību uzņēmumus, palīdz tiem attīstīt pašefektivitāti, kas nodrošina dzīves mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no šķēršļiem, kas jāpārvar. Šī izglītība daudziem jauniešiem atklāj pasauli, ar kuru ne vienmēr vecāki var iepazīstināt, tā maina viņu dzīves gājumu, nodrošinot darba prasmes un ekonomiskās iespējas,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Izsludināts konkurss uz Fulbraita zinātnes un tehnoloģiju programmas stipendijām doktorantūras studentiem nākamajam mācību gadam, ziņo ASV vēstniecība Rīgā.

ASV vēstniecība sadarbībā ar ASV Valsts departamenta Izglītības un kultūras lietu biroju un Starptautiskās Izglītības institūtu izsludinājusi konkursu uz Fulbraita zinātnes un tehnoloģiju programmas stipendiju. Tā tiek piešķirta doktorantūras studijām zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā vadošajās ASV universitātēs šajās nozarēs. Studenti, kas saņems šīs stipendijas, tiks uzņemti doktorantūras programmās ASV universitātēs 2012./1013. akadēmiskajā gadā. Programmas ietvaros iespējams saņemt stipendiju līdz pat trīs gadu studiju periodam.

Pretendentiem jābūt oficiāli reģistrētiem Latvijas iedzīvotājiem ar Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pasi un līdz 2012. gada 1. augustam jābūt ieguvušiem bakalaura grādu, kā arī labi jāpārvalda angļu valoda. Kā informē vēstniecībā, vispirms notiks konkursa dalībnieku atlase Latvijā, bet labākos pieteikumus nosūtīs uz ASV, kur viņi tiks vērtēti starptautiskā līmenī. Līdz šim neviens students no Latvijas vēl nav saņēmis šo stipendiju, lai arī pagājušajā gadā vairāki pieteikumi tikuši nosūtīti uz ASV.

Šveices Stipendiju fonds no pieciem Latvijas iesniegtajiem projektiem finansēs trīs, piešķirot tiem 111, 65 tūkst. Ls, kas segs pētnieku atalgojumu un ceļa izdevumus.

No Latvijas stipendiju saņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorante Inese Bērziņa. Viņa projektā «Anaplasma phagocytophilum saistība ar ādas slimībām A.phagocytophilum seropozitīviem suņiem» pētīs ērču pārnēsātu slimību izplatību suņiem Latvijā.

Otrs stipendiāts ir Rīgas Tehniskās universitātes jaunais zinātnieks Mihails Kuļikovs. Viņa projekta nosaukums ir «Atbalsts liela mēroga informācijas sistēmu iteratīvai izstrādei». M.Kuļikovs pievērsīsies divu problēmu risināšanai. Pirmkārt, izveidos programmnodrošinājumus, kuri vienkāršos procesus iteratīvās izstrādes laikā (fāzē). Otrkārt, izpētīs iespējas radīt kontekstorientētās objektu datubāzes.

ASV vēstniecība izsludina gadskārtējo ASV valdības konkursu uz Fulbraita programmas stipendijām studentiem un pētniekiem 2009./2010. mācību gadam.

Fulbraita stipendija tiek piešķirta uz vienu mācību gadu un tā sedz mācību maksu ASV universitātē (studentiem), veselības apdrošināšanu, uzturēšanās un ceļa izdevumus. Pretendentiem uz stipendiju jābūt oficiāli reģistrētiem Latvijas iedzīvotājiem. Pieteikšanās laikā pretendentiem jāatrodas Latvijā, Db.lv informē ASV vēstniecība Rīgā, Preses un kultūras nodaļa.

Piesakoties uz šo stipendiju, studentiem līdz 2009. gadam jābūt ieguvušiem vismaz bakalaura līmeņa izglītību. Iespējams pieteikties studijām jebkurā jomā, izņemot medicīnu. Uz stipendiju pētījumiem var pretendēt akadēmiķi vai augstskolu mācībspēki, kas jau ieguvuši doktora grādu vai gatavojas pabeigt disertāciju. Iespējams pieteikties arī uz pētījumu veikšanu jebkurā jomā, izņemot medicīnu.