Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija aicina premjeru Krišjāni Kariņu (JV) apturēt olu importu no trešajām valstīm, tostarp Ukrainas, aģentūru LETA informēja asociācijā.

Asociācijā atgādināja, ka šā gada jūnijā Latvijas valdība lēma piešķirt papildus līdzekļus pastiprinātai importa olu un olu produktu no Ukrainas kontrolei. «Papildus pārbaužu laikā ir atklāts, ka salmonellu satur pat termiski apstrādāti produkti, kas liek domāt par higiēnas līmeni Ukrainas ražotnēs,» norāda asociācijā, paužot bažas par Latvijas patērētāju veselības drošību, jo imports no Ukrainas veido trešdaļu no visu importēto olu apjoma. Asociācija 14.augustā nosūtījusi premjeram aicinājumu nekavējoties apturēt olu un olu produktu importu no trešajām valstīm.

Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija vēstulē premjeram norāda uz tās rīcībā esošo zvērinātu advokātu biroja «Eversheds Sutherland Bitāns» ziņojumu par tiesiskajiem pamatiem aizliegumam importēt olu izstrādājumus no Ukrainas uz Latviju un Eiropas Savienību (ES). Ziņojuma secinājumos norādīts, ka pēc tam, kad ES dalībvalsts ziņojusi par konstatēto neatbilstību saistībā ar importēto pārtiku un pastāv risks, ka sabiedrības veselība var tik apdraudēta, dalībvalstij jāziņo Eiropas Komisijai (EK) par nepieciešamību noteikt kādu no ES normatīvajos aktos noteiktajiem pasākumiem, kuru starpā ir konkrētās pārtikas importa no attiecīgās trešās valsts aizliegšana.

Latvijas olu ražotāji vērsušies pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un citām atbildīgām institūcijām, aicinot veikt ļoti nopietnas pārbaudes no Ukrainas importētām olām saistībā ar salmonellas konstatēšanu no Ukrainas vestajā olu baltuma masā, informēja Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijā.

Asociācijā uzsvēra, ka notikušais nebūt nav pārsteigums, jo no trešajām valstīm importētajām olām pārbaudes uz robežas tiek veiktas tikai izlases kārtā, nevis visai ievestajai produkcijai, un tas nozīmē, ka tirgū var nokļūt arī ļoti lielas inficētu produktu partijas, izraisot masveida inficēšanos un līdz ar to nopietnus draudus patērētāju veselībai un pat dzīvībai.

«Valsts iestāžu, tostarp likumdevēju un valdības nepiedodamas iecietības dēļ tas ir tikai laika jautājums, kad Latvijā notiks pirmā masveida inficēšanās vai saindēšanās ar olām, olu produktiem vai mājputnu gaļu, kas ievesta no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un ir nepietiekami pārbaudīta vai pat vispār nav pārbaudīta, kā tas bieži notiek pašlaik,» pauda asociācijā.

Alūksnes putnu ferma pavasarī noslēgs trešās putnu novietnes rekonstrukciju, kurā investēti apmēram 4 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Piecu gadu laikā teritorija attīstīta par vienu no modernākajām ražotnēm Ziemeļeiropā, 10 reizes palielinot olu ražošanas apjomu.

Kopš 2014.gada Alūksnes putnu fermā, kas šogad februārī atzīmē 60 gadu pastāvēšanas jubileju, īstenoti divi investīciju projekti uzņēmuma darbības paplašināšanai un modernizācijai. Sākotnējā posmā, atbilstoši jaunajām ES Direktīvas 99/74/EK prasībām, bija nepieciešams pilnībā modernizēt ražotni, lai tā vispār spētu darboties. Veicot turpmāko ražotnes paplašināšanu, investīciju otrā cikla ietvaros īstenota otrās novietnes rekonstrukcija, kurā notiek olu ražošana, izmantojot metodi, ko arvien plašāk pielieto pasaulē – «Nr.2: Kūtī dētas olas» (t.i. dējējvistas dzīvo kūtī ārpus sprostiem).

Olu ražošanas uzņēmuma AS Balticovo apgrozījums 2015. gadā sasniedzis 45,9 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, kad uzņēmums apgrozīja 42,8 miljonus eiro, informē AS Balticovo sabiedrisko attiecību speciālists Armands Šterns.

Pērn saražoti 620 miljoni olu, kas ir 9% vairāk nekā pērn. Uzņēmuma peļņa 2015. gadā bija 5,6 miljoni eiro, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar 2014. gadā nopelnītajiem 2,15 miljoniem eiro. Eksports 2015. gadā veidoja 65% no uzņēmuma apgrozījuma.

AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Vadims Vlasovs komentējot 2015. gada rezultātus norāda: «Pagājušā gada veiksmīgos peļņas rādītājus sekmēja negaidīti augstās olu cenas Eiropā, ko pērn izraisīja putnu gripas uzliesmojums ASV. Šie tik labvēlīgie apstākļi Eiropas olu ražotājiem tik spēji cik sākušies, beidzās jau 2016. gada sākumā un jau radījuši milzīgu olu pārprodukciju un cenu kritumu. Jau šobrīd ir zināms, ka pēc veiksmīgi aizvadītā gada, seko pārbaudījumu pilns 2016. gads daudziem olu ražotājiem Eiropā.»

2021. gadā Latvija no Ukrainas importēja 38,5 miljonus svaigu mājas vistu olu 2,4 miljonu eiro vērtībā, kas ir 20,2 % no kopējā svaigu mājas vistu olu importa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas vistu olu eksports ir aptuveni divreiz lielāks par importu – pērn Latvija eksportēja* 385,8 miljonus olu 26,3 miljonu eiro vērtībā, galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju un Čehiju.

Vidējā desmit olu iepakojuma cena 2021. gadā svārstījās no 1,65 eiro (septembrī) līdz pat 1,86 eiro (novembrī). Šī gada martā vidējā olu cena sasniedza 1,88 eiro.

Latvijā 2021. gadā* tika saražoti 825,6 miljoni olu, kas ir par 23,8 miljoniem jeb 3,0 % vairāk salīdzinājumā ar 2020. gadu.

Uz vienu iedzīvotāju tika saražotas 438 olas. Pērn no kopējā saražoto olu daudzuma 97 % bija vistu olas (2020. gadā – 99 %). 2021. gada beigās* dējējvistu skaits Latvijā pieauga par 50,1 tūkstoti jeb 1,5 %. Vidēji no vienas dējējvistas ieguva 299 olas, kas ir par 2,6 % mazāk nekā 2020. gadā.

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo nākotnē plāno sākt eksportu uz Honkongu, Vjetnamu un Taivānu, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas komunikācijas un attīstības direktors Toma Auškāps.

Viņš teica, ka uzņēmums šogad sācis produkcijas eksportu uz Kazahstānu un aktīvi attīsta eksportu arī uz Dubaiju, kur uzņēmums audzē klientu bāzi.

Tāpat kompānija aktīvi strādā pie tā, lai nākotnē apgūtu Honkongas, Vjetnamas un Taivānas tirgus, uz kurieni uzņēmums produkciju pagaidām vēl neeksportē. Uz šiem tirgiem plānots vest augstas pievienotās vērtības produktus saldētā veidā, piemēram, olu kulteņus un citus šķidrus olu produktus, kas iztur garo pārvadāšanas laiku.

Auškāps piebilda, ka ir grūti pateikt, kad precīzi Balticovo eksports uz iepriekš minētajām valstīm sāksies, jo jaunu tirgu apguve ir darbietilpīgs process un aizņem ilgāku laiku. «Mūsu iekļūšana Dubaijas tirgū arī bija ļoti garš process, četrus gadus braucām uz izstādēm, un pagāja ļoti ilgs laiks, kamēr klienti mūs novērtēja. Ilgs laiks ir nepieciešams arī, lai caur Pārtikas un veterināro dienestu notiktu sertifikātu saskaņošana starp valstīm. Tagad mēs gaidām Honkongas pārstāvjus Latvijā uz auditu. Dokumenti ir saskaņoti, bet vēl ir vajadzīgs audits. Tālāk seko darbs pie produktu pielāgošanas klientiem, marķējuma, iepakojuma un iepakojuma apdrukām. Svarīgi atrast arī pareizo loģistikas partneri,» pieredzē dalījās Auškāps.

Nav noslēpums, ka katra ražotāja interesēs ir iemantot pircēju uzticību un apliecināt sevi esošos un jaunos tirgos, piedāvājot nemainīgi labu produktu klāstu, kas ir konkurētspējīgs ar citu ražotāju piedāvājumu. Eksports ir viena no ražotāju prioritātēm, tiecoties pēc iespējas sevi pierādīt ne tikai vietējā tirgū, bet arī tālākās zemēs.

Lēmumu eksportēt uzņēmums parasti pieņem brīdī, kad vietējais tirgus jau ir apgūts un tā ražošanas jauda pārsniedz vietējo pirktspēju, vai arī ja tam ir izredzes iegūt lielāku peļņu citā tirgū. Taču pirms eksporta uzsākšanas svarīgi ir konsultēties ar ekspertiem un saprast, ka eksporta tirgus apgūšana prasa nopietnu plānošanu, kā arī finanšu resursus eksporta stratēģijas realizēšanai. Stratēģijā jāizvirza eksporta mērķi, jāformulē piedāvājums un eksporta plāns. Šo stratēģiju ir būtiski veidot vairāku gadu perspektīvā, to periodiski pārskatot un izvērtējot, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju kā vietējā, tā eksporta tirgū.

Pirms eksporta stratēģijas izstrādes katram uzņēmumam ir jāizvērtē, kādos apmēros ir apgūts vietējais tirgus un vai ir izmantotas visas tā piedāvātās iespējas, jo jaunu tirgu apguve ir ļoti darbietilpīgs process. Mēs Balticovo to ļoti labi apzināmies, ņemot vērā, ka aptuveni 70% no mūsu uzņēmuma apgrozījuma ģenerē eksports uz vairāk nekā 20 valstīm.

APF Holdings (APF), kurā ietilpst viens no lielākajiem Baltijas olu ražotājiem SIA Alūksnes putnu ferma, ir nodevis ekspluatācijā jaunu olu produktu ražošanas un noliktavu kompleksu Alūksnē, investējot vairāk kā 2,7 miljonus eiro.

Jaunajās ražošanas telpās jau ir uzstādītas iekārtas, kas tiek testētas un līdz šī gada beigām tiek plānots uzsākt olu pārstrādi dažādās produktu līnijās, piemēram, ražojot šķidro olu masu un olu baltuma, dzeltenuma un olu melanžas produktus biznesa klientiem (pārtikas ražotājiem, restorāniem, viesnīcām utml.). Iekārtas paredz pilnu ražošanas ciklu – no jēlām olām līdz iepakotam produktam dažādos tilpumos un formātos.

“Jaunais ražošanas un noliktavu komplekss ir daļa no mūsu stratēģiskā attīstības plāna uz ko balstījām mūsu akciju sākotnējo piedāvājumu 2023. gada nogalē. Mēs izvēršam ražošanu, diversificējot APF produktu piedāvājumu. Proteīns, ko cilvēki saņem no olām un olu produktiem ir viens no lētākajiem un pieejamākajiem proteīna veidiem un mēs vēlamies pilnībā izmantot šo tirgus pieprasījuma iespēju, ražojot arvien vairāk dažādus olu produktus. Mūsu mērķa tirgus šiem produktiem ir ne tikai Latvija, bet noteikti arī eksports uz dažādām Eiropas valstīm, kurās ir olu produktu deficīts,” saka Hermanis Dovgijs, SIA Alūksnes putnu ferma Valdes priekšsēdētājs.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Paredzams, ka septembrī Lietuvā ieradīsies Amerikas Savienoto Valstu eksperti, lai pārbaudītu potenciālos Lietuvas olu produkcijas eksportētājus, pastāstījis Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta direktors Jons Miļus, kas ticies ar ASV Lauksaimniecības ministra vietnieka pienākumu izpildītāju Maiklu Skjūzu.

Kā norādījusi zemkopības ministre Virgīnija Baltraitiene, olu produktu eksports būtu īpaši izdevīgs kompānijai Viči, kuras ražojumu sortimentā ir olu pulveris, olu baltumi un cita olu produkcija.

Skjūzs savukārt sacījis, ka saskata iespējas nākotnē paplašināt Lietuvas un ASV tirdzniecību, kuras apjoms šobrīd sasniedz 189 miljonus ASV dolāru.

Pēc viņa teiktā, arī ASV ieinteresētas eksportēt uz Lietuvu savu lauksaimniecības produkciju, piemēram, gaļu un ogas.

Kā liecina Lietuvas Zemkopības ministrijas dati, pērn tirdzniecība ar ASV augusi par 50%, galvenokārt saistībā ar piena produktu eksporta pieaugumu.

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Iegūtā piena apjoms pērn pieaudzis vien par 0,7%, tajā pašā laikā piena iepirkuma cenas samazinājušās par 25,7%.

2015. gadā Latvijā saražoti 85,4 tūkst. tonnu gaļas – par 1,3% vairāk nekā 2014. gadā. Nelielo kāpumu ietekmēja liellopu un putnu gaļas ražošanas apjoma pieaugums attiecīgi par 6,3% un 3,4%. Saražotais aitu gaļas apjoms pērn pieaudzis par 19,3%, savukārt cūkgaļas apjoms sarucis par 3%.

Gaļas vidējā iepirkuma cena samazinājās par 6,1% – no 1550 eiro par tonnu 2014. gadā līdz 1456 eiro 2015. gadā. Liellopu gaļas vidējā iepirkuma cena 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 1,2 % un sasniedza 1643 eiro. Pārējai gaļai iepirkuma cenas ir samazinājušās. Visvairāk iepirkuma cenas sarukušas cūkgaļai – par 11,6% (1312 eiro par tonnu), mazāk aitu gaļai – par 1,1% (3319 eiro par tonnu).

2021. gada sākumā Latvija eksportēja preces uz 179 valstīm, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos eksports ir pieaudzis par 14% jeb 590 miljoniem eiro iepretim šādam periodam pērn.

Apmēram piektā daļa no visām precēm eksportētas uz valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības un NVS. Tieši uz šo tālāko tirgu paplašināšanu lielā mērā būs vērsta Latvijas dalība Pasaules izstādē EXPO 2020 Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kurā piedalīsies arī Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" biedri, apgūstot jaunus izaugsmes ceļus pēc Covid-19 pandēmijas uzspiestās piebremzēšanas.

Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" mērķis ir panākt tādu ekosistēmu un atbalsta sistēmu, kas Latvijas eksportētājiem ļautu darboties starptautiskajos tirgos ar izaugsmi 30% gadā. Asociācijā uzsver – iespēja pozicionēt sevi pasaulei caur EXPO prizmu ļauj ne tikai iegūt atgriezenisko saiti, meklēt sadarbības partnerus un pircējus, bet arī izcelt Covid-19 laikā tapušos produkcijas jaunumus, apgūstot jaunus tirgus visā pasaulē, piesaistot investīcijas un veicinot Latvijas eksporta izaugsmi.

LOSP 2020.gadu vērtē kā gadu, kurš nozarēs ir ieviesis jucekli, izjaucot plānotu kopējo lauksaimniecības attīstību.

Sevišķi smagus izaicinājumus nākas pārdzīvot lopkopības nozarei, jo bez pandēmijas, tai nākas saskarties ar strauju izejvielu cenu pieaugumu, eksporta tirgus samazināšanos un arī dažādām dzīvnieku slimībām.

Šogad LOSP biedru pulks ir pieaudzis līdz 60 biedriem, kas dod vēl lielāku mandātu pārstāvēt lauksaimniekus, zivsaimniekus, mežsaimniekus un pārtikas pārstrādātājus. Īpašs prieks, ka šogad LOSP biedru pulkam pievienojās piekrastes zvejnieku biedrība "Mazjūras zvejnieki", kuru mērķis ir saglabāt Latvijas tradicionālo piekrastes zveju, kas ir unikāla un būtu saglabājams šis arods, pārnesot zināšanas no esošajiem piekrastes zvejniekiem uz jaunajiem zvejniekiem.

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no uz Krieviju eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta ir izslēdzis 21 Latvijas uzņēmumu, bet vēl 44 piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šāds lēmums tiek skaidrots ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti.

Kā informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta ir saņemts ziņojums, ka ir mainīta kārtība, kādā tiek uzturēti eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksti. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, ja uzņēmums triju gadu laikā nav eksportējis produkciju uz Krieviju, tas automātiski tiek dzēsts no eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta. Savukārt, ja produkcija uz Krieviju nav eksportēta no 18 līdz 36 mēnešiem, uzņēmumam tiek piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku.

Līdz šim uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstā bija kopumā 74 Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi. No tiem no saraksta izslēgts 21 uzņēmums, tostarp seši gaļas produktu ražotāji, divi piena produktu ražotāji, 12 zvejas produktu ražotāji, viens olu produktu ražotājs. Savukārt apturēta sertifikācija ir 44 uzņēmumiem, tostarp astoņiem gaļas ražotājiem, deviņiem piena ražotājiem, 26 zivju ražotājiem, vienam olu ražotājam.

Zemkopības ministrija (ZM) no tās pārraudzībā esošajām nozarēm Covid-19 seku mazināšanai iepriekš piešķirtajiem 45,5 miljoniem eiro pārtikas ražotājiem novirzīs 25,5 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.

ZM skaidroja, ka gan Latvijas, gan eksporta lauksaimniecības un pārtikas tirgū joprojām ir spēkā dažādi ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatības mazināšanu. Tirgus tendences liecina, ka situācija saglabājas nestabila un jūtīga ne tikai cūkgaļas un mājputnu gaļas nozarē, bet arī liellopu audzēšanas un citās nozarēs, tostarp dārzkopības kultūru audzēšanas un zivsaimniecības nozarēs.

Izmaiņas paredz, ka Ministru kabineta rīkojumā turpmāk netiks izdalītas atsevišķas lauksaimniecības nozares, bet paredzēta kopējā finansējuma aploksne 25,5 miljonu eiro apmērā būs paredzēta atbalstam pārtikas ražotājiem.

Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību gadījumos, kad Covid-19 izplatības ietekmē tirgus situācijas pasliktināšanās dēļ būtu nepieciešama ātra rīcība.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas ieradusies oficiālā vizītē Apvienotajos Arābu Emirātos, mudinājusi lietuviešu uzņēmējus, moderno tehnoloģiju speciālistus un lauksaimniekus apgūt šīs Persijas līča valsts tirgu un nostiprināties tajā.

Viņa norādījusi, ka Lietuvas zinātnieku prasmes var noderēt lāzeru tehnoloģiju centra attīstīšanā jaundibinātajā Masdaras zinātnes un tehnoloģiju universitātē Abū Dabī, savukārt uzņēmēji Apvienotajiem Arābu Emirātiem var piedāvāt saules baterijas.

Kā norādīts prezidentes preses dienesta paziņojumā, vizītes laikā pabeigta gaļas un olu eksporta sertifikātu saskaņošana, kas var pavērt Lietuvai tirdzniecības ceļus uz visu Persijas līča reģionu. Pašlaik Lietuvas uzņēmumi uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem eksportē labību, piena produktus un zivis, bet gaļai un olām īpašo prasību dēļ šis tirgus līdz šim bijis slēgts.

Grībauskaiti šai braucienā pavada ārlietu ministrs Lins Linkevičs, enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičiūns un uzņēmēju delegācija.

Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 25 labākos Latvijas eksporta zīmolus un desmit uzlecošās eksporta zvaigznes Rising Stars, informē kustības iniciatore, uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone.

«Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir un arī turpmāk būs eksports. Veiksmīgs eksportētājs ir radošs uzņēmējs ar labu biznesa ideju, rūpīgi izstrādātu biznesa plānu, ambicioziem mērķiem un spēju tos sasniegt,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

2015.gadā tituls The Red Jackets un simboliskā sarkanā žakete piešķirta ABLV Bank, vēja tuneļu ražotājam Aerodium Technologies, koka palešu ražotājam Baltic Block, olu produkcijas ražotājam Balticovo, BTA, mēbeļu ražotājam Daiļrade Koks, IT uzņēmumam DPA, neatstarojošā stikla pārklājuma ražotājam Groglass, zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, siltumtehnikas ražotājam Komfort, kūdras ieguves ražotājam Laflora, Latfood, Lattelecom Technology, audumu ražotājam Mežroze, elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājam Mikrotīkls, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam Nordic Plast, minerālmēslu ražotājam NPK Expert, zāļu ražotājam Olainfarm, iepakojuma materiālu ražotājam Polipaks, putnu gaļas ražotājam Putnu fabrika Ķekava, piena pārstrādes uzņēmumam Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Stradiņa universitātei, čarterkompānijai Smartlynx Airlines, kokapstrādes uzņēmumam Staļi, koka mēbeļu ražotājam Wenden Furniture.