Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.
Turpina aiziet no biržas
Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.
Tam apliecinājums ir pavisam jaunākais notikums, kad par aiziešanu no biržas jeb akciju izslēgšanu no regulētā tirgus paziņoja a/s PATA Saldus, kas par attiecīgu soli lems akcionāru ārkārtas sapulcē 2. septembrī. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka pēc pirmā paziņojuma uzņēmuma valde papildināja akcionāru sapulces darba kārtību ar vēl vienu lēmumprojektu – Akciju tirdzniecības uzsākšana Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North. Taču lēmuma būtību tas tikpat kā nemaina – uzņēmums nolēmis aiziet no biržas pamata akciju kotācijas sarakstiem.
Nesaprotama pasivitāte
Tas, ka virkni biržā kotēto uzņēmumu akcionāru tomēr neapmierina ne augstās prasības un izmaksas, ne arī biržas rīcība attiecībā uz emitentu kontroli nosacītas krīzes gadījumā, vairs nav jaunums. Te var atminēties, piemēram, Grindeks aiziešanu no biržas, kad lielākais uzņēmuma akcionārs šo soli raksturoja kā teju vienu no saviem dzīves pareizākajiem un labākajiem lēmumiem.
Jāatgādina, ka birža, maigi sakot, ļoti pasīvu lomu nospēlēja arī plašu rezonansi izraisījušajos a/s Olainfarm akcionāru karos, pilnīgi nekādi nereaģējot ne uz bēdīgi slavenajām "akcionāru sapulcēm mikroautobusā", ne arī citiem notikumiem, piemēram, pirms pāris mēnešiem, kad uzņēmumā tika īstenots reiderisma mēģinājums. Kā norāda kapitāla tirgus pārzinātāji, biržas pasivitātes dēļ, faktiski ļaujot uz likuma robežas balansējošajiem notikumiem ritēt savu gaitu, ļoti iespējams, gan uzņēmums, gan akcionāri, tostarp vismazāk aizsargātie mazie akcionāri, ir cietuši šobrīd naudā grūti aprēķināmus zaudējumus, bet uzņēmumam ir cietusi reputācija.
Taču Olainfarm sāgā bez vainas nav arī FKTK, kuras tiešajos pienākumos ir uzraudzīt kapitāla tirgu kopumā un sekmēt tā stabilitāti. Tā, piemēram, situācijā, kurā tā sauktie mazākuma akcionāri centās tiesā apturēt Olainfarm lielākā faktiskā akcionāra – a/s AB City – izteikto obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, tieši FKTK rīcība radījusi papildu neskaidrības. Neskatoties uz to, ka tiesa pieņēma izskatīšanai divu mazo akcionāru prasību atcelt FKTK lēmumu par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma atļauju AB City, šis tiesas lēmums nenozīmēja liegumu atpirkšanas procesu turpināt, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.
Taču FKTK juristi bija uzskatījuši savādāk, un, pārsteidzīgi lūdzot tiesai daļēji atjaunot FKTK lēmumu un atļaut turpināt akciju atpirkšanu, radīja iespējas atpirkuma pretiniekiem apgalvot, ka obligātais atpirkums ticis pilnībā apturēts vismaz līdz 24. augustam, kad tiesa plāno izskatīt šo FKTK lūgumu, – tas ir nedēļu pēc akciju atpirkšanas termiņa beigām 17. augustā. Jāpiebilst gan, ka paši atpirkuma pretinieki vēl tikai lūdz tiesu FKTK lēmumu apturēt, tātad mazo akcionāru ieskatā tas nemaz nav apturēts. Līdz ar to šobrīd iestājusies juridiski pretrunīga situācija, kas var atkal radīt kaitējumu gan uzņēmumam, gan akcionāriem, tostarp radot potenciālu risku ciest būtiskus finansiālus zaudējumus. Birža šajā situācijā ietur ierasto klusēšanas politiku.
Var pamest arī Olainfarm
Vienlaikus Dienas rīcībā nonākusi informācija, ka, ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem. Šo informāciju būtībā apstiprināja arī Olainfarm valdes priekšsēdētājs Jānis Buks, gan uzsverot, ka šobrīd nav pieņemti nekādi konkrēti lēmumi. "Varu apstiprināt – esmu dzirdējis kuluāru sarunas, ka atsevišķi uzņēmuma akcionāri par šādu iespējamu lēmumu domā. Taču jebkurā gadījumā šis nav valdes kompetences jautājums – būt vai nebūt biržā. Turklāt valde patlaban nekādu oficiālu informāciju vai uzdevumus nav saņēmusi, līdz ar to šobrīd nekādas darbības nenotiek," Dienai pauda J. Buks.
Viņš būtībā piekrita Dienas secinājumiem, ka pēdējo mēnešu notikumi Olainfarm un uzraugošo institūciju salīdzinoši pasīvā attieksme pret tiem varētu arī būt galvenais iemesls, kādēļ uzņēmuma akcionāri par šādu soli domā. "Visu jūsu minēto notikumu un apstākļu kopums varētu būt iemesls tam, ka šī tēma (iespējamā biržas pamešana – red.) ir akcionāru dienas kārtībā," viņš pauda, vēlreiz norādot, ka viņam nav informācijas, vai šīs akcionāru pārdomas jau ir materializējušās kādos konkrētos lēmumprojektos.
Vienlaikus, pēc J. Buka paustā, būšana vai nebūšana biržā nav noteicošais faktors, ka uzņēmumam var būt tikpat laba korporatīvā pārvaldība un reputācija, aizsargātas visu akcionāru tiesības un intereses, kā arī tam, ka nepieciešamības gadījumā uzņēmums var piesaistīt investorus.
