Desmit gadu laikā obligātā iepirkuma (OI) ietvaros elektroenerģijas ražotājiem kopumā izmaksāti 2,4 miljardi eiro, izmaksas virs tirgus cenas sasniegušas 1,7 miljardus eiro
Laika posmā no 2007. līdz 2017.gadam OI ietvaros komersantiem kopumā izmaksāti vairāk nekā 2 miljardi eiro, liecina Enerģijas publiskā tirgotāja (EPT) sniegtā informācija. Vislielāko reālo ietekmi uz obligātā iepirkuma komponenti (OIK) atstājušas Arta Kampara (Jaunais laiks, vēlāk Vienotība) laikā izsniegtās atļaujas - gandrīz pusei no šī brīža atbalsta saņēmēju atļauja izsniegta tajā laikā, kad ekonomikas ministrs bija tieši A.Kampars. DB uzrunātie eksperti atzīst, ka kopumā iniciatīva atbalstīt atjaunojamo enerģiju Latvijā vērtējama pozitīvi, taču šobrīd nekontrolētā OIK sistēmas attīstība radījusi būtiskas energopolitikas problēmas.
Pirmsākumi meklējami sen
Atbalsts atjaunojamās enerģijas attīstībai Latvijā izveidots jau deviņdesmito gadu vidū, sniedzot iespēju mazas jaudas (līdz 2MW) hidroelektrostacijām (HES), kas darbojās vai plānoja savu darbību atjaunot līdz 2000.gadam, saņemt iepirkuma cenu, kas atbilst valsts akciju sabiedrības Latvenergo divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam aprēķina tarifam, norāda Ekonomikas ministrijā (EM). Pēc tam šāds atbalsts tika izveidots vēja elektrostacijām, bet 1998.gadā līdzīgi atbalstītas arī divas koģenerācijas stacijas - Vangažu namsaimnieks un Edon Latvia.
Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms vēlāk iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998.gadā. Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, tika izdoti arī pakārtotie MK noteikumi, lai regulētu koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas kārtību un noteiktu prasības koģenerācijas stacijām un kārtību, kādā nosakāma saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas cena. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe atzīst, ka jebkura iniciatīva, kas atbalsta vietējo ražošanu, vērtējama pozitīvi. «Protams, vienmēr var atrast arī alternatīvas, taču vieglāk ir nedarīt neko un pēc tam pamācīt, kā vajadzēta rīkoties,» norāda J.Irbe.
Spēkā joprojām
2005.gadā spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), ar ko atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas elektrostaciju atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms - elektroenerģijas OI un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, stāsta EM.
Sākotnēji saskaņā ar ETL 29.panta otro, ceturto un piekto daļu izdoti MK noteikumi Nr.503, ar kuriem saskaņā ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot AER, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. 2008.gada 15.maijā, spēkā stājoties grozījumiem ETL, kā arī, precizējot atbalsta mehānisma nosacījumus, tika pieņemti jauni noteikumi - Nr.198 Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību, taču vēlāk šos noteikumus aizstāja šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr.262. Tie nosaka, ka OI tiesību piešķiršana biomasas, biogāzes, saules un vēja elektrostacijām notiek konkursa kārtībā, savukārt OI cenu noteikšanai tiek piemērotas cenu formulas.
Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa) iepriekš intervijā DB gan norādīja, ka atsevišķi nosacījumi nereti tiek pārkāpti. «Realitātē konkursi netiek rīkoti, zināms, ka liela daļa atļauju piešķirtas, iesniedzot vien pareizus dokumentus. Tas nozīmē, ka jebkurš komersants, kurš ir bijis pietiekami izmanīgs sakārtot dokumentāciju, ir bijis tiesīgs kvalificēties atbalsta saņemšanai, kas ir pretrunā Eiropas Komisijas pamatnostādnēs Par valsts atbalstu vides aizsardzībai noteiktajam,» pauda I.Zariņš. No 2012. līdz 2020.gadam jaunu atbalsta tiesību piešķiršanai noteikts moratorijs, par tā ievērošanu domas gan dalās - citi uzskata, ka atļaujas joprojām tika un tiek izsniegtas, citi pauž, ka EM atļauju piešķiršanu tiešām apturējusi.
Visu rakstu OIK sistēma izmaksā miljardus lasiet 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.