Elektroenerģijas cenu rekordi biedē patērētājus, kuri sagaida valsts efektīvu rīcību šo izmaksu slāpēšanai, kā pirmo soli šajā virzienā redzot samazināto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru.
Tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji. Daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāmeklē ne tikai īstermiņa risinājumi elektroenerģijas cenu pieauguma slāpēšanai, bet arī ilgtermiņa risinājumi, pretējā gadījumā citās Ziemeļeiropas reģiona valstīs strādājošajiem konkurentiem būs būtiski zemākas elektroenerģijas cenas.
Zemākas OIK izmaksas
Pagājušajā nedēļā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu no 2022. gada. Apstiprinātā OIK un jaudas komponentes vidējā vērtība ir 7,55 eiro/MWh jeb 0,00755 eiro/kWh, kas ir par 57% zemāka, norādīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas informācijā.
Tādējādi no nākamā gada OIK, lai segtu izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo dabasgāzes koģenerācijā, būs par 79,6% zemāka. Bet, lai segtu iepirkuma izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus, – par 78,9% zemāka, norādīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas informācijā. Savukārt jaudas komponentes, kas ir daļa no kopējā maksājuma par OIK un kuras SPRK apstiprināja 2018. gadā, līdz pat šim gadam bija nemainīgas. Veicot pārrēķinus pēc faktiskās garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu, no nākamā gada attiecīgi samazinātas arī jaudas komponentes.
“Elektrības augstā cena ir samazinājusi kompensējamo izmaksu apmēru ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros, līdz ar to veidojas obligātā iepirkuma komponentes samazinājums. Papildu samazinājumu veido valsts budžeta dotācijas apmērs obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai. Atbilstoši SPRK pieņemtajam lēmumam maksājums par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm samazināsies visām lietotāju grupām. Tas ir nozīmīgi apstākļos, kad elektroenerģijas cenas pieaug,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.
Pirmā bezdelīga, kurai jāseko nākamajām
“Tas ir labāk kā nekas,” lakoniski vērtē Latvijas Gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Štāls. Jāatgādina, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņu valstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, Latvijas Gaļas pārstrādātāju asociācija lūgusi Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut vai daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus. “Ekonomikas ministrija atbildēja, ka tā kopā ar Finanšu ministriju ir izstrādājusi un iesniegusi valdībai apstiprināšanai priekšlikumu, kas nodrošinās straujāku OIK mazināšanu, paredzot, ka OIK mainīgā likme no 2022. gada 1. janvāra tiktu noteikta 0 eiro/MWh, bet fiksētā – 7,22 eiro/MWh, ja valdība akceptēs, tad no 2022. gada 1. janvāra energoietilpīgiem rūpniecības uzņēmumiem (aptuveni 300 uzņēmumi) neatkarīgi no darbinieku skaita piemēros atbalstu līdz 85% no 2021. gada OIK kopējās summas kompensācijas veidā,” stāsta N. Štāls. Viņu gan nedaudz mulsinājis Ekonomikas ministrijas aicinājums gaļas pārstrādes uzņēmumiem pašiem sākt nodarboties ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem. “Tas, ka ar ES struktūrfondu naudu tiks atbalstīta elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu (tai skaitā saules paneļu) iegāde un uzstādīšana, nav slikti, taču tie īsti nespēs nodrošināt būtisku ražotājiem nepieciešamās elektroenerģijas daudzumu,” tā N. Štāls.
Visu rakstu lasiet 7.decembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!