Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

AS "Latvenergo" TEC obligātā iepirkuma ietvaros par uzstādītajām elektroenerģijas jaudas maksām gadā saņem 21 miljonu eiro.

Tā trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde sacīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāti trešdien uzklausīja KEM ziņojumu par esošo un turpmāko situāciju ar obligāto iepirkumu.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) skaidroja, ka Latvija pilnībā atteiksies no obligātā iepirkuma sistēmas. Turpmāk tos pilnībā segs no valsts budžeta nevis patērētāju puses, un pēdējais obligātā iepirkuma sistēmas gads būs 2028.gads.

Kurevska skaidroja, ka jaudas maksājumos "Latvenergo" TEC, "Juglas jauda" un "Gren" kopā saņem 28,8 miljonus eiro gadā. Tostarp "Latvenergo" TEC jaudas maksa ir 21 miljons eiro.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes, kas paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh jeb par 3,7%, informē Sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere.

Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

SPRK norāda, ka Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, kuros noteikts, ka publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa).

Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

2019. gadā valsts atbalsts atcelts 21 OIK elektrostacijai, informē Ekonomikas ministrija

"2019. gadā Ekonomikas ministrija būtiski pastiprinājusi to elektrostaciju kontroli, kurām piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības. Arī AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" pabeidzis visas obligātā iepirkuma sistēmā darbojošos elektrostaciju klātienes pārbaudes. Šo visu pārbaužu rezultātā 2019. gada laikā elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 31,5 milj. eiro. Vienlaikus vairākām elektrostacijām samazināts obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjoms," komentē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

"Elektrostaciju kontrole turpināsies arī šogad. Kā zināms, enerģētikas sektora uzraudzību no šā gada veiks Būvniecības valsts kontroles birojs, kas paralēli dokumentu kontrolei iecerējis veikt vismaz 50 elektrostaciju klātienes pārbaudes," norāda ministrs.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Ekonomikas ministrija (EM) pastiprinās atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas staciju uzraudzību, lai izslēgtu potenciālu krāpniecību ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Lai nākotnē maksimāli novērstu negodprātīgas rīcības iespējamību obligātā iepirkuma piemērošanā atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas elektrostacijās, EM izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību, rosinot būtiski pastiprināt šī procesa uzraudzību.

Ministrija rosina noteikt, ka trīs mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā komersantam būs jānoslēdz līgums ar publisko tirgotāju. Ja šāds līgums netiks noslēgts, komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Ja tiktu apstiprinātas izmaiņas esošajā atbalsta sistēmā koģenerācijas stacijām, kas izmanto biogāzi vai biomasu, būtiski pieaugtu obligātā iepirkuma kopējās izmaksas un līdz ar to valsts budžeta izdevumi obligātās iepirkumu kompensēšanai sasniegtu 6,82 miljonus eiro, uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrs pagājušajā nedēļā atsauca no turpmākas virzības Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, ar kuriem tika rosinātas izmaiņas esošajā atbalsta sistēmā koģenerācijas stacijām, kas izmanto biogāzi vai biomasu, mainot tām elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulu, kas nebūtu atkarīga no dabasgāzes cenas.

Iepriekš sagatavotie grozījumi attiektos uz 23 ekspluatācijā nodotām koģenerācijas stacijām, kurās kā kurināmais tiek izmantota biomasa vai biogāze, ar kopējo uzstādīto jaudu 24,24 MW. Šis ražotāju loks tika izvēlēts pēc Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku organizāciju priekšlikumiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) komponentes.

Tās stāsies spēkā no 2021. gada 1.janvāra. Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vidējā vērtība nākamajā gadā būs par 23% zemāka – 17,51 EUR/MWh jeb 0,01751 EUR/kWh.

“Šo izmaiņu rezultātā lietotājiem no nākamā gada februāra ir gaidāmi zemāki elektroenerģijas rēķini. Vidēji mājsaimniecībai ar 100 kWh elektroenerģijas patēriņu rēķins samazināsies par 4% jeb 0,65 EUR, pie 200 kWh patēriņa – 4% jeb 1,32 EUR, bet pie 300 kWh patēriņa – jau 5% jeb 1,97 EUR,” stāsta Enerģētikas departamenta tarifu un infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis.

Kopējā OI komponente, ko maksā atbilstoši patēriņam, no nākamā gada 1. janvāra būs 0,00932 EUR/kWh līdzšinējo 0,01476 EUR/kWh vietā. Tas nozīmē, ka OI komponente no dabasgāzes koģenerācijas stacijām būs 0,00098 EUR/kWh, bet OI komponente no atjaunojamiem energoresursiem – 0,00834 EUR/kWh. Savukārt jaudas komponentes, ko maksā par uzstādīto elektrisko jaudu, kopš 2018. gada joprojām paliek nemainīgas.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments izbeidzis kasācijas tiesvedību lietā par atteikumu palielināt noteikto hidroelektrostacijā saražotās enerģijas apjomu, informē AT.

Tiesa šādu lēmumu pieņēma, jo pieteicēja atsauca savu kasācijas sūdzību pēc tam, kad Satversmes tiesa atzina par atbilstošu Satversmei lietā piemēroto tiesību normu. Līdz ar to stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīts SIA Strelēcija pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, piešķirot tiesības pārdot Bikstu-Paleju ūdensdzirnavu hidroelektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nosakot elektroenerģijas iepirkuma apjomu gadā līdz 500 MWh.

Augstākajai tiesai šajā lietā bija izšķirams, vai un kā piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību. Atbilstoši šiem noteikumiem līdz 2013.gada 1.aprīlim elektroenerģijas ražotāji nevar kvalificēties saražotās elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros, palielinot noteikto elektroenerģijas iepirkuma apjomu.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

No šā gada 1. jūlija elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, šodien lēma valdība.

Valdība arī atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu, ka gadījumā, ja šis darījums negatīvi ietekmēs 2019. un/vai 2020.gada fiskālo telpu, tad negatīvā fiskālā ietekme tiks kompensēta, palielinot dividenžu iemaksu no AS «Latvenergo». Ja tas nevar tikt īstenots, Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāpiedāvā kompensējošie pasākumi sava resora budžeta programmās.

EM apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedza rīkojuma projektu par elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu, kā arī grozījumus noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā.

Lai OIK vidējo vērtību varētu samazināt, valdība atbalstīja EM priekšlikumu, ka «Latvenergo» virspeļņas dividendes par 2017. pārskata gadu ieskaitāmas 62,2 miljonu eiro apmērā valsts budžetā 2018. gadā. No šīs summas 10,5 miljoni eiro attiecināmi uz elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības mazināšanu 2018.gada otrajā pusē un līdz ar to papildus līdz šim plānotajam šie 10,5 miljoni eiro paredzami 2019.gadā EM budžeta apakšprogrammā «Elektroenerģijas lietotāju atbalsts».

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK), informē SPRK.

Kopējā OIK vērtība no 2016. gada 1. aprīļa saglabāsies šobrīd spēkā esošajā apmērā un būs 0,02679 eiro par kilovatstundu (kWh). Samazinās OIK, ko veido obligātais iepirkums no koģenerācijas stacijām, savukārt OIK, ko veido obligātais iepirkums no elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus – pieaug.

Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS Enerģijas publiskais tirgotājs.

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārsūdzēs EM lēmumu, apņemoties no valsts piedzīt vairākus miljonus eiro, norādīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» (EPT) iesniegtās jaudas komponentes, kas kompensē publiskā tirgotāja izmaksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu - OIK fiksētā daļa. Salīdzinot ar spēkā esošajām jaudas komponentēm, apstiprinātās ir par 27,8% mazākas visās sprieguma un patēriņa līmeņa grupās, un tās stāsies spēkā 1.jūlijā. Jaudas komponente ir viena daļa no kopējā maksājuma par OIK, informē SPRK.

Apstiprinātā obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība samazināta no 25,79 EUR/MWh līdz 22,68 EUR/MWh. Līdz ar Regulatora pieņemto lēmumu gala maksājums par OIK samazināsies visām lietotāju grupām.

2018. gada 24.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības samazināšanu. Regulators 2018.gada 14.maijā pieņēma grozījumus Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikā, kas paredz samazināt kopējo OIK maksājuma fiksēto daļu visiem elektroenerģijas galalietotājiem. Grozījumi metodikā paredz jaudas maksājumu izlīdzināt 3,5 gadu periodam, līdzšinējo 2 gadu vietā, līdz ar to ir iespējama kopējā OIK maksājuma fiksētās daļas samazinājums visiem elektroenerģijas galalietotājiem neatkarīgi no pieslēguma veida.

Iepirkumu procedūras plānošana un īstenošana var nebūt tik vienkāršs process, kā tas var šķist sākumā, tādēļ nereti rodas jautājumi par to, kā veiksmīgi novadīt šo procesu un kam pievērst papildus uzmanību.

Lai nodrošinātu pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, uzmanība jāpievērš visam iepirkuma plānošanas un īstenošanas procesam.

Saprotams, ka nelielos iepirkumos process nav tik sarežģīts, tomēr tiklīdz ir iesaistītas būtiskas investīcijas, palielinās gan riski, gan arī sabiedrības interese par iepirkuma procedūras gaitu un līdzekļu efektīvu un caurspīdīgu izlietošanu. Nereti ir dzirdēta sabiedrības neizpratne par dažu iepirkumu rezultātā noslēgtiem līgumiem un to sadārdzinājumiem, tomēr būtiski saprast, vai pasūtītājs ir darījis visu, kas tā spēkos, lai laicīgi identificētu visus riskus un spētu tos novērst.

Kā viens no jautājumiem, ko bieži mums uzdod pasūtītāji ir: "Kā nodrošināt godīgu konkurenci, sabalansējot iepirkuma dokumentācijā ietvertās prasības, lai tās nebūtu pārāk ierobežojošas?", tādēļ apskatīsim šo jautājumu sīkāk. Saprotams, ka pasūtītāji iepirkuma procedūras noslēgumā vēlas noslēgt līgumu ar tādu piegādātāju, kurš ne tikai atbilst prasībām, bet arī ir spējīgs kvalitatīvi izpildīt pasūtītāja doto uzdevumu iepirkuma līguma ietvaros.

Aizsardzības ministrija (AM) nolēmusi pārtraukt aptuveni 200 miljonus eiro vērto iepirkumu par bruņoto automašīnu piegādi, tāpēc rīkos jaunu transportlīdzekļu iepirkumu.

AM iepirkuma komisija ir nolēmusi pārtraukt iepirkumu par 4x4 vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu iegādi, informēja AM Preses nodaļa.

Iepirkuma komisija ir secinājusi, ka Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) konstatētās nepilnības esošā iepirkuma procesa ietvaros nav iespējams novērst un, saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, sarunu procedūra ir jāpārtrauc.

Lai novērstu iepirkuma procesa nepilnības, nepieciešams veikt izmaiņas tehniskajā specifikācijā, ko saskaņā ar likumu, esošā procesa ietvaros nav iespējams veikt. Nepieciešams arī pārvērtēt transportlīdzekļu testēšanas kārtību. Lai to pilnvērtīgi izvērtētu un testētu tehniskos parametrus, nepieciešams citu valstu atbalsts, jo vairāku pozīciju testēšanai Nacionālo bruņoto spēku spējas nav pietiekamas. Līdz ar to, izmaiņas nepieciešams veikt arī testēšanas veidlapās, ko likums liedz darīt šī procesa ietvaros.

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Elektroenerģijas cenu rekordi biedē patērētājus, kuri sagaida valsts efektīvu rīcību šo izmaksu slāpēšanai, kā pirmo soli šajā virzienā redzot samazināto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji. Daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāmeklē ne tikai īstermiņa risinājumi elektroenerģijas cenu pieauguma slāpēšanai, bet arī ilgtermiņa risinājumi, pretējā gadījumā citās Ziemeļeiropas reģiona valstīs strādājošajiem konkurentiem būs būtiski zemākas elektroenerģijas cenas.

Zemākas OIK izmaksas

Pagājušajā nedēļā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu no 2022. gada. Apstiprinātā OIK un jaudas komponentes vidējā vērtība ir 7,55 eiro/MWh jeb 0,00755 eiro/kWh, kas ir par 57% zemāka, norādīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas informācijā.

2019. gada 10 mēnešos (janvāris – oktobris) elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 16 elektrostacijām, kas esot ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 24 milj. EUR, informē Ekonomikas ministrija.

Dažādu pārbaužu rezultātā šā gada 10 mēnešos elektrostacijām kopumā izteikti 176 brīdinājumi; 22 elektrostacijām veikta pārkompensācijas izvērtēšana un pieņemti 8 lēmumi saistībā ar pārkompensācijas novēršanu, kā arī pieņemti 58 lēmumi par elektrostacijām noteiktā elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoma samazināšanu.

Šogad elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas šādām elektrostacijām: AS REMARS-RĪGA, ZS JAUNDZELVES, SIA «Energolux», SIA TUKUMS DH (Tulpju ielā 2A un Tulpju iela 2), SIA Gaujas HES, ZS «Rukaišu HES», SIA «Vadakstes HES», SIA «Dobeles enerģija» (Dzirnavu ielā), SIA «ROJAS SILTUMS», SIA «Ilpeks», ZS «Kalna - Rusuļi» Kalna dzirnavu HES, ZS «Kalna - Rusuļi» Lejas dzirnavu HES, SIA «GEOPOWER», SIA «Zaļās enerģijas aģentūra» un AS «International Investments».

Ekonomikas ministrija atcēlusi atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl sešiem komersantiem, informē ministrijas pārstāvji.

Atļaujas atceltas ZS «Jaundzelves», SIA «Ilpeks», ZS «Celmiņi-1», SIA «Biznesa centrs TOMO», SIA «Reāls» un AS «Remars-Rīga», kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 12,1 miljonu eiro. Atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas, jo komersanti nebija pilnībā izpildījuši savas nodokļu saistības pret valsti.

2018. gada maijā, pārbaudot nodokļu parādu esamību Valsts ieņēmumu dienesta publicētajā nodokļu parādnieku datu bāzē 341 komersantam, kam noslēgts līgums ar AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» par obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkšanu, ministrija konstatēja, ka 61 komersants nebija pilnībā izpildījis savas nodokļu saistības pret valsti.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju Pašvaldības akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli darbības atbilstība plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, informē VK.

Revīzijā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa noteikšanā neatbilstības nav konstatētas, taču nav arī gūta pārliecība par siltumenerģijas tarifa stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Laikā no 2007. līdz 2012.gadam PAS Daugavpils siltumtīkli noslēdza sešus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu, tādējādi ar katru gadu samazinot pašu ražotās siltumenerģijas apjomu. Patlaban PAS Daugavpils siltumtīkli saražo tikai pusi no nepieciešamā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo iepērk no privātiem komersantiem. Astoņu gadu laikā privātiem komersantiem par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 35,5 milj. EUR.