Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

Iepirkumos problemātiskākās nozares joprojām ir būvniecība, informācijas tehnoloģiju (IT) joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, kā arī medicīnas jomas iepirkumi, sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

"Tā sauktais Top5, kas ir arī diezgan nemainīgs laika gaitā, ir būvniecība, IT joma, apsardze, pārtikas iepirkumi, autotransports, arī medicīnas jomas iepirkumi. Tās ir topa jomas, kurās visvairāk strīdu nonāk pie mums izskatīšanā. Tas ir arī saistīts ar šo jomu iepirkumu apmēru un šo jomu nozīmību tautsaimniecībā kopumā. Ar šīm nozarēm arī visvairāk strādājam," teica Lapiņš.

Viņš stāstīja, ka katru gadu apmēram 50% no IUB saņemtajām sūdzībām ir pamatotas. "Ja skatās kopumā, tad gadu no gada šis rādītājs ir apmēram 50 pret 50. Ir, protams, nelielas atšķirības pa gadiem. Ja 2019.gadā pamatoti bija 56% sūdzību, tad šogad līdz šim brīdim pamatotas ir 48% no izskatītajām sūdzībām. Taču jāņem vērā arī tas, ka izskatīto sūdzību skaits nav tas pats, kas saņemto sūdzību skaits. Saņemto sūdzību ir vairāk, taču apmēram 30% sūdzību jau tiek atsijātas pašā sākumā līdz izskatīšanai, piemēram, nav iemaksāts depozīts vai sūdzībai nav pat pamatojuma, vai citi aspekti, kuru dēļ saskaņā ar likumu mēs drīkstam nepieņemt sūdzību izskatīšanai. Tie ir kādi 30%, kas jau pašā sākumā tiek atsijāti," teica IUB vadītājs.

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešams finansiāls valsts atbalsts līdz 2025.gadam, bet katru gadu tā apjoms samazināsies, intervijā aģentūrai LETA teica LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Valdība šogad nolēma ieguldīt LDz pamatkapitālā 32,422 miljonus eiro, un tas bija nepieciešams, lai LDz pabeigtu uzsāktos investīciju projektus, skaidroja Kleinbergs, piebilstot, ka uzņēmums saņēmis arī avansa maksājumu finanšu līdzsvara nodrošināšanai 13 miljonu eiro apmērā.

"Pēc trešā ceturkšņa rezultātu analīzes spēsim izvērtēt, vai un cik liels finansējums šajā gadā vēl būs nepieciešams," teica Kleinbergs. Viņš stāstīja, ka pašlaik LDz aktīvi strādā pie attīstības stratēģijas un rīcības plāna izstrādes, un attīstības stratēģijā plānots, ka arī nākamajos gados līdz 2025.gadam uzņēmumam būs nepieciešams valsts atbalsts.

"Būtiski ir tas, ka LDz arī tuvākajos gados plāno pakāpeniski arvien lielākā mērā veicināt uzņēmuma efektivitāti, tādējādi arī nepieciešamība pēc valsts atbalsta LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai ar katru gadu samazināsies. Savukārt saskaņā ar mūsu plāniem no 2025.gada valsts atbalsts LDz vairs nebūtu nepieciešams," teica Kleinbergs.

Uzņēmums EUROCASH1, kas galvenokārt nodrošina apsardzes un inkasācijas pakalpojumus, tagad arī piedāvās individuālo seifu nomu. Pēc telpu modernizācijas un daudzpakāpju riska identificēšanas un aizsardzības sistēmu izvietošanas, klientiem pieejams individuālais seifu nomas centrs. Paredzams, ka jaunajās telpās Brīvības ielā 39 izvietotās seifu glabātavas pakalpojumi, piesaistīs ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī ārzemniekus.

"Pēdējā laikā esam novērojuši, ka ir audzis pieprasījums pēc individuālo seifu nomas pakalpojumiem. Šis pakalpojums ir aktuāls gan privātajiem klientiem, gan organizācijām. Izvērtējot situāciju tirgū, mēs nolēmām apvienot savas esošās zināšanas un pieredzi. EUROCASH1 jau daudzus gadus piedāvā īpašuma un mantas aizsardzības pakalpojumus privātām un juridiskām personām, pastāvīgi investējot jaunākajās tehnoloģijās, tāpēc nolēmām sniegt vēl vienu pakalpojumu - individuālu seifu nomu Rīgā”, stāsta EUROCASH1 SIA valdes loceklis Romāns Rešetņikovs.

Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā EUROCASH1 risinājums nodrošina klientiem piekļuvi individuālajam seifam bez citu personu pavadības. Seifu glabātavas pakalpojumus iespējams pieteikt jau tagad. Veicot pasūtījumu līdz 30.novembrim un ievadot kodu VAULTS, klienti varēs izmantot pakalpojumu divus mēnešus bezmaksas (minimālais pasūtījuma termiņš 12 mēneši). Vēlamā izmēra seifu var pasūtīt tiešsaistē – www.seifunoma.lv. Seifa nomas pakalpojumus var izmantot individuāli visu diennakti un jebkurā diennakts laikā. Pirmo reizi izmantojot seifu glabātavu, tās izmantošanas noteikumus katram klientam personīgi paskaidros un parādīs EUROCASH1 pārstāvis, un pēc tam katrs klients glabātavu varēs izmantot patstāvīgi un privāti, bez personāla klātbūtnes.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 128,436 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, taču koncerna zaudējumi pieauga sešas reizes un bija 2,656 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 80,296 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 76,824 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,472 miljoni eiro.

2023.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 7,746 miljonus tonnu kravu, kas ir par 36,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,221 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 19,5%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu kopumā ir samazinājies par 16,9%, tostarp kravu pārvadājumos bija kritums par 37,9%, kamēr pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 0,9%.

Ap plkst.4 ugunsdzēsēji likvidējuši paaugstinātās bīstamības ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā bija izcēlies restorānu tīkla "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Agrita Vītola informēja, ka ugunsgrēks ražošanas ēkā Ķengaragā tika lokalizēts jau ap pusnakti, bet likvidēts plkst.3.57.

Vītola piebilda, ka pirms ugunsdzēsēju ierašanās no degošā angāra pašu spēkiem bija izglābušies divi cilvēki. Cietušo ugunsnelaimē nav un Valsts policija jau sākusi pārbaudi par tā izcelšanās iemesliem.

Amber Beverage Group apsver iespēju iegādāties 49% Lido akciju 

Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding"...

Saskaņā ar ugunsdzēsēju sniegto informāciju, notikuma vietā dega divstāvu ražošanas ēka - angāra tipa noliktava, administratīvās telpas un kūpināšanas cehs kopumā 600 kvadrātmetru platībā.

Konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi gan vēl joprojām turpinās, piebilda Vītola.

Izsaukumu uz šo ugunsgrēku VUGD saņēma ceturtdien plkst.21.27.

"Lido" dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons apstiprināja, ka ugunsgrēks ir izcēlies "Lido" noliktavā Ķengaraga ielā 3c. Viņš gan sākotnēji nezināja, cik lieli ir ugunsgrēka radītie postījumi un kas tieši deg.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa vēlāk precizēja, ka ceturtdienas vakarā "Lido" gaļas pārstrādes un ražošanas cehā nostrādāja dūmi detektori un, balstoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, apsardze operatīvi izsauca ugunsdzēsējus.

"Ugunsgrēka izcelšanās brīdī cehā strādāja divi darbinieki, kuri līdz ar dūmu detektoru signālu ēku pameta. Par laimi neviens darbinieks ugunsnelaimē nav cietis. Ugunsgrēka iemesls šobrīd nav zināms, taču izslēdzam iespēju par ļaunprātīgu dedzināšanu," stāstīja Auziņa.

Darbs pie ugunsgrēka lokalizēšanas turpinās. "Lido" valdes priekšsēdētāja Auziņa norādīja, ka izdeguši aptuveni 100 kvadrātmetri, savukārt VUGD preses pārstāve Vītola norādīja, ka degšanas platība vēl tiek precizēta.

Piecas minūtes pirms pusnakts VUGD preses pārstāve informēja, ka dzēšanas darbi turpinās. "Šobrīd atklātas degšanas nav, bet atsevišķās vietās notiek gruzdēšana," stāstīja Vītola.

Kā ziņots, "Lido" 2018.gadā strādāja ar 41,883 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241 365 eiro. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Lido" reģistrēta 1991.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro. Kompānijas patiesā labuma guvēji ir Ķirsons un Krievijas pilsonis Vladimirs Šestakovs, kuram pieder holdingkompānija SIA "VSh Holding".

Ceturtdien Luksemburgas alkoholisko dzērienu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums "Amber Beverage Group Holding" atklāja, ka apsver iespēju iegādāties 49% "Lido" akciju.

Jau ziņots, ka Covid-19 krīzes dēļ "Lido" restorāni gandrīz divus mēnešus bija slēgti. Maija vidū restorāni sāka pakāpeniski atjaunot darbību, turpinot ievērot pastiprinātos drošības pasākumus.

Lido aptur darbību 

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto ārkārtas situāciju valstī, pieaugošo saslimšanu skaitu...

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Saistībā ar kara izraisītajām pārmaiņām līdzšinējos kravu pārvadājumu ceļos uz Latviju pārorientēta daļa Centrālāzijas dzelzceļa kravu, un, visticamāk, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbībai ar šīm valstīm būs arvien lielāka nozīme arī turpmāk, norādīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš skaidroja, ka šis gads LDz koncernam, tāpat kā daudziem citiem uzņēmumiem un nozarēm, ir bijis negaidīti sarežģīts. Ietekmi uz LDz darbību atstāja gan karadarbība Ukrainā un tam sekojošās piemērotās starptautiskās sankcijas Krievijai, gan citi ar šiem notikumiem saistītie globālie procesi.

"Vistiešākajā veidā tika ietekmēta kravu pārvadājumu joma, un šī ietekme turpinās - liela daļa no Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām sankcijām stājās spēkā pakāpeniski, un arī pašlaik ir gaidāmas jaunas sankcijas. Vienlaikus jau no pirmās kara dienas LDz veic apjomīgu papildu darbu, pārbaudot sadarbības partnerus, klientus un klientu klientus. Protams, sankcionētajos kravu segmentos kravu apjoms ir nulle," skaidroja Kleinbergs.

Igaunijas un Somijas gāzes pārvades sistēmu operatoru nolīgts uzņēmums otrdien sāka darbu, lai noskaidrotu, kur varētu būt iespējamā noplūde abas valstis savienojošajā gāzesvadā "Balticconnector" un Somu līcī esošā gāzesvada iespējamo bojājumu apmēru.

Pārbaudes tiks veiktas šonedēļ. Pēc tam, kad tiks noskaidrota noplūdes vieta un bojājuma apmērs, varēs sagatavot remonta plānus, informēja Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Tikmēr Somijas laikraksts "Iltalehti", atsaucoties uz ārpolitikas un drošības politikas avotu ziņoja, ka Somijas valdībai un Aizsardzības spēkiem esot aizdomas, ka gāzesvadam uzbrukusi Krievija.

Arī Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" avoti ziņo, ka noplūde "nešķiet negadījums".

Latvijas drošības dienesti ir saziņā ar kaimiņvalstu kolēģiem saistībā ar incidentu gāzesvadā "Balticconnector", tomēr patlaban nav informācijas par nepieciešamību pastiprināt drošību kritiskās infrastruktūras objektos, aģentūrai LETA sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) arī šogad būs nepieciešams finanšu līdzsvara maksājums, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš atzīmēja, ka LDz finansēšanas modelis paredz, ja uzņēmums darbojas ar zaudējumiem, tie tiek kompensēti ar finanšu līdzsvaru, tostarp pēdējais finanšu līdzsvara maksājums tika saņemts pagājušā gada beigās 10 miljonu eiro apmērā.

Pļavnieks arī norādīja, ka 2022.gadā LDz strādāja ar zaudējumiem aptuveni 24,5 miljonu eiro apmērā. "Tātad ir veikts maksājums par 10 miljoniem eiro un paliek vēl 14,5 miljoni eiro," viņš piebilda.

Jau vēstīts, ka valdība ārkārtas sēdē 2023.gada beigās aptaujas kārtībā atbalstīja 10 miljonu eiro piešķiršanu LDz, kas nepieciešams, lai nodrošinātu valsts publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

Satiksmes ministrijā skaidroja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam valsts pienākums ir piešķirt finansējumu gadījumos, ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam veidojas finanšu līdzekļu deficīts, kas saistīts ar neiegūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem un infrastruktūras nodrošināšanas izmaksu segšanu.

Pandēmija turpina noteikt pasaules dzīves ritmu. Covid-19 krīze skārusi praktiski visas tautsaimniecības nozares.

Eiropas Komisija mudinājusi visas reģiona dalībvalstis jau no 15. jūnija atcelt jebkādu savstarpējo robežu kontroli un atļaut brīvu ceļošanu.

Tikmēr Latvijā daļa uzņēmumu atgriežas no trīs mēnešu dīkstāves, un Latvijas Bankas prognozes neparedz tūlītēju ekonomikas atveseļošanos.

Lasi žurnāla #DienasBizness 16. jūnija numurā (šoreiz 64 lpp.):

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Sašķobījies VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja Māra Kleinberga krēsls, 7.februārī ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, raidījums vēsta, ka ar Kleinberga darbu neesot apmierināti uzņēmuma padomes locekļi.

Kleinbergs ir valdes priekšsēdētājs kopš 2020.gada 7.aprīļa, liecina "Firmas.lv" dati.

"Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums.

Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze", loģistikas uzņēmums "LDz loģistika", kā arī infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDz infrastruktūra", kuram 2022.gada maijā sākts likvidācijas process.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja amatā uz laiku līdz atlases konkursa rezultātu paziņošanai iecelts AS "Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, aģentūru LETA informēja LDz pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka LDz padome pirmdien nolēma LDz valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Grinbergu, bet līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Rinaldu Pļavnieku nolemts iecelt valdes locekļa amatā. Vienlaikus darbu kompānijas valdē neturpinās Vita Balode-Andrūsa.

Atlases konkurss uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā.

LDz padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš skaidro, ka gan LDz, gan visa Latvijas transporta un loģistikas nozare ir nozīmīgu pārmaiņu un izaicinājumu procesā, un, piekrītot satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paustajam, viens no visas nozares, tostarp LDz uzdevumiem ir efektīvi pārorientēties no Krievijas tranzīta uz iekšzemes kravu pārvadājumiem un rietumvalstu izcelsmes kravām.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunais biznesa modelis paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras ekspedīcijas, autokravu ekspedīcijas, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus, trešdien žurnālistiem pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka jau pērnā gada beigās bija skaidrs, ka kravu apmēri, kas tiek pārvadāti pa dzelzceļu, turpmāk piedzīvos būtisku kritumu. "Jau pērnā gada rezultāti kravu ziņā bija zemākie pēdējo 18 gadu laikā. Šogad kritums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu ir par vēl 52%," teica Kleinbergs, piebilstot, ka jau pērn uzņēmums sāka vērtēt, kā šo situāciju mainīt un kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Viņš arī skaidroja, ka kravu apmēra kritumu šogad nosaka vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, nozīmīgi samazinājušās kravas no Krievijas - pamatā tās ir akmeņogles, un tas saistīts ar Eiropas Savienības politiku, pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem kurināmiem. Attiecīgi Krievijā parorientē akmeņogļu plūsmas uz Austrumu tirgiem. Turklāt šogad kravu apmēru ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmums "LDz Cargo" 9.martā plkst.11 izsolīs 180 lietotus dzelzceļa kravas vagonus ar kopējo sākumcenu 1,281 miljoni eiro, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsole sadalīta astoņās lotēs jeb daļās, kur katrā lotē vagoniem noteikta atsevišķa sākumcena.

Pirmajā lotē tiks izsolīti 18 vagoni ar kopējo sākumcenu 81 499 eiro, otrajā lotē - 31 vagons ar kopējo sākumcenu 203 725 eiro, trešajā - 30 vagoni ar kopējo sākumcenu 181 214 eiro, ceturtajā - 28 vagoni ar kopējo sākumcenu 190 345 eiro, piektajā - 38 vagoni ar kopējo sākumcenu 243 058 eiro, sestajā - 13 vagoni ar kopējo sākumcenu 171 370 eiro, septītajā 11 vagoni ar kopējo sākumcenu 137 368 eiro, bet astotajā lotē izsolīs 11 vagonus, nosakot kopējo sākumcenu 72 610 eiro.

Visās lotēs izsoles solis noteikts 2000 eiro.

Jau vēstīts, ka "LDz Cargo" apgrozījums 2019.gadā kopumā bija 253,074 miljoni eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 42,3% - līdz 2,785 miljoniem eiro. Dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Drošība ir prioritāte valstij un ikvienam no mums. To varam attiecināt gan uz aizsardzību, gan ekonomiku. Tā caurstrāvo labklājību, uzņēmējdarbību un valsts politiku.

Diemžēl ēnu ekonomika un citi negodīgi spēles noteikumi apsardzes jomā rada reālus drošības apdraudējuma riskus. Kādēļ publiskais sektors samierinās ar sadarbību ar likumpārkāpējiem, kā arī rada tādus apstākļus, kas samazina iespējas konkurences cīņā uzvarēt godprātīgiem apsardzes komersantiem?

Apsardzes nozares reputācijas uzlabošana joprojām nav iespējama

Komersanti, kas neievēro normatīvo aktu prasības, labo praksi un nozares vadlīnijas, negatīvi ietekmē visu nozari un tās attīstības iespējas. Nozares reputāciju dramatiski iedragā gan kopējais fons un dati (augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, ievērojamais nodokļu parāds, lielais nozares dalībnieku skaits), gan tādi publiski incidenti kā “Rīgas Centrāltirgus” skandāls, kur drošības dienests ilgstoši pieļāva 90. gadiem raksturīgo kontrabandas biznesu, vai arī kliedzošā SIA “Rīgas apsardzes sabiedrība” rīcība 2021. gadā – uzņēmums vairākus mēnešus neizmaksāja atalgojumu saviem darbiniekiem, kuri pildīja savus pienākumus valsts kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī bija uzkrājis nodokļu parādu, kas pārsniedza miljonu eiro.

Investīciju pārvaldīšanas uzņēmums “Twino” noslēdzis vienošanos par biroja telpu pārcelšanu uz “River Properties” attīstīto biroja ēku kompleksu Pērses ielā, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Līdz šim mājvietu šajā biroju ēkā raduši 6 uzņēmumi, tostarp Latvijas vadošās mārketinga aģentūras “Inspired” un “Wknd”, kā arī jaunākie papildinājumi nomnieku rindās - starptautisks investīciju nozares uzņēmums “Twino”, kino, videofilmu un televīzijas satura producenti “Xpresshd”, kā arī datu apstrādes un uzturēšanas uzņēmums “Amber studios”.

Šobrīd notiek telpu individuāla pielāgošana “Twino” un “Xpresshd” vajadzībām.

Tāpat paralēli norisinās aktīvi darbi pie biroju kompleksa 2. kārtas būvniecības – paredzēts, ka biroju ēka Barona ielā 30A tiks pabeigta 2024. gada februārī.

“Nomnieku rīcībā būs augstvērtīgākais aprīkojums izcilā atrašanās vietā – pašā Rīgas sirdī. Noslēdzot otrās kārtas būvniecību Barona ielas pusē, Rīgas vēsturiskais centrs tiks atdzīvināts ar modernu un energoefektīvu biznesa kvartālu, kas uzņēmumiem būs pieejams 24 stundas diennaktī,” stāsta “River Properties” valdes loceklis Ervīns Ivanovskis.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 117,196 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga par 33,7% - līdz 3,551 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 75,204 miljoni eiro, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 71,657 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,546 miljoni eiro.

2024.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 6,109 miljonu tonnu kravu, kas ir par 21,1% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,99 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 9,3%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, kopumā ir palielinājies par 8,4%, tostarp pasažieru pārvadājumos palielinājies par 20,6%, bet kravu pārvadājumos samazinājies par 15,3%.

"Latvijas dzelzceļa" (LDz) vadībai jāizstrādā visiem likumiem atbilstošs jaunā biznesa modeļa risinājums, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir kompānijas vadības uzdevums izstrādāt tādus risinājumus, lai tie atbilstu visiem likumiem," sacīja ministrs, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju, ka LDz jaunais biznesa modelis, kas paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras un autokravu ekspedīcijas, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus, varētu būt pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likumam.

Ministrs uzsvēra, ka LDz ir ļoti svarīgi piesaistīt kravas. "Protams, ka visi konkurences darbības likumi ir jāievēro, bet tajā pašā laikā mums ir svarīgi dzelzceļam piesaistīt kravas. Faktiski katra tonna ir svarīga, tāpēc mums ir svarīgi, lai LDz pavērš seju pret klientu un izprot klienta vēlmes," teica Linkaits, atzīmējot, ka LDz plānotā darbības paplašināšana ļautu vairāk pievērsties iekšzemes pārvadājumiem.