Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēmis ekspluatācijā AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) īstenoto, atjaunotās Latvijas vēsturē vērienīgāko, elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekta «Kurzemes loks» trešo posmu.

Ar jauno 330kV līnijas loka noslēgšanu ir būtiski uzlabots elektroapgādes drošums kā ikdienas situācijā, tā vētru gadījumā, novērsta līdz šim iztrūkstošā jauda Kurzemē, tādējādi palielinot arī jaunu pieslēgumu iespējamību.

Trešā posma izbūvē no Ventspils uz Rīgu ieguldīti 127 milj. eiro, tai skaitā 55 milj. eiro Eiropas Savienības līdzfinansējums. Jaunizbūvētās 330kV līnijas garums sasniedz 207 kilometrus un tā šķērso 11 pašvaldību teritorijas. Līnijas būvniecību un projektēšanu pēc AST pasūtījuma veica pilnsabiedrība «LEC, RECK un Empower».

«Kurzemes loka» 110 kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Ventspils – Tume – Rīga (Imanta), pastiprinot ar 330 kV līniju, savieno 330 kV apakšstaciju «Ventspils», Ventspilī, Robežu ielā 38 un 330 kV apakšstaciju «Imanta», Rīgā, Kleistu ielā 25, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures, Babītes novadu, Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. Pārbūves rezultātā elektrolīnijas novietojums pamatā saglabājās esošo elektropārvades līniju trases robežās.

Lai pasargātu putnus no bojāejas, saduroties ar elektrības vadiem, Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Dizaina fabrika sadarbojoties enerģētikas un tehnoloģiju kompānijai "Empower" izgatavojusi īpašu robotizētu sistēmu putnu atbaidītāju uzstādīšanai augstsprieguma līnijās.

Pagājušā gada izskaņā ekspluatācijā tika nodots Latvijas vēsturē vērienīgākais elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts "Kurzemes loks".

"Lai mazinātu riskus putnu bojāejai, saduroties ar elektrības vadiem vai gūstot elektrotraumas, projekta īstenotājiem bija jārod risinājumi elektropārvades līnijas marķēšanai noteiktos posmos, kur putnu pārlidojumi ir visbiežākie. Putnu atbaidītāju izvietošana uz augstspriegumu līnijām Latvijā nav ierasta prakse, šis bija tikai otrais gadījums," saka "Empower" projektu vadītājs Viktors Mironovs.

"Empower" kopā ar uzņēmumiem "LEC" un "RECK" veidoja pilnsabiedrību, kas pēc elektroenerģijas pārvades sistēma operatora "Augstsprieguma tīkls" pasūtījuma būvēja "Kurzemes loka" noslēdzošo posmu – 207 km garu līniju no Rīgas uz Ventspili.

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad Vidzemē plāno turpināt apakšstacijas «Ķeguma HES-2» pārbūvi, kā arī turpināt elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecību, kopumā investējot vairāk nekā 40 milj. eiro, informē AT pārstāve Aija Ikstena.

Plānota «Ķeguma HES-2» sadalnes pārbūve, apakšstacijā nomainot 110kV transformatoru uz mūsdienīgāku un dabai draudzīgāku, kā arī turpināta elektrolīnijas «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» būvniecība – patlaban ir uzsākti būvdarbi Limbažu, Alojas, Mazsalacas, Burtnieku un Rūjienas novados, savukārt vietās, kur šī elektropārvades līnija atradīsies blakus topošajam RailBaltica dzelzceļam, turpinās projektēšanas darbi.

«Šogad plānojam veikt arī atsevišķu Vidzemes elektropārvades līniju savu laiku nokalpojušo balstu nomaiņu, kā arī veikt atsevišķu apakšstaciju vadības ēku remontus un uzlabojumus, lai tās atbilstu mūsdienu energoefektivitātes prasībām,» stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

AS "Latvenergo" padome nolēmusi pagarināt darba attiecības ar līdzšinējiem valdes locekļiem un uz jaunu termiņu par AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju apstiprinājusi Āri Žīguru, par valdes locekļiem - Guntaru Baļčūnu un Uldi Barisu.

Līdzšinējā valdes sastāva pilnvaru jaunais termiņš sāksies 2020.gada 16.novembrī. Pilnvaras līdz 2023.gada 24.septembrim turpinās valdes loceklim Kasparam Cikmačam.

"Ekonomikas ministrija kā "Latvenergo" akcionārs atzinīgi novērtē "Latvenergo" darbību, jo enerģētikas nozare attīstās un uzlabo pakalpojuma kvalitāti gan biznesa klientiem, gan mājsaimniecībām, vienlaicīgi nodrošinot būtiskus dividenžu maksājumus valsts budžetā. Reģiona energoapgādes stratēģisks redzējums šobrīd padarījis "Latvenergo" par uzņēmumu, kas ekspluatē viskonkurētspējīgāko ģenerējošo iekārtu sastāvu Baltijas tirgū. "Latvenergo" Baltijas un Ziemeļvalstu tirgum piegādā enerģiju, kas ražota ar zemu kaitīgo izmešu apjomu kombinācijā ar atjaunojamo resursu izmantošanu hidroģenerācijā. Tas iespējams, jo savlaicīgi veiktas ilgtspējīgas investīcijas labi sabalansētā bāzes jaudu un dabas resursus izmantojošu ģenerācijas avotu apvienojumā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ikvienam zināmi ikoniskie Raiņa vārdi "Pastāvēs, kas pārvērtīsies", un līdz šim nav nācies sastapties ar vārdu kopumu, kas vēl trāpīgāk raksturotu vārda "attīstība" esenci – ar to domājot gan katra individuālo attīstību, gan arī attīstību visas sabiedrības vai valsts kontekstā.

Šoreiz vairāk par valsti un konkrētāk – vienu no lielajiem attīstības pīlāriem, dēvētu arī par tautsaimniecības mugurkaulu – elektroapgādes nozari. Raiņa vārdi šeit ir tieši attiecināmi, jo, lai elektroapgādes nozare nākotnē varētu stabili un kvalitatīvi funkcionēt, tā šobrīd ir jātransformē – jāpārbūvē elektroenerģijas sadales sistēma, attīstot vēl viedāku elektrotīklu – tā, lai tas būtu pilnībā gatavs "zaļo" inovāciju uzņemšanai. Pretējā gadījumā plaša izkliedētās enerģijas ražošana, saules paneļu ieviešana un elektromobilitāte nebūs iespējama, jo elektrosadales tīkls tam nebūs gatavs – ne fiziskā, ne digitālā infrastruktūra.

Attiecīgi zem sitiena būs arī Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, kas lielā mērā balstās tieši uz elektrības ražošanu no atjaunīgiem resursiem, elektromobilitāti un energoefektivitāti. Tīkla transformācijai ir nepieciešami lieli resursi. Šobrīd ir iespēja šim mērķim novirzīt Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļus; otra iespēja – šīs izmaksas segt caur sabiedrisko pakalpojumu tarifu, kas nozīmētu tarifa kāpumu un papildus slogu iedzīvotāju un uzņēmēju maciņiem.

No pirmās kara dienas AS Augstsprieguma tīkls (AST) strādā paaugstinātas gatavības režīmā un rēķinās ar visiem potenciālo notikumu scenārijiem, tajā skaitā arī patvaļīgas Baltijas valstu atslēgšanas no BRELL loka, atzīmē Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.

Pēc brutālā iebrukuma Ukrainas teritorijā un necilvēcīgās agresijas Krievijas tālāka rīcība nav paredzama, tāpēc Baltijas valstu atslēgšana no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām tiek uzskatīta par risku, kas nevar tikt pilnībā izslēgts, pauž G.Jēkabsone. Viņa stāsta, ka šādas situācijas gadījumā paredzēts iedarbināt rīcības plānu ārkārtas sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu, kas var ievērojami palielināt elektroapgādes izmaksas un vēl vairāk sarežģīt elektroapgādes resursu jautājumus. Tajā pašā laikā AST valdes priekšsēdētāja uzsver, ka Baltijas ģenerējošās jaudas un starpsavienojumi ir pietiekami, lai varētu nodrošināt visu nepieciešamo patēriņu.

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Visa Baltijas energosistēma ir faktiski gatava jebkurā brīdī pāriet izolētā darbībā no Krievijas kontrolētā BRELL loka, intervijā sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunais valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Viņš norādīja, ka Krievijas provokācijas saistībā ar atslēgšanos no BRELL loka līdz 2025.gada februārim vērtē kā reālu scenāriju.

"Apzināmies, ka var notikt arī kaut kas negaidīts no kaimiņvalstu puses, var tikt iniciēta ārkārtas desinhronizācija no BRELL tīkla, kā rezultātā mums būs paātrināti jāpāriet uz sinhronizāciju ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem. Mēs apzināmies, ka tāda iespēja pastāv, un mēs šiem scenārijiem esam gatavi," sacīja Irklis.

AST valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ārkārtas desinhronizācijas gadījumā būs jādarbina infrastruktūra, kas pieejama ES un jābalansē tīkls.

Runājot par elektrības pieejamību gadījumā, ja Krievija Latviju priekšlaicīgi atslēdz no BRELL tīkla, Irklis sacīja, ka ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, īpaši Latvijā, kur ir gan hidroelektrostacijas, gan termoelektrocentrāles. Tāpat visai Baltijai ir labi starpsavienojumi ar Somiju, Zviedriju un Poliju.

Parakstīts līgums par Latvijas energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīga projekta – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" izbūvi un ražošanas bāzes pārbūvi.

Eiropas Savienības līdzfinansētā nacionālo interešu objekta īstenošana ļaus iegūt Eiropas fiziskā drošuma un funkcionalitātes prasībām atbilstošu dispečeru vadības un datu centru, no kura pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu tiks veikta energosistēmas balansēšana un sistēmas frekvences regulēšana.

"Ceļā uz Baltijas energosistēmu neatkarību un spēju darboties patstāvīgi esam bijuši ļoti efektīvi, projektu īstenošanai piesaistot līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, tostarp 64% apmērā dispečeru vadības un datu centra izbūvei. Pozitīvi vērtējama ir būvuzņēmēju salīdzinoši lielā interese piedalīties šī nacionālo interešu objekta būvniecības iepirkumā, kvalifikācijas kārtai piesakoties astoņiem pretendentiem. Mūsu līdzšinējā pieredze, sadarbībā ar dažādiem būvuzņēmējiem realizējot tādus lielus un sarežģītus projektus kā Kurzemes loks, Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums, Valmieras-Tartu un Valmieras-Tsirgulinas līnijas rekonstrukcija, ir apliecinājums AST komandas profesionalitātei un dod pārliecību par šī energosistēmas drošībai svarīgā projekta kvalitatīvu paveikšanu termiņā," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Jau aptuveni gadu netālu no Liepājas tiek ražotas virsbūves detaļas autosportam - rallija, drifta, rallijkrosa, autokrosa un citām automašīnām, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Aivis Tints.

Viņš stāsta, ka kolēģim Oskaram Šmitam bija izveidojies savs klientu loks, jo viņš jau šajā jomā bija strādājis. «Savukārt, man patīk rallijs un varu sevi dēvēt par auto fanu. Bija ļoti vilinoši sākt biznesu šajā nišā. Sākām veidot detaļu formas. Viena, otra, trešā automašīna, un tā uzņēmums ir izaudzis. Šobrīd četriem auto modeļiem virsbūves detaļas mēs varam nokomplektēt gandrīz pilnībā,» stāsta A.Tints. Sākotnēji uzņēmējdarbības uzsākšanai tika piesaistīts Altum līdzfinansējums, kā arī konsultācijas sniedza Liepājas biznesa inkubators.

Uzņēmums ražo automašīnu virsbūves detaļas, piemēram, spārnus, bamperus, sliekšņus un durvis. Detaļas ir atšķirīgas, ņemot vērā autosporta veidu. Kā skaidro A.Tints, uzņēmuma galvenais uzdevums ir šīs detaļas saražot pēc iespējas izturīgākas, elastīgākas, vieglākas, kā arī, protams, par pieņemamu cenu.