Kā jau tas bija sagaidāms, pateicoties jaunas valdības izveidošanai, 2009.gada marta „DnB NORD Latvijas barometra” dati uzrāda nelielu pesimisma sarukumu.
Sabiedrības noskaņojuma uzlabojums gan ir ļoti neliels, taču, ņemot vērā jau pāris mēnešus vērojamos kritiski zemos rādītājus, manuprāt, mums būtu jābūt priecīgiem arī par šo – šķiet, vismaz tuvākā mēneša laikā valsts pārvaldes iestāžu logi no jauna dauzīti netiks. Ir pamats domāt, ka pozitīvās izmaiņas DnB NORD Latvijas barometrā ir jāvērtē tikai kā uzticības kredīts jaunajai valdībai, t.i., sabiedrība ir sajutusies nedaudz labāk tāpēc, ka tai ir parādījušās cerības, ka Valda Dombrovska valdība spēs apturēt krīzes padziļināšanos un panākt pozitīvu lūzumu. Diemžēl viss liecina, ka laiks šī kredīta attaisnošanai nebūs pārāk ilgs – jau tuvāko pāris mēnešu laikā Valdim Dombrovskim būs jāuzrāda rezultāti. Pretējā gadījumā nelielais uzticības kredīts izsīks un DnB NORD Latvijas barometra indikatori nokritīs janvāra līmenī vai pat zemāk.
Taču, neskatoties uz nelielo optimisma dzirksti, kopumā sabiedrībā vēl aizvien valda ļoti dziļš pesimisms un neticība nākotnei. Martā 81% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka situācija Latvijā kopumā attīstās nepareizā virzienā (februārī 87%), 68% uzskata, ka Latvijas ekonomikas situācija pasliktinās (februārī 81%), 49% domā, ka pēc 12 mēnešiem valsts ekonomikas stāvoklis būs sliktāks par patreizējo (februārī: 53%), 58% iespējas atrast labu darbu vērtē kā ļoti sliktas (februārī: 59%).
Iepriecinoši, ka mēneša laikā DnB NORD Latvijas barometrā ir nedaudz uzlabojies ģimeņu pašreizējā materiālā stāvokļa vērtējums. Ja februārī to kā sliktu novērtēja 51% aptaujāto, tad martā – 45%. Nedaudz ir mazinājies pesimisms, arī runājot par nākotni. Ja februārī 38% prognozēja savas ģimenes materiālā stāvokļa pasliktināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā, tad martā - 35%.
Kā sekas tam visam (bet varbūt var arī teikt – cēlonis) ir neapmierinātības ar valdības darbu samazināšanās. Ja februārī ar valdības darbu „DnB NORD Latvijas barometrā” bija neapmierināti kopumā 95% iedzīvotāju (turklāt 59% - pilnībā neapmierināti), tad martā neapmierināti bija 82% (pilnībā neapmierināti – 43%). Diemžēl neapmierinātības samazināšanās visticamāk ir skaidrojama ne tik daudz ar apmierinātības pieaugumu, cik ar faktu, ka martā salīdzinoši biežāk respondentiem ir bijis grūti valdības darbu novērtēt (taču jau jauna valdība!).
2009.gada DnB NORD Latvijas barometra marta aptaujas dati jautājumos, kas veltīti iedzīvotāju uzskatu izmaiņām pēdējā gada laikā, liecina, ka krīze ne tikai ir atstājusi iespaidu uz patēriņu (piemēram, 11 mēnešu laikā to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pat neapsver iespēju, ka varētu doties kādā atpūtas vai tūrisma braucienā uz ārzemēm, ir pieaudzis no 54% līdz 63%), bet jau sāk atstāt iespaidu arī uz iedzīvotāju vērtību orientāciju. Ja vēl 2008.gada septembrī 46% iedzīvotāju uzskatīja, ka galvenais atbildīgais par cilvēka labklājību ir valsts, bet 42% - pats cilvēks, tad patlaban situācija ir mainījusies: vairs tikai 39% paļaujas uz valsti, bet 49% domā, ka katram pašam ir jārūpējas par savu labklājību. Manuprāt, šīs izmaiņas DnB NORD Latvijas barometrā ir ļoti pozitīvas, jo no atziņas, ka par sevi ir jāparūpējas pašam, loģiski izriet atziņa, ka, lai būtu pārticis, ir jārosās, jāstrādā, jāmācās, t.i. jādara tās lietas, kuras vienmēr ir bijušas nāciju labklājības pamatā.
Tāpat ir patīkami DnB NORD Latvijas barometrā konstatēt faktu, ka, neskatoties uz ekonomisko krīzi, aizvien biežāk iedzīvotāji pauž gatavību iegādāties Latvijā ražoto, pat ja tas būtu dārgāks par importēto. Ja vēl tikai pirms trīs mēnešiem tādu gatavību pauda tikai 17% iedzīvotāju, tad patlaban jau 27%. Protams, nav šaubu, ka daļa no šīs publikas liekuļo – veikalā tie tomēr izvēlēsies lētāko importu (to spilgti atklāja februāra DnB NORD Latvijas Barometra dati). Taču tās tik un tā ir pozitīvas pārmaiņas, jo, lai kaut kas mainītos cilvēka darbībā, vispirms ir jānotiek attiecīgajām izmaiņām cilvēka galvā. Savukārt pieaugusī gatavība iegādāties vietējā ražojuma preces ļauj izteikt pieņēmumu, ka sabiedrība aizvien skaidrāk sāk saprast sakarību starp vietējo ražotāju sekmēm, valsts turību kopumā un katra atsevišķa indivīda pārticību.