Valsts kanceleja izpētījusi, ka likums par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu aizliedz dienesta auto izmantot privātām vajadzībām. Sākot maksāt jaunieviesto nodokli, nāktos atzīt, ka likums tiek pārkāpts, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.
«Jau aptuveni mēnesi valstī ir jauna kārtība - ja darbinieks ar darba mašīnu brauc arī privātās vajadzībās, viņam par to jāmaksā nodoklis, taču valsts amatpersonas ar nodokļa maksāšanu nesteidzas.
Valsts kancelejas direktore uzskata, ka braukšana uz mājām nebūtu uzskatāma par privātu vajadzību. Ja to atbalstīs arī citi, vairākas valsts amatpersonas varēs izvairīties no šī nodokļa maksāšanas,» norādīja raidījuma veidotāji.
No valdības nama vislielāko attālumu katru darba dienu no mājām Tukumā ar dienesta auto mēro ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viņa melnais Audi A-6 tādējādi katru darba dienu nobrauc aptuveni 120 kilometrus. Ministrs raidījuma veidotājiem apstiprinājis, ka nodokli par dienesta automašīnas izmantošanu nešaubīgi maksās, tikai nezinājis, cik tas būs.
Ņemot vērā automašīnas motora tilpumu, A. Kamparam tie būtu aptuveni 40 lati mēnesī un tas būtu izdevīgāk nekā atteikties no automašīnas izmantošanas.
Ministru darba organizētāja – Valsts Kancelejas direktore Gunta Veismane - saņēmusi arī citu ministru iesniegumus par darba auto izmantošanu privātām vajadzībām, taču pagaidām vēl nav devusi uzdevumu iekasēt no amatpersonām nodokli, jo nav skaidrs vai braukšana uz mājām ir privāta vai dienesta vajadzība.
Situācija ir diezgan absurda, jo likums liedz izmantot dienesta transportlīdzekļus personīgām vajadzībām. Proti, Valsts kanceleja izpētījusi, ka likums par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu aizliedz dienesta auto izmantot privātām vajadzībām. Sākot maksāt jaunieviesto nodokli, nāktos atzīt, ka likums tiek pārkāpts. Tāpēc arī Valsts Kanceleja patlaban nodokli nemaksā un gaida, kad finanšu ministrija atrisinās likuma pretrunas ierēdņiem par labu.
Šonedēļ valsts sekretāru sanāksmē finanšu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim tika dots konkrēts uzdevums – līdz šīs nedēļas beigām iesniegt Valsts Kancelejā likumu grozījumus, ko varētu nākamnedēļ valdībā izskatīt.
Finanšu ministrs Einārs Repše vēl ceturtdien sarunā ar Nekā personīga pieļāvis iespēju, ka ierēdņu braukšanu uz mājām ar dienesta auto varētu uzskatīt par darba vajadzībām, jo automašīnā bieži tiek risinātas arī darba lietas. Finanšu ministrija jau iepriekš aprēķinos paredzējusi, ka lielākais nodokļa maksātājs būs privātais bizness, nevis valsts amatpersonas.
Taču, lai arī nedēļas vidū finanšu ministrs bija gatavs nākt pretim valsts amatpersonām, gaidītie grozījumi piektdienas pēcpusdienā tomēr Valsts Kancelejā netika iesniegti.
Finanšu ministrija tomēr beigās nolēmusi, ka nevar izdarīt izņēmumus par labu valsts ierēdņiem. Labvēlīgāki nosacījumi valsts amatpersonām radītu šaubas, ka likums ir visiem viens.
Kopš pērnā gada nogales dienesta automašīnu skaits, ko izmanto valsts amatpersonas, samazinās. Naudas trūkuma dēļ iestādes mašīnas pārdod, taču joprojām to skaits ir liels. Šā gada sākumā valsts pārvaldē bija reģistrētas 4907 dienesta automašīnas, no kurām 1571 tiek nomāta. Piemēram, ārlietu ministrijai - 14, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai – 10, zemkopības ministrijas valsts aģentūrai Lauksaimniecības datu centrs - 9, Zāļu valsts aģentūrai – 8, bet ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošajai sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai – 5.
Ja par katru valsts pārvaldē reģistrētu dienesta automašīnu nomaksātu kaut vai minimālo nodokļa likmi - aptuveni 20 latus, valsts budžets iegūtu gandrīz 100 tūkstošus latu mēnesī (98140 Ls), bet gadā šī summa jau būtu turpat pusotrs miljons latu.
«Lai arī šķietami Finanšu ministrija nav izdarījusi izņēmumu par labu ierēdņiem, pretruna joprojām nav atrisināta un likums aizliedz amatpersonām dienesta auto lietot privātām vajadzībām. Tas nozīmē, ka braukšanu uz mājām jāpasludina par valstisku vai amatpersonām jāpārsēžas sabiedriskajā transportā, jo, nodokli iekasējot, sanāk pārkāpt likumu,» norādīja Nekā personīga.