Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Latvijas lidmašīnu ražotājs Tarragon šogad plāno eksportēt vismaz 10 lidmašīnas, bet nākotnē – vismaz 20, lai bizness būtu rentabls un sāktu nest peļņu.

Uzņēmums pavisam nesen pārcēlis ražotni no Ādažiem uz Rīgu. Tam ir ekonomisks pamatojums, jo iepriekš Ādažos uzņēmums telpas īrēja, bet šīs pieder uzņēmuma investoram Aivaram Lejietim. Iepriekš 4500 m2 plašajās telpās atradies zivju pārstrādes cehs, bet tagad tās pārveidotas, lai tur varētu ražot lidmašīnas.

Uzņēmumam šis gads iesācies ar jaunu pasūtījumu izpildi, un šobrīd ražotnē top piecas lidmašīnas, kuru klienti ir no ASV, Vācijas un Itālijas. Iepriekš ik gadu pārdotas 4–6 lidmašīnas. Vienu lidmašīnu var saražot aptuveni trīs mēnešos, un vairākas lidmašīnas tiek ražotas paralēli.

Vaicāts, kā uzņēmums jūt Covid-19 pandēmijas ietekmi, Tarragon pārstāvis un lidmašīnas pilots Ingemārs Butkevičs stāsta: “Vienīgā problēma ir tāda, ka avio šovi, izstādes nenotiek, līdz ar to lidmašīnas ir grūti parādīt jaunai auditorijai. Esošie klienti un dīleri turpina pārdot, tur nekas nav mainījies, bet jaunus tirgus šajā brīdī mēs nevaram iekarot. Šobrīd no pārdošanas viedokļa esam nedaudz ierobežoti. No ražošanas viedokļa – materiālus mums piegādā tāpat, iespējams, ir neliela nobīde – nedēļa vai divas.”

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.

Pakistāna savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas trešdien notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas, paziņojis armijas pārstāvis, piebilstot, ka viens indiešu lidotājs ir sagūstīts.

Tikmēr Indijas mediji vēsta, ka Indijas kontrolētajā Kašmiras daļā lidostas slēgtas civilajai satiksmei.

«PAF (Pakistānas gaisa spēki) Pakistānas gaisa telpā notrieca divas indiešu lidmašīnas,» tviterī paziņojis ģenerālmajors Asifs Ghafūrs.

Viņš piebildis, ka viena no notriektajām lidmašīnām nogāzusies Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas teritorijā, bet otra - robežas Indijas pusē.

Ghafūrs arī apstiprināja, ka Pakistānas karavīri sagūstījuši Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļā notriektās lidmašīnas pilotu.

Tikmēr Kāda augsta ranga amatpersonas Indijas pārvaldītās Kašmiras daļas administrācijā aģentūrai AFP pavēstījusi, ka Pakistānas iznīcinātāji virs Kašmiras trešdien pārkāpuši Indijas gaisa telpu, taču tikuši atspiesti atpakaļ pār «de facto» robežu.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrībā "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un '" XFly", veiksmīgi īsteno savu biznesa plānu un jau ir parakstījusi līgumus vai ir sarunu pēdējā posmā par 11 no 13 tās lidmašīnām izmantošanu, paziņoja kompānija.

"Nordica" apliecināja, ka viens no līgumiem ir ar Skandināvijas lidsabiedrību SAS, kas iepriekš lauza Igaunijas kompānijai nozīmīgu līgumu.

"Šodien mēs ekspluatējam piecas lidmašīnas, no kurām viena ir paredzēta SAS, un pašlaik tiek parakstīti līgumi", tādējādi līdz novembra beigām līgums būs noslēgts ar 11 lidmašīnu izmantošanu, paskaidroja "Nordic Aviation Group" valdes priekšsēdētājs Remko Altheiss.

Igaunijas nacionālās lidsabiedrības flotē ir 13 lidmašīnas. Ziemas sezonas laikā, ievērojot nozarē pieņemto praksi, vienai lidmašīnai tiks veikta apkope, kas nozīmē, ka kompānijai būs iespēja lietot 12 lidmašīnas. Pašlaik par 11 lidmašīnu izmantošanu ir noslēgti līgumi vai arī tie drīzumā tiks noslēgti. Piecas lidmašīnas strādās tuvākās bāzēs, piemēram, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā vai Itālijā, un sešas lidmašīnas tiks izmantotas tālākos projektos Vjetnamā, Rietumāfrikas un Indijas okeāna reģionā.

AS PrivatBank piešķīrusi Latvijas kravas pārvadājumu lidsabiedrībai AS “RAF-AVIA” kredītu 3,56 miljonu eiro apmērā "ATR72-212A (500)" lidmašīnas iegādei.

Bankas finansētās lidmašīnas ražotājs ir aviorūpniecības uzņēmums “ATR”, kas tika dibināts 1981. gadā.

“RAF-AVIA” dibināta 1990. gadā. Aviācijas struktūrvienība tika pārveidota par neatkarīgu aviokompāniju AS “RAF-AVIA” 1994. gadā. Kompānijas galvenais birojs un bāze atrodas Rīgā, bet otrā bāze ar tehniskās apkalpošanas staciju atrodas Vācijas pilsētā Hānā. AS “RAF-AVIA” ir vienīga aviokompānija Eiropā, kas AN26 modeļa lidmašīnu ekspluatācijai ir saņēmusi atbilstošu sertifikātu.

Pateicoties bankas finansējumam, AS “RAF-AVIA” varēs būtiski palielināt savu konkurētspēju Eiropas tirgū. "ATR72-212A (500)" lidmašīna pārveidota par kravas lidmašīnu un tiks izmantota DHL pārvadājumiem Eiropas teritorijā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019. gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmums.

Lidsabiedrības mērķis ir vienkāršot floti un izmantot papildu efektivitāti, ko sniedz Airbus A220-300 lidmašīnas, kas jau gada nogalē būs vienīgie reaktīvie lidaparāti airBaltic flotē.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Airbus A220-300 ir mūsu nākotnes lidmašīnas. Pārtraucot Boeing 737 izmantošanu, airBaltic būs jaunākā reaktīvo lidmašīnu flote Eiropā. Airbus A220-300 ieviešana bijusi ļoti veiksmīga un sniegusi papildu efektivitāti, kuru augstas konkurences apstākļos meklē ikviena lidsabiedrība. Pateicoties labai lidmašīnu veiktspējai, mēs esam pieņēmuši lēmumu līdz 2022. gadam ieviest viena tipa floti ar līdz pat 80 (50 lidmašīnas pasūtītas un saglabāta iespēja pasūtīt vēl 30) Airbus A220-300 lidmašīnām.»

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" risina sarunas ar Eiropas aviobūves uzņēmumu "Airbus" par vēl 30 lidmašīnu "Airbus A220" iegādi, izmantojot līgumā paredzētās iespējas pasūtīt papildu lidmašīnas, intervijā aģentūrai "Reuters" paziņojis "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"airBaltic", kas jau ir pasūtījusi 50 šīs lidmašīnas, arī plāno papildināt līgumu ar iespējām pasūtīt vēl 20 lidmašīnas, paudis Gauss.

Maija beigās "airBaltic" saņēma 42. lidmašīnu "Airbus A220-300".

Arī turpmāk aviokompānija vēlas pasūtīt šis modifikācijas lidmašīnas, taču būtu ieinteresēta iegādāties arī lielākas ietilpības aviolainerus "Airbus A220-500", ja "Airbus" sāktu to ražošanu, sacījis "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš piebildis, ka tas, cik drīz tiks pasūtītas jaunas lidmašīnas, būs saistīts ar to, kā virzīsies uz priekšu "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma sagatavošana.

Gauss atteicās minēt konkrētu summu, kāda varētu tikt iegūta sākotnējā publiskajā piedāvājumā.

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Krievijas izmeklētāji izskata vairākus iespējamos cēloņus, kas varēja izraisīt svētdien notikušo lidmašīnas «Sukhoi Superjet 100» katastrofu Maskavas Šeremetjevas lidostā.

Tostarp, gan nepietiekamu pilotu un dispečeru kvalifikāciju, gan tehniskus bojājumus apvienojumā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, žurnālistus informējusi Krievijas Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Jau ziņots, ka Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna bija izlidojusi uz Murmansku, bet pēc 28 minūšu lidojuma atgriezās Šeremetjevā un avārijas nolaišanās laikā aizdegās.

Sarežģītu meteoroloģisko apstākļu dēļ lidmašīna nolaidās tikai otrajā mēģinājumā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitās pret skrejceļu un aizdegās lidmašīnas dzinēji, bet liesmas drīz aptvēra arī visu lidmašīnas aizmugures daļu. Apkalpe steidzās evakuēt pasažierus pa piepūšamo trapu.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Dublinā bāzētais lidmašīnu nomas uzņēmums «SMBC Aviation Capital» noslēdzis vienošanos, lai no Eiropas aviobūves kompānijas «Airbus» iegādātos 65 «A320neo» sērijas lidmašīnas 6,6 miljardu eiro vērtībā.

«Airbus» norāda, ka «SMBC Aviation Capital» pasūtījis 50 «A320neo» un 15 «A321neo» lidmašīnas.

Viens no pasaulē lielākajiem lidmašīnu nomas uzņēmumiem «SMBC Aviation Capital» pieder Japānas kompāniju konsorcijam, ko vada «Sumitomo Mitsui Banking Corporation».

Jau ziņots, ka ASV aviobūves kompānija «Boeing» pērn otro gadu pēc kārtas piegādāja rekordlielu lidmašīnu skaitu, spējot apsteigt Eiropas konkurentu «Airbus».

«Boeing» pagājušajā gadā piegādāja 806 komerciālās lidmašīnas, salīdzinot ar 763 lidaparātiem 2017.gadā.

Tikmēr «Airbus» pagājušajā gadā piegādāja 800 komerciālās lidmašīnas, kas arī ir rekordaugsts līmenis. Gadu iepriekš uzņēmums piegādāja 718 lidmašīnas.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pirms situācijas ar rezerves daļu piegādes ķēžu problēmām daļu savas flotes ilgtermiņā nodeva īrei citām aviosabiedrībām, tāpēc šobrīd, lai nebūtu jāatceļ savi reisi, lidsabiedrība īstermiņā īrē lidmašīnas no citiem, intervijā stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Gauss skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, balstoties uz prognozēm, tika nolemts daļu no "airBaltic" flotes kopā ar apkalpi ilgtermiņā izīrēt citām aviokompānijām, piemēram, "Lufthansa" un "Esay". Ilgtermiņa līgumi ir noslēgti, lai pelnītu, un, kā norādīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs, tas ir ļoti ienesīgs bizness.

"Un tad sākās piegādes ķēžu problēmas vairākām detaļām, kas nepieciešamas "airBaltic" lidmašīnu apkopei, tādēļ ir radušies kavējumi ar apkopi," stāstīja aviokompānijas vadītājs.

Gauss norādīja, ka "airBaltic" nav pieejamas tās lidmašīnas, kas atrodas apkopē, kas savukārt ievelkas piegādes ķēžu problēmu dēļ. Turklāt lidsabiedrība nevar arī atgūt lidmašīnas, kas nodotas ilgtermiņa īrei kādam citam.

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2020. gada 17. decembrī veikusi pēdējās Boeing 737 (YL-BBX) lidmašīnas piegādi tās jaunajam īpašniekam Magnetic MRO.

Šī gada sākumā Magnetic MRO no airBaltic iegādājās trīs Boeing 737 lidmašīnas.

airBaltic saņem vēl divas Airbus A220-300 lidmašīnas 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 13. decembrī Rīgā sagaidīja 24. un 25. Airbus A220-300...

"Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar viena tipa lidmašīnām – Airbus A220-300. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes. Tomēr Boeing 737 bija nozīmīga airBaltic flotes daļa 17 gadus. Šīs lidmašīnas veicināja progresu, palīdzot mums kļūt par spēcīgu reģionālo pārvadātāju," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pandēmijai nemazinoties, airBaltic nauda varētu beigties septembrī 

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā...

Pirmā Boeing 737 lidmašīna airBaltic flotei pievienojās 2003. gadā. Gadu laikā kopumā 20 dažādas Boeing 737 lidmašīnas pārvadājušas vairāk nekā 22 miljonus airBaltic pasažieru un veikušas vairāk nekā 280 000 lidojumu visā Eiropā, kā arī ārpus tās.

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Svinot turboreaktīvās virsskaņas pasažieru lidmašīnas Concorde 50.gadadienu, kompānija Bremont izgatavojusi 500 eksemplārus rokaspulksteņu Bremont Supersonic no lidmašīnas materiāla, raksta Bloomberg.

Sadarbojoties ar British Airways, kompānija Bremont saņēmusi metālu no lidmašīnas G-BOAB Concorde jeb Alpha Bravo, lai izgatavotu 500 rokaspulksteņus. Lidmašīna reģistrēta 1974.gadā un bija trešā Concorde modeļa lidmašīna, kas pievienojās British Airways flotei.

Alumīnijs no lidmašīnas pārveidots dekoratīvā aplī, kas redzams pulksteņa aizmugurē, un uz tā ir arī uzraksts ar lidmašīnas numuru un reģistrācijas laiku, gadiem, kuros lidmašīna tika izmantota, lidojumu skaitu un maksimālo ātrumu.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Nav gan zināmas visas detaļas, bet abi – Etiopijas un Indonēzijas lidsabiedrību – gadījumi ir ļoti līdzīgi. Proti, neilgi pēc pacelšanās Boeing 737 MAX 8 lidmašīnas sāka strauji mainīt – uzņemt un zaudēt – augstumu. Abu katastrofu rezultātā ir apturēta visu Boeing 737 MAX darbība, taču jau pēc pirmā gadījuma Boeing izsūtīja obligāto servisa biļetenu, bet Federālā Aviācijas administrācija (FAA) – direktīvu, kā lidojumu apkalpei pareizi rīkoties šādos gadījumos.

Atšķirībā no iepriekšējiem modeļiem, Boeing MAX ir lielāki, jaudīgāki dzinēji, kas mainīja lidmašīnas konfigurāciju un aerodinamiskās īpašības, līdz ar to arī veiktspēju. Iepriekš minēto īpatnību dēļ šim modelim parādījās tendence celt gaisā priekšgalu, palielinoties dzinēju jaudai. Lai izslēgtu gadījumus, kad kāda iemesla dēļ piloti savas neuzmanības dēļ savlaicīgi nenoreaģē uz šo tendenci, tika ieviesta automātiska sistēma (MCAS), kuras uzdevums ir nepieļaut lidmašīnas iekrišanu grīstē (plūsmas norāvums no spārna virsmas un sekojošs cēlējspēka zudums). Abi negadījumi norāda, ka pati sistēma savas kļūdainas darbības gadījumā arī var izraisīt katastrofālas sekas, kaut gan tās uzdevums ir tādas situācijas novērst. Tā kā ir notikuši divi gadījumi ar salīdzinoši jaunām lidmašīnām līdzīgā lidojuma etapā (augstuma uzņemšanas laikā), tas jau varētu liecināt par sistēmiskām problēmām, kas varētu būt saistītas ar projektēšanas, sertifikācijas, pilotu apmācības u. c. aspektiem. Tāpēc ir svarīgi noteikt, kas tieši izraisīja šīs katastrofas un kādi bija to veicinoši faktori. Tas arī izskaidro, kāpēc ir tik asa reakcija no daudzām valstīm, pilnībā aizliedzot šī modeļa lidmašīnu lidojumus savās gaisa telpās.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."

"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.