Lombarda industrijai ir daudzu gadsimtu sena vēsture, tā ir konsekventi attīstījusies, neskatoties uz ekonomikas cikliem un satricinājumiem.

Lai arī salīdzinot ar citām nozarēm laika gaitā lombardi ir piedzīvojuši salīdzinoši mazākas transformācijas, straujā tehnoloģiju attīstība arī tradicionālajam lombardam ir piešķīrusi jaunu attīstības perspektīvu. Runa ir par digitalizāciju, kas lombardam ir devusi iespēju paplašināt darbības spektru. Kāds ir digitālā lombarda pakalpojuma potenciāls un vai tas var kļūt par nozares nākotni Latvijā un citviet pasaulē?

Lombardu segments – pieprasīts un augošs

Kopumā lombarda pakalpojumus katru dienu izmanto miljoniem cilvēku visā pasaulē un tā ir neatņemama ekonomikas attīstības sastāvdaļa. Skandināvijā un Rietumeiropā lombarda pakalpojums jau izsenis ir stabils un pieprasīts finanšu produkts gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, piedāvājot ātru un elastīgu finansējumu pret ķīlu. Arī Latvijā lombardi ir pieprasīti – saskaņā ar PTAC datiem kopējais tirgus apjoms ar katru gadu pieaug, piemēram, 2022. gadā aizdevumu pret kustamas lietas ķīlu kopējais apjoms bija teju 36 miljoni, savukārt 2023. gadā – teju 41 miljons.

Vatikāns paziņojis, ka nezināms pircējs ieguvis interneta adresi vatican.xxx, kas apvieno pilsētvalsts, ko pārvalda Romas pāvests, nosaukumu ar paplašinājumu, kas domāts pornogrāfiskam saturam, ziņo Reuters.

«Šis domēns nav pieejams, jo to ieguvis kāds cits, bet ne Vatikāns,» Vatikāna radio pavēstījis Vatikāna pārstāvis tēvs Federiko Lombardi.

Lombardi iepriekš noliedza Itālijas plašsaziņas līdzekļu ziņoto, ka Vatikāns - tāpat kā daudzas universitātes, muzeji un kompānijas - reģistrējis xxx domēnu, lai nepieļautu tā ļaunprātīgu izmantošanu.

Iepriekš asas diskusijas izraisījušais domēns .xxx, kas paredzēts pornogrāfiska satura interneta vietnēm, pārdošanā nonāca šajā mēnesī.

Laiku pa laikam valdības līmenī rodas doma stingrāk kontrolēt, pārraudzīt, ietekmēt vienu vai otru nozari. Piemēram, lombardu darbību Latvijā.

Doma jau nav nepareiza, ņemot vērā, ka lombardi faktiski ir kreditēšanas uzņēmumi un teju vienīgā atsķirība ir tā, ka, piemēram, nekustamo īpašumu vietā ķīlā tiek ņemti pulksteņi, mobilie telefoni, datori un pat krūšu palielināšanas pumpītis. Tādējādi ir skaidrs, ka runa ir par uzraugāmu nozari. Tomēr šeit ir jārunā vismaz par pāris nopietnām problēmām.

Pirmkārt, lombardu kontrolēšana šodienas Latvijā vistiešākajā mērā atgādina krīzes gados īstenoto nodokļu ieņēmumu plānošanu. Proti, tika uzskatīts, ka, ieviešot, piemēram, tā dēvēto dienesta auto nodokli, noteikti tiks iegūta summa, kas ir atbilstoša valstī esošajām darba automašīnām. Bet nekā! Izrādījās, ka ekseļtabulas aprēķini un reālā dzīve ir divas pilnīgi dažādas lietas. Arī, pastiprinot prasības un dažādus maksājumus lombardiem, reāli notiek vēršanās pret uzņēmumiem, kuri pilnīgi legāli ir pozicionējuši sevi kā lombardi, nevis attiecīgās darbības veic pa kluso, maskējoties, piemēram, par antikvariātiem un vēl šo to. Tēlaini sakot, runa ir par melna kaķa meklēšanu izgaismotā istabā, jo līšana tumšā pagrabā ir pārāk bailīga. Nav jau vairs noslēpums, ka policijas darbiniekiem bieži vien nav nepieciešamo prasmju, lai atšķirtu, piemēram, vienkāršus preču uzpircējus no nelegāla lombarda.

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

Pēc Ministru kabineta (MK) Noteikumu par patērētāja kreditēšanu pieņemšanas oficiāli lombardi Latvijā nedrīkst strādāt ilgāk par pulksten 20, turklāt tiem, kuri izsniedz kredītu pret ķīlu, jāizņem licence.

Komisijas veikals, preču atpakaļiepirkšanas veikals un vēl daudzi citi apzīmējumi piešķirti agrākajiem lombardiem, kuri nevēlas izņemt licenci, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šo lombardu īpašnieku rūpals būtiski neatšķiras no veikaliem, kuri piedāvā preci pret ķīlu, taču viņi savu pakalpojumu nosaukuši citos vārdos, un policija par šo pārkāpumu sodīt nevar, liecina prakse.

«Ministru kabineta noteikumiem doma ir pareiza, bet problēma tā, ka nav precīzi formulēta atbildība par pārkāpumu,» laikrakstam sacījis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Kontroles un pasākumu koordinācijas nodaļas galvenais inspektors Armands Logins.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija pieprasa Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) apturēt vēl viena nelegālā kredītdevēja darbību, kurš kreditēšanas pakalpojumus no ārvalstīm sniedz interneta vietnē www.creditday.eu. Informē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.

Asociācija atkārtoti prasa, lai PTAC nekavējoties īstenotu sabiedrības informēšanas pasākumus par nelegālajiem kredītdevējiem.

«Saņemto informāciju par nelegālajiem kredītdevējiem vērtējam kā satraucošu signālu nelegālā tirgus ienākšanai Latvijā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu patērētāju interesēm,» uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Asociācija pauž satraukumu par PTAC vieglprātīgo izturēšanos attiecīgā jautājuma risināšanā.

Asociācija uzskata - ja PTAC nav resursu vai instrumentu, lai cīnītos ar nelegālo tirgu, tad nekavējoties tas ir jārisina politiskā līmenī. «Ir jau, protams, viegli legālajam biznesam uzlikt neadekvātu regulējumu, bet jāatceras, ka jebkura valsts iejaukšanās tirgus ekonomikā rada blakus efektus. Un viens no tiem ir nelegālais tirgus. Lombardi tam ir labs piemērs – šobrīd Latvijā strādā vismaz 24 nelegālie lombardi, ar kuriem valsts netiek galā. Ierobežot pakalpojumu sniegšanu internetā būs vēl grūtāk,» norāda B. Fromane, atgādinot, ka nelegālie pakalpojumu sniedzēji nemaksā ne nodokļus, ne pakļaujas normatīvajam regulējumam.

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Ar lielākiem sodiem būs jārēķinās komersantiem, kuri bez licences izsniedz kredītus pret kustamas mantas ķīlu. To paredz Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu sods juridiskajām personām paredzēts no 150 Ls līdz tūkstoš latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs būs no 250 Ls līdz trīs tūkstošiem latu.

Likumprojekta autori norāda, ka vairāku komersantu līdzšinējā darbībā saskatāmas slēptas lombardu darbības pazīmes. Ņemot vērā salīdzinoši augstās nebanku kreditēšanas licences izmaksas, daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanu. Piemēram, tiek slēgti preču glabājuma vai remonta līgumi, kas paredz drošības naudas izmaksu klientam, nododot lietu glabāšanā vai remontā.

Pelēkajā zonā strādājoši lombardi Latvijā ir liela problēma. Licences maksa ir tik augsta, ka daudzi labprātāk izvēlas maksāt sodus, intervijā laikrakstam Diena pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

Patlaban aktualizēta gan nelegālu ātro kredītu devēju, gan nelegālu lombardu darbības problēma. Rodas iespaids, ka šo nozaru uzņēmumiem nelegāli strādāt Latvijā ir vienkārši, jo atbildīgās institūcijas, arī (PTAC), pret nelegālajiem tirgus dalībniekiem necīnās pārāk intensīvi. Kā jūs to varat komentēt?

Ja runā par distances kredītiem, sauktiem par ātrajiem kredītiem, neredzam nozīmīgu risku, ko radītu nelegāli strādājošie uzņēmumi. To apjoms ir nebūtisks. Savukārt nelicencēti lombardi tiešām ir problēma. Iespējams, lombardiem noteiktā licences maksa ir pārāk augsta, lai lombardus piespiestu strādāt legāli. Turklāt, iespējams, lombardus pelēkajā zonā ir pārāk viegli noslēpt, lai piespiestu darboties legāli.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

66 lati – tik liela summa, atbilstoši CSP aplēsēm, pērn ir pietrūkusi nepieciešamo izdevumu segšanai ik mēnesi uz vienu mājsaimniecības locekli. Protams, šī summa ir vidējais aritmētiskais rādītājs, jo realitātē vienai daļai iedzīvotāju pēc ikdienišķo tēriņu segšanas noteikts līdzekļu apjoms vēl paliek pāri, bet otra daļa grimst mežonīgos parādos.

Jāatzīst, ka šādus datus nevar uzskatīt par pārsteidzošiem, ņemot vērā pēdējā laikā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus. No vienas puses, arvien vairāk pieaug summas apmērs, ko patērētāji kopumā nav samaksājuši, piemēram, par siltumenerģiju. No otras puses, teju uz katra stūra savus pakalpojumus piedāvā dažādi ātro kredītu izsniedzēji un lombardi. Principā atkal jau var teikt, ka mūsu ekonomika lielā mērā turas uz aizlienētas naudas pamatiem. Vienīgi tā dēvētajos treknajos gados ekonomiku pārsvarā sildīja hipotekārie kredīti un līzings dārgu auto iegādei, bet tagad daudzi ņem ātros kredītus vai ieķīlā lombardā savu mobilo telefonu, lai «izvilktu» līdz algai. Arī šajā gadījumā, visticamāk, ir sagaidāms, ka vienā brīdī šis ātrās kreditēšanas burbulis kaut kad plīsīs, tomēr iedzīvotājiem tas lietas būtību nemaina – kā zināms, bankrotējot kreditētājam, aizņēmēja saistības nekur nemēdz pazust. Tiesa, statistikas dati liecina arī par iekšējā patēriņa palielināšanos, taču arī tam ir pāris izskaidrojumu, kuriem ir stipri vien mazs sakars ar optimismu par nacionālās tautsaimniecības attīstību. Pirmkārt, ir palielinājies korporatīvā pieprasījuma apjoms. Var teikt, ka dāsnākas jeb tērēt gribošākas ir personas, kuru maki krīzi tā īsti nav izjutuši. Otrkārt, jāņem vērā, ka izmaksas pēdējā gada laikā ir palielinājušās tieši svarīgākajās pozīcijās. Maksa par energoresursiem ir palielinājusies, pārtikas cenas ir cēlušās, nekustamā īpašuma nodokļa veidā maksājamās summas augušas utt. Tātad «vidējais» latvietis nevis vairāk pērk, bet gan dārgāk maksā, savukārt statistikas datu apkopotāji redz, ka ekonomikā tiek iepludinātas arvien lielākas summas. Vienkārši sakot, ir izveidojušās pamatīgas šķēres starp iedzīvotāju ienākumu un izdevumu pieaugumu. Proti, izdevumi pēdējā gada laikā ir auguši pamatīgāk nekā ienākumi.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija šogad izvirzījusi vairākas prioritātes, un viena no tām ir iecere rosināt diskusiju par nebanku kreditētāju licencēšanas kārtības maiņu.

Patlaban licences nozares uzņēmumiem tiek izsniegtas uz vienu gadu. Šāda sistēma neļauj nozares uzņēmumiem plānot savu darbību ilgtermiņā un investēt attīstībā, piemēram, datu drošībā, informācijas tehnoloģiju sistēmās, iekšējā kārtībā, skaidro Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Asociācija rosinās pārskatīt esošo sistēmu un mudinās noteikt, ka licence nav terminēta, bet, ja kāds uzņēmums pārkāpj normatīvo aktu prasības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var lemt par licences atņemšanu. Šāda sistēma šobrīd tiek piemērota arī komercbankām.

Otrs būtisks jautājums, ko asociācija rosinās Ekonomikas ministrijai, ir izveidot vienu datu apmaiņas sistēmu par klientu aktīvajām, bet nekavētajām saistībām. Šāda sistēma būtu jāuztur valstij, un datu apmaiņa ar valsts regulējumu jānosaka kā obligāta prasība visiem tirgus dalībniekiem, uzskata asociācijas vadītāja.

Šā gada sākumā kopumā Latvijā licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija saņēmuši 45 dažādi kreditētāji, bet valsts tādējādi nodevās par šīm licencēm bija tikusi pie papildu 2,25 miljoniem latu.

Tajā skaitā licences saņēmuši aptuveni 12 īstermiņa aizdevumu sniedzēji, tādi kā MCB Finance Latvia, kas mazos aizdevumus piedāvā caur mājas lapu credit24.lv, vai arī Open Credit (opencredit.lv), liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotie dati. Starp licenci saņēmušām kompānijām astoņas bija banku meitas uzņēmumi, kas pamatā nodarbojas ar līzinga pakalpojumu sniegšanu (piem., Swedbank līzings, SEB līzings), bet pārējie bija nebanku kredītu sniedzēji, piemēram, pret nekustamā īpašuma ķīlu, kā arī lombardi.

Licences saņēmušas nedaudz vairāk kompānijas nekā iepriekš lēstās 42, kas bija iesniegušas pieteikumus licences saņemšanai līdz pērnā gada 1. novembrim – datumam, no kura Latvijā patēriņa kredītus var izsniegt tikai kompānijas, kas saņēmušas PTAC speciālo licenci. Tomēr šādu kompāniju ir mazāk nekā iepriekš Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas (LĀKDA) vadītāja Dāvja Barona lēstās 50 kompānijas, kas līdz 2011. gada beigām varētu būt saņēmušas nepieciešamās licences. Jebkurā gadījumā darbību nebanku kredītu tirgū turpina 5,6 reizes mazāk kompānju nekā jaunās kārtības tapšanas laikā sākotnēji lēstās 280 kompānijas, kā arī būs vismaz divkārt mazāk nekā pēcāk lēstās 80 līdz 100 kompānijas, kas varētu vēlēties saņemt licenci un spēt par to samaksāt 50 tūkst. Ls.

No 2000. gada beigām līdz 2014. gada 3. ceturkšņa beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies no 226,649 miljoniem eiro līdz 1,601 miljardam eiro jeb 7,1 reizi, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Arī ieguldījumu fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši - no 7,154 miljoniem eiro līdz 204 miljoniem eiro jeb 28,6 reizes.

2014. gada 3. ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi pieauga salīdzinājumā gan ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (par 8,5%), gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (par 6,9%). Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi samazinājās par 32,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet palielinājās par 23,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Ieguldījumu brokeru sabiedrību aktīvi samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bet pieauga salīdzinājumā iepriekšējo ceturksni (attiecīgi par 2% un 22,5%).

Kārtējie grozījumi likumos, iespējams, palīdzēs ierobežot un apturēt nelicencēto lombardu darbību, kas ir viena no šīs nozares lielākajām sāpēm.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izsniedzis licences 18 kapitālsabiedrībām, kuras sniedz patērētājiem kreditēšanas pakalpojumus pret kustamas lieta ķīlu. Tomēr Latvijā darbojas aptuveni simt vietu, kur lombardu pakalpojumu tiek sniegti bez licences. Uzņēmumi, kas nodarbojas ar aizdevuma izsniegšanu pret kustamas mantas ķīlu bez licences, bieži vien maskējas zem citas darbības. Piemēram, kā komisijas vai uzpirkšanas veikali, vai arī norāda, ka glabā dažādas mantas.

Kā DB atzīst Latvijas Lombardu asociācijas priekšsēdētāja Astrīda Babāne, viena no lielākajām problēmām, kas apgrūtina lombardu darbību, ir tieši nelegālie lombardi, kas darbojas bez licences. Jāmin, ka bijuši vairāki mēģinājumi sakārtot šo nozari un ieviest stingrāku regulēju, lai izskaustu nelegālos darboņus, tomēr pagaidām šie centieni, iespējams, pat vairāk «situši» pa legālajiem lombardiem. Arī šobrīd Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, kas nodrošinātu stingrāku ātro kredītu jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību. Lai gan vairāk tas attiecas uz ātro kredītu izsniedzējiem, regulējums skars arī lombardus.

Enši pilsētā Hubei provincē Ķīnā notikušajā Tea Masters Cup International finālā Andrejs Ivanovs no Latvijas ieguva 1. vietu kategorijā Tējas kompozīcija, 2. vietu Tējas degustācijā un 2. vietu Tējas gatavošanas meistarībā

Kopsummā tas bija augstākais kopējais sasnieguma rādītājs, ko līdz šim kāds dalībnieks šajās sacensībās ir sasniedzis. A. Ivanova kompozīcijas nosaukums Shan Shui (Kalni un upes) – piecu elementu garšas sistēma Wu Xing ar līdzsvaru starp saldu, sāļu, skābu, rūgtu un umami. Tējas kompozīcija, kura uzvarēja, sastāvēja no 2008. gada Menghajas Puerh tējas, kas pasniegta kopā ar mandarīna daiviņu, uz kura bija neliela skaidiņa ingvera un čilli pipara gabaliņš, pārlieta ar medu. Kompozīcijā tika pasniegts arī akmens, kurš bija aromatizēts ar priežu eļļu.

Konkursā piedalījās 29 dalībnieki no 13 valstīm. Dalībnieki sacentās četrās kategorijās – Tējas gatavošanas meistarība, Tējas kompozīcija, Tējas degustācija un Tējas miksoloģija. Uzstāšanos vērtēja starptautiski tiesneši – Deniss Šumakovs no Krievijas, Tony Gebely no ASV, He Jie no Ķīnas, Sharyn Johnston no Austrālijas, Gabriella Lombardi no Itālijas, William Lee no Dienvidorejas.

No šī gada novembra lombardiem un ātro patēriņa kredītu sniedzējiem būs jāsaņem licence, par kuras saņemšanu būs jāmaksā 50 tūkst. Ls, bet šo kompāniju pamatkapitālam būs jābūt 300 tūkst. Ls.

Saeima pērn pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Likumā par nodokļiem un nodevām, ieviešot prasību nebanku kreditētājiem saņemt licenci. Tolaik gan tika lēsts, ka licence varētu izmaksāt ap tūkstoš latiem.

Ekonomikas ministrija nu ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka nodevas apmēru licences saņemšanai un prasības uzņēmējiem, lai tiem šādu atļauju varētu sniegt.

Licenci kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai izsniegs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uz vienu gadu ar iespēju to pārreģistrēt. Ekonomikas ministrija uzsver, ka pamatkapitāla apmēra palielināšanai ir būtiska loma patērētāju tiesību aizsardzībā un tirgus regulācijā, lai nodrošinātu kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumu savlaicīgu un pienācīgu izpildi, jo īpaši gadījumos, kad kredīts tiek izsniegts pret nodrošinājumu.

Valsts policija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pastiprināti kontrolēs nelegālus kreditēšanas uzņēmumos, kas līdz 2011. gada 1. novembrim darbojušies kā lombardi, bet pašlaik savu darbību turpina zem komisijas veikalu vai līdzīgu pakalpojumu aizsega, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Šodien EM notika valsts sekretāra Jura Pūces tikšanās ar Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas vadību, lai vienotos par kopīgu, pastiprinātu uzraudzību nebanku patērētāju kreditēšanas sektorā, it īpaši nelicencētu lombardu darbībai.

Papildus nebanku kreditēšanas jomā jau veiktajai uzraudzībai EM, PTAC, Iekšlietu ministrija un Valsts policija šodien vienojās par kopīgu darba plānu aktīvu pārbaužu veikšanai un pastiprinātai uzraudzībai komisijas veikalos un līdzīgos uzņēmumos, kuri nav saņēmuši licenci un nelikumīgi turpina veikt slēptu patērētāju kreditēšanu, piedāvājot pakalpojumus, kas pēc to ekonomiskā satura ir pielīdzināmi kreditēšanas līgumam.

No 2000. gada beigām līdz 2012. gada beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies no 159,29 miljoniem latu līdz 968,4 miljoniem latu jeb 6,1 reizi, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati par citu finanšu starpnieku (CSF) sektoru.

CFS sektorā dominē līzinga sabiedrības (46% no CFS kopējiem aktīviem pārskata ceturkšņa beigās), bet otro vietu ieņem ieguldījumu fondi (8%). Ieguldījumu brokeru sabiedrības ir mazāk nozīmīgas, vērtējot pēc to aktīvu lieluma (0,2%). Atlikušo daļu jeb 45,8% veido lombardi un pārējie CFS.

Arī ieguldījumu fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši - no 5 miljoniem latu līdz 169,56 miljoniem latu jeb 33,7 reizes. 2012. gada 4. ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi par 0,1% pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu , bet par 1,5% samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi par 1,5% samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet par 1% pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Latvijas patēriņa jeb tā dēvēto ātro kredītu tirgū viena no problēmām ir nelicencētie jeb nelegālie kredīta devēji. Kā Dienu informēja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA), jaunākais šāda nelegālā biznesa piemērs ir interneta vietne Creditor.lv.

LNKA satraukums ir saprotams, jo, ņemot vērā lielo konkurenci - Latvijā darbojas 58 licencētas patēriņa kredītdevējiestādes, tajā skaitā arī līzinga kompānijas un lombardi, neskaitot brokerus, kuriem licence - kā ātro kredītu devējiem - nav nepieciešama, ikviens nelegāls darbonis, kurš darbojas bez jebkādiem likuma ierobežojumiem, nemaksājot nodokļus, būtiski kropļo tirgu, nodarot zaudējumus godīgajiem komersantiem. Latvijā maksa par licenci patēriņa kredītu devējiem ir augstākā Eiropas Savienībā, par tās pirmreizēju reģistrāciju jāmaksā 71 140 eiro, par ikgadējo pārreģistrāciju - 14 225 eiro.

A. Priedītis stāsta, ka līdz šim nav bijis gadījuma, kad kādam licencētam kredītdevējam būtu atņemta izsniegtā licence. Tāpat visi, kuri to vēlējušies, ir licenci saņēmuši, lai gan reizēm bijuši jāizpilda vēl kādi papildu kritēriji.

No 2000. gada beigām līdz 2011. gada 4. ceturkšņa beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies 6,1 reizi līdz 967,2 miljoniem latu, liecina Latvijas Bankas (LB) apkopotie dati.

Līzinga sabiedrību aktīvi veido 46,8% no citu finanšu starpnieku (CFS) kopējiem aktīviem. 2011. gada 4. ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (par 14,6%) un iepriekšējo ceturksni (par 7,9%).

Atlikušo daļu – 44,7% - veido lombardi un pārējie CFS.

Arī ieguldījumu fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši – 34,3 reizes līdz 172,2 miljoniem latu. Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu (par 38,9%) un iepriekšējo ceturksni (par 0,1%).

Ieguldījumu brokeru sabiedrību aktīvi samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (par 2,1%), bet pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (par 21,1%).

Reaģējot uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) publiskiem izteikumiem par to, ka nelegālais tirgus nebanku kreditēšanas nozarē ir nenozīmīgs, SIA ExpressCredit, kas strādā ar zīmolu Lombards24.lv, vadība ir nosūtījusi PTAC informāciju par 20 nelegālajiem lombardiem un pieprasa nekavējoties apturēt to darbību.

Ar zīmolu Lombards24.lv strādājošā SIA ExpressCredit valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis atzīmē, ka nu jau aptuveni trīs gadus atbildīgās valsts institūcijas – PTAC, Ekonomikas ministrija, Valsts policija, pašvaldības policija - ir informētas par nelegālo lombardu biznesu Latvijā, bet reakcija ir pielīdzināma nullei. «Tāds pats absurds, kā bija ar «spaisa» tirgošanu – visi redz, bet neviens neko nevar vai nevēlas darīt,» saka A. Evertovskis.

Viņš velta asu kritiku PTAC darbam pēdējos mēnešos pauzōt neizpratni - ar ko uzraugošā institūcija nodarbojas? SIA ExpressCredit vadība uzskata, ka nav pieņemams, ka vienīgie PTAC īstenotie pasākumi ir sodi vidēji 280 eiro apmērā, kas nemotivē nelegālos komersantus pārtraukt savu darbību. Turklāt tie piemēroti tikai atsevišķiem nelegālajiem uzņēmumiem.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.