Kādudien cilvēki sapratīs, ka jābūt līdzsvaram starp planētu, cilvēku un peļņu, un tad ilgtspēja būs galvenā tendence tējas un kafijas ražošanā un patērēšanā

Tā cer tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada vadītāja Gundega Silniece.

Latvijas sabiedrības tējas baudīšanas rituāls, tējojot mājās, ir viens no iemesliem, kāpēc pagaidām ir tik maz specializēto tējnīcu. Vienlaikus gadu gaitā ir skaidri redzams progress, un ir daļa sabiedrības, kas novērtē augstas kvalitātes tēju, izvēlas vecinātu Ķīnas puer vai ulunu. Tomēr G. Silniecei šķiet, ka tik specifiskai lietai kā tējai ar sāļu siera cepurīti vai īpaši dārgai tējai Latvija vēl nav gatava.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Tējnīca un veikals Illuseum darbojas kopš 2011. gada, bet tās priekšgājēja Goija tika atvērta jau 2004. gadā. Kā šajā laikā Latvijā ir mainījusies izpratne par tēju?

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Tea Masters Cup International 2018 finālā, kuru organizēja Vjetnamas tējas asociācija, piedalījās 30 tējas meistari no 16 valstīm, tajā skaitā arī delegācija no Latvijas.

Čempionātā, kurš norisinājās no 23. līdz 25.novembrim Vjetnamā, Latvija ieguvusi 2 sudrabas medaļas 16 valstu konkurencē.

Tea Masters Cup ir lielākās sacensības tējas profesionāļu vidū, kuras tradicionāli notiek četrās nominācijās. Latviju pārstāvēja 3 dalībnieki: Viviana Petrovska, Elīna Lotko un Mingaile Kola. Viviana Petrovska ieguva 2.vietu tējas gatavošanas kategorijā, bet Elīna Lotko ieguva 2.vietu tējas testēšanas kategorijā.

Tējas meistaru čempionātu Latvijā organizē Latvijas Tējas biedrība, kuras mērķis ir popularizēt tējas dzeršanas kultūru un ar to saistītos novirzienus, audzēt jaunos jomas profesionāļus, celt tējas dzeršanas un servēšanas kultūru un padarīt Latvijas vārdu tējas jomā konkurētspējīgu pasaules mērogā.

Bolt Food ēdienu piegādes platformā, pasūtot maltīti, būs iespēja atstāt tējas naudu kurjeram, informē uzņēmumā.

Tējas naudu iespējams pievienot pasūtījumam brīdī, kad tiek apstiprināta pasūtījuma kopsumma – tējas naudas summa tiek pieskaitīta grozam un piegādes vai iepakojuma maksai. Pēc piegādes visa tējas naudas summa nonāk pie kurjera. Jaunā funkcija darbosies visās Latvijas pilsētās, kur pieejams Bolt Food.

“Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir pašsaprotami – ja maltīte tiek ieturēta restorānā, atstāt tējas naudu viesmīlim. Līdzīgi esam raduši risinājumu atstāt tējas naudu kurjeram ar lietotnes starpniecību. Bolt Food kurjeri piegādes veic gan ar velosipēdu, gan skrejriteni, bieži nelabvēlīgos laika apstākļos, un rūpējas par to, lai ēdiens tiktu piegādāts atbilstoši klienta prasībām. Tagad klientiem ir iespēja pateikt paldies tieši savam kurjeram. Pēc veiksmīgi izpildītas pasūtījuma piegādes, kurjers var saņemt klienta pateicību,” saka Bolt Food vadītāja Latvijā Marija Šapovalova.

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

Pēdējos gados cilvēki rūpīgāk izvēlas tēju, iedziļinoties tās izcelsmē un ražošanas veidā; Latvijā īpaša vieta šī dzēriena patēriņā ir augu tējām.

Tā liecina nozares ekspertu novērojumi. «Pirms astoņiem gadiem vajadzēja skaidrot, kas ir Ķīnas fermentētā tēja pu’er un Ķīnas oolong, bet šobrīd vairums galvaspilsētas iedzīvotāju to jau zina. Cilvēki mēdz jaukt Japānas zaļo pulverveida tēju matcha ar negrauzdēto Dienvidamerikas akmeņozola lapu tēju mate, bet vismaz ir skaidrs virziens. Tāpat ir pieaugusi kvalitatīvas tējas pagatavošana un pasniegšana restorānos un kafejnīcās, ir specializētās tējnīcas. Situācija ne tuvu nav pielīdzināma ideālai, bet ir vērojams progress,» vērtē Gundega Silniece, tējnīcas Illuseum vadītāja un Latvijas Tējas biedrības vadītāja.

Mēs te, Latvijā, sēžam uz aisberga gabala, kas nepārtraukti kūst, tā intervijā DB pauž tējas zīmola Apsara radītājs Ikars Keišs.

Ar uzņēmēju Dienas Bizness tikās Apsara tējas namiņā Rīgas kanālmalā. Šīs tējnīcas popularitāti pilsētnieku un Rīgas viesu vidū I. Keišs skaidro ar veiksmīgo projektu, kas ļāvis trāpīt maģiskajā astoņstūrī. Šobrīd jauna tējas vieta pilsētā nav iecerēta, tiek strādāts pie dokumentu sakārtošanas, kas apliecinās dabīgo tēju bioloģisko izcelsmi, un jaunu eksporta tirgu apgūšanas.

I. Keišs uzskata, ka dzīvē nedrīkst pieļaut, ka apnīk divas lietas – tēja un sieva, viss pārējais, viņaprāt, ir mainīgs un ceļš uz priekšu ejams caur kļūdām.

Fragments no intervijas:

Kā jūs nokļuvāt tējas biznesā?

1992. gadā nodibināju SIA Bruģis. Biju pat izdomājis saukli – bruģis ir mūžīgs! Klasika! Ja tu gribi sasmīdināt Dievu, tad pasaki, ka kaut kas ir mūžīgs... (Smejas.) Viss šajā pasaulē ir mainīgs. Pēc kāda laika es uzņēmumu pārdēvēju par SIA Bargi, jo tolaik bruģu bija tikpat daudz, cik dubļu. (Smejas.)

"Apsara" tējas namiņš kanālmalā ir pārvērties līdz nepazīšanai – aromātiskie tējas rituāli ir aizstāti ar picām un kokteiļiem, ko piedāvā Bar 6IX Pizza & Cocktails.

Ēdināšanas iestādes saimnieks Leonards Pudņiks viesmīlības biznesā ir jau vairāk nekā 5 gadus. Viņš ir strādājis gan par bārmeni, gan šefpavāru, jau trīs gadus viņš ir Ģertrūdes ielas Bar 6 līdzīpašnieks, kas ir veidots pēc speakeasy koncepta, kas pagājušā gadsimta sākumā "sausā" likuma laikā bija īpaši populārs ASV.

Tāpat L. Pudņiks pasniedz lekcijas Bārmeņu skolas Kokteiļu akadēmijā. Bar 6IX Pizza & Cocktails līdzīpašnieks stāsta, ka bijušo tējas namiņu nomā no SIA "Apsara" dibinātāja un vadītāja Ikara Keiša.

"Tā sanāca, ka šī vieta pati mūs izvēlējās. Tējas namiņš šeit ir bijis 16 gadus. Esam to pārveidojuši, izremontējuši, uzlikuši jaunas grīdas, pārkrāsojuši sienas, pārveidojuši bāra leti. Otrajā stāvā vairs nevar sēdēt uz spilveniem, ir iegādātas jaunas mēbeles. Investīcijas nebija pārāk lielas, jo daudz darbus darījām paši ar savām rokām," klāsta uzņēmējs.

Kaņepju audzēšana un pārstrāde Latvijā un pasaulē uzņem apgriezienus.

Lai no mājražotāja kļūtu par ražotāju, SIA Lapka Hemp īpašnieks Arturs Lapka šogad iestājies Kuldīgas biznesa inkubatorā. Viņš izgatavo kaņepju tēju pēc tehnoloģijas, kādu neviens cits Latvijā pagaidām neizmanto. Pašreizējie normatīvi to neaizliedz, taču līdz galam arī neatļauj. Lai tādi uzņēmēji kā Arturs varētu darboties bez bažām, patlaban Latvijas Industriālo kaņepju asociācija un Zemkopības ministrija (ZM) virza izmaiņas normatīvajos aktos.

Mājas vietā tēja

Pirmā interese par kaņepju audzēšanu A. Lapkam parādījās pirms daudziem gadiem, kad internetā uzzināja par iespējām no šī auga daļām būvēt māju. Informācija vēstīja, ka vajadzīgi vien divi hektāri, lai pietiktu celtniecības materiālu. Šķita: tas taču ir brīnišķīgi – trijos mēnešos izaudzēt sev māju. Tomēr dzīvē izrādījās, ka viss nav tik vienkārši. Ideja par ēkas būvniecību pavisam nav atmesta, taču sāka izmantot izaudzētās sēkliņas. Tās lietoja pārtikā, deva draugiem makšķerniekiem zivju ēsmai un domāja, ko iepriekš nebijušu no tām varētu izgatavot.

Kombučas ražotājs "Rudy"s Kombucha" ieguvis pirmo vietu starptautiskā kombučas konkursā "World Kombucha Awards 2023", kā arī plāno iekarot Āzijas tirgu.

Tējas sēnes dzērienu, kas pazīstams arī kā kombuča, gatavo jau izsenis visā pasaulē.

"Rudy"s Kombucha" ir ģimenes uzņēmums, kuru dibināja Darja un Egors Grabari, kā arī ģimenes mīlulis, suns - Rudys, kam par godu ir arī nosaukts uzņēmums. Uzņēmums darbība aizsākās 2019. gadā no tējas sēnes trīs litru burkā Ādažos uz palodzes, bet ar laiku Darja ar Egoru saprata, ka vēlas radīt unikālas garšas un piedāvāt kombučas cienītājiem garšas, kuras tirgū nemaz nav pieejamas. Tajā pašā laikā uzņēmums līdz pat šai dienai ir saglabājis savas pamatvērtības, izmantojot dabīgas izcelsmes produktus bez krāsvielām un citām pārtikas piedevām. Darjas pieredze mārketingā un sociālajā komunikācijā un Egora alus brūvēšanas zināšanas, ļāva uzņēmumam attīstīties diezgan ātri, kā arī atrast atbilstošu mērķauditoriju un produkta nišu.

Vides risinājumu institūta (VRI) un SIA “Field and Forest” zinātnieki izstrādā jaunas audzēšana metodes pasaules tirgū pieprasītiem ārstniecības un aromātiskajiem augiem – žeņšeņam un Ķīnas zirdzenei. Savukārt uzņēmums SIA “Bargi” šos augus izmantos jaunu tējas maisījumu izstrādei.

Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc tādiem ārstniecības augu produktiem, kas spēj aizvietot ķīmiskos medicīnas un kosmētikas līdzekļus, kā arī pārtiku. Vieni no pieprasītākajiem ārstniecības augiem pasaulē ir žeņšeņs (Panax spp.) un Ķīnas zirdzene (Angelica sinensis). VRI zinātnieki ir pārliecināti, ka Latvijas meteoroloģiskie un augsnes apstākļi ir piemēroti šo ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai.

Kopš 2018. gada pētnieki meklē piemērotākās tehnoloģijas žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes komerciālai audzēšanai Latvijas apstākļos. “Mēs mācāmies, kā pareizi izdarīt katru šo sugu audzēšanas soli, ierīkojot vairākus, nelielus izmēģinājumu lauciņus. Ja kaut kas neizdodas, mēs paveikto jaucam ārā un ierīkojam jaunus izmēģinājumus. Nav citu iespēju iegūt zināšanas par to, kā šie augi audzējami,” teic SIA “Field and Forest” vadošā pētniece Dr. Arta Kronberga.

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā īstenots starptautisks zinātnisks pētījums, kurā 110 zinātnieku komanda pētīja oglekļa uzkrāšanos dažāda veida purvos visā pasaulē.

Pētījumā secināts, ka atmosfēras temperatūras paaugstināšanās var samazināt uzkrātā oglekļa daudzumu purvos; Kaigu purvam lielāks oglekļa uzkrāšanās potenciāls nekā citiem kūdrāju veidiem globālā salīdzinājumā.

Starptautiskais pētījums norisinājās 28 valstīs 180 purvos. Viens no purviem bija “Laflora” Kaigu purvs, kurā pētījumu veica zinātnieks, Latvijas Universitātes profesors, Normunds Stivriņš, norādot, ka pētījuma galvenais secinājums ir – “augstākas temperatūras veicina organiskās vielas sadalīšanos, kas samazina oglekļa saglabāšanos augsnē un kūdrā. Kaigu purvā iegūtie dati liecina, ka, lai arī organiskais materiāls, kurš no jauna uzkrājies zemā tipa kūdrā, var būt jutīgs pret temperatūras paaugstināšanos, šī ekosistēma ir ar lielāku oglekļa uzkrāšanās potenciālu salīdzinājumā ar citiem mitrāju veidiem.”

Latvijā ražotā Plūkt ziemeļu augu tēja ar nosaukumu Blossom janvāra beigās piedzīvoja atpazīstamības pieaugumu Amerikā pēc tam, kad amerikāņu aktrise Drū Berimora izcēla zīmolu kā ideālu dāvanu, ko izvēlēties e-komercijas vietnē Etsy.

Amerika ir stratēģiski nozīmīgākā un viena no 22 eksporta valstīm, kur tiek tirgota bioloģiski sertificēta tēja ar latvisko nosaukumu Plūkt. Uzņēmuma līdzdibinātāja un vadītāja Māra Lieplapa atklāj: ”No Dienvidāfrikas līdz Japānai un no Austrālijas līdz Amerikai - Plūkt zīmolu un sortimentu novērtē un mans ilgtermiņa mērķis ir, lai Nordic jeb tēja no Ziemeļeiropas atraisa jaunu tējas baudīšanas kultūru pasaulē. Tāpēc katru atsauksmi par Plūkt tēju novērtēju kā būtisku ieguldījumu tējas baudītāju komūnas paplašināšanā un nenoliedzami slavenās amerikāņu aktrises rekomendācija vēl vairāk stiprina mūsu zīmola pozīciju Amerikā”.

SIA Plūkt piedāvā fermentētu tēju no ugunspuķes lapām, kura līdzinās melnajai tējai.

«Fermentējot mūsu pašu ugunspuķi, var iegūt produktu, kas iedarbības un garšas ziņā ļoti līdzinās melnajai tējai, bet nesatur ne kofeīnu, ne tanīnu. Cilvēki labprāt izvēlētos veselīgāku alternatīvu tējai un kafijai, kas nesaturētu šīs vielas. Ar produktu Nordic Black vēlamies radīt jaunu virzienu – Ziemeļeiropas «melno tēju»,» saka Māra Lieplapa, SIA Plūkt vadītāja. Latvijā ugunspuķe savu popularitāti ieguvusi pēdējos divos gados. Iepriekš tā, pēc viņas teiktā, bija ne pārāk zināms augs un reti kurš zināja, ka to var lietot kā tēju. «Informējot patērētāju par šo tēju, tās līdzību zaļajai un melnajai tējai, tā kļūst pieprasītāka,» viņa saka.

Uzņēmuma sortimentā ir divas produktu līnijas – Plūkt un Nordic. Plūkt ir 11 veidu beramās tējas, kuru sastāvā ir viens augs, piemēram, tradicionālā piparmētra, liepziedi, raudene, pelašķi u.c. Savukārt Nordic līnijā, kas tiek piedāvāta metāla kārbās un kur tēja ir iepakota individuālos kukurūzas cietes maisiņos, ir četri produkti – košo ziedu maisījums, nomierinoša tēja no augu zaļajām daļām, fermentēta ugunspuķe un kaltēta ugunspuķe. «Lēnās fermentācijas procesā virpinot augus, iegūstam nelielas bumbiņas – līdzīgi kā melnās tējas gadījumā. Fermentācija ilgst aptuveni nedēļu. Tēja tiek kaltēta zemā temperatūrā līdz 50 gadiem. Mitrums iztvaiko lēnām, tāpēc saglabājas tējas labās īpašības,» skaidro Māra.

#Līdz ar Fuzetea ienākšanu Eiropas tirgū, no tā pazudīs līdz šim labi pazīstamais ledus tēju zīmols Nestea, jo Coca-Cola to vairs neražos.

Eiropas tirgū, tostarp arī Latvijā kopš šī gada pieejams ASV dzērienu ražotāja Coca-Cola Company jaunākais produkts - ledus tēja Fuzetea. Jaunā zīmola vērtība tiek lēsta vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.

Kompānijas ieskatā šis ir viens no veiksmīgākajiem un straujāk augošajiem Coca-Cola Company zīmoliem. Darbs pie šī dzēriena ieviešanas tikai uzsākts jau 2012.gadā un līdz šim Fuzetea zīmola ledus tējas bija pieejamas 52 pasaules valstīs. Uzņēmuma 2018.gada mērķis ir šīs tējas panākumus citviet pasaulē izvērst arī Eiropā, ieviešot šo dzērienu 37 Eiropas valstu tirgos.

Eiropas iepazīstināšana ar jauno produktu šīs nedēļas sakumā notika Cīrihē, Šveicē, tropiskā pasākumu norises vietā Giardino Verde.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Dabas dots" ražotnē, lai redzētu, kā top tējas dzērieni "D’Tea" ar aronijām un pelašķi.

"Visu ražojam dabīgu, neizmantojam konservantus, sīrupus, ekstraktus, un tā ir mūsu lielākā kvalitātes un arī garšas atšķirība. Visu gatavojam no svaigām lietām – svaigi spiestas sulas un svaigi vārītas tējas, produktam pievienojot dabīgus saldinātājus – medu vai fruktozes sīrupu," stāsta SIA "Dabas dots īpašnieks" Rolands Briņķis.

Sākotnēji uzņēmums pirmās partijas ražoja tikai no Latvijas izejvielām, bet, sākot eksportēt, novēroja, ka Latvijas piegādātāji nevar nodrošināt nepieciešamo apjomu.

"Ja mums piedāvā dažus kilogramus, tad tas mums neder. Tēja ir lielais izaicinājums, kāpēc mums to nākas iepirkt no kaimiņiem. Vienu gadu pelašķu tēju pasūtījām Latvijā, taču laikapstākļi bija nelabvēlīgi un mēs neieguvām tik daudz, cik bijām paredzējuši. Mēs nevaram uz to paļauties, jo tad mums nebūs, no kā ražot," norādīja R. Briņķis.

Bauskas alus darītava, kas savu darbību aizsāka 1981.gadā, nule nosvinējusi 37.dzimšanas dienu un pašlaik ražo astoņas alus šķirnes un piecu veidu bezalkoholiskos dzērienus.

Bauskas alus darītava ekspluatācijā tika nodota 1981. gadā un sāka darbu, ražojot miežu iesalu. Drīz vien veikalu plauktos nonāca pirmās Senču alus pudeles. Gadu vēlāk darītava laida klajā divas, vēl aizvien zināmas alus šķirnes - Bauskas gaišais speciālais un Bauskas tumšais speciālais.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, 2003. gadā tika pilnībā atjaunota bezalkoholisko dzērienu Veselība un Porteris ražošana.2005.gadā pie patērētājiem nonāca Bauskas tumšais Premium alus. Bet 2011. gadā darītava uzsāka dabīgi raudzēta kvasa ražošanu, ko pilda 1.5l PET pudelēs.

Mainoties tendencēm alus pasaulē, 2012. gadā Bauskas alus sāka ražot arī nefiltrēto Bauskas alu.

Pandēmijas laikā ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc augu valsts produktiem, tostarp, betulīna, ko iegūst no bērzu mizas baltās daļas – tāss, secina ārsts, zīmola "Dr.Tereško tējas" izveidotājs un ZS "Doktus" īpašnieks Artūrs Tereško.

Uzņēmuma produktu portfelī "Betullife" ir pieci dažādi betulīnu un vērtīgu ārstniecības sakņu un ziedu pulveri saturoši uztura bagātinātāji, kas ir izstrādāti, sadarbojoties ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem Aigaru Pāži un Jāni Rižkovu. Pēc kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finieris" pasūtījuma institūtā ir veikti pētījumi par augstas tīrības betulīna ražošanu no bērza pārstrādes produktiem.

A.Tereško uzskata, ka profilaktiskiem pasākumiem ir daudz lielāka nozīme nekā ārstēšanai, tāpēc iesaka pareizi ēst, daudz kustēties svaigā gaisā, dzert zāļu tējas un veicināt imunitāti, lietojot betulīnu saturošus ārstniecības līdzekļus, kuriem ir nozīmīga loma cīņā pret dažādiem vīrusiem – arī Covid – 19.

#Šis ir fragments no Lato Lapsas grāmatas Zem Muhameda palmas – pirms diviem gadiem islāma pasaulei veltītās grāmatas Zem Muhameda bārdas turpinājums.

Mēs sēžam klusumā, jo mums priekšā stāv kaut kas reizē ikdienišķs un vienreizējs, tāds, kas katru reizi notiek pilnīgi no jauna. Tā vismaz pret to izturas šī nedaudz svētā procesa dalībnieki. Tējas ceremonija cilvēkiem, ar kuriem kopā sēžu pie mazās uguntiņas, ir pasākums, kas trenē pacietību.

Ja centīsieties to sasteigt, Allāhs atradīs veidu, kā jūs piebremzēt, – labāk pat nemēģināt. Ir izskanējis sauciens «kess, kess», ar kādu Sahāras nomadi jūs aicina uz tēju, un tagad ir laiks paklusēt un koncentrēties uz patiesi svarīgo.

Vispirms vajag uguni, pareizāk, ugunij vajag barību. Ja mēs būtu Āfrikas Sahela zonā, kas ir, tā sacīt, Lielā Tuksneša priekšnams, šādus tādus žagariņus varētu salasīt. Bet nē, mēs esam īstajā tuksnesī, te katram vajag līdzi savu malciņu vai kokogles – protams, ja nav vēlēšanās skraidīt pakaļ kamielim un gaidīt kādu kakiņu. Un vēl cienījams cilvēks ir tas, kam ir sava plītiņa – parasti māla bļoda, pa kuras caurumiem strāvojošās vēja plūsmas uztur ogles vajadzīgajā temperatūrā.Kad ogles jau gatavas un kvēlo tumši sarkanas, var ķerties pie tējas gatavošanas.

Neatkarīgi no Latvijā un pasaulē valdošajiem apstākļiem, biznesa simulāciju un uzņēmējdarbības uzsākšanas konkurss jauniešiem "Bizness24h" šogad turpina savu norisi.

Neapdraudot konkursa dalībnieku un citu iesaistīto personu veselību, konkursa 3. kārta un fināls notiek tiešsaistē ar dažādu komunikācijas un uzdevumu risināšanas platformu palīdzību. Līdz ar to dalībnieku komandas turpina cīņu par "Biznesa Guru 2020" titulu, kuru konkursa žūrija piešķirs tikai vienai labākajai dalībnieku komandai konkursa finālā 6.aprīlī.

Konkurss savu norisi uzsāka februāra sākumā, kad teju 740 motivēti jaunieši ar interesi par uzņēmējdarbību vienlaikus iesaistījās konkursa sadarbības partnera "airBaltic" gadījuma izpētē jeb business case study. Dalību konkursa 2.kārtā turpināja 200 jeb 66 komandu labāko risinājumu autori. Šajā kārtā dalībnieki tikās Banku augstskolas telpās, lai izspēlētu valsts politisko un ekonomisko procesu simulāciju spēli "Prezidents - papildinātais". Šīs kārtas laikā tika pārbaudītas problēmu risināšanas, organizācijas stratēģijas, finanšu plānošanas, efektīvas komunikācijas un sadarbošanās komandā prasmes. Taču tikai divdesmit piecas komandas, kuras sevi vislabāk parādīja otrajā kārtā, šobrīd turpina cīņu konkursa trešajā kārtā jeb finālā.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Valsts kanceleja (VK) šodien izsludinājusi jaunu atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA pavēstīja VK pārstāve Santa Jirgensone.

Pretendenti amatam var pieteikties līdz 14.septembrim.

Konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji. Gluži tāpat kā citos augstākā līmeņa vadītāju konkursos, arī šoreiz tiks piesaistīta personālatlases kompānija. Tas būs iepirkuma konkursā uzvarējušais uzņēmums «Amrop», kas palīdzēs definēt amatam nepieciešamās prasības, aicinās piedalīties konkursā potenciālos amata pretendentus, kā arī veiks to izvērtēšanu visās konkursa kārtās, skaidroja Jirgensone.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu nepārtraukta pieredze privātā sektora organizācijā ar vismaz piecu miljonu eiro apgrozījumu un 50 darbiniekiem vai publiskā sektora organizācijā ar vismaz trīs miljonu eiro budžeta atbildību un 150 nodarbinātajiem, šīs organizācijas vadot vai ieņemot vadošu amatu organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā. Pieredze zemākā amata pozīcijā pieļaujama, ja pretendenta tiešā vai netiešā padotībā bijuši vismaz 200 darbinieki.

Kompānijai AS «Amberstone Group» piederošā SIA «ASG 3» izsludinājusi atklātu ideju konkursu par četrzvaigžņu viesnīcas izveidi bijušā Vecrīgas alus dārza «Doma dārzs» vietā, liecina Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā publicētais paziņojums.

Četrzvaigžņu viesnīcas jaunbūve plānota Tirgoņu ielā 1. Konkrētais zemes gabals atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī «Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs» un vienlaicīgi ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas «Rīgas vēsturiskais centrs» teritorijā.

Viesnīcas jaunbūve ir projektējama kā pilnvērtīgi funkcionējoša viesnīca. Tai ir jāpapildina un jānobeidz Doma laukuma apbūves perimetrs, tāpēc tai ir jābūt arhitektoniski saistošai un izteiksmīgai ēkai, atzīmē «ASG 3» pārstāvji.

Konkursa nolikumā teikts, ka pretendentiem jāizstrādā viesnīcas pilsētbūvnieciskais un arhitektoniskais risinājums, konkursa programmas un noteikumu prasībām atbilstīgas projekta ideju skices. Izmantojot radošu sacensību un nodrošinot vispusīgu piedāvājumu salīdzinājumu, konkursa rīkotāji plāno iegūt iespējami labākos priekšlikumus, kurus varētu ņemt par pamatu četrzvaigžņu viesnīcas būvprojekta izstrādei.