Lai paplašinātu Itālijas produkcijas noieta tirgu, kā arī pavērtu durvis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eksporta tirgos, Itālijas Kultūras mantojuma un tūrisma ministrija sākusi vērienīgu projektu Signa Maris, kas arī Latvijā paredz izvērst nopietnas aktivitātes ar galveno mērķi attīstīt tūrismu Itālijas dienvidu reģionos – Kalabrijā, Kampānijā, Apūlijā un Sicīlijā, īpaši izceļot jūras ceļus.

Tā kā Itālijas reģionos lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielveikalu ķēdes pārsvarā sadarbojas ar lielajām korporācijām, šīs dienvidu valsts produkcijai un tūrisma piedāvājumam nav viegli nodibināt kontaktus eksporta tirgos, ko plānots risināt ar ciešāku Itālijas Tirdzniecības kameras (ITKL) sadarbību ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Prezentējot Signa Maris projektu Latvijā, ITKL prezidents Džuzepe Lepore norādīja, ka Latvijas veikalos atrodami daudzi produkti, kuriem kā ražotājvalsts norādīta Itālija, taču bieži vien to sastāvā pat mazāk nekā 40% izejvielu ir no Itālijas, bet lielākoties produkti tiek importēti un Itālijas rūpnīcās tikai saražots galaprodukts. Tādēļ ar īpašu valsts atbalstu un speciālu projektu plānots virzīt jaunos eksporta tirgos produktus, kuri tiešām gan auguši, gan ražoti Itālijā.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

«Izvērtējot Itālijas valdības piedāvājumu, mēs saskatām risku tam, ka valsts varētu mēnessērdzīgi ieslīdēt nestabilitātē,» preses konferencē Briselē norādīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

«Mēs secinām, ka pārmērīgas budžeta deficīta procedūras sākšana ir pamatota,» piebilda Dombrovskis, norādot uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo procesu, lai sodītu bloka dalībvalstis par pārmērīgiem izdevumiem. Šādas sankcijas vēl nav piemērotas nevienai ES dalībvalstij.

Šāds EK lēmums pārsteigumus nerada, jo komisija Itālijas 2019.gada budžeta projektu jau bija noraidījusi pagājušajā mēnesī.

Neraugoties uz EK spiedienu, Itālijas populistu valdība attiecās mainīt savu budžeta projektu, kurā paredzētais maksimālais budžeta deficīts 2019.gadam ir 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2020.gadam – 2,1% no IKP.

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Grieķijas izstāja no eiro zonas nozīmētu, ka vienotā valūta sabruktu kā kāršu namiņš, paziņojis Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis, ar saviem izteikumiem izraisot nesaskaņas ar Itāliju.

«Grieķijas izstāja no eiro zonas nav kaut kas, kas ietilptu mūsu plānos, vienkārši tādēļ, ka mēs uzskatām, ka tas ir kā būvēt kāršu namiņu. Ja izņem Grieķijas kārti, pārējās sabruks,» Varufakis sacīja intervijā Itālijas sabiedriskajai raidsabiedrībai RAI.

Varufakis arī kritizēja savu Itālijas kolēģi Pjēru Karo Padoanu, salīdzinot Itālijas lielā valsts parāda problēmu ar situāciju Grieķijā.

«Itālijas amatpersonas.. ir vērsušās pie manis, lai pateiktu, ka atbalsta mūs, tomēr viņi nevar teikt patiesību gan tādēļ, ka Itālijai draud bankrots, gan tādēļ, ka viņi baidās par sekām no Vācijas puses,» paziņoja Grieķijas finanšu ministrs.

Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš oficiālās vizītes laikā Itālijā tikās ar vietējiem uzņēmējiem un augstskolu pārstāvjiem.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), apaļā galda diskusijā Rinkēvičs akcentēja, ka Latvijā ir daudz, ko piedāvāt Itālijas uzņēmumiem.

"Mēs koncentrējamies uz inovatīviem un tehnoloģiski ietilpīgiem risinājumiem, lai veicinātu digitālo risinājumu attīstību un zaļās enerģijas projektus. Itālija jau šobrīd ir iesaistījusies "Rail Baltica" projekta attīstībā un potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru arī citās nozarēs, kā piemēram, bioekonomika, biomedicīna vai viedā enerģētika," norādīja Latvijas prezidents.

Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka aizsardzības nozares attīstība un inovāciju paātrināšana ir viens no Latvijas galvenajām prioritātēm. Diskusijā viņš arī norādīja, ka Latvija ir nodibinājusi Dronu koalīciju, kurā tā ir gatava sadarboties ar Itāliju.

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Itālijas referendums ir jau trešais šā gada balsojums Rietumu pasaulē pēc kārtas, kura rezultāts apliecina vēlētāju vēlmi pēc pārmaiņām

Fakts, ka beidzies iepriekšējo desmitgažu laikā tik ierastais labklājības pieaugums, ko lielā mērā veicinājusi dzīve uz parāda, ir galvenais iemesls, kādēļ līdz šim pie varas esošie zaudē popularitāt un aizvien lielāku atzinību gūst idejas, ko izplata tie, ko mēdz dēvēt par populistiem. Iespējams, ka velns nav tik melns, kā viņu mālē, un to lielā mērā apliecina arī finanšu tirgus norises. Pēc pirmā skaļākā vēlētāju balsojuma pret līdzšinējo kārtību britu referendumā par atdalīšanos no Eiropas Savienības finanšu tirgi piedzīvoja visai vētrainu finanšu aktīvu izpārdošanu, biržas indeksiem gan Lielbritānijā, gan kontinentālajā Eiropā zaudējot vairākus procentus vērtības. Tomēr jau pirmās pēcreferenduma dienas otrajā pusē britu finanšu aktīvi guva samērā noturīgu pircēju atbalstu. Arī ASV pēc ziņām par Donalda Trampa kļūšanu par nākamo prezidentu biržas visai ātri atguva investoru pozitīvo noskaņojumu, un līdzīgi ir arī ar Itālijas referenduma par konstitucionālajām reformām rezultātiem, kas jau vedinājuši pašreizējo valsts premjeru Mateo Renci paziņot par demisiju.

2. decembrī vēstniecībā Itālijā notika seminārs Itālijas tūrisma un biznesa nozares žurnālistiem Atklāj Rīgu 360°. Semināra mērķis bija informēt Itālijas žurnālistus par jaunām biznesa un tūrisma iespējām Latvijā un Rīgā, pastāstīja Ārlietu ministrijā.

Semināru atklāja vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis, uzsverot, ka Latvijai Itālija ir prioritārs tūrisma tirgus ar lielu izaugsmes potenciālu. Vēstnieks norādīja, ka pēdējo gadu laikā tūristu skaits no Itālijas Latvijā palielinās un Latvija ir jau kļuvusi par atpazīstamu tūrisma galamērķi Itālijā, tādejādi ir vēl svarīgāk to turpināt, lai veicinātu uzņēmēju un tūristu interesi apmeklēt Latviju.

LIAA pārstāvniecības vadītāja Itālijā Andra Minkeviča iepazīstināja klātesošos ar Latvijas biznesa vidi, makroekonomiskajiem rādītājiem un ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Uzstāšanās laikā A. Minkeviča uzsvēra, ka Latvija ir investīcijām un uzņēmējdarbībai pievilcīga valsts, ņemot vērā tās stratēģisko novietojumu ar pieeju Ziemeļeiropas un Austrumeiropas tirgiem, kā arī labvēlīgo nodokļu režīmu un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai.

Itālijas valdība apstiprinājusi virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā.

Premjerministres Džordžas Meloni vadītā labējo spēku veidotā valdība banku virspeļņas nodokļa ieviešanu apstiprināja pirmdienas vakarā, un vicepremjers Mateo Salvīni sociālajā tīklā "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", norādīja, ka valdība izmantos "daļu no banku miljardiem lielās peļņas, lai palīdzētu ģimenēm un uzņēmumiem, kurus skāris procentu likmju kāpums".

Itālijas parlamentam divu mēnešu laikā ir jāapstiprina valdības lēmums, lai tas stātos spēkā. Tomēr izskatīšanas parlamentā laikā iespējamas būtiskas izmaiņas likuma formulējumā.

Paredzēts, ka nodoklis būs spēkā vienu gadu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā procentu likmju celšana, kuras mērķis ir iegrožot inflāciju, rada strauju banku peļņas kāpumu, jo pieaug mājsaimniecību un uzņēmumu kredītu procentu maksājumi.

Pašlaik aktuālā Itālijas politiskā krīze finanšu tirgus dalībniekiem atgādinājusi par visas eirozonas ievainojamību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Itālijas prezidents Serdžo Materella nupat bloķējis eiroskeptiķu centienus formēt valdību, kas licis pieņemt, ka šo valsti gaida ārkārtas vēlēšanas. Pašlaik tiek spekulēts, ka eiroskeptiķi tajās varētu gūt vēl lielāku atbalstu. Šāds lēmums esot pieņemts, jo prezidents uzskatījis, ka šo spēku vadīta valdība apdraudētu Itālijas saites ar Eiropas Savienību un raisītu vēl tālāku valsts aktīvu izpārdošanu.

Notiekošā rezultātā Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šo otrdien pārlēca pāri 3% barjerai, kad vēl šā mēneša sākumā tas atradās vien pie 1,78% atzīmes (ja obligāciju ienesīgums aug, to cena sarūk). Itālija ir trešā lielākā eirozonas tautsaimniecība, un tai ir milzīgas parādsaistības aptuveni 2,3 triljonu eiro apmērā (Itālijas parāda pret IKP rādītājs atrodas virs 130% atzīmes). Augot parādu apkalpošanas izmaksām un esot aktuālām runām par šīs valsts palikšanu eiro monetārā reģiona sastāvā, atkal plaukst lielākas bažas par visas eirozonas stabilitāti. Tas turklāt notiek brīdī, ka Vecā kontinenta tautsaimniecība beidzot nostājusies uz stabilākas izaugsmes taciņas. Rezumējot – svaigākais politisko problēmu eskalācijas vilnis ikdienas kārtībā atgriezis tos sludinātājus, kas paredz neizbēgamu kopējās valūtas ēras galu.

Itālijas topošā eiroskeptiķu valdība liek prognozēt lielākus tēriņus, turpinot audzēt valsts parādu.

Šodien vai rīt Itālijas prezidentam Serdžio Matarellam ir jāpaziņo sava izvēle jaunās valdības premjera amatam. Pirms 11 nedēļām visai neizlēmīgajās vēlēšanās uzvarējušie eiroskeptiķi – Pieczvaigžņu kustības (M5S) un Ziemeļu līgas koalīcija – par savu kandidātu pēc ilgas tirgošanās ir prezidentam izvirzījuši 54 gadus veco valsts pārvaldes profesoru Džuzepi Konti.

Pēc vēlēšanām 4. martā bija skaidrs, ka ar Itālijas valdības fiskālo disciplīnu augstā valsts parāda apstākļos turpmāk būs ļoti neskaidri, un tirgi uz to attiecīgi reaģēja – pieauga Itālijas valdības parādzīmju ienesīgums, kas nozīmē dārgāku valdībai pieejamo naudu tirgū, un kritās itāļu kompāniju un banku indeksi. Bet tam sekoja vairākas nedēļas ar tirgus spēlētāju atbrīvotāku attieksmi pret Apenīnu pussalā notiekošo. Šāda attieksme balstījās pieņēmumā, ka pēc sadrumstalotajiem vēlēšanu iznākumiem itāļi nespēs izveidot jaunu valdību, tāpēc prognozes bija par jaunām vēlēšanām un tehnokrātisku starplaika valdību, analizē aģentūra Bloomberg. Tādā scenārijā viss paliktu pa vecam apmēram uz gadu.

Itālijas iestāšanās pret gāzes cauruļvada projekta otro kārtu Baltijas jūrā maina spēles noteikumus par labu Enerģētikas savienībai

Šodien ES samitā Briselē ir izdevies izvairīties no Itālijas prasības sankciju pret Krieviju pagarinājumu apspriest publiski, atstājot to tehnokrātiskam apstiprinājumam dalībvalstu vēstnieku ES ziņā. Spēkā tomēr paliek Itālijas izteiktā nostāja, saistot šo lēmumu ar Nord Stream cauruļvada otrās kārtas projektu. Itālijas kā vienas no Krievijai draudzīgākajām ES valstīm izteiktais atbalsts Gazprom loloto projektu bloķēt nāk visai negaidīti, un tas ievērojami mazina šā projekta iespējamību. Itāļu lēmums, visdrīzāk, gan nav tik daudz ES vienotās enerģētikas politikas ideālu, cik greizsirdības uz Vāciju motivēts.

Itālijas premjera Mateo Renci valdības izteiktā pievienošanās viedoklī par Nord Stream-2 Austrumeiropai «ir interesanta ar to, ka viņa loģika ir pilnīgi atšķirīga no tās, kas vada Austrumeiropas valstu viedokli,» DB saka Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (EPP/V), kas atbild par Parlamenta lielākās frakcijas enerģētikas politikas virzību. «Latvija savas intereses ES var vislabāk aizstāvēt, izprotot, kas katrai valstij ir svarīgi, un itāļi ir neviltoti dusmīgi, tai skaitā uz vāciešiem, kas «noraka» South Stream projektu, kas būtu piegādājis Krievijas gāzi Itālijai un tās kompānijai ENI. Renci nostājā ir ļoti liela loģika, sakot – ja jūs South Stream noraidījāt tāpēc, ka tas ir pretrunā ar ES interesēm, tad dariet to pašu arī savā dārziņā.» Itālijas visai ultimatīvā pievienošanās iebildumiem pret

Itālijas valdība pagājušajā nedēļā atcēla nodokļu atvieglojumu ārzemju sportistiem, starp kuriem liela daļa bija citu valstu futbolisti.

Iepriekš Itālijā pelnošajiem profesionālajiem sportistiem no citām valstīm bija jāmaksā 25% lielu nodokli no saņemtās algas, kamēr no šī gada janvāra nodokļa maksājums būs 45% apmērā no saņemtās algas. Sportistu esošos līgumus tas neietekmēs.

2019.gadā ieviestais nodokļu atvieglojums bija īpaši paredzēts Itālijas A sērijai un tās futbola klubiem, lai varētu vieglāk piesaistīt augstas klases ārzemju futbolistus pievienoties tieši Itālijas komandām nevis doties uz citu valstu čempionātiem.

Itālijas mediji vēsta, ka pirms lēmuma pieņemšanas valdībā notika saspringtas debates. Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni izcēla, ka atvieglojumi bijuši labvēlīgi tikai ārvalstu profesionāļiem un kaitēja Itālijas profesionālajiem sportistiem.

AS PrivatBank jaunā valde pēc bankas filiāļu tīkla ekonomiskās darbības pamatotības izvērtēšanas ir nolēmusi slēgt Itālijas filiāli, liecina bankas paziņojums.

Lēmums par filiāles darbības apturēšanu pieņemts 19. septembrī un paziņots Itālijas Centrālajai bankai. Slēgšanas process, sadarbībā ar regulatoru, organizēti turpināsies līdz visas filiāles saistības pret klientiem būs apmierinātas.

Gada sākumā tika mainīta AS PrivatBank valde, kas uzsāka visu bankas procedūru, struktūrvienību un filiāļu tīkla ekonomiskā izdevīguma pārvērtēšanu. Bankas iekšienē ir uzsāktas izmaiņas, lai tās darbu sakārtotu atbilstoši jaunajām un stingrākajām klientu darbības izvērtēšanas prasībām.

AS PrivatBank valdes loceklis Roberts Kristians Šepfs: Itālijas filiāles klientu skaits un apgrozījums bija salīdzinoši neliels. Tāpēc tās darbības slēgšana neatsauksies uz bankas turpmāko darbību. Būtībā filiāles atvēršanu Itālijā varam uzskatīt par iepriekšējās bankas vadības eksperimentu, kas tomēr nav atmaksājies pieaugušās konkurences, atšķirīgā tiesiskā regulējuma, kā arī finanšu krīzes radīto seku un izmainīto nozares regulatoro prasību dēļ. Iepriekšējos gados banka piekrita finansēt un līdzdarboties augstāka riska projektos, kas šobrīd vairs nav iespējams. Situācija ir būtiski mainījusies, jo mainījušās ir arī prasības pret bankām un to klientu darījumiem.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā kritās, jo investoru entuziasms Āzijā neizplatījās uz Eiropu un Volstrītu, kur biržu indeksus ietekmēja ģeopolitiskas bažas.

Eiropas biržās tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas pieauga, bet vēlāk kritās pēc tam, kad Itālijas valdība, atbildot uz Eiropas Savienības (ES) kritiku saistībā ar tās budžeta plāniem, solīja saglabāt ieplānoto valsts tēriņu pieaugumu un rūpīgi ievērot savus noteiktos deficīta mērķus.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga, investoriem reaģējot uz ģeopolitisko saspīlējumu, īpaši saistībā ar reakciju uz saūdarābu žurnālista Džamala Hašogi slepkavību.

«2019.gada budžeta deficīts 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā ir griesti, ko mēs stingri esam apņēmušies ievērot,» žurnālistiem norādīja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte pēc tam, kad valdība Briselei bija nosūtījusi atbildes vēstuli.

Eiropas Komisijas (EK) strīdā ar Itāliju par tās budžeta projektu ir vainīgas abas puses, piektdien paziņojis bijušais Grieķijas finanšu ministrs un pazīstamais taupības politikas pretinieks Janis Varufakis.

EK otrdien noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu un aicināja to pārstrādāt.

Itālijas valdības iesniegtais 2019.gada budžeta projekts paredzēja palielināt valsts izdevumus un pārtraukt pēdējo gadu taupības pasākumus, neskatoties uz brīdinājumu par budžeta deficītu.

Itālijas valdība paredzējusi, ka budžeta deficīts nākamgad veidos 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), krietni pārsniedzot 0,8%, ko bija prognozējusi iepriekšējā valdība.

Pārstrādātais budžeta projekts Itālijai jāiesniedz EK trīs nedēļu laikā, bet Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni jau paziņojis, ka Itālija nepiekāpsies EK un nemainīs budžeta projektu.

Saistībā ar jaunā koronavīrusa "Covid-19" izplatību Valsts ieņēmumu dienests (VID) seko līdzi nodokļu nomaksai transporta un viesmīlības sektorā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Transporta sektors un viesmīlības sektors tiek ietekmēti no koronavīrusa. Mēs turam roku uz pulsa - tiklīdz būs kādas problēmas, ziņosim Finanšu ministrijai un tā tālāk valdībai," teica VID vadītāja.

Vienlaikus Jaunzeme atzīmēja, ka atbilstoši jaunākajiem datiem nodokļu ieņēmumi pildās labi. "Tādā ziņā nav bažu, bet nebija jau arī tāda situācija līdz pat martam, kad redzam, ka koronavīruss ir atnācis līdz mums," viņa sacīja.

Pēc VID ģenerāldirektores minētā, tostarp īpaši labi pildās iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis iekasēts atbilstoši plānam.

Jau vēstīts, ka Latvijā līdz šim sešiem cilvēkiem apstiprināta saslimšana ar "Covid-19", no tiem pēdējie pieci sestdien, 7.martā, atgriezušies no Itālijas ar vienu reisu - "airBaltic" reisu "BT-630" no Milānas.

Itālija piemēros piecu dienu karantīnu iebraucējiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, otrdien pavēstījis avots Itālijas Veselības ministrijā.

Visiem iebraucējiem no citām ES valstīm būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts pirms došanās uz Itāliju, un otrs tests pēc piecu dienu karantīnas. Izņēmumi paredzēti tikai ārkārtas gadījumos, ziņu aģentūrai AFP skaidroja avots ministrijā.

Itālijas veselības ministrs Roberto Speranca jau šodien apstiprinās jaunos noteikumus, atklāja avots. Taču pagaidām nav skaidrs, kad šīs prasība stāsies spēkā un cik ilgu laiku būs spēkā.

Lielā daļā Itālijas joprojām ir spēkā stingri ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, un Lieldienu nedēļas nogalē visa Itālija tiks pasludināta par sarkano zonu, kas nozīmē, ka visā valstī stāsies spēkā karantīnas režīms.

AS PrivatBank Itālijas filiāle saņēmusi Itālijas Centrālās bankas paziņojumu par administratīvā procesa uzsākšanu pret Itālijas filiāli sakarā ar klientu identifikācijas noteikumu un banku regulējuma iespējamiem pārkāpumiem.

Paredzams, ka lietas izskatīšana tiks pabeigta 90 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas, informē banka.

Paziņojums cita starpā nosaka pagaidu aizliegumu Itālijas filiālei veikt jaunas operācijas līdz administratīvā procesa pabeigšanai.

AS PrivatBank rūpīgi iepazīstas ar visiem Itālijas Bankas secinājumiem un ieteikumiem un veic savu pārbaudi, analizējot katru Itālijas Bankas norādīto jautājumu. Klientiem un partneriem tiks sniegta aktualizēta informācija, skaidro bankas pārstāvji.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.