Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.
Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.
Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.
Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.
Te ir vairākas atbildes. Vispirms jau atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ. To varas virsotnē uznesa eiroskepticisma vilnis, no kura valdība nevar nolēkt, piekāpjoties Briselei. Itālijas valdība arī pārrēķinājās ar tirgus reakciju. Ārvalstu mediji norāda, ka valdība cerēja uz vērtspapīru ienesīguma palielināšanos un procentu likmju kritumu, jo lielais budžeta deficīts būtu zīme, ka ekonomika tiks stimulēta un augs. Tirgi izaugsmes iespējas novērtēja citādi, un procentu likmes pieauga, kas nozīmē, ka Itālijai par aizņemšanos būs jāmaksā dārgāk. Kā portālam Marketwatch.com norādījusi kāda augsta Eiropas institūciju amatpersona, Itāliju pašlaik var salīdzināt ar Brexit atbalstītājiem: tā pati nerēķināšanās ar ekonomisko realitāti, nicinājums pret ekspertiem, cerība, ka politiķi visu atrisinās, un ilūzijas par to, kā patiesībā darbojas Eiropas Savienība. Taču pats būtiskākais iemesls, kādēļ Itālijas populisti bravūrīgi uzšķauda Briseles bardzībai, ir nākamā gada maijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, līdz kurām, visticamāk, nekāda pārkāpumu procedūra netiks uzsākta, jo tā ir laikietilpīga. Un Itālijas valdība cer, ka jaunais parlaments būs ar lielu eiroskeptisko spēku un taupības politikas nepiekritēju pārsvaru, kas nekādas sankcijas nepiemēros. Luidži di Maijo, Itālijas vicepremjers un Pieczvaigžņu kustības līderis, ir izteicies: “Pēc sešiem mēnešiem pašreizējā Eiropa būs mirusi. Parlamenta vēlēšanas būs kā zemestrīce.” To, vai Itālijas populisti nepārrēķināsies, rādīs laiks, un arī Latvijas vēlētājiem tur būs sava teikšana.
