Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Piejūra ierosināta maksātnespējas procesa lieta, un tas ir pieteikts kā administrēšanai vakantais maksātnespējas subjekts, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kurzemes rajona tiesa (Liepājā) SIA Piejūra maksātnespējas procesa lietu ierosinājusi 20.augustā, balstoties uz «Sparebank 1 Factoring AS» pieteikumu. Administratora pretendents ir Māris Bertmanis.

Šī nav pirmā reize, kad tiesā prasīta SIA Piejūra maksātnespēja. 2017.gadā ar pieteikumu ierosināt uzņēmuma maksātnespēju vērsās divi uzņēmumi - SIA «Pro print» un A/S «Salmoexport».

«Lursoft izziņa liecina, ka uz 2018.gada 7.augustu SIA Piejūra bija izveidojies Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds 199 tūkstošu eiro apmērā.

SIA Piejūra reģistrēta 1995.gadā, uzņēmums ražo dažādus zivju konservus, tostarp šprotes eļļā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2 134 300 eiro, tā patiesā labuma guvēji ir Latvijas pilsoņi Mihails Šilovs un Mihails Kočņevs, kā arī Krievijas pilsonis Alexey Rukhlyada.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā bija iesniegts SIA Piejūra Energy maksātnespējas pieteikums, liecināja ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā. Šodien abas puses biznesa portālam db.lv apstiprināja, ka vienojušās par maksātnespējas procesa pieteikuma atcelšanu.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās AS Dobeles dzirnavnieks. Maksātnespējas procesa lieta tika ierosināta 23.augustā.

«Uz šo brīdi parādsaistības pret AS Dobeles Dzirnavnieks ir nokārtotas pilnā apmērā, kā arī puses ir vienojušās par maksātnespējas procesa pieteikuma atcelšanu. Situācija ar apmaksas kavēšanos radās komunikācijas problēmu dēļ, kā arī uzņēmuma organizatoriskās struktūras izmaiņu rezultātā,» informēja uzņēmumā.

Arī Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs, informēja: «Varam apstiprināt, ka šodien ir nokārtotas visas parādsaistības un Dobeles dzirnavniekam vairs prasību pret Piejūra Energy nav.»

Mangaļsalā, dabas parka Piejūra teritorijā, labiekārtota pludmales zona, kā arī jaunas, labiekārtotas pastaigu takas un autostāvvietas, informē Rīgas domē.

Darbi veikti Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta īstenotā projektu Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija dabas parkā Piejūra un LIFE CoHaBit gaitā, kuru mērķis ir mazināt antropogēno slodzi uz Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopiem.

Jaunais teritorijas labiekārtojums ir vērsts uz dabas vērtību saglabāšanu, papildus sniedzot dažādas atpūtas iespējas piekrastē – gan aktīvas, gan izzinošas.

Šogad dabas parkā Piejūra ir izbūvēta labiekārtota veselības taka Mangaļsalā, kura ir aprīkota ar vingrošanas elementiem.

Kopā izbūvētas piecas atpūtas takas un pagarinātas divas jau esošās takas, takās izvietoti soliņi, atkritumu urnas un velosipēdu novietnes. Kopējas labiekārtoto pastaigu taku garums Mangaļsalā un Vecāķos sasniedz gandrīz divus kilometrus. Mangaļsalas ielā 5a un Mangaļsalas ielā 2 ir izbūvētas labiekārtotas autostāvvietas.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Patlaban ceļā uz Pekinu ir pirmais konteiners ar SIA Gamma-A ražotajām šprotēm, kuras pēc kravas atmuitošanas apmēram oktobra vidū tiks tirgotas vienā no lielākajiem Ķīnas internetveikaliem, informēja eksporta pakalpojumu kompānijas Sino Business Links Latvia līdzīpašnieks Jānis Arbidāns.

«Darījums ir noticis, krava noformēta, un tajā ir 45 000 kārbu Gamma-A ražoto šprotu. Tā kā jūras ceļš ilgst 47 dienas, plānots, ka šprotu tirdzniecība sāksies apmēram oktobra vidū lielākajā Pekinas internetveikalā, kur tirgo Eiropas Savienības produktus. Zinot lielo interesi par šprotēm, rēķināmies, ka tiks pārdota visa krava,»sacīja Arbidāns.

Tāpat viņš norādīja, ka nākamās šprotu kravas tiks sūtītas uz Ķīnu vēl šogad - novembrī vai decembrī.

Savukārt, taujāts par šprotu cenu Ķīnā, Arbidāns atturējās nosaukt konkrētu skaitli, bet norādīja, ka tā būs daudz augstāka, nekā Latvijā ierasts, jo Ķīnā šprotes tiek pozicionētas kā Eiropas Savienībā ražota delikatese.

Sākts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss» (iepriekš «Piejūra») likvidācijas process, liecina informācija «Firmas.lv».

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» likvidatora amatā iecelts Jurijs Sičevs.

Kompānijas likvidācijas process sākts trešdien, 20.novembrī.

Kurzemes rajona tiesa 2019.gada 25.aprīlī ierosināja «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» tiesiskās aizsardzības procesu, taču šogad 2.jūlijā tiesa nolēma procesu izbeigt, jo kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījis kreditoru vairākums.

«Zivju pārstrādes uzņēmumu servisa» finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami, taču 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa - 282 206 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds «Zivju pārstrādes uzņēmumu servisam» šogad 7.novembrī veidoja 355 319 eiro.

Nīcas novada uzņēmums SIA Piejūra uzsācis zivju pirkstiņu ražošanu, izmantojot Baltijas jūrā zvejotās mencas, laikrakstu Kursas Laiks informējusi uzņēmuma izpilddirektore Zanda Ignāte. Plānota arī zivju burgeru ražošana. Pirmā zivju pirkstiņu partija tiks sūtīta uz starptautisku zivju izstādi Briselē.

Zivju pirkstiņu un burgeru ražošanai uzņēmumā izveidota jauna ražošanas līnija, kuras palaišanu Kursas Laiks novēroja 16. aprīlī. Jauno ražošanas līniju uzņēmumā uzstādīja jau šā gada sākumā. Šobrīd līnija pilnībā aprīkota un var sākt darbu. «Iepriekš līniju testējām, bet šodien tiek ražota pirmā zivju pirkstiņu partija, kas nonāks ārpus uzņēmuma. Paraugpartiju sūtīsim uz starptautisko zivju izstādi Briselē, cenšoties iegūt jaunus pircējus Eiropas Savienības valstīs,» pastāsta Z. Ignāte.

Uzņēmuma modernizācijā 2013. un 2014. gadā ieguldīti pieci miljoni eiro. Šobrīd uzņēmumā strādā 260 darbinieku.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien atbalstīja 335 000 eiro piešķiršanu no infrastruktūras fonda Bolderājas pretplūdu pasākumu būvprojekta izstrādei un būvprojekta izstrādei infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai dabas parkā Piejūra, informē Rīgas dome.

Bolderājas pretplūdu pasākumu īstenošanai plānots izlietot nepilnus 5 miljonus eiro, piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Projektu plānots īstenot četru gadu laikā. Nepieciešamo būvdarbu projektēšanai nepieciešami 295 000 eiro.

Stipra ziemeļrietumu vēja laikā no Baltijas jūras Rīgas jūras līča Daugavā tiek iepūsts un ieplūst ievērojams ūdens apjoms. Tā rezultātā Daugavā ievērojami paaugstinās ūdens līmenis un Rīgā applūst plašas teritorijas Rītabuļļos, Vakarbuļļos, Ķīpsalā, Trīsciemā, Bolderājā un citur.

Vējuzplūdu draudu novēršanai Bolderājā ir nepieciešams veikt pretplūdu aizsardzības pasākumus. Projekta mērķis ir novērst plūdu draudus Bolderājā, veicot pretplūdu aizsardzības pasākumus, tostarp atjaunojot un izbūvējot aizsargdambjus, izbūvējot caurtekas-regulatorus un paaugstinot ielas.

Elektrum paplašinot darbību ārpus Latvijas, ekspluatācijā nodevis pirmo saules enerģijas parku Lietuvā. 3 hektārus lielais parks atrodas Klaipēdas rajonā, un tā jauda sasniedz 1,5 MW (megavatus), informē uzņēmums.

Šis ir Elektrum kā viena no Baltijā vadošajiem saules paneļu tirgotājiem pirmais zaļās enerģijas ražošanas projekts Lietuvā. Tādejādi šis ir nozīmīgs solis Latvenergo koncerna darbības izvēršanā kaimiņvalstīs un būtisks zaļās enerģijas ražošanas iespēju papildinājums.

Saules ražotu elektroenerģiju sāk piegādāt pirmais AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum Lietuva attīstītais saules parks Lietuvā, kas atrodas Klaipēdas rajona piejūrā. Tā platība ir 3 hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, paredzams, ka viens parka kilovats gada laikā ģenerēs ap 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Šis ir pirmais šāda veida projekts, taču Elektrum Lietuva tuvākajos plānos ir arī citi mērķi saules parku jomā.

Jau pēc neilga laika Latvijas veikalos varēs nopirkt Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumā SIA Piejūra ražotos zivju pirkstiņus ar pildījumu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Nupat uzstādītās iekārtas uzņēmumā uz vienas ražošanas līnijas pieļauj ražošanas maiņu no ceptām zivīm uz zivju pirkstiņiem, kā arī uz pildītiem zivju pirkstiņiem. «Viss ir atkarīgs, ko vēlas klients. Mēs tikai pielāgojamies. Vajag – ražojam ceptas zivis, vajag – zivju pirkstiņus,» skaidro SIA Piejūra izpilddirektors Rims Ščupoks.

Uzņēmuma izpilddirektors apstiprina, ka zivju pirkstiņi ar pildījumu Baltijas tirgū varētu nonākt jau nākamajā mēnesī.

Plašāk lasāms laikrakstā Kursas Laiks.

Liepājas tiesā iesniegts zivju konservu ražotāja Piejūra maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Pro print.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 13. februārī.

SIA Piejūra juridiskā adrese ir Avoti, Nīca.

Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. Tā darbības veids ir zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana.

2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4,27 miljoni eiro, bet zaudējumi – 191,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 200 darbinieku.

Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Mihails Šilovs.

Carnikavā decembra sākumā atklās Latvijā garāko promenādi uz jūru ar cieto segumu, kas veidota īpašos vides apstākļos. Tā 1800 m garumā stiepjas cauri Dabas parkam «Piejūra» līdz pašai jūrai, informēja Carnikavas novada pārstāve Agnese Ģērmane.

Jaunā promenāde ir vienīgā Carnikavas novadā. Latvijas mērogā tā ir vienīgā ar cieto segumu, kas stiepjas teju 2 km garumā.

Promenādes kopējās izbūves izmaksas ir nedaudz vairāk kā 525 tūkstoši eiro.

Carnikavas promenāde ved cauri Dabas parkam «Piejūra», kas atrodas «Natura 2000» teritorijā, tāpēc promenādes būvniecība noritēja īpašos apstākļos, ievērojot vides aizsardzības dienestu norādījumus.

Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.

Aktīvi norit SIA Rīgas meži apsaimniekošanā esošo dabas parku, atpūtas un apskates objektu sakārtošanas un labošanas darbi, vēsta uzņēmums.

Marta mēnesī jau ir pabeigti rekreācijas objektu remonta darbi Rīgas pilsētā:

· Bumbu kalniņā pie Bolderājas atjaunots informācijas stends un izveidota 100 metru gara koka pastaigu laipa no Bumbu kalniņa piemiņas zīmes līdz jaunajam skatu tornim;

· Dabas parkā Piejūra Buļļu salā uzstādīti 4 jauni soliņi;

· Šmerļa meža masīvā atjaunota laipa un tiltiņš pār Strazdupīti.

Pašlaik notiek purva laipas remonts dabas liegumā Cenas tīrelis. Tur ieplānots nomainīt laipas dēļus apmēram 4 km kopgarumā. Darbi rit raiti, bet ņemot vērā darbu lielo apjomu un specifiskos apstākļus, agrajiem pavasara dabas baudītājiem jārēķinās ar zināmām neērtībām purva laipas apmeklējuma laikā. Darbus paredzēts pabeigt līdz 15.maijam.

2015. gada maijā zivju pārstrādes rūpnīca SIA Piejūra ar zīmolu AMBERFISH uzsākusi saldētu zivju pirkstiņu ražošanu, kļūstot par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas ražo šāda veida produkciju, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums šogad uzsācis arī auksti kūpinātu lašu produktu sērijas ražošanu. Jauno produktu galvenais noieta tirgus būs Eiropa un Skandināvijas valstis. Abās produktu līnijās kopumā investēti vairāk nekā viens miljons eiro.

Līdz šim Nīcas novadā esošā zivju pārstrādes uzņēmuma galvenā saražotā produkcija bija šprotu un mencu aknu konservi, kas ir nopērkami aptuveni 20 pasaules valstīs. Šogad uzņēmums spējis uzsākt jaunu produktu ražošanu, pateicoties investīcijām, kuras uzņēmums rūpnīcā ieguldījis pēdējo divu gadu laikā. Maijā atvērtas divas jaunas ražošanas līnijas - zivju pirkstiņu un auksti kūpinātu lašu produktu ražošanai. Uzņēmums šogad plāno uzsākt vēl 10 jaunu produktu ražošanu uz šīm līnijām.

Ir izstrādāts veloceliņa Vecāķi - Lilaste ietekmes uz Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) dabas parks Piejūra novērtējums, un tiek uzsākta tā sabiedriskā apspriešana, informē Carnikavas novada domē.

Projektējamais veloceliņš Vecāķi - Kalngale - Garciems - Garupe - Carnikava - Gauja - Lilaste aptuveni 20 km kopgarumā gandrīz visā garumā atrodas Carnikavas novadā un nedaudz skar Rīgas teritoriju Vecāķos. Tas ir plānots kā labiekārtots veloceliņš ar cieto segumu 2,5 - 3 m platumā, apgaismojumu, ceļazīmēm un atpūtas laukumiņiem.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 2.maijā plkst. 18 Carnikavas tautas namā Ozolaine (Jūras ielā 1A).

Darbības ierosinātājs ir Carnikavas novada dome, un minēto ietekmes uz Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) dabas parks Piejūra novērtējumu izstrādājis SIA Latekoil.

Minētais veloceļš Vecāķi - Lilaste iecerēts kā viens no velotūrisma maršruta Eiro Velo 13 - Dzelzs priekškara posmiem.

Swedbank ir parakstījusi līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas sabiedrību SIA Piejūra par kopumā 1,7 miljonu eiro piešķiršanu, informē bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

505 000 eiro piešķirti kā investīciju kredīts Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības projekta 2.kārtai. Savukārt 1,2 miljoni eiro piešķirti kā kredītlīnija minētā projekta naudas plūsmas stabilitātei.

Piejūras reģionā ietilpst Jūrmala, Tukuma novads, Kandavas novads, Engures novads, Jaunpils Novads, Talsu novads, Dundagas novads, Rojas novads, Mērsraga novads. Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra ir viens no 11 centralizētajām pašvaldību īpašumā esošajiem atkritumu poligoniem. Papildus tai ir vēl 4 atkritumu apstrādes centri, kuros ir viss nepieciešamais bioloģisko atkritumu uzglabāšanai. Uzņēmumam ir arī īpašs aprīkojums - konteineri visā reģionā, kas paredzēti šķirojamu atkritumu savākšanai (manuālā šķirošana), kas tiek savākti atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem.

Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Zivju pārstrādes uzņēmumu serviss (iepriekš SIA Piejūra) ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina paziņojums Lursoft Maksātnespējas datu bāzē.

Tiesiskās aizsardzības procesu 25. aprīlī ierosinājusi Kurzemes rajona tiesa. Kompānijas finanšu dati par 2017. un 2018.gadu nav pieejami. 2016.gadā apgrozījums bija 3,055 miljoni eiro, bet peļņa – 282,2 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 153 darbinieki. VID Administrēto nodokļu parāds šā gada 26.aprīlī sasniedza 412 tūkstošus eiro.

Lursoft dati liecina, ka kompānijas valdes loceklis ir Aleksejs Karalkins. Viņam arī pieder 24% kompānijas daļu. 75% uzņēmuma daļu pieder AS Rising Hill.

Šā gada 1.martā uzņēmums mainīja nosaukumu.

Uzņēmums ar nosaukumu SIA Piejūra tika reģistrēts 1995.gadā. Tas ražo dažādus zivju konservus, tostarp šprotes eļļā ar zīmolu «Amberfish».

Aizvien vairāk gan pašvaldības, gan arī privātie uzņēmumi cenšas būt dabai draudzīgāki, tādējādi taupot gan vidi, gan savus resursus

Neviens normatīvais akts tieši nenosaka, cik daudz pašvaldībām būtu jāiesaistās dabas aizsardzībā. Tās var iesaistīties gan valsts noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanā, gan veidot pašas savas, tostarp vietējas nozīmes teritorijas, DB skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone. Pašvaldībām, tāpat kā jebkurai citai personai, ir tiesības gan ierosināt dabas aizsardzības plānu izveidošanu, gan finansēt to izstrādi. Tāpat tām ir pienākums iesaistīties dabas aizsardzības plānu izstrādē, piedaloties uzraudzības grupā un sniedzot atzinumu par to. Pašvaldības attīsta tūrisma infrastruktūru sava novada vai pilsētas teritorijā esošajā ĪADT, piesaistot gan Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, gan citus finansējuma avotus. Piemēram, šogad no ES fondu līdzekļiem slodzi mazinošas infrastruktūras ierīkošanu ĪADT sāks vairāk nekā desmit pašvaldības. Plānojot savas teritorijas attīstību, pašvaldībām jāņem vērā likumā noteiktie plānošanas principi, tostarp integrētas pieejas princips — ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošana. Līdz ar to teritorijas attīstības plānošanai vienlaikus būtu jāveicina arī dabas aizsardzība pašvaldības teritorijā.

Pašizlīdzinošā virsma, kas spēj piepūsties un izveidot horizontālu plakni, biotopu saudzējošas kāpurķēdes, čiekuri ar gaismas un skaņas sistēmu un mākoņa kempings – tās ir tikai dažas idejas no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) arhitektūras studentu izstrādātajiem ilgtspējīgas attīstības priekšlikumiem uzņēmuma "Rīgas meži" īpašumā esošās Mangaļsalas teritorijai, kas atrodas dabas parkā "Piejūra".

RTU Arhitektūras un dizaina institūta (ADI) bakalaura studiju programmas "Arhitektūra" 2. kursa studenti, atsaucoties "Rīgas mežu" aicinājumam, studiju laikā radīja astoņus inovatīvus priekšlikumus teritorijai Mangaļsalas ielā 2, kur lielu daļu aizņem padomju laika ēkas. Tās atzītas par bīstamām apmeklētājiem, tāpēc uzņēmums ēkas ir norobežojis. Citā teritorijas daļā iepriekš mituši zirgi, un to pārāk lielā koncentrācija radījusi postījumus videi.

Programmas noslēgumā studenti savas idejas prezentēja žūrijai, kas tās vērtēja, izmantojot vairākus kritērijus. Piemēram, kāds ir to radošums, kāds – inovācijas un ilgtspējas potenciāls, cik skaidri definēta problēma un vērtības, kāds ir biznesa potenciāls un kā priekšlikums atbilst konkrētajai teritorijai. Studenti piedāvā priekšlikumus, kas var palīdzēt ne tikai uzlabot teritorijas sakopšanas, labiekārtošanas procesus un veicināt tās pieejamību iedzīvotājiem, bet vienlaikus arī mazināt slogu uz apkārt esošo dabu un biotopiem.

Zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi SIA Unda, SIA Piejūra, SIA Sabiedrība IMS, AS Brīvais vilnis, SIA Gamma-A, SIA Karavela, SIA Kuršu zeme piedalīsies piedalīsies vienā no lielākajām, starptautiskām gatavo pārtikas produktu un dzērienu izstādēm ANUGA 2015, Ķelnē, informē biedrība Latvijas Zivrūpnieku Savienība (LZS).

Sakarā ar š.g. 4.jūnija aizliegumu ievest zivju produkciju Krievijas Federācijā, un tam sekojošo aizliegumu Kazahstānā un iespējams turpmāk arī Baltkrievijā, biedrības uzņēmumu mērķis izstādē ir palielināt zivju konservu pārdošanas apjomus Eiropā un citos kontinentos.

Uzņēmumi pēc zvejas perioda pārtraukuma, personāla atvaļinājumiem un produkcijas eksporta pārtraukšanu uz Krieviju, samazinātos apjomos ir atsākuši ražošanu.

Produkcija vairāk nekā 100 veidos tiks demonstrēta kopējā Biedrības Rīgas šprotes stendā.

2015.gadā LZS uzņēmumi piedalījās izstādēs Berlīnē Maskavā, Briselē, Amsterdamā, Ņujorkā, novembrī plānota dalība izstādē FHC China 2015 Šanhajā.

Septembra beigās noslēdzās 2016.gada pieteikšanās uz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu vides un klimata programmai. Kopējā pieejamā summa programmas LIFE ietvaros ir 3,4 miljardi eiro, no kuriem uz Eiropas Komisijas atbalstu 8,43 miljonu eiro apmērā pretendē seši projekti no Latvijas, informē programmas pārstāve Līga Ansone.

Šogad pieteikumus no Latvijas iesniedza sešas organizācijas, kas, izstrādāto projektu ietvaros, plāno izveidot pilna cikla bioreaktora pilotprojektu, modelēt klimata pārmaiņu ietekmi uz transporta infrastruktūru, pētīt tekstilatkritumu pārstrādi, sekmēt SEG emisiju samazināšanu lauksaimniecībā un veikt virkni citus videi un klimatam būtiskus inovāciju projektus.

Projektus iesniegušas gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmēji un valsts iestādes. Projektu izvērtēšana un Eiropas komisijas līdzfinansējuma piešķiršana norisināsies turpmākos sešus mēnešus.

Uz līdzfinansējumu atklātā konkursā varēja pretendēt jebkura juridiskā persona – uzņēmēji, pašvaldības, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas – kas plāno veikt inovatīvus un ilgtspējīgus uzlabojumus vides un klimata kvalitātes sekmēšanai, iesniedzot projektu pieteikumus. Nākamais LIFE programmas uzsaukums plānots 2017.gadā, par kuru plašāka informācija tiks publicēta LIFE programmas mājaslapā.

EuroEnergy ir Libra Group meitasuzņēmums atjaunojamās enerģijas nozarē Eiropā, kas iegādājies 50 % biogāzes biznesa, zemes un licenču tiesības no Latvijas kopuzņēmuma vietējā partnera. Kopējā uzņēmumu portfelī ietilpst septiņi Latvijas biogāzes projekti — četri no tiem darbojas jau šobrīd (Piejūra Energy, Vegi eco, EcoZeta un Zemgaļi JR) un pārējie trīs ir saņēmuši licences ražošanai (Dubnas siltums, Naujenes jauda un Remas energija).

Kopējā uzstādītā ražošanas jauda esošajās ražotnēs Cesvaines, Zemgales un Liepājas reģionos ir 4,2 MW. Līdz ar kopuzņēmuma daļu iegādi EuroEnergy tagad ir arī pilnas īpašuma tiesības uz lauksaimniecības uzņēmumu Latvijas Ekozeme, pārvaldības sabiedrību EuroEnergy Biogāze Latvija un trim uzņēmumiem, kuriem pieder licences jaunu elektroenerģijas staciju izveidei. Tiem ir nepieciešamās atļaujas sākt būvniecību, un to prognozētā kopējā ražošanas jauda ir 5 MW.

EuroEnergy darbojas biogāzes degvielas ražošanā, bioloģiski sadalot organiskās vielas, izmantojot anaerobās pārstrādes metodi vai bioloģiski noārdāmu materiālu fermentāciju. Tie parasti ir kultūraugi, kurus audzē tieši enerģijas ražošanai, kā arī dažāda veida organiskie atkritumi.

Noslēdzies Liepājas uzņēmuma SIA Piejūra izsludinātais iepirkums par zivju apstrādes tehnoloģisko pamatiekārtu un palīgiekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju pasludināts Igaunijas uzņēmums Kapasto Kaevandus Ou. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 425,4 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma iepirkumā ietilpst apaļo kārbu aizvākošanas iekārta, apaļo kārbu aplīmēšanas iekārta, kārbu mazgāšanas iekārta, horizontāla autoklāva ielādes mehānisms, horizontāla autoklāva izlādes mehānisms, cirkulārais slaiseris, kārbu ratiņi, paletes, galdi un citas iekārtas.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību.

Katru gadu atkritumu apglabāšanas nozares komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem, informē SPRK.

Apkopojot darbības rādītājus SPRK secina, ka 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto regulēto pakalpojumu apjoms, savukārt regulējamās nozares komersantu kopējais apgrozījums no regulējamā pakalpojuma ir palielinājies.

Poligonos apglabāšanai pieņemto sadzīves atkritumu apjoms 2015. gadā bija 514 tūkst. t, kas ir par 2% mazāk nekā 2014. gadā.

Galvenais iemesls, kas ietekmē sadzīves atkritumu apjoma samazinājumu ir tas, ka valstī tiek attīstīta dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošana, kā rezultātā nešķirotu atkritumu daudzums, kas nonāk līdz poligoniem, samazinās. Ietekmi uz atkritumu apjomu atstāj arī iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī.