Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas kļuvušas tehniski sarežģītākas

SIA Gamma Holdings A.O.I. zivju pārstrādes uzņēmumi Līcis-93 un SIA Gamma-A pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Gammai-A par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt Līcim-93 apgrozījums kāpis par 31%, un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest. «Tas ir atkarīgs no katra uzņēmuma individuāli. Mums klājas normas robežās. Ir ļoti daudz darba. Mēs cenšamies veikt uzlabojumus, piemēram, tehniskā līmenī, lai mazāk varētu iesaistīt cilvēkus, tomēr ir procesi, kur to nevar,» komentē Līcis-93 ražošanas vadītāja Regīna Rūmniece. Viņasprāt, konkurence tirgū joprojām ir sīva, jo zivju pārstrādes uzņēmumi ir samazinājušies, daļa likvidēti. Pēc R.Rūmnieces domām, galvenais ir cilvēku resurss un produktu kvalitāte.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmuma "Līcis-93" ražotnē, lai redzētu, kā top šprotes eļļā.

Uzņēmums šprotes ražo dažādos iepakojumus un ar dažādām garšām. Produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, bet Latvijā tiek patērēti mazāk kā 10% no kopējā gada apjoma. Uzņēmums vēlas kļūt par Nr.1 šprotu ražotāju pasaulē.

"Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmumi "Līcis-93" un "Gamma-A" pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Pērn "Gammai-A" par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt "Līcim-93" apgrozījums kāpis par 31% un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» uzsācis produktu tirdzniecību «ALDI» veikalos Austrālijā, kā arī norit sarunas, lai drīzumā produktus tirgotu kādā ASV lielveikalu tīklā, informē uzņēmumā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja «Gamma-A» pārstāvis Kaspars Cveiģelis, uzņēmuma mērķis ir apgādāt gardēžus visā pasaulē ar premium klases šprotu konservu produkciju. Šobrīd «Gamma-A» produkcija pieejama 39 valstīs.

Šobrīd norisinās sarunas, lai uzņēmums savu produktu varētu tirgot arī vienā no ASV lielveikalu tīkliem.

To, kādi apjomi šobrīd tiek pārdoti Austrālijā, uzņēmums neatklāj. Austrālijā uzņēmumam ir divi importētāji: Conga Foods ar privāto zīmolu Sole Mare un Clama ar privāto zīmolu Ocean Rise ar pozīcijām. Ocean Rise zīmola šprotes ir atrodamas ALDI veikalos visā Austrālijā.

Pagājušajā gadā konservu ražotājs Gamma-A kopumā saražojusi 26,86 miljonus zivju konservu, tostarp, 13,6 miljonus šprotu un četrus miljonus konservu no Atlantijas zivīm, liecina informācija Lursoft.

Pērn uzņēmums saražoja 95% no tā produkcijas daudzuma, ko tas saražoja iepriekšējā pārskata gadā.

2014. gadā Gamma-A neto apgrozījuma rādītājs samazinājās līdz 31,31 miljoniem eiro. Pārskata perioda peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 2,224 miljoni eiro. Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka aizvadītajā gadā uzņēmums bija darba devējs 668 darbiniekiem.

Uzņēmuma mērķi šajā gadā ir turpināt strādāt pie jaunu iepakojuma veidu ieviešanas un papildus noieta tirgus meklēšanas Ķīnā, Japānā un ASV. Jaunu klientu piesaistes nolūkos uzņēmums plāno piedalīties starptautiskajās izstādēs.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500, pēc 2013. gada apgrozījuma ieņemot 206. vietu.

Latvijas zivju pārstrādes produkti gvuši ievērojamu atzinību pasaules lielākajā pārtikas produktu izstādē SIAL Paris 2016, kas apliecina, ka Latvija ir pasaules līmeņa spēlētājs mazo pelāģisko zivju pārstrādē. Zināšanas, kas balstās vismaz pusotru gadsimtu senās tradīcijās ir pamats tam, lai Latvija kā zivju pārstrādes lielvalsts spētu veiksmīgi konkurēt ar jebkuru citu spēlētāju pasaulē, uzskata Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

«Lai arī Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas tirgu slēgšana, kā arī kopējā ekonomiskā situācija šajā reģionā Latvijas zivju pārstrādes nozarei ir milzīgs trieciens, tomēr daudzus gadus mērķtiecīgi veiktais darbs pie jauniem produktiem un tirgiem skaidri apliecina to, ka nozarei ir ļoti labas perspektīvas nākotnē. Mēs šodien runājam par nozares «restartu»», saka D. Šmits.

Latvijas zivju pārstrādes produkts Smoked Petites Sardines (ražotājs - SIA Karavela) guvis starptautisku ekspertu atzinību izstādes 2016.gada inovatīvo produktu stendā.

Smoked Petites Sardines novērtēts ar produkta augsto kvalitāti, bet īpaši ar inovatīvu iepakojuma risinājumu, kas zināmā mērā ir jaunatklājums pasaules zivju konservu industrijai. Pirmie pasaulē šādu iepakojumu ražošanā sāka ieviest tieši Latvijas uzņēmumi SIA Gamma-a un A/S Brīvais vilnis“kā rezultātā šobrīd tas ir kļuvis par nozares atpazīstamības zīmi īpaši tādos produktos kā Brisling sardines vai Les petites sardines de Riga.

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» plāno slēgt ražotni Rīgā, atstājot galvaspilsētā tikai loģistikas un distribūcijas centru, kā arī skārda taras ražošanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Tādā veidā uzņēmuma vienīgā zivju konservu ražotne atradīsies Kolkā. «Neapšaubāmi, šīs ražotnes attīstīšanā plānojam investēt arī līdzekļus, lai to padarītu daudz energoefektīvāku un ekonomiskāku. Darbinieku trūkums arī mūsu nozarē ir jūtams. Tāpēc darbinieku piesaiste būs viena no turpmākajām prioritātēm,» komentēja A.Lejietis.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norādīja, ka zivrūpniecības nozarē pašlaik būtiskākais, kam pievērš uzmanību visi nozares uzņēmumi, ir darba efektivitātes paaugstināšana un izaicinājumi darba tirgū jeb darba spēka trūkums. «Diemžēl tieši tas ir galvenais izaicinājums nozarē, jo, ja nav cilvēku, kas strādā, tad arī uzņēmumiem ir jādomā par savas darbības optimizēšanu vai pārveidi. Bez darbiniekiem neviens bizness pastāvēt nevar.»

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

Ford Fiesta ir izaudzis izmēros, nobriedis raksturā, bet galvenais – ar savu daudzpusīgo attīstību ir pamatojis savu līdera statusu

Mazās klases etalons un Eiropā populārākais jaunais auto modelis komentārus neprasa. Tas ir lielisks dažādos griezumos. Teicamas gaitas īpašības, precīzi izraudzīta motoru gamma un milzum daudz dažādu modernu atbalsta sistēmu, par ko var sapņot ikvienas klases modelis. Turklāt viena litra turbomotori, kas vairākus gadus pēc kārtas iegūst Engine of the Year titulu, pagaidām nav sagaidījuši sev līdzīgus pretiniekus. Jaunākās paaudzes Ford Fiesta nule kā ir piezemējusies Latvijas tirgū, un tā bāzes trīs durvju modeļa cena būs, sākot no 11 300 eiro, bet piecdurvju – sākot no 12 200 eiro.

Tiem, kas nesirgst ar izmēru māniju un kuriem ir vēlēšanās tikt pie žiperīga un labi braucoša mazauto, Ford Fiesta būs ideāla izvēle. Ar nožēlu var prognozēt, ka tāda ažiotāža, ar kādu Fiestu sagaida Rietumeiropā, pie mums noteikti nedraud. No otras puses, nav jau arī tā, ka mazus auto pie mums neievēro vispār. Tomēr tie ir aptuveni 9% no kopējā tirgus, un salīdzinājumā ar 2016. gada pirmo pusgadu šogad tiem ir neliels pieaugums. Protams, lauvas tiesu sagādā firmu un uzņēmumu pirkumi, taču jāņem vērā, ka Ford Fiesta rīcībā ir daudz dažādu ekstru, lai iekārdinātu arī privātos pircējus. Atliek minēt kaut vai faktu, ka jaunā Fiesta piedāvās 15 vadītāja palīgsistēmu tehnoloģijas, tostarp adaptīvo kruīza kontroli, aklās zonas informācijas sistēmu, perpendikulārās satiksmes brīdinājuma sistēmu, distances norādi, vadītāja modrības kontroles sistēmu, joslas saglabāšanas palīgsistēmu, joslas saglabāšanas brīdinājuma sistēmu un frontālās sadursmes brīdinājuma sistēmu.

Pēdējos gados pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare Latvijā ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, ko lielā mērā ietekmējusi COVID-19 pandēmija, tehnoloģiju attīstība un mainīgās patērētāju prasības.

Daudzi pakalpojumi nodrošinātāji ilgstoši bija apturējuši savu darbību un ne visi spēja atgriezties nozarē, kas pa šo laiku ir būtiski mainījusies. Šobrīd klienti lielākoties sagaida ilgtspējīgus risinājumus, elastību, personalizāciju un plašu piedāvājumu ikvienai gaumei – sākot no ekonomiskiem un vienkāršiem risinājumiem līdz pat augstās klases restorānu ēdināšanai.

Papildus tam izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi sniedzēji turpina saskarties arī ar personāla trūkumu, bet tas ir svarīgs aspekts, lai svētki izdotos un viesi būtu apmierināti. Ne visi izbraukuma ēdinātāji pārdzīvoja pandēmiju Pandēmijas sākumā, 2020. gadā, pasākumu un izbraukuma ēdināšanas nozare piedzīvoja krasu kritumu, jo bija ierobežota iespēja rīkot lielus sabiedriskus pasākumus, svētkus un konferences.

Sākot ar 1.augustu, Krievijas teritorijā aizliegts ievest zivju konservus, kas ražoti Latvijas uzņēmumos Ventspils zivju konservu kombināts, GAMMA-A, Sabiedrība IMS, UNDA un Saldus gaļas kombināts, teikts paziņojumā, kas otrdien publicēts Krievijas Federālā uzraudzības dienesta patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēka labklājības jomā (Rospoterebnadzor) tīmekļa vietnē.

Veicot pārtikas produktu aprites valsts uzraudzību vairākkārtīgu zivju konservu produkcijas izpētes gaitā, minēto uzņēmumu produkcijā «konstatēti likumdošanas pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā», teikts paziņojumā.

Cita starpā pārbaudes gaitā konstatētas neatbilstības prasībām, kas noteiktas attiecībā uz marķējumu, neatbilstības attiecībā uz pamatprodukta masas daļu, neatbilstības attiecībā uz pamatprodukta sastāvdaļu masas daļu, neatbilstības attiecībā uz enerģētiskās vērtības rādītājiem un organoleptiskajiem rādītājiem.

«Pārtikas produkcijas daļas, kas neatbilst noteiktajām prasībām, ir jāizņem no realizācijas,» teikts paziņojumā.

Latvijas zivrūpniekiem, kuri pēdējos gadus intensīvi strādājuši pie eksporta uz Rietumiem, nākamgad vajadzētu just darba rezultātus, aģentūrai LETA prognozēja zivju konservu Kaija ražotāja Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele.

Viņš sacīja, ka kompānijām, kas strādā pie eksporta uz Rietumiem, attiecīgā eksporta līkne aug.

Domāju, ka nākamgad lēnā garā visiem, kuri strādā Rietumu virzienā, šai līknei vajadzētu sākt kāpt. Vajadzīgi 2-4 gadi, kamēr uzņēmums runā ar klientiem, stāsta par savu produkciju un rāda to klientiem, līdz seko breaking point [izlaušanās punkts], kad potenciālie partneri piekrīt sadarboties. Ja strādā ar potenciālo klientu bāzi, tavi produkti ir interesanti un konkurētspējīgi, iespējas ir, sacīja Endele.

Endele arī teica, ka Karavela šogad varētu sasniegt kompānijas vēsturē augstākos pārdošanas apmērus Rietumos, un arī kopvērtējumā sagaida izaugsmi.

Kazahstāna nolēmusi pievienoties jūnija sākumā noteiktajam Krievijas aizliegumam ievest zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas, paziņojis Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor.

Dienests norāda, ka Kazahstānas veterinārās kontroles un uzraudzības komiteja informējusi Krievijas kolēģus par lēmumu uz laiku noteikt ierobežojumus Latvijas un Igaunijas zivju pārstrādes uzņēmumu gatavās un konservētās zivju produkcijas ievešanai Kazahstānas teritorijā.

Šāds lēmums esot pieņemts, kad Kazahstānas speciālisti iepazinušies ar Rosseļhoznadzor ekspertu atzinumiem par maijā veiktajām pārbaudēm Latvijas un Igaunijas uzņēmumos, kuru laikā atklāti Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) veterinārsanitāro prasību pārkāpumi, konkrēti, attiecībā uz benzopirēna un citu bīstamu un kaitīgu vielu klātbūtni.

Kā ziņots, Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 4.jūnijā saņēma Rosseļhoznadzor oficiālu paziņojumu, ka noteikts pagaidu aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai tika dots laiks līdz 4.augustam, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lemtu par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes.

Vecrīgā, Kaļķu ielā jau dažus mēnešus darbojas jauna viesnīca Relais le Chevalier, kuras dizains veidots franču stilā, bet pirmajā stāvā ierīkots veikals.

Viesnīcas nosaukums tulkojumā nozīmē bruņinieku iebraucamā vieta, kas uzreiz rada zināmu noskaņojumu. Īpašo franču atmosfēru paspilgtina arī interjers: foajē ar spoguļu iekšpagalmu, augstas vītņu kāpnes, autentisks franču kalvadosa bārs, kas izbūvēts brokastu telpā zem paša jumta.

Viesnīcas Relais le Chevalier pārvaldnieks Jevgēņijs Nahmans teic, ka jau Napoleons sauca Rīgu par Mazo Ziemeļu Parīzi: «Viņam iebilst ir grūti: Rīgai patiešām raksturīgs īpašs Parīzes šarms, tāpēc viesnīcas dizains veidots franču stilā, kas uzsver divu pilsētu līdzību».

«Kad es sāku aizdomāties par iecerētās viesnīcas projektu, uzreiz atmetu 3-4-5-zvaigžņu klasifikācijas ideju. Projektēt vidi, kuras galvenais uzdevums – uzņemt viesus, man nesaistās ar «organizēt labu naktsmieru» skaistā vietā, » stāsta projekta galvenā arhitekte Elizabete da Štrobela.

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzdzīvokļu ēkā Aizkulises Čaka ielā 134.

Žūrijas pārstāvja, arhitekta Jāņa Lejnieka ieskatā (biedrība Icomos Latvia) jau ēkas projekta nosaukums Aizkulises norāda uz tās fasādes oriģinalitāti. «Arhitekts atzīst, ka iedvesmu smēlies operas izrādē, un izmeklētā mozaīkas apdare tumši sarkanā gammā ir piešķīrusi objektam unikalitāti, ko pasūtītājs nav kavējies izmantot ēkas mārketingam. Noapaļoti un neregulāras formas stūri, kurus veido «salocītā» fasāde un lodžijas, kas gan padara sarežģītāku kāpņu telpas izgaismojumu, ir savdabīga bijušo izjūtu restaurācija, jo atgādina vienu no jūgendstila laikmeta Rīgas īres namu īpašībām – noslēpumainību jeb iracionalitāti. Iespējams, «Aizkulises» ir Alberta ielas Eizenšteina arhitektūras inkarnācija,» pieļauj J.Lejnieks.

Kārtējais sitiens pa Latvijas zivsaimnieku produkciju visdrīzāk ir Eirāzijas mēroga attiecību spēles daļa , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīt, 1. augustā, stājas spēkā kārtējais Krievijas aizliegums Latvijas zivrūpnieku preču noietam. Skartas ir piecas kompānijas – Ventspils zivju konservu kombināts, Gamma-A, Sabiedrība IMS un Saldus gaļas kombināts, kas ražo arī zivju konservus. Krievijas kolēģu viedoklim un Latvijas konservu importa aizliegumam pievienojusies arī Kazahstāna. Krievijas patērētāju aizsardzības institūcija Rospotrebnadzor, kuras mājas lapa faktiski ir vienīgais šīs informācijas avots, ziņo, ka «norādīto Latvijas ražotāju zivju konservu ievešana Krievijas Federācijas teritorijā tiek apturēta. Citu ražotāju zivju konservu produkcijas izpēte turpinās».

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 7. decembrī kopā ar laikrakstu saņem arī izdevumu Dzīves Garša, kas šoreiz veltīts gada nogales svētkiem un aicina tos svinēt, prātā paturot zaļo domu.

Kad skaļruņi jau atkal bauro par baltajiem Ziemassvētkiem un daiļajām eglītēm, ir viegli noslīkt patērniecībā. Piemēram, Lielbritānijā gadumijas svinību laikā tiekot izmestas viens miljards kartīšu, seši miljoni egļu un 365 tūkstoši kilometru ietinamā papīra. Mūspusē precīzu skaitļu nav, tik katram pēc savas personiskās pieredzes ir skaidrs, ka šmucspainis šajos svētkos pildās krietni vien ātrāk nekā parasti. «Vides aspektu ņemšana vērā patēriņā Latvijā ir vēl krietna subkultūra, vienīgi, ka, jā – izskatās, ka tā kļūst lielāka un cilvēku procents, kas to ņem vērā, pieaug,» žurnālā secina Latvija Zemes draugu vadītājs Jānis Ulme. «Vai tam ir kāda ietekme uz patēriņa datiem, es nezinu, bet pēc lielveikalos notiekošā decembra laikā galvu par to ķīlā neliktu.»

Automašīnu «Mitsubishi», «Hyundai» un «Nissan» oficiālais pārstāvis Latvijā SIA «Skandi Motors» 2018. gadā palielinājis apgrozījumu par 2,3% salīdzinājumā ar 2017. gadu, taču atsevišķu negatīvu apstākļu dēļ strādājis ar zaudējumiem, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Skandi Motors» apgrozījums pērn sasniedza 40,539 miljonus eiro, bet uzņēmuma zaudējumi bija 337 tūkstoši eiro. «Negatīvais rezultāts nav uzskatāms par kādu būtisku tendenci uzņēmuma darbībā,» sacīts SIA «Skandi Motors» gada pārskatā.

Tajā atzīmēts, ka autotirgotājs 2018. gadā norakstījis būtiskus mārketinga izdevumus, lēnas aprites rezerves daļu krājumu, kā arī vairākas citas izdevumu pozīcijas. SIA «Skandi Motors» apgrozījums, lai arī pieaudzis, nav palielinājies tik strauji kā citus gadus, galvenokārt, dēļ izmaiņām pārstāvēto auto zīmolu modeļu gammā un arvien sīvākas konkurences gandrīz visos autotirgus segmentos.

SIA «Skandi Motors» apgrozījuma izmaiņas Infogram Uz 2019. gadu SIA «Skandi Motors» raugās pozitīvi. Autotirgotājs plāno nostiprināt esošās pozīcijas gan pārdošanas, gan pēcpārdošanas segmentā.

Arhitekta un uzņēmēja Ulda Pīlēna kopīgi ar domubiedriem veidotais Integrālās izglītības institūts atradīsies Ķīpsalā

Ideja par Integrālās izglītības institūta (I³) izveidi uzņēmējam Uldim Pīlēnam radusies pirms nepilna gada, plašāk iepazīstoties ar viena no pasaules izcilākajiem vadībpratības teorētiķiem un praktiķiem, ekonomista Otto Šarmera grāmatu «U teorija». Institūtu attīstīt aktīvi palīdz arī U. Pīlēna dzīvesbiedre Ilze Pīlēna, kā arī labs draugs un domubiedrs teologs Juris Rubenis ar dzīvesbiedri Ingu Rubeni. Institūts jau kopš šā gada vasaras ir rīkojis testa seminārus, taču tagad oficiāli atklāta arī I³ pagaidu mājvieta Ķīpsalā, Tīklu ielā 5. Šajā ēkā gan institūts atradīsies tikai uz laiku, jo jau 2019. gada vasarā to plānots pārcelt uz U. Pīlēna speciāli šai iecerei projektēto ēku, kas arī atradīsies Ķīpsalā un būs veidota stikla olas formātā, simbolizējot dzīvību, pārveidi un emocionālo inteliģenci. «Pats olas jēdziens atnāca kaut kur no kosmosa, bet pēc tam radās arī skaidrojums, kāpēc ēkai būs tieši tāda forma. Ir tā, ja olu sasit no ārpuses, tā iet bojā, bet, ja no iekšpuses- rodas jauna dzīvība. Šis skaidrojums labi ilustrē arī mūsu institūta darbības formulu, kas ir virzīta uz cilvēka iekšējās izaugsmes veicināšanu,» stāsta U. Pīlēns, viņš skaidro, ka viss ēkas, kas kopā ar tai pievienoto hoteli aizņems aptuveni 1000 m2, koncepts ir zaļš- gan pati ēka būs apzaļumota un izmantos saules paneļus, gan arī visa teritorija būs zaļa. Ēkas jumts būs atverams, lai vēl vairāk dotu iespēju saskarsmei ar apkārtējo vidi un visumu. Ēkā būs arī speciālas telpas meditācijai un jogas nodarbībām «Esmu novērojis, ka šobrīd modernos birojos tiek ierīkotas meditācijas un bērnu spēlēšanās telpas. Tās palīdz cīnīties pret izdegšanu un dzīvot un strādāt ilgtspējīgi,» paskaidro U. Pīlēns.

Zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi SIA Unda, SIA Piejūra, SIA Sabiedrība IMS, AS Brīvais vilnis, SIA Gamma-A, SIA Karavela, SIA Kuršu zeme piedalīsies piedalīsies vienā no lielākajām, starptautiskām gatavo pārtikas produktu un dzērienu izstādēm ANUGA 2015, Ķelnē, informē biedrība Latvijas Zivrūpnieku Savienība (LZS).

Sakarā ar š.g. 4.jūnija aizliegumu ievest zivju produkciju Krievijas Federācijā, un tam sekojošo aizliegumu Kazahstānā un iespējams turpmāk arī Baltkrievijā, biedrības uzņēmumu mērķis izstādē ir palielināt zivju konservu pārdošanas apjomus Eiropā un citos kontinentos.

Uzņēmumi pēc zvejas perioda pārtraukuma, personāla atvaļinājumiem un produkcijas eksporta pārtraukšanu uz Krieviju, samazinātos apjomos ir atsākuši ražošanu.

Produkcija vairāk nekā 100 veidos tiks demonstrēta kopējā Biedrības Rīgas šprotes stendā.

2015.gadā LZS uzņēmumi piedalījās izstādēs Berlīnē Maskavā, Briselē, Amsterdamā, Ņujorkā, novembrī plānota dalība izstādē FHC China 2015 Šanhajā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta (DTI) topošās dizaineres demonstrējušas jaunākos tērpus skatē «Ķīpsalas pavasaris 2018».

Šogad skates tēma bija «Latvijai 100».

DTI studentu modes skate šogad norisinās 14. gadu pēc kārtas, un tā veltīta Latvijas simtgadei. Tērpos atspoguļots topošo dizaineru skatījums uz Latvijas vēsturi, etnogrāfiju, dabu, Baltijas jūru, gadalaikiem, arhitektūru un citām vērtībām. Modes skatē bija iespējams apskatīt bakalaura profesionālo studiju programmas «Materiālu tehnoloģija un dizains» apģērbu dizaina specializācijas 3. un 4. kursa studenšu veidotās tērpu kolekcijas.

Studenšu radītā dizaina risinājumi atklāsies dažādās tērpu formās, siluetos, simbolizējot tautas spēku un tās saikni ar pagātni, apvienojot mūsdienīgo, moderno un valkājamos tērpus ar elementiem, kas darināti pēc senām tradīcijām. Piemēram, viena no kolekcijām ir tapusi iedvesmojoties no latviešu strēlniekiem, un veltīta viņiem.

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

Pārtikas ražotājs Rāmkalni saņēmis Zelta medaļu Maskavā notiekošajā starptautiskajā pārtikas un dzērienu izstādē ProdExpo par produktu Sukāžu Asorti.

Rāmkalni izstādē piedalās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, piedaloties LIAA organizētajā nacionālajā stendā.

Rāmkalnu īpašnieks Viktors Grūtups stāsta, ka izstādes laikā tika nodibināti vairāki kontakti ar interesentiem no Krievijas un citām valstīm.

Rāmkalnu produktu grozā ir sukādes, pastilas, sīrupi un sulas, kā arī jaunumi - dabīgās limonādes un sukādes šokolādē. Tiek ražoti arī pelmeņi, saldējums, kūpinājumi, konditorejas un kulinārijas izstrādājumi.

ProdExpo ir lielākā Krievijas un Austrumeiropas pārtikas un dzērienu izstāde, kura Maskavā norisinās jau 23. Reizi. Izstāde norisinājās no š.g. 8.februāra līdz 12.februārim. Šogad izstāde izvietota vairāk nekā 100 000 kv. m ar apmēram 2 000 dalībniekiem no 65 valstīm.

Maksimāli plašs kvalitatīvas produkcijas sortiments savienojumā ar spēju ātri reaģēt gan uz lielu, gan mazu pasūtījumu izpildi ļauj SIA MebTex sekmīgi strādāt gan Latvijas, gan ārvalstu noieta tirgos

«Individuāla pieeja ikkatram klientam neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai juridiska persona, vai tas ir viens mazs vai liels pasūtījums,» veiksmes recepti atklāj SIA MebTex īpašnieks Mārtiņš Vilde. Viņš norāda, ka minētā recepte ne reizi nav pievīlusi, arī ekonomiskās recesijas laikā, kurā, tāpat kā visiem pārējiem, nācies «griezt» izdevumus.

Kvalitatīvs produkts ar augstu pievienoto vērtību nevar būt lēts.

Kā vēl vienu veiksmes recepti M. Vilde min faktu, ka mazajā kolektīvā nav lielu izmaiņu un ir pat tādi cilvēki, kuri kopā ar viņu strādā kopš SIA MebTex izveides. Arī pats M. Vilde, kurš ir gan uzņēmuma vadītājs, gan īpašnieks, strādā kopā ar saviem padotajiem gan pasūtījumu izpildē, gan arī to montāžā. Mazs kolektīvs būtībā ir tāda kā ģimene. Bez tam uzņēmums iekārtu iegādē ir izmantojis savus līdzekļus un izticis bez banku kredītiem, kā arī ES struktūrfondu projektu atbalsta.