Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesniegusi tiesā prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu, informē RVR.

Pēc akcionāru lēmuma šī gada 26. jūnijā Rīgas rajona tiesā iesniegta prasība pret bijušo kompānijas valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu par zaudējumu piedziņu 137 327 eiro apmērā. «Prasība balstīta uz Sabiedrībai nodarīto kaitējumu un zaudējumiem lielā apmērā, kas tieši saistīti ar bijušā valdes priekšsēdetaja G.Kamarūta darbībām laika periodā no 2014.gada 9.jūnija līdz 2016.gada 10.novembrim,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

G. Kamarūts uzskata, ka RVR prasība tiesā ir uzņēmuma Krievijas akcionāra izvēlētā taktika - «labākā aizsardzība ir uzbrukums». Kamarūts aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām nav informēts par RVR iesniegto prasību par zaudējuma piedziņu, tāpēc nevarot to sīkāk komentēt.

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien sākusi skatīt valsts prasību pret zāļu ražotāja AS «Grindeks» akcionāriem Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo «Grindeks» akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi, vēsta Latvijas Televīzijas «Dienas ziņas».

Raidījums ziņoja, ka valsts cer piedzīt no akcijām negūto peļņu - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Valsts pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts un Privatizācijas aģentūras pārstāvis Mārtiņš Mežinskis pauda pārliecību, ka šoreiz mazākuma akcionārs ar šādu prasību Lipmaniem nezaudēs, lai gan līdzšinējā tiesvedībā ar šādu pašu prasību valsts zaudējusi. Tikmēr Lipmanu pārstāvji nešaubījās, ka arī šoreiz tiesa lems līdzīgi.

Uz ceturtdienas sēdi bija atnākuši arī citi «Grindeks» mazākuma akcionāri, kuri vēlējās saprast, vai viņiem ir jēga tiesāties ar Lipmaniem, vai nē, vēstīja raidījums. Tostarp ar šādu pat prasību tiesā vērsās arī mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs, taču tiesa viņa prasību slēgtā sēdē noraidīja.

Sakarā ar Nordea Rīgas maratona norisi, svētdien, 19. maijā, pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

No 18. maija plkst. 21 līdz 19. maija plkst. 23 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

19. maijā no plkst. 8 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos.

19. maijā no plkst. 8.00 līdz plkst. 14.45 nepieciešamības gadījumā organizēs divvirzienu transportlīdzekļu satiksmi Kronvalda bulvāra posmā no Muitas ielas līdz Elizabetes ielai, Doma laukumā, Skanstes ielas posmā no Hanzas ielas līdz Zirņu ielai, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai, Eksporta ielas posmā no Rīgas pasažieru ostas līdz Hanzas ielai, kravas transportlīdzekļu un tūristu autobusu izbraukšanai un iebraukšanai ostas teritorijā un Reimersa ielā posmā no Kalpaka bulvāra līdz Raiņa bulvārim.

Sakarā ar 2017. gada sagaidīšanas svinībām no 30. decembra plkst. 22.00 līdz 1. janvāra plkst. 18.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm) vairākās Rīgas ielās, informē Rīgas dome.

Satiksme tiks slēgta 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai; Poļu gātes posmā no 11. novembra krastmalas līdz Pils ielai; Bīskapa gātes posmā no Herdera laukuma līdz 11. novembra krastmalai; 11. novembra krastmalai pieguļošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (no Jaunielas līdz Bīskapa gātei un līdz Poļu gātei).

Minētajā laika posmā tiks organizēta divvirzienu satiksme Pils ielas posmā no Poļu gātes līdz Doma laukumam un Doma laukuma posmā no Pils ielas līdz Jēkaba ielai.

No 31. decembra plkst. 18.00 līdz 1. janvārim plkst. 12.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Kaļķu ielas posmā no 11.novembra krastmalas līdz Kungu ielai.

Sakarā ar Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem slēgs satiksmi 11. novembra krastmalā, Rīgā, liecina pilsētas domes sniegtā informācija.

Sakarā ar Jaunā gada sagaidīšanas pasākumiem no 31. decembra plkst. 6.00 līdz 1. janvāra plkst. 15.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme:

- 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai;

- Poļu gātes posmā no 11. novembra krastmalas līdz Pils ielai;

- Bīskapa gātes posmā no Herdera laukuma līdz 11. novembra krastmalai.

No 31. decembra plkst. 18.00 līdz 1. janvāra plkst. 8.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Kaļķu ielas posmā no 11.novembra krastmalas līdz Kungu ielai (izņemot tūristu autobusus un transportlīdzekļus ar Rīgas domes caurlaidēm).

No 31. decembra plkst. 6.00 līdz 1. janvāra plkst. 15.00 tiks organizēta divvirzienu satiksme Pils ielas posmā no Poļu gātes līdz Doma laukumam un Doma laukuma posmā no Pils ielas līdz Jēkaba ielai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) likusi PrivatBankas padomei atsaukt valdi un piemērojusi soda naudu 2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

FKTK savu lēmumu motivē ar to, ka viņuprāt, banka īstenojusi augsta riska darījumus neatbilstoši noteikumiem un piedalījusies naudas līdzekļu izvešanā no Moldovas.

PrivatBank kategoriski nepiekrīt FKTK lēmumam, uzskata to par virspusēju un kļūdainu, jo minētie Moldovas līdzekļi PrivatBank kontos nav atradušies. Darījumi, kurus FKTK min kā pārkāpumus saturošus, veikti ar PrivatBank līdzekļiem. Darījumu ietvaros Privatbank palīdzēja veikt klienta pārkreditāciju no vienas kredītiestādes uz citu.

Tomēr pildot Komisijas prasības, PrivatBankas padome veiks izmaiņas bankas valdē, kā arī pēc Komisijas pilna lēmuma satura saņemšanas izlems par Bankas tālāko rīcību.

Sociālās saziņas vietnē Twitter ziņa par to, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis aicināt pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzņemties jaunās valdības veidošanu, izplatīta vairāk nekā pusstundu pirms prezidents parakstīja rīkojumu par V. Dombrovska nominēšanu.

Pats V. Dombrovskis ziņu par savu nominēšanu uzzināja valdības sēdes laikā no sava preses sekretāra Mārtiņa Pankes. Īsi pēc tam V. Dombrovskis izsludināja valdības sēdē īsu pārtraukumu.

Valsts prezidenta mājaslapā jau labu laiku publicēts paziņojums presei, kurā citēts A. Bērziņš: «Tā kā visas trīs Reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu.»

Balsojums par valdības sastāvu Saeimā gan būšot iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un Valsts prezidentam būs iesniegts valdības deklarācijas projekts.

VAS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks un tai nav bijuši nepamatoti izdevumi, otrdien, komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikto neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un diviem valdes locekļiem, žurnālistiem pauda LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka LDz uzaicināja satiksmes ministru uz operatīvo sanāksmi, jo iepriekš ar ministru bija sanācis tikties tikai saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, bet uzņēmuma vadībai bija interese uzzināt ministra redzējumu par LDz attīstību. «Liels pārsteigums bija ministra paziņojums, ka ministrs neredz iespēju sastrādāties ar LDz valdi, kaut gan mums vispār nav bijušas nekādas diskusijas,» teica Bērziņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Linkaita paziņojums liek domāt, ka ministram nav konkrētu iebildumu pret valdi kopumā, bet tikai par to, ka ar valdi nav iespējams sastrādāties.

Bērziņš arī piebilda, ka nesen notika LDz padomes sēde, kurā tiks skatīti uzņēmuma finanšu rezultāti, tos atzīstot par ļoti labiem. «Visas finanšu pozīcijas ir vairāk nekā pārpildītas,» piebilda LDz valdes priekšsēdētājs.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Maksātnespējīgā "PNB banka" vērsusies tiesā pret akcionāriem, kuri ieguva līdzdalību bankas kapitālā īsi pirms "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, saistībā ar viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, apstiprināja bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Viņš norādīja, ka prasības ir saistītas ar bankas akcionāriem izsniegtajiem aizdevumiem, taču, tā kā tās ir bankas un klientu jeb kredītņēmēju attiecības, banka aizdevumu summu nevar izpausts. "Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā ir neizpaužama informācija," teica Krastiņš.

Viņš informēja, ka kopumā bankai ir astoņas šādas lietas, kur katrā viens no jaunajiem akcionāriem ir kā kredītņēmējs, bet pārējie ir kā līdzatbildīgie.

"Pagaidām visas lietas ir atliktas, jo atbildētāji ir nolīguši Latvijā advokātus, kuri tikai tagad iesaistījās šajās lietās," piebilda Krastiņš.

Viņš arī informēja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.septembrī plānoja skatīt prasību pret Rodžeru Edvardu Tamrazu, kurā līdzatbildētāji ir Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks. Taču lietas izskatīšana atlikta.

Saeima ceturtdien vienprātīgi nolēma, ka deputāti pēc būtības nelems par atļauju sākt kriminālvajāšanu pret bijušo deputāti un pilnvaras apturējušo Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci.

Tādējādi Ģenerālprokuratūra var sākt kriminālvajāšanu pret Muižnieci.

Par to, ka Saeimas deputātiem nav jābalso par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci, balsoja 91 deputāts, pret nebalsoja neviens deputāts, tāpat arī neviens parlamentārietis balsojumā neatturējās.

Visu Saeimas frakciju pārstāvji jau iepriekš aģentūrai BNS apliecināja, ka neiebildīs pret Juridiskās komisijas ierosinājumu, ka Saeima pēc būtības neskata jautājumu, vai piekrist kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci.

Saeimas Juridiskās komisijas pārstāve Inese Lībiņa-Egnere (Zatlera Reformu partija) deputātiem norādīja, ka Juridiskās komisijas lēmums ir pieņemts pēc konsultācijām ar ekspertiem un rūpīgas analīzes.

«Man ir šausmīgi sāpīgi, redzot, kā [Valdi] Zatleru knābā nost un visi ir gatavi par viņu izņirgāties. To dara cilvēki, kuri nepazīst viņu kā savas profesijas ģēniju,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Ārstu biedrības prezidents, grāmatizdevējs, blogeris Pēteris Apinis.

«Pēdējos piecus septiņus gadus, pirms kļuva par prezidentu, Zatlers sasniedza līmeni, kad cilvēks sāk dzīvot atrauti no realitātes. Viņš operēja sešas, astoņas, desmit stundas dienā un vadīja slimnīcu (jau ar citu rokām). Zatlers vakarā pieņēma pacientus, kuri stāvēja rindā līdz vienpadsmitiem divpadsmitiem naktī. Viņa cienījamā sieva piegādāja pusdienas uz darbu un kliedza uz tiem, kuri mēģināja iebarot Valdim kaut ko neveselīgu. Lilita Zatlere viņu veda ar mašīnu uz darbu un vakarā no darba atpakaļ uz mājām. Atceros, reiz, kad vēlā vakarā ar savu sāpošo celi biju aizgājis pie Zatlera kā pēdējais pacients, man gandrīz vai bija jāizlūdzas viņa sievai atļauja, ka aizvedīšu Valdi uz mājām no Arsa līdz Brīvības ielai...Tobrīd Zatlers dzīvoja vienīgi darbam, dzīvoja savai medicīnas filozofijai, savai profesionālajai izaugsmei un bija diezgan tālu no visas pārējās pasaules. Tāpēc nespēja reāli izvērtēt viņam izteikto piedāvājumu. Tie, kas gribēja Valdi Zatleru par prezidentu, vadījās no tā, ko redzēja tanī mirklī, proti - cilvēku ar milzīgām darbspējām, kurš pārņemts ar savu misiju, kurš visu dienu strādā un ir ļoti pozitīvs. Tāpēc varu apgalvot, ka Zatlers politikā nonāca labticīgi. Kāds cītīgi bija iegalvojis, ka viņš tai ir atbilstīgs,» stāstījis Apinis.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Vides reklāmas konkursā Reklamazaurs par labāko veikumu šajā jomā pērn atzītas Trikātas Sniega bumbu, Samsung Galaxy Note II un K-rauta reklāmas.

Aizvadītā gada vides reklāmas tika vērtētas trīs kategorijās - Lokāli veidots dizains, Adaptēts dizains un Inovatīvs risinājums, informēja pasākuma organizatori.

Kategorijā Lokāli veidots dizains par labāko vides reklāmas darbu atzīta mediju aģentūras Mediapool un kreatīvās aģentūras Young and Hungry Trikātas siera Sniega bumbu reklāma. Savukārt diplomu šajā kategorijā saņēma Universal McCann reklāma basketbola klubam VEF Rīga, kā arī mediju aģentūras Creative Media Baltic un kreatīvās aģentūras Marshal Design reklāma zīmolam Rosme.

Kategorijā Adaptēts dizains uzvaras laurus plūca mediju aģentūras Starcom un kreatīvās aģentūras Publicis Riga reklāma uzņēmuma Samsung Electronics Baltics zīmolam Galaxy Note II. Savukārt diplomu šajā kategorijā saņēma mediju aģentūras Magnet Media un kreatīvās aģentūras LEAD reklāma zīmolam Peugeot 208.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora Aigara Brieža atstādināšanu no amata un aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāja iecelšanu, informē Ogres novada dome.

Ņemot vērā pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora A. Brieža aizturēšanu sakarā ar iespējamiem finanšu pārkāpumiem, dome nolēma atstādināt viņu no amata ar šā gada 30. oktobri uz trīs mēnešiem.

Par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāju uz šo laiku dome iecēla Kasparu Grīnbergu, nosakot mēnešalgu 1900 eiro apmērā.

Ar domes lēmumu K. Grīnbergam uzdots organizēt iekšējā audita veikšanu pašvaldības aģentūrā «Ogres namsaimnieks».

K. Grīnbergs Rīgas Tehniskajā universitātē ir ieguvis inženierzinātņu doktora grādu siltumenerģētikā, astoņus gadus vadījis Siltumapgādes un ēku apsaimniekošanas dienestu Ikšķiles novada pašvaldības SIA «Ikšķiles māja», 2017. gada 3. jūnijā pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par deputātu Ikšķiles novada pašvaldības domē.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piespriedusi 300 eiro lielu naudas sodu kādai sievietei, kura nelikumīgi izmantojusi Latvijā radīto zīmolu "Coo Culte", iznomājot šī zīmola kleitas. Iepazīstoties ar tiesas spriedumu, pārņem neizpratne par šāda sprieduma motivāciju. Ļoti žēl, ka nokavēts pārsūdzības termiņš.

Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.¹⁷ panta, kas paredz atbildību par preču zīmes vai dizainparauga nelikumīgu izmantošanu. Vienlaikus spriedumā norādīts, ka pārkāpums ir pierādīts, jo nav saņemta autortiesību (?) īpašnieka atļauja iznomāšanai. Spriedumā nav vispār analizēts, kā konkrētais pārkāpums ir izpaudies attiecībā uz kleitu iznomāšanu, bet esot "izslēgtas visas šaubas par pārkāpējas vainu".

No izklāstītajiem lietas apstākļiem, noprotams, ka kundze ir iegādājusies oriģinālās zīmola kleitas (eksperts atzinis preces par oriģināliem). Tātad kleitas ražojis preču zīmes un dizainparauga īpašnieks. Preču zīmes un dizainparauga īpašnieka tiesību pārkāpums rastos situācijā, ja kleitas būtu viltotas, t.i. cita persona būtu uzšuvusi kleitas, izmantojot bez atļaujas svešu dizainu un piestiprinot īpašniekam piederošu preču zīmi.

Rīgas dome atbalstījusi grozījumus vairākos saistošajos noteikumos, paredzot, ka pašvaldības līdzfinansējumu dzīvojamo māju vai vēsturisko namu atjaunošanai varēs saņemt arī īpašumiem ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parādu.

Šobrīd spēkā esošie saistošie noteikumi nosaka, ka ēka nevar pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu dzīvojamo māju vai vēsturisko namu atjaunošanai vai saglabāšanai, ja kaut vienam īpašniekam ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds, kas pārsniedz 50 eiro. Vidi degradējošo būvju komisija, kas pašvaldībā ir atbildīgā institūcija par līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību, šādus projekta pieteikumus neskata.

Turpmāk komisijai šādi iesniegumi būs jāizskata un projekti jāvērtē, taču tiks samazināts līdzfinansējuma apmērs proporcionāli parādnieka domājamai daļai īpašumā.

Ar mērķi motivēt daudzīvokļu dzīvojamo māju kopīpašniekus aktīvāk iesaistīties kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanā, Rīgas dome paredz līdz pat 30 000 eiro atkarībā no atjaunojamās dzīvojamās mājas dzīvokļu skaita, palielināja arī maksimālo līdzfinansējuma summu.

Lai arī divu nedēļu laikā kopš Finanšu un kapitāla komisija (FKTK) Rīgas apgabaltiesā iesniedza Latvijas Krājbankas (LK) maksātnespējas pieteikumu, īstais maksātnespējas administrators tā arī vēl nav atrasts, par neformālu Krājbankas aizbildni kļuvis čečenu kopienas līderis Latvijā un uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs, vēsta laikraksts Diena.

Viņš ne vien uz Latviju atvedis Krājbankas akcionāra Vladimira Antonova tēvu, kurš ticies ar medijiem, bet arī sācis dot padomus amatpersonām, kas ar Krājbanku būtu darāms, norāda laikraksts.

Viņš pats uzsverot, ka nekādu interešu viņam neesot - esot vien Antonovu ģimenes sens paziņa. Zīmīga esot viņa krasi atšķirīgā attieksme pret Vienotības pārstāvjiem - Valdi Dombrovski viņš slavē, Solvitu Āboltiņu un Edgaru Jaunupu skarbi kritizē, bet Gati Kokinu ņem līdzi uz Londonu pie Antonoviem.

B. Abdulmuslimovs, lai arī atcēlis iepriekš norunāto tikšanos klātienē, Dienai atbildējis rakstiski, noliedzot, ka viņam būtu kādas konkrētas intereses Krājbankā: «Man nav nekādu personisku interešu šajā lietā. Ja ir iespējams palīdzēt atgūt kādus līdzekļus un veicināt sadarbību starp pusēm, tad esmu priecīgs palīdzēt.»