Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre noliedz, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas būtu sazinājušās ar Latviju, kas it kā saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ECB it kā brīdinājusi Latvijas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.

^{(Papildināta visa ziņa)}

Finanšu ministrija līdz šim nav saņēmusi nekādus ECB brīdinājumus par to, ka Latvijas bankām vajadzētu atturēties pieņemt no Kipras bankām aizplūdušos Krievijas pilsoņiem piederošos noguldījumus.

To Db.lv uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, norādot: «Es pat nesaprotu, no kurienes šādas runas par ECB brīdinājumu nākušas.»

Viņa uzsver, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ilgstoši – kopš 1990. gadu vidus - specializējas nerezidentu noguldījumu apkalpošanā. « Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts jau ilgstoši, tāpēc ir izstrādāti arī attiecīgi kontroles mehānismi, ko realizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan caur likviditātes, gan caur kapitāla pietiekamības prasībām,» pauda S. Bajāre, piebilstot, ka pastāvošo sistēmu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Latvijas banku sistēma mierīgi izturētu, ja vienas dienas laikā no nerezidentu kontiem tiktu izņemti vairāki simti miljonu latu, apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, vaicāts par sekām šāda scenārija gadījumā.

Viņš skaidroja, ka no nerezidentu noguldījumiem - apmēram sešiem miljardiem latu - liela daļa naudas ir ieguldīta «gana uzticamās bankās Rietumeiropā un Amerikā», kā arī pasaules valstu vērtīgākajos vērtspapīros.

FKTK ir identificējusi, ka nerezidentiem ir iespēja «jebkurā brīdī dot komandu» izņemt naudas līdzekļus no bankām, un to, ka šis nerezidentu apkalpošanas modelis prasa atbilstošus pasākumus. Līdz ar to šo līdzekļu likviditātes prasības bankām ir stingri noteiktas, uzsvēra Zakulis.

«Tāpēc nerezidentus apkalpojošās bankas uztur vairāk nekā divas reizes augstāku līdzekļu likviditātes rādītāju, kas nodrošina un ļauj klientus apkalpot arī tad, ja daļa no viņiem nolems pārvietot savus līdzekļus,» skaidroja FKTK vadītājs.

Certus domnīcas pētījumā secināts, ka jaunie noteikumi, kas pieprasa lielāku kontroli nerezidentu noguldījumos, nozīmē, ka valsts IKP var samazināties pat par apmēram 2,45%. BDO Law galvenā partnere Vita Liberte norāda, ka stingrāki ierobežojumi nav pareizais veids, kā nodrošināt godīgu un konkurētspējīgu tirgus attīstību.

Nerezidentu noguldījumi veido apmēram pusi banku uzkrājumu Latvijā, un pēc jauno ierobežojumu pieņemšanas 2016. gada pirmajos sešos mēnešos juridisko klientu skaits jau ir samazinājies par 3,5%, bet noguldījumu apjoms – par 11%, vēsta domnīcas pētījums (1). Tas nozīmē, ka līdz jūlijam no bankām jau bija izņemts apmēram viens miljards eiro, turklāt paredzams, ka šīs tendences turpināsies.

No Latvijas 29 bankām gandrīz puse jeb 13 bankas ir vērstas uz ārzemju tirgus apkalpošanu - tas nozīmē, ka nerezidentu depozīti šajās bankās pārsniedz 20% no to aktīviem, un tās pārsvarā ir vietējās bankas, piemēram, otrā lielākā Latvijas banka ABLV, kas izjutusi lielu ierobežojumu ietekmi.

Pēdējo gadu laikā dolāra loma Latvijas bankās, kas apkalpo nerezidentu klientus, ievērojami samazinājusies, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bankas, kas apkalpo nerezidentus, atsakās no dolāru norēķiniem un prognozējams, ka tuvākajā laikā noguldījumu apjomi šajā valūtā saruks.

Nav iecienīti

Līdz ar ASV banku korespondējošo kontu slēgšanu un nerezidentu biznesa pamatīgo vētīšanu pēdējo gadu laikā ievērojami mazinājušies starptautisko klientu ASV dolāru noguldījumi Latvijas kredītiestādēs. Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, pagājušā gada nogalē nerezidentu noguldījumi ASV dolāros sasniedza 4,3 miljardus eiro. Salīdzinājumam – vēl pirms pāris gadiem šo noguldījumu kopējais apmērs bija virs astoņiem miljardiem eiro. Eiro noguldījumu apjoms būtiski nav mainījies un turas virs trīs miljardiem eiro.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Kopš 2009.gada beigām Latvijas banku tirgū kopumā piesaistīto nerezidentu noguldījumu apjoms pieaudzis par 2,754 miljardiem latu un 2013.gada marta beigās sasniedza 6,385 miljardus latu.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopota infomācija un Db.lv aprēķini par šā gada pirmajiem trīs mēnešiem. Tajā skaitā šogad janvārī noguldījumi pieauga par 95,6 miljoniem latu, februārī par 26,9 miljoniem latu, bet šogad martā – par 162,2 miljoniem latu (tostarp nerezidentu noguldījumu apjoma pieaugumu daļēji ietekmēja ASV dolāra vērtības palielināšanās).

Nerezidentu naudas straujo pieaugumu šajos gados veicināja arī bēgošie noguldījumi no krīzes māktās Kipras un Spānijas. Tiesa, lielākais pieaugums bija 2011. un 2012.gadā, bet šogad janvārī un februārī no Kipras aizgājušo vairāk nekā miljards eiro Latvijas banku sistēma nejuta.

Pirmajā ceturksnī bija vērojama nerezidentu noguldījumu pieauguma tempa palēnināšanās, tomēr otrajā ceturksnī nerezidentu noguldījumi pieauga straujāk – par 336 miljoniem eiro jeb 3,6%, sasniedzot 9,7 miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Kopējais rezidentu un nerezidentu noguldījumu apjoms bankās otrā ceturkšņa laikā palielinājās par miljardu eiro jeb 5,3%, pirmoreiz pārsniedzot 20 miljardus eiro.

Rezidentu noguldījumi pieauga par 673 miljoniem eiro jeb 6,9%, sasniedzot 10,4 miljardus eiro, tai skaitā, valdības noguldījumi palielinājās par 708 miljoniem eiro (ECB noteiktā negatīvā procentu likme veicināja Valsts Kases līdzekļu izvietošanu komercbankās) un mājsaimniecību noguldījumi - par 110 miljoniemeiro, savukārt uzņēmumu noguldījumi saruka par 150 miljoniem eiro.

Rezidentu noguldījumos īstermiņa noguldījumu apmērs pieauga straujāk par pieprasījuma noguldījumiem, kā rezultātā pieprasījumu noguldījumu īpatsvars samazinājās līdz 63,5% (2014. gada 1. ceturksnī 66,9%).

«Mēs redzam, ka investori ir atzinuši Latviju par miera ostu, īpaši tas attiecas uz nerezidentu sektoru, kurš novirza savus finanšu resursus uz Latviju. Pretstatā 2008. un 2009. gadam, kad visiem bija šaubas par Latviju un nerezidentu noguldījumi samazinājās, atsevišķiem tirgus dalībniekiem samazinājums bija liels,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

«Tagad redzam pretēju efektu - klienti, kuri globalizācijas rezultātā strādā visā pasaulē, skatās un saka - Latvija tagad izskatās kā miera un drošības osta. Tāpēc viņi parāda to ar savu izvēli, un nerezidentu noguldījumu apjoms pieaug - pieaugums šā gada otrajā ceturksnī ir aptuveni 10,5%, bet gada laikā - no pagājušā gada jūnija līdz šā gada jūnija beigām - pieaugums bijis aptuveni 27%,» stāstījis Zakulis. FKTK informācija liecina, ka nerezidentu noguldījumu atlikums Latvijas banku sektorā gada laikā palielinājies par 1,2 miljardiem latu un to īpatsvars kopējos noguldījumos ir tuvu 50%.

Jautāts, vai nerezidentu noguldījumos dominē NVS valstis, FKTK vadītājs atbildējis: «Šis bizness mums vēsturiski ir saistīts ar austrumu kaimiņiem. Mēs esam blakus. To labi redzam laikā, kad notiek Jaunais vilnis.»

Banku sektora riski ar kuriem saskaras Latvija ir principiāli citādāki nekā tie, kas pastāvēja Kiprā pirms šī valsts saņēma starptautisko aizdevumu, uzskata kredītreitingu aģentūra Fitch.

Nesenie notikumi Kiprā, kas sekoja pēc tam, kad noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro tika piemērota nodeva, pievērsuši uzmanību Latvijai, kuras banku sektorā arī ir liels nerezidentu naudas apjoms, uzsver Fitch.

Aģentūra norāda, ka nerezidentu noguldījumi varētu padarīt bankas neaizsargātas negaidītā kapitāla aizplūšanas brīdī. Latvijā nerezidentu noguldījumi sasniedz 49% no visiem noguldījumiem, kas ir augstāks rādītājs nekā bija Kiprā (37%). Tomēr tajā pašā laikā tie veido tikai 40% no iekšzemes kopprodukta, turpretī Kiprā šī attiecība bija 140% apmērā.

Latvijā ir augstākā kredītu un noguldījumu attiecība Eiropas jauno valstu vidū – pērn tā bijusi 196% apmērā (salīdzinājumam – Kiprā 123%), taču Latvijas banku sektors ir daudz mazāks nekā Kipras un valsts ekonomika ir mazāk atkarīga no finanšu sektora. Latvijā finanšu sektors veido 3,5% no IKP, kamēr Kiprā tas ir 9% apmērā.

Martā banku piesaistīto kopējo noguldījumu atlikums saruka par 3,2% jeb 633 miljoniem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Rezidentu noguldījumi iepriekšējā mēnesī samazinājās par 5,3% jeb 539,1 miljonu eiro, ko galvenokārt noteica valdības noguldījumu sarukums par 39% jeb 516,8 miljoniem eiro, atmaksājot Eiropas Komisijai daļu no starptautiskā aizdevuma.

Tāpat nedaudz saruka arī nerezidentu noguldījumi - par 1% jeb 93,9 miljoniem eiro, ko pamatā noteica ASV dolāra vērtības samazināšanās, skaidro FKTK pārstāvji.

Laikraksts Dienas Bizness jau martā rakstīja, ka Krievijas un Ukrainas konflikts pagaidām neatspoguļojas pieaugošās nerezidentu naudas plūsmās uz Latviju.

FKTK pārstāvji skaidro, ka janvārī bija vērojams straujāks nerezidentu noguldījumu apjoma kāpums – par 3,5% jeb 330 miljoniem eiro, taču nākamajā mēnesī tas atkal samazinājies. FKTK min, ka jau iepriekšējos gados ziemas mēnešos varēja vērot līdzīgas tendences, un, kā norāda komisijas pārstāve Laima Auza, nerezidentu noguldījumi, it īpaši, ja salīdzina datus tik īsā termiņā kā mēnesis, mēdz būt svārstīgāki, jo pietiek ar to, ka viens vai pāris ārvalstu klienti veic kādu lielāku regulāro maksājumu mēneša beigās, lai kopējā statistika mainītos.

To pēdējā laikā, komentējot bažas par iespējamu no Kipras bēgošā kapitāla ieplūšanu Latvijā, uzsvērusi ne tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadība, bet arīdzan Latvijas Privātbanku asociācija (LPBA), kurā apvienojušās piecas bankas, kuras specializējas nerezidentu apkalpošanā.

Kopš 2009. gada beigām Latvijas banku tirgū kopumā piesaistīto nerezidentu noguldījumu apjoms pieaudzis par 2,7544 miljardiem latu un 2013.gada marta beigās sasniedza 6,3846 miljardus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā infomācija un DB aprēķini par šā gada pirmajiem trim mēnešiem. Procentuāli nerezidentu noguldījumu apjoms audzis par 76%, bet rezidentu noguldījumu apjoms – par 8,12%. Īpatsvara ziņā nerezidentu noguldījumi pakāpušies no 38% 2009.gada beigās līdz 49,94% kopējos noguldījumos 2013.gada marta beigās.

Straujo nerezidentu naudas pieaugumu šajos gados veicināja arī bēgošie noguldījumi no krīzes māktās Kipras un Spānijas, liecina baņķieru teiktais. Lielākais pieaugums bija 2011. un 2012. gadā, bet šogad janvārī un februārī no Kipras aizgājušo vairāk nekā miljards eiro Latvijas banku sistēma nejuta. Tas varētu liecināt, ka Latvijas banku kontos nogūlusies «gudrākā» nauda, kas jau sen ir aizbēgusi no Kipras.

Paredzams, ka Latvijas pievilcība Krievijas investoru acīs ievērojami pieaugs, meklējot jaunu vietu, kur pārvietot savas investīcijas no krīzes māktās Kipras, paredz investīciju bankas Trigon Capital eksperti.

Paredzams, ka Latvijas pievilcība Krievijas investoru acīs ievērojami pieaugs, meklējot jaunu vietu, kur pārvietot savas investīcijas no krīzes māktās Kipras, paredz investīciju bankas Trigon Capital eksperti.

«Latvijai ir nesalīdzināmi labāka makroekonomiskā situācija nekā Kiprai, un tas noteikti tiks ņemts vērā, kad Krievijas investori meklēs drošu vietu, kur ieguldīt savu kapitālu,» sacījis Trigon Capital vadītājs Joakims Heleniuss.

Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) eksperti norāda, ka Latvijā pastāv speciālu pasākumu kopums tieši nerezidentu noguldījumu naudas plūsmas pārraudzībai, tādējādi nav paredzams, ka tuvākajā laikā bankās varētu ievērojami augt nerezidentu naudas daudzums.

Nerezidentu banku biznesu nākotnē nevarēs uzturēt ar pārskaitījumiem un ikdienas darījumiem

Tā uzskata Latvijā strādājošās skandināvu bankas, kas orientējas uz vietējo klientu apkalpošanu. To vadītāji uzsver, ka pašreizējais nerezidentu bizness nav ilgtspējīgs un jāmodificē, veidojot kredītiestāžu biznesa modeļus tā, lai Latvijas finanšu sektors nākotnē netiktu izolēts no starptautiskajiem tirgiem, ņemot vērā augošās starpvalstu naudas plūsmas kontroli. Savukārt nerezidentu sektorā strādājošās bankas ir pārliecinātas, ka krasas izmaiņas nav nepieciešamas un pietiek ar stingrākām prasībām.

Pērnā gada nogalē nerezidentu noguldījumu apmērs Latvijas kredītiestādēs sasniedza 12,4 miljardus eiro, kas ir 53% no kopējā banku sektorā noguldītā naudas apmēra, turklāt 90% no šīs naudas glabājas kā pieprasījuma noguldījumi, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Augstais noguldījumu īpatsvars ne reizi vien raisījis starptautisko institūciju pārmetumu vētru, taču līdz šim tas nav veicinājis būtisku darbības virziena maiņu nerezidentu segmentā. Lielākās bažas pastāv par riskiem finanšu sektoram un nelegālās naudas klātbūtni, kuras dēļ ne reizi vien Latvijas banku nosaukumi izskanējuši starptautiskā mērogā. Šajā gadā FKTK, ņemot vērā ārvalstu institūciju iniciatīvu, sākusi uzlabot banku sektora spēju kontrolēt naudas izcelsmi un plūsmu, un patlaban kredītiestādēs, kuras orientējas uz nerezidentu klientu apkalpošanu, auditu veic neatkarīgas ASV kompānijas. Latvijā strādājošo banku pārstāvji gan uzskata, ka nepietiek ar prasību paaugstināšanu – ir jāveic radikālas izmaiņas nerezidentu banku stratēģijā, mainot pakalpojumu veidu, jo ilgtermiņā pašreizējais modelis nedarbosies, turklāt beigās var ciest ne tikai ārvalstu klientus apkalpojošās kredītiestādes, bet arī pārējās, savukārt banku klientiem tas var atspoguļoties dārgākos pakalpojumos.

Pieaugošais nerezidentu noguldījumu apjoms rada spiedienu uz Latvijas banku sistēmu, norāda reitingu aģentūra Moody's Investors Service.

Moody's eksperti saka, ka negatīvais spiediens pieaug vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir fakts, ka depozīti ir galvenais finansējuma avots Latvijas bankām, īpaši tām, kurām nav mātesbanku finansējuma. Tāpat reitingu aģentūra savā ziņojumā norāda, ka nerezidentu depozīti, kas pērnā gada beigās veidoja 49% no kopējā depozītu apjoma, ir ievērojami nestabilāki kā rezidentu noguldījumi.

«Nerezidentu biznesu vada notikumi gan vietējā banku sistēmā, gan savā valstī, un kaut arī noguldījumu līmenis nav vienāds visās bankās, kopumā pēdējo gadu laikā tas ir audzis,» norāda Moody's un skaidro, ka šo noguldījumu līmeņa pieaugums galvenokārt saistīts ar Latvijas ekonomikas atveseļošanos un citu valstu problēmās. Tajā pašā laikā šiem depozītiem (īpaši no NVS valstīm) ir bijusi nozīmīga loma Latvijas banku sistēmā kopš iestāšanās ES sarunu noslēguma 2002. gada decembrī.

Britu biznesa laikraksts Financial Times (FT) apgalvo, ka Latvijā jau ieplūst nerezidentu noguldījumi no finanšu grūtībās nonākušās Kipras.

Kaut arī Latvijas amatpersonas noraida ideju, ka to sagaida naudas pieplūdums no Kipras, īpaši laikā, kad tā cenšas kļūt par eirozonas 18.dalībvalsti, «tomēr naudas plūsma no Kipras jau ir sasniegusi Latvijas bankas,» raksta avīze.

Tiesa, Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) laikrakstam to neapstiprina: «Pašlaik mēs nenovērojam naudas ieplūšanu no Kipras Latvijā. Šī valsts tiek uzraudzīta, un mēs nesacenšamies par šo naudu.»

Turklāt vairāki Kipras krievu klientu advokāti FT apstiprinājuši, ka Latvijas bankas ar viņiem kontaktējušās dažu stundu laikā pēc paziņojuma par starptautiskās finanšu palīdzības piešķiršanu Kiprai.

Kopējais banku piesaistīto noguldījumu atlikums martā palielinājies par 0,2% jeb 20,3 miljoniem latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvā informācija.

Rezidentu noguldījumu atlikums martā samazinājās par 2.2% jeb 142 miljoniem latu - galvenokārt sarukuši privāto nefinanšu un finanšu sabiedrību un valdības noguldījumi, bet pieauga mājsaimniecību noguldījumi.

Savukārt nerezidentu noguldījumu atlikums pieauga par 2,6% jeb 162,2 miljoniem latu. Turklāt nerezidentu noguldījumu apjoma pieaugumu ietekmēja ASV dolāra vērtības palielināšanās, neitralizējot valūtas vērtības kāpumu. Tādēļ var teikt, ka nerezidentu noguldījumi martā pieauguši par 1,4%. Neskatoties uz notikumiem Kiprā, arī šī gada martā novērojams, ka kopējā tendence nerezidentu noguldījumu pieaugumam palikusi nemainīga jau kopš 2009. gada otrās puses, kad atsākās pakāpenisks nerezidentu noguldījumu pieaugums, skaidro FKTK.

Latvijas bankām un pārvaldes iestādēm pēc «ABLV Bank» gadījuma turpmāk tiks pievērsta krietni lielāka uzmanība, taču tā ir arī iespēja parādīt progresu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā, intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) finanšu institūciju grupas direktore Eiropas Savienības (ES) banku jautājumos Lucina Staņčaka-Vučiņska.

Viņa norādīja, ka «ABLV Bank» un «Danske Bank» Igaunijas filiāles gadījumi bija modinātājzvans, ka regulējošā vide un pastāvošo noteikumu stingra īstenošana joprojām ir ārkārtīgi svarīga veselīgai banku nozarei.

«Lai gan mēs brīdinātu pret vispārinājumiem, ir tikai normāli, ka pēc šiem nesenajiem incidentiem Latvijas bankām un pārvaldes iestādēm tiks pievērsta krietni lielāka uzmanība. Tas noteikti nav jāuztver slikti, jo šī uzmanība var tikt pārvērsta par iespēju parādīt progresu un uzlabot pārvaldības, uzraudzības un vadības standartus bankās, tostarp tādās jutīgās jomās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Protams, pastāv reputācijas problēma, un tas atstās ietekmi uz tirgu, jo īpaši uz Eiropas un globālo investoru uztveri. Tāpēc ir svarīgi nekavējoties rīkoties un rūpīgi visu pārbaudīt, parādot iestāžu un regulatora reakciju,» sacīja Staņčaka-Vučiņska.

Gadījumi, kad Latvijas bankas tiek saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, dažkārt ir tikai minējumi, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

«Jāsaprot, ka dažkārt tie ir tikai minējumi. Ja palūkojamies uz Latvijas banku sistēmu kopumā, teju 50% noguldījumu ir nerezidentu noguldījumi, kas, piemēram, amerikāņiem vai angļiem šķiet jocīgi un neparasti. Taču aizdomas, ka tur notiek kaut kas nelegāls, ir tikai aizdomas. Mums ir vietējais regulators, Eiropas Savienības regulas, Drošības policija, kas regulāri pārbauda darījumus un kam ir visas tiesības uzdot jautājumus. Šie jautājumi nereti ir ar ģeopolitisku nokrāsu. Piemēram, runājot par Amerikas Savienotajām Valstīm un, kā tās skatās uz Eiropu, redzams, ka tās labprātāk atbalsta lietas, kuras tām ir saprotamas, savukārt lietas, kuras tām ir nepierastas, dažkārt tiek izmantotas, lai panāktu kaut ko savu,» teica Bramvels.

Ārzonas līdzekļi, kas aizplūst no krīzes skartās Kipras, palīdz augt Latvijas banku piesaistīto depozītu apjomam, jo tajās ienāk noguldījumi no Krievijas un citām bijušajām Padomju valstīm, raksta Reuters.

Patlaban nerezidentu depozīti veido gandrīz 50% no kopējā banku piesaistītā noguldījumu apjoma, kas ir rekordliels apjoms, un to galvenokārt veicina fakts, ka Latvija atrodas tuvu Krievijai. Valsts ir piesaistījusi līdzekļus gan no uzņēmējiem, gan bagātām privātpersonām, un kā liecina FKTK dati, nerezidentu depozītu apjoms kopš 2010. gada beigām ir audzis par 25% līdz 5,8 miljardiem latu.

«Tāpat kā mēs eksportējam loģistikas pakalpojumus, mēs arī eksportējam finanšu pakalpojumus,» intervijā Reuters stāstījis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis, atsaucoties uz ostu, dzelzceļa un tranzīta plūsmu. «Mēs šim Austrumu tirgum esam tuvi. Mēs runājam tādā pašā valodā kā viņi, nemaz nerunājot par vēsturisko nostaļģiju,» uzsvēris FKTK vadītājs.

Diskusijas par to, ir vai nav Latvija jaunais eirozonas naudas tirgus «tīrības» bieds, pagaidām izraisa smaidu. Tomēr potenciālas problēmas pastāv un tās ignorēt būtu muļķīgi.

Latvijas iesoļošanu eirozonā ārvalstu medijos pavadīja vietējām amatpersonām ne visai patīkami spriedelējumi par to, ka nu tik eirozonā caur Latviju ieplūdīs netīra nauda. Lai būtu skaidrāk – neskaidrās un, iespējams, ne visai likumīgās operācijās iegūti līdzekļi, kurus to īpašnieki, kas tīri labi jūtas ārpus Eiropas Savienības, glabāt tomēr izvēlas ES un vēl vēlamāks eirozonā. Iemesls, kādēļ tieši Latvija varētu kļūt par šādas naudas vārtiem uz eirozonu, ir tas, ka Latvijas banku uzraudzība esot apšaubāmas kvalitātes, bet pašām bankām ir liela patika pret nerezidentu naudu.

Šīs runas vēl arī sakrita ar ASV bankas JPMorgan Chase & Co, kas iepriekš ASV bija dabūjusi sutu par nepietiekamu centību naudas atmazgāšanas apkarošanā, lēmumu apturēt ASV dolāru maksājumus no Latvijas bankām.

Latvijas banku sektora šā gada izaicinājums ir iemācīties veidot biznesu bez lata, izmaiņas tirgū var nest arī valdības lēmumi par tālāko rīcību ar banku Citadele.

Par to, kā arī par pirmajām dienām pēc eiro ieviešanas intervijā DB stāsta Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Kādi ir pirmie secinājumi pēc eiro ieviešanas un kāda ir sākotnējā cilvēku aktivitāte?

Pagaidām aktivitāte ir tāda kā mēs cerējām, bet mazāka, nekā mēs baidījāmies.

Latvijas Bankas dati liecina, ka skaidrā naudā apgrozībā gada sākumā ir vairāk nekā 600 miljoni latu. Vai tas ir liels daudzums un vai ar tādu rēķinājāties iepriekš?

Tas ir liels apjoms, taču mēs ar to arī aptuveni rēķinājāmies. Ir skaidrs, ka diezgan daudz skaidras naudas joprojām ir apgrozībā.

Latvijas biznesa forums Londonā apstiprina investoru interesi par Baltijas reģionu

Pēckrīzes laikā radušies jaunie uzņēmumi ir interesants investīciju lauks ārvalstu, tai skaitā Lielbritānijas, investoriem. Interesi palielina Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, ciešā saikne ar abiem – gan Eiropas, gan NVS tirgiem, ekonomiskā atvērtība un pievienošanās eirozonai.

"Latviju kā interesantu tirgu Lielbritānijas uzņēmumiem padara līdzīgā biznesa kultūra, attīstība, tas, ka neeksistē valodas barjera un, protams, Latvija ir lielisks atspēriens Austrumu un NVS tirgum," saka Lords Grīns, Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un investīciju ministrs. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas un Lielbritānijas sadarbība pieaug par 24% gadā, aptuveni 800 dažādu sektoru uzņēmumi no Lielbritānijas sadarbojas ar partneriem Latvijā. Kā dažas no perspektīvākajām nozarēm nākotnes sadarbībā L.Grīns min IKT, enerģētiku un reģionāla mēroga infrastruktūras attīstības projektus.

Pirmā ceturkšņa beigās nerezidentu noguldījumu īpatsvars sasniedzis 50% no kopējā noguldījumu apjoma, tomēr vēl nesasniedzot vēsturiski augstāko īpatsvaru, kāds bija novērots laika periodā no 2002. gada līdz 2004. gadam.

Pirmā ceturkšņa laikā turpināja sarukt banku saistības pret mātesbankām, samazinoties par 321 miljonu latu jeb 8,5%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Nedaudz palielinājušies rezidentu noguldījumi – par 22 miljoniem latu jeb 0,3%, tai skaitā valdības noguldījumi pieauga par 89,4 miljoniem latu, bet saruka nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi attiecīgi par 63 un 5 miljoniem latu.

Straujāki nerezidentu noguldījumu pieaugumu – par 303 miljoniem latu jeb 5% - būtiski ietekmēja arī ASV dolāra vērtības kāpums pret latu. Neitralizējot ASV dolāra vērtības kāpumu, noguldījumi auguši par 185 miljoniem latu jeb 3%, informē FKTK.