Tabakas un nikotīna izstrādājumu ražotājus un tirgotājus pārstāvošās organizācijas – Bezdūmu nozares asociācija, Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība un Latvijas Tirgotāju asociācija kategoriski iebilst pret finanšu ministra Arvila Ašeradena pēkšņo un nepārdomāto piedāvājumu trīskāršot akcīzes nodokļa pieaugumu dažādiem tabakas un nikotīna izstrādājumiem 2024. gadā.
Nozares pārstāvji norāda, ka tik strauja akcīzes nodokļa paaugstināšana sagraus līdzšinējo progresu nelegālās tirdzniecības apkarošanā un radīs dramatisku kontrabandas un nelegālās tirdzniecības pieaugumu, no kā iegūs Baltkrievijas valdošais režīms.
Organizāciju pārstāvji uzsver, ka šis risinājums ievērojami cels legālo tabakas un nikotīna produktu cenas, daudzkāršos tabakas kontrabandas apjomus un tādējādi “baros” Baltkrievijas režīmu, kas ir galvenā nelegālo produktu izcelsmes valsts, kā arī realitātē var samazināt akcīzes nodokļa ieņēmumus par vismaz 25 miljoniem EUR.
Asociācijas norāda, ka jau kopš gada sākuma, intensīvi sadarbojoties ar Finanšu ministriju, tika rasts un valdībā apstiprināts optimāls un ilgtspējīgs risinājums tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa palielinājumam vidējā termiņā (par 5% gadā), kas nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu un vienlaikus nesekmētu tabakas un nikotīna izstrādājumu nelegālo tirdzniecību un kontrabandu.
“Ministra priekšlikums trīskāršot pieauguma tempu (t.i. par 15%) ir destruktīvs raugoties no jebkuras perspektīvas. Nelegālais cigarešu tirgus kopš 2020.gada Latvijā ir būtiski samazinājies un ir zemākais Baltijā, kas skaidrojams ar saprātīgu nodokļu politiku. Tik straujš nodokļa pieaugums Latvijā nelegālā tirgus apjomus var palielināt pat par ceturto daļu un tādējādi realitātē samazinās budžeta ieņēmumus no akcīzes nodokļa par 25 miljoniem EUR,” norāda Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības valdes loceklis Anrijs Matīss.
Pētījumi liecina, ka Latvijā nelegālais tirgus pārsniedz 15%, radot valsts budžetam 48 miljonu eiro zaudējumus neieņemto nodokļu veidā. Galvenā kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts ir Baltkrievija. Līdz ar to, nozares ieskatā, pastiprinot cīņu ar nelegālo tirdzniecību, būtu iespējams kompensēt trūkstošos līdzekļus budžetā, savukārt, strauji paaugstinot akcīzes nodokli, dramatiski pieaugs nelegālā un pārrobežu tirdzniecība.
“Latvijas vēsturiskā pieredze liecina, ka pārmērīgi palielinot akcīzes nodokļa likmes budžeta ieņēmumi pat samazinās – piemēram, 2009.gadā ar tabakas izstrādājumu akcīzes pieaugumu tika plānots “aizlāpīt” 2008. gada ekonomiskās krīzes radītos budžeta robus, bet realitātē nelegālais tirgus pieauga līdz pat 44.6%, destabilizējot visu nozari un faktiski samazinot tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumus par vairāk nekā 20%,” uzsver Bezdūmu nozares asociācijas izpilddirektore Marita Jansone, piebilstot, ka “bezdūmu produktu nelegālais tirgus jau šobrīd pārsniedz 25%, un pastāv ļoti būtiski riski tā straujam pieaugumam.”
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs aicina ņemt vērā zemo Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un samērā iecietīgo attieksmi pret kontrabandu, norādot, ka strauja cenu lēciena rezultātā arvien vairāk cilvēku izvēlēsies kontrabandas alternatīvas vai tabakas un nikotīna produktus iegādāsies Igaunijā vai Lietuvā, tādējādi graujot legālo tirgotāju konkurētspēju un mazinot mazo tirgotāju izdzīvošanas iespējas reģionos. “Latvija nav atrauta no kaimiņvalstīm – mums apkārt ir valstis, kur šie produkti legāli un nelegāli cenas ziņā būs pieejamāki. Ar pārliecību var apgalvot, ka veidosies līdzīga situācija kā ar medikamentiem, kad cilvēki masveidā tos iegādājas kaimiņvalstīs, jo tie tur ir ievērojami lētāki,” norāda H.Danusevičs.
Saskaņā ar nozares aprēķiniem, katrs 1% nelegālās tirdzniecības rada 3,2 milj. eiro zaudējumus valsts budžetam neiegūto nodokļu veidā. Līdz ar to, ja nelegālā tirdzniecība pieaugs kaut vai tikai par 3 procentpunktiem , valsts budžets jau summāri cietīs zaudējumus, bet ja nelegālās tirdzniecības apjomi tuvosies 2009.-2010. gada līmenim, zaudējumi valsts budžetam būs dramatiski.
Organizāciju pārstāvji norāda, ka minētais priekšlikums, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, ir sasteigts, nepārdomāts un balstīts “matemātiskā pieejā” neņemot vērā ietekmējošos blakus faktorus. Līdz ar to tas nekādā mērā neatbilst reālajai situācijai un nesasniegs tā mērķus, proti – iegūt akcīzes nodokļu veidā valsts budžetā papildus aptuveni 7,2 miljonus eiro.
“Lai arī šķietami šis priekšlikums - strauji paaugstināt akcīzi apmaiņā pret samazinātu PVN citām preču grupām – no politiskās loģikas viedokļa ir “viegli pārdodams”, tomēr šāda “ekseļa” pieeja ir nepārdomāta. Mūsu skatījumā Finanšu ministrijas sākotnējās akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozes no tabakas un saistītajiem produktiem bija pārlieku piesardzīgas, savukārt jaunās prognozes gandrīz vispār neņem vērā nelegālās tirdzniecības riskus. Uz to esam vērsuši Finanšu ministrijas uzmanību, taču nav skaidra ministrijas nevēlēšanās koriģēt prognozes atbilstoši faktiskajai situācijai,” uzskata A.Matīss.
Asociācijas uzskata, ka, sagatavojot nākamā gada valsts budžetu otrajam lasījumam, būtu nepieciešams pieturēties pie valdības apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna turpmākajiem gadiem, lai neradītu papildus riskus kontrabandas un nelegālā tirgus attīstībai un nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu.
