Vietā, kur saskaras trīs Dienvidamerikas valstu – Argentīnas, Čīles un Bolīvijas – robežas, atrodas planētas lielākās litija atradnes

Litijs tiek izmantots, lai izgatavotu dažādu elektronisko ierīču – sākot ar viedtālruņiem un klēpjdatoriem, beidzot ar elektroautomašīnām – akumulatorus. Minēto trīs valstu teritorijās esošajās litija atradnēs, tā sauktajā «litija trīsstūrī», šī metāla ieguve patlaban sasniegusi augstus rādītājus, lai spētu apmierināt lielo pieprasījumu.

Šobrīd lielāko daļu pasaules litija (aptuveni 40%) nodrošina Čīle. Svarīgs ražotājs ir arī Argentīna, sagaidāms, ka drīzumā litija ieguvēju valstu klubam varētu pievienoties arī Bolīvija, kurā, saskaņā ar aplēsēm, ir aptuveni 50% no pasaules litija rezervēm. Bolīvija «litija trīsstūra» savā teritorijas daļā janvārī uzsāka metāla iegūšanas programmu.

Bolīvijas pilsēta Potosi 17. gadsimtā kļuva pasakaini bagāta, jo tajā tika atrasts «sudraba kalns» jeb vērienīgas sudraba atradnes. Sudrabs gan pēc kāda laika beidzās, un pilsēta ieslīgusi nabadzībā, taču patlaban Kanādas kompānija South American Silver lēš, ka netālu no Potosas varētu būt aptuveni 230 miljonu unču sudraba atradnes, vēsta worldcrunch.com.

17. gadsimta septiņdesmitajos gados Potosa Bolīvijā bija viena no pasaules lielākajām un bagātākajām pilsētām – tā bija divreiz lielāka par Madridi, kuras iedzīvotāju skaits tolaik bija 100 tūkst. Potosas veiksmes atslēga bija sudrabs jeb, pareizāk sakot, sudraba kalns. Leģendas vēsta, ka pēc ēdienreizēm sudraba trauki tika mesti laukā pa logu, lai lieki nepūlētos ar to mazgāšanu. Tomēr sudraba krājumi beigušies, un 19. gadsimta sākumā pilsētas izrakteņu ieguves rūpniecību piemeklēja lejupslīde.

Patlaban pastāv iespēja, ka Bolīvija varētu vēlreiz piedzīvot «sudraba veiksmi». Kanādiešu kompānija South American Silver lēš, ka Potosas ziemeļos Malku Kotā (Mallku Khota) varētu atrasties aptuveni 230 miljonu unču sudraba, kura vērtība ir aptuveni seši miljardi ASV dolāru. Papildus tam tiek lēsts, ka atradnēs ir arī 1481 tonna indija un 1082 tonnas gallija, kas tiek izmantoti elektronikas ražošanā un modernās aizsardzības sistēmās.

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

Krievijas varasiestādes pieteikušas Covid-19 vakcīnu "Sputņik V" reģistrēšanai Eiropas Savienībā (ES), trešdien paziņojis Krievijas Tiešo investīciju fonds, kas finansēja vakcīnas izstrādi.

Fonda pārstāvis atklāja, ka pieteikums Eiropas Zāļu aģentūrā iesniegts otrdien.

"Tas ir nozīmīgs pagriezien punkts," viņš piebilda.

Gaidāms, ka Eiropas Zāļu aģentūra Krievijas Tiešo investīciju fonda iesniegtos dokumentus sāks izskatīt februārī.

Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja, ka tikšanās ar vakcīnas izstrādātāju notikusi otrdien, lai apspriestu fonda attīstības plānu un turpmāko sadarbību ar aģentūru.

Taču Eiropas Zāļu aģentūra noradīja, ka "Sputņik V" pašreiz netiek izvērtēta paātrinātā kārtībā.

Krievija augustā paziņoja par pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas reģistrāciju, izpelnoties starptautisko ekspertu kritiku, jo tobrīd tā bija izmēģināta tikai pavisam nelielam skaitam cilvēku.

Bolīvija valsts kontrolē pārņēmusi divas spāņu īpašumā esošas elektroapgādes kompānijas, ziņo BBC.

Prezidents Evo Moraless Spānijas kompānijas Iberdrola meitasuzņēmumus apsūdzējis pārāk augstas maksas noteikšanā patērētājiem lauku apvidos. Viņš apgalvojis, ka lauku mājsaimniecības par elektroenerģiju maksā trīs reizes vairāk nekā cilvēki pilsētās.

Prezidents iepriekš nacionalizējis naftas, telekomunikāciju un enerģijas ražošanas kompānijas.

E. Moraless norādījis, ka viņa rīcība saskan ar Dienvidamerikas valsts konstitūciju, kas nosaka, ka sabiedrības intereses ir pārākas par privātajām interesēm, kad ir runa par enerģijas piegādi.

Latvija ir valsts, kurā ārvalstu tūristi jūtas nelūgti – kopā ar tādām valstīm kā Bolīvija, Venecuēla, Krievija, Kuveita Latvija atzīta par vienu no nelaipnākajām valstīm pret ārvalstu tūristiem.

Tikmēr Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, komentējot šo Pasaules ekonomikas foruma pētījumu, norāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir nevis nedraudzīgākie, bet gan vieni no paškritiskākajiem par savu attieksmi pret tūristiem.

«Turklāt paškritika, kas nereti robežojas arī ar sevis nepamatotu noniecināšanu publiskajā telpā un starptautiskajā arēnā, mums ir raksturīga ļoti daudzās jomās. Tā vietā, lai atzinīgi novērtētu to, ka ir uzlabojusies Latvijas tūrisma nozares kopējā konkurētspēja, ziņu virsrakstos saucam sevi par tūristiem nedraudzīgāko valsti, kas turklāt ir pretrunā ar pašu tūristu teikto TAVA veiktajā aptaujā, kurā Latvijas iedzīvotāju atsaucība novērtēta kā viens no galvenajiem faktoriem Latvijas apmeklējumam. Gan iedzīvotājiem, gan arī visu četru varu pārstāvjiem vajadzētu vairāk novērtēt un uzsvērt tās labās lietas, ko esam sasnieguši, ar kurām varam savu valsti pozitīvi paslavēt uz citu valstu fona. Pašiem par sevi stāstot un izceļot tikai negatīvo, ir maz cerību, ka mūsu valsti vairāk apmeklēs tūristi, gribēs šeit pavadīt vairāk sava laika, tērēt vairāk naudas un aicinās to darīt arī draugus, kas radītu papildu ieguvumus visai Latvijas ekonomikai un attiecīgi arī mūsu pašu labklājībai,» tā ministrs.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, izsniedzot garantijas 54,3 miljonu eiro apmērā, informē LGA pārstāvji.

Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,597 miljonu eiro neto peļņu, kas ir par 1,09 miljoniem eiro vairāk nekā 2013.gadā.

Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 miljoni eiro, kas ir par 80% vairāk nekā 2013. gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 miljona eiro apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai.

SIA Latvijas Garantiju aģentūras valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norāda, ka pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākta jauna programma, atlasot finanšu starpniekus, mikro aizdevumu izsniegšanai.

Kolumbijā nogāzusies lidmašīna ar 81 cilvēku, no kuriem 76 gājuši bojā, apstiprinājusi policija.

Lidmašīnā atradās 72 pasažieri, tostarp Brazīlijas augstākās līgas futbola komandas Chapecoense locekļi, kas bija ceļā uz trešdienas maču Medeljinā, kā arī deviņi apkalpes locekļi.

Kā pavēstīja amatpersonas, katastrofas vietā atrasti pieci izdzīvojušie, ieskaitot Chapecoense aizsargu Alanu Rušelu, divus vārtsargus un stjuarti, kas nogādāti tuvējās pilsētas slimnīcā. Biezās miglas dēļ avārijas vietai nevar piekļūt ar lidaparātiem.

Medeljinas lidosta informējusi, ka lidmašīnas piloti pirms katastrofas ziņojuši par problēmām ar lidaparāta elektrosistēmu.

Radara kontakts ar čarterreisa lidmašīnu pazuda netālu no Elgordo kalna pie Launjonas pilsētas, paziņoja Antjokijas departamenta aviācijas dienesta amatpersona.

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens lūdzis politisko patvērumu 21 pasaules valstī. Starp tām ir gan valstis, kuras jau iepriekš nosauktas par ticamāko turpmāko E. Snoudena patvērumu, gan arī tādas, kuras pirmajā acu uzmetienā šķiet dīvaina izvēle.

Patvēruma lūgumus E. Snoudena pārstāve Sāra Harisone iesniegusi Krievijas konsulātā Šeremetjevo lidostā. Dokumentā izskaidrots risks, ar kādu E. Snoudens saskaras ASV. Patvēruma lūgumus Krievijas amatpersonas uzsākušas nogādāt attiecīgo valstu vēstniecībās Maskavā.

Bijušais ASV specdienestu aģents E. Snoudens uzsāka bēguļošanu pēc tam, kad britu laikrakstam The Guardian un ASV laikrakstam Washington Post atklāja informāciju par to, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi informāciju tādu kompāniju kā Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros.

Gatavojoties 8. martam - Starptautiskajai sieviešu dienai, U.S. News & World Report apkopoja 9000 sieviešu viedokli par to, kuras valstis viņām šķiet vispiemērotākās dzīvošanai. Šie dati ir daļa no lielāka pētījuma, kas sarindo pasaules valstis, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, sākot ar ekonomikas ilgspējību un beidzot ar dzīves kvalitāti.

Labākās valstis dzīvošanai sievietēm saņēma augstākos novērtējumus sekojošās kategorijās - cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, ienākumu līdzsvarotība, drošība un izaugsme.

Aiz TOP10 sliekšņa palikusi Vācija un Apvienotā Karaliste. Augstu šajā rangā atrodas arī tādas valstis, kā Francija, Īrija, Japāna, ASV un Spānija. Tunisija un Bolīvija ir saraksta beigu daļā, taču valstis ar pieņemamu un labu novērtējumu ir atrodamas visapkārt.

10 valstis, kas novērtētas kā piemērotākās dzīvošanai sievietēm, skatiet raksta galerijā!

Trīs Latīņamerikas valstis – Venecuēla, Bolīvija un Nikaragva piedāvājušas patvērumu bijušajam ASV izlūkdienesta aģentam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), vēsta pasaules mediji.

Iepriekš Venecuēlas preziedents Nikolas Maduro (Nicolás Maduro) pavēstīja, ka viņa valsts «gandrīz noteikti» piešķirs politisko patvērumu E. Snoudenam, ja viņš tādu lūgtu, un pagājušās nedēļas beigās Venecuēlas neatkarības svētkos sacīja, ka lēmis par labu patvēruma sniegšanai bijušajam ASV spiegam. N. Maduro ir lēmis par labu «aizsargāt šo jauno vīrieti no vajāšanas, ko pret viņu vērsusi pasaulē varenākā impērija».

Venecuēlas prezidents izteicās, ka E. Snoudens atklājis patiesību, ka ASV izspiego visu pasauli.

Pašlaik gan vēl nav zināms, vai E. Snoudens pieņems Venecuēlas piedāvājumu. Tāpat nav zināms, kādā veidā, pieņemot Latīņamerikas valsts politisko patvērumu, E. Snoudens šajā valstī nokļūs, vēsta Reuters.

Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja ceturtdien aicinājis ASV un tās sabiedrotos atturēties no militāra trieciena Sīrijai, piebilstot, ka Maskava «nevar izslēgt» kara iespējamību starp Krieviju un Savienotajām Valstīm.

Ar šo paziņojumu Ņebenzja nācis klajā pēc ANO drošības padomes sēdes, kuras sasaukšanu pieprasīja Bolīvija, pieaugot bažām, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu pieņemt lēmumu par triecienu Sīrijai, kas tiek turēta aizdomās par ķīmisko ieroču pielietošanu pret nemierniekiem.

«Tūlītējā prioritāte ir novērst kara draudus,» žurnālistiem sacīja Krievijas vēstnieks. «Mēs ceram, ka nenonāksim līdz punktam, kad atpakaļceļa vairs nebūs.»

Uz jautājumu, vai viņš ar to domājis karu starp ASV un Krieviju, Ņebenzja atbildēja: «Mēs diemžēl nevaram izslēgt nevienu no iespējām, jo dzirdam paziņojumus, kas nāk no Vašingtonas. Tie ir ļoti kareivīgi.»

Tikmēr Baltais nams pēc ASV Nacionālās drošības padomes sēdes, kas notika ceturtdienas pēcpusdienā, paziņojis, ka Tramps vēl nav pieņēmis «galīgo lēmumu» par iespējamo militāro triecienu Sīrijai.

Venecuēlas prezidenta piedāvātais politiskais patvērums bijušajam ASV izlūkdienesta darbiniekam Edvardam Snoudenam (Edward Snowden), visticamāk, tiks akceptēts, ziņo pasaules mediji.

E. Snoudens lūdzis patvērumu vairāk nekā divdesmit valstīm, ieskaitot, Ķīnu, Nīderlandi, Somiju, Spāniju, Vāciju, Īriju un citas. Taču patlaban zināms, ka patvērumu gatavs piedāvāt trīs Latīņamerikas valstis – Venecuēla, Bolīvija un Nikaragva.

Visticamāk, ka par savu patvērumu bijušais ASV spiegs izvēlēsies Venecuēlu, jo šī valsts no visām trim, kas piedāvājušas viņam palīdzību, ir vislabāk sagatavota, lai E. Snoudenu droši nogādātu no Maskavas uz Latīņameriku, kā arī sniegtu aizsardzību, kad viņš jau atradīsies valstī, pēc īsas intervijas ar bijušo ASV izlūkdienesta darbinieku stāstīja Reuters žurnālists Glens Grīnvalds (Glenn Greenwald).

Latīņamerikas valstu grupa otrdien parakstīja rezolūciju, kas aicina Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro pieņemt humāno palīdzību, lai «atvieglotu» šīs valsts migrācijas krīzi.

Venecuēlu ir atstājuši vairāk nekā miljons tās pilsoņu, bēgot no ekonomikas sabrukuma, kura dēļ valstī trūkst pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības lietu.

Ekvadoras galvaspilsētā Kito pirmdien un otrdien notika 13 Latīņamerikas valstu sanāksme, lai apspriestu venecuēliešu migrācijas krīzi, koordinētu reģionālu atbildi uz to un aicinājumu pēc ārēja finansējuma.

Sanāksmes noslēgumā parakstītā rezolūcija aicina «izveidot humānās palīdzības mehānismu, kas ļaus atvieglot kritisko situāciju».

Grupa arī aicināja Venecuēlu «pieņemt reģiona valdību un starptautisko organizāciju sadarbību», kuras mērķis ir rūpes par reģiona valstu iedzīvotājiem.

Bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) drīkst pamest Maskavas Šermentjeas lidostas tranzītzonu, kurā bijušais spiegs mitinās kopš 23. jūnija, kad tajā ieradās, lidojot no Honkongas, vēsta Interfax.

Oficiālu lūgumu Krievijai par pagaidu patvēruma piešķiršanu E. Snoudens iesniedza pirms nedēļas. Patvēruma sniegšanu Krievija vēl izskata.

E. Snoudenam iepriekš patvērumu piedāvāja trīs Latīņamerikas valstis – Nikaragva, Venecuēla un Bolīvija, no kurām Venecuēla, turīgākā no trim valstīm, tika novērtēta kā E. Snoudenam vispiemērotākā, un ziņu aģentūras Reuters žurnālists, kas intervēja bijušo ASV spiegu, pauda, ka tā, visticamāk arī būs valsts, uz kuru pārcelsies E. Snoudens. Taču E. Snoudena jurists Krievijā Anatolijs Kučerena, kurš palīdzēja bijušajam spiegam aizpildīt patvēruma lūguma pieteikumu, norādīja, ka E. Snoudens ir pārliecināts, ka ceļošana uz Latīņameriku nebūtu droša, jo ASV censtos viņu nogādāt atpakaļ dzimtenē, lai sodītu par sensitīvās informācijas izpaušanu.

No ļaunprogrammatūru mērķuzbrukumiem cietušas vairāk nekā 20 viesnīcas Latīņamerikā, Eiropā un Āzijā, apliecina "Kaspersky" veiktais kampaņas "RevengeHotels", kas vērsta pret viesmīlības nozari, pētījums.

Visā pasaulē var būt skarts pat vēl vairāk viesnīcu. Ceļotāju kredītkaršu dati, kas glabājas viesnīcu administrēšanas sistēmā, tostarp dati, kas saņemti no interneta tūrisma aģentūrām, var tikt nozagti un pārdoti noziedzniekiem visā pasaulē. "RevengeHotels" ir kampaņa, kas aptver vairākas grupas, kuras izmanto parastus attālas piekļuves Trojas zirgus, lai inficētu uzņēmumus viesmīlības nozarē. Kampaņa ir aktīva kopš 2015. gada, taču 2019. gadā tās klātbūtne ir paplašinājusies. Tika konstatēts, ka kampaņā piedalās vismaz divas grupas --"RevengeHotels" un "ProCC" --, taču domājams, ka ir iesaistīts vairāk kibernoziedznieku grupu.

Galvenais uzbrukuma vektors šajā kampaņā ir e-vēstules ar ļaunprātīgiem "Word", "Excel" vai PDF dokumentiem pielikumā. Daži no tiem izmanto CVE-2017-0199, ko ielādē, izmantojot VBS un "PowerShell" skriptus, un tad instalē upura datorā dažādu attālas piekļuves Trojas zirgu pielāgotas versijas un citas pielāgotas ļaunprogrammatūras, piemēram, "ProCC," kas vēlāk var izpildīt komandas un iestatīt attālu piekļuvi inficētajām sistēmām. Katra mērķpikšķerēšanas e-vēstule bija izstrādāta, pievēršot īpašu uzmanību sīkumiem, un, pasūtot viltus rezervējumu lielai grupai, autori parasti uzdevās par reālām personām no īstām organizācijām.

Investīciju guru Vorens Bafets aizvadījis veiksmīgu dienu akciju tirgū, raksta MarketWatch.

Desmit lielāko Vorena Bafeta kompānijas Berkshire Hathaway ieguldījumu vērtība pirmdienas laikā palielinājās par 838,7 miljoniem dolāru, liecina FactSet analīze, balstoties uz datiem par investīcijām, ko kompānija sniegusi pērnā gada 31. decembrī.

Lielākais V. Bafeta ieguldījums – aptuveni 463,5 miljoni Wells Fargo akciju, - cenai augot par 38 centiem, nopelnījušas Bafetam aptuveni 176,1 miljonu dolāru.

Coca Colas akcijas cenas kāpums par 24 centiem Bafeta bagātību palielinājis par 96 miljoniem dolāru, bet American Express akcijas cenas pieaugums par 90 centiem vairoja viņa ieguldījuma vērtību par 136,45 miljoniem dolāru.

IBM akcijas cena pieauga par 2,16 dolāriem, tādējādi palielinot Bafeta ieguldījumu par 166,3 miljoniem dolāru.