Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā jeb naudu visiem par brīvu.
(Raksts pilnā apmērā lasāms 7. aprīļa žurnālā "Dienas Bizness".)
Pasaules ekonomikai esot ārkārtas stāvoklī, ir atdzīvināta ideja par universālā ienākuma nodrošināšanu. Šāda ideja paredz, ka cilvēkiem gluži kā kāda pamata tiesība tiek piešķirta "nauda par brīvu", kas potenciāli aizvieto tādus risinājumus kā minimālā alga un citus sociālos pabalstus. Tas paredz, ka valdība sniedz šādu pakalpojumu, gluži kā nodrošinot policijas esamību, kur pretī saņem iespēju mazināt darba tirgus regulējumus un iespēju vienkāršot visu labklājības sistēmu jeb, piešķirot naudu par brīvu, tiek aizstāti citi sociālie pabalsti un nodokļu atlaides.
Klasiskajā izpratnē šī ideja paredz, ka konkrēta naudas summa par brīvu tiek dota pilnīgi visiem kādas sabiedrības locekļiem. Tas nozīmē, ka netiek šķiroti kādi citi faktori. Šis maksājums ir automātisks, piemēram, reizi nedēļā vai mēnesī tiek papildināts bankas konts.
Bieži vien šīs idejas aizstāvji, kuru vidū ir, piemēram, ASV elektromobiļu ražotāja "Tesla" šefs Īlons Masks un miljardieris Ričards Brensons, teic, ka šādas sistēmas ieviešana būs agrāka vai vēlāka nepieciešamība uz arvien pieaugošās darbu automatizācijas fona. Pretējā gadījumā saradīsies milzīgas cilvēku masas, kas neko nedarīs, līdz ar to neko nepelnīs ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpat bieži izcelts, ka esošā valstu pabalstu sistēma bieži vien attur cilvēkus no aktīvākiem mēģinājumiem iesaistīties darba tirgū. Šajā gadījumā universālā ienākuma nodrošināšanai, ja doma ir to ieviest ilgtermiņā, būtu jānāk komplektā ar visas esošās labklājības sistēmas pārskatīšanu. Kā arguments vēl tiek minēts tas, ka šāda sistēma palīdzētu ne tikai cilvēkiem neiekrist nabadzības slazdā, bet arī mazinātu birokrātijas papīru kalnus un valdības apmēru kā tādu.
Citiem vārdiem sakot – universālā ienākuma nodrošināšanas spēks var izrādīties šādas sistēmas vienkāršība, jo nav jāpatērē līdzekļi un laiks kāda cita, sarežģītāka, režīma uzturēšanā un uzraudzīšanā.
Faktiski, ja agrāk tika biedēts, ka sabiedrības kārtību kājām gaisā sagriezīs roboti, tad tagad redzams, ka to, iespējams, būs izdarījis vīruss. Tas agrākajai "naudu par brīvu kā pamattiesību" teoretizēšanai licis uzņemt jau konkrētākus veidolus – uz kādu ierobežotu laiku tas var izrādīties pavisam reāls krīzes ugunsgrēku dzēšanas instruments. Jautājums – vai tas liks pamatu arī ilgtermiņa pārmaiņām?