Grupas Rammstein koncerts, kas rīt, 7. februārī, norisināsies Arēnā Rīga, ir izpārdots.

Vācijas superzvaigznes Rammstein Rīgā ieradīsies ar labāko dziesmu koncertu Made In Germany 1995 – 2011, un organizatori sola arī iespaidīgus specefektus Rammstein labākajās tradīcijās.

Kopš turnejas izziņošanas biļetes uz Rammstein koncertiem esot izpārdotas gandrīz visās pilsētās.

Arēnas Rīga durvis koncerta apmeklētājiem tiks atvērtas plkst. 18.00. Koncerta iesildītāji - zviedru grupa Deathstars uz skatuves kāps 19.30, bet Rammstein uzstāšanās sāksies plkst. 20.30.

Visas biļetes uz grupas koncertu Rīgā ir izpirktas un līdz ar to Arēnas Rīga kasē koncerta dienā biļetes nebūs nopērkamas.

Vācijas valdība aizliegusi roka grupas Rammstein jaunā albuma publisku izstādīšanu veikalos, jo tajā kultivēts sadomazohisms, ziņo Reuters.

Valdības pārstāvjiem aizvainojošas šķitušas gan atsevišķas Rammstein diesmas, gan arī paša albuma dizains. Uz albuma vāciņa priekšpusē redzami grupas dalībnieki un kāda kaila sieviete, kura guļ uz galda. Vienam no grupas dalībniekiem rokā ir asmens, ar kuru viņš it kā grasās griezt sievietei.

Rammstein albums Liebe ist Fuer Alle Da (Love is For All) kopš tā izdošanas aptuveni pirms mēneša pasaulē ir bijis pārdotāko albumu augšgalā, ieņemot pirmo vietu Vācijā, Šveicē, Austrijā, Dānijā, Čehijas Republikā, Somijā un Nīderlandē.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Pieteikšanās biļetēm uz TEDxRiga konferenci noslēgsies otrdien pusnaktī, savukārt trešdien notiks izloze, kurā tiks noskaidroti tie, kam būs iespēja biļetes iegādāties, informē TEDxRiga organizatori.

Jau vēstīts, ka pirmā TEDxRiga konference notiks 14. jūnijā Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē, un tajā piedalīsies vairāk nekā 20 Latvijas un ārvalstu runātāji.

Konferences pirmajā blokā The Science for life (Zinātne dzīvei) uzstāsies Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš, kura uzstāšanās temats būs Dievs nespēlē kauliņus. Bet varbūt tomēr?, sociālo tīklu pētnieks Valdis Krebs ar tēmu Attapties tīkla nepareizajā pusē un matemātiķe Daina Taimiņa, kura runās par Tamborēšanu un hiperboliskām virsmām. Runātājiem pievienosies kardioķirurgi prof. Āris Lācis un prof. Andrejs Ērglis, kuri stāstīs par Dzīvības un nāves jautājumu. Sesiju noslēgs latviešu etnogrāfiskā koklētāja Laima Jansone, ar kuru kopā uzstāsies laikmetīgās dejas izpildītāji, apvienojot mūzikas, dejas un vizuālo mākslu.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Laikraksts Dienas Bizness vienmēr ir iestājies par godīgu uzņēmējdarbību un aizstāvējis uzņēmēju intereses. Taču, ja uzņēmums spēj riskēt ar 11 tūkstošu cilvēku dzīvību, tad jautājums ir par to, cik šāds bizness ir saprātīgs.

Runa ir par lēmumu pieļaut pasaulslavenās vācu grupas Rammstein koncerta norisi ar visiem uguns specefektiem, neraugoties uz faktu, ka pusē Rīgas, tajā skaitā koncerta norises vietā Arēnā Rīga, nebija nodrošināta ūdens padeve un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bija devis mutisku rīkojumu to nedarīt, jo ūdens spiediena pazemināšanās dēļ ēkā nedarbojās automātiskā ugunsdzēsības sistēma un sprinkleri. Interesanti, ka Arēnas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš pieņēma gala lēmumu, pārkāpumu atzīst, taču uzsver, ka tas bijis «mazākais no diviem ļaunumiem».

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Pirmajā TED (Tehnoloģijas, Izklaide, Dizains) nacionālā mēroga konferencē TEDxRiga piedalīsies vairāk nekā 20 Latvijas un ārvalstu lektori, no kuriem patlaban ir zināmi desmit runātāji.

Konferences pirmajā blokā The Science for life (Zinātne dzīvei) runu Dievs spēlē metamos kauliņus? sniegs Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš un sociālo tīklu pētnieks Valdis Krebs, kas runās par privātuma riskiem. Tāpat blokā The Science for life uzstāsies arī Daina Taimiņa, kura runās par Tamboradatas hiperbolisko plakni. Savukārt sesijā Creativity beats the Capital (Radošums uzvar kapitālu) uzstāsies Silīcija ielejas pazinējs Viesturs Sosārs ar tēmu Izgāšanās māksla.

Sadaļā The power of diversity (Daudzveidības spēks) kā viena no lektoriem uzstāsies Nodibinājuma Rīga 2014 programmu vadītāja un mākslinieciskās padomes koordinatore Aiva Rozenberga, kura stāstīs par Eiropas kultūras galvaspilsētām. Arhitekts Toms Kokins uzstāsies ar tēmu Veidojot ikdienu un vidi - jeb kā efektīvāk izmantot publisko telpu. Sadaļā līdz ar A. Rozenbergu un T. Kokinu uzstāsies ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš stāstīs par Starpdisciplināro izglītību kā priekšrocību mūsdienu sabiedrībā.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Grupai Rammstein, kas 4. martā koncertēs Arēnā Rīga, paredzama smagākā skatuve un tehniski sarežģītākie specefekti arēnas vēsturē.

Nepieciešamo skaņas, gaismu un specefektu tehniku uz Latviju transportēs 27 kravas automašīnas, kas ir absolūts rekords starp Rīgā notikušajiem koncertiem, informē koncertaģentūra FBI.

Rammstein koncerts būšot viens no tehniski sarežģītākajiem un vizuāli iespaidīgākajiem šoviem, kāds jebkad noticis Arēnā Rīga. Tehniskā komanda Latvijā ieradīsies ar 8 autobusiem un pie koncerta tehniskā nodrošinājuma strādās aptuveni 100 cilvēku. Skatuves konstrukciju svars sasniedz 44 tonnas un tā būs smagākā skatuve, kas jebkad uzstādīta Arēnā Rīga. Bet gaismu tehnika, specefekti un pie griestiem stiprināmā skaņu tehnika svērs vēl 38 tonnas.

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvalde (RRP) pieņēmusi lēmumu neuzsākt kriminālprocesu saistībā ar vācu grupas Rammstein koncerta atļaušanu, DB pastāstīja policijas pārstāvis Aigars Bērziņš.

Jāatgādina, ka pārbaude tika uzsākta pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) lūguma. Tanī tika izvērtēta koncerta organizatoru rīcība saistībā ar ugunsdrošības normu neievērošanu. Pēc koncerta, kas notika šā gada 4. martā, ar VUGD lēmumu Arēnai Rīga tika piespriests tūkstoš latu sods. Arēnas Rīga direktors Edgars Buncis DB iepriekš apliecināja, ka soda nauda un arī VUGD rēķins par ugunsdzēsības tehnikas dežūrēšanu pie Arēnas esot samaksāts.

Tovakar Rīgā pie Brasas stacijas notikušā maģistrālā ūdensvada plīsuma dēļ Arēnā Rīga bija pazeminājies ūdens spiediens, tāpēc ēkā nedarbojās automātiskā ugunsdzēsības sistēma. Turpretim Rammstein koncertā bija iecerēti vērienīgi specefektu, atklātas uguns un pirotehnikas priekšnesumi, tāpēc no koncerta rīkotāju puses tā esot bijusi klaja bezatbildība. Koncertu apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju.

Arī nākamajā gadā festivāls «Positivus» notiks divas dienas, informēja festivāla rīkotājs Ģirts Majors.

Jautāts par aptuveno laiku, kad festivāls varētu notikt, Majors sacīja, ka datumi festivāla pastāvēšanas laikā gandrīz nav mainījušies. «Šogad gan festivāls notika nedēļu vēlāk nekā iepriekšējos gados, bet nākamgad tas noteikti būs kādā no ierastajām nedēļām,» sacīja Majors.

Programmas veidošana un mākslinieku atlase nākamā gada festivālam notiks, sākot ar septembri, pastāstīja Majors, uzsverot, ka tas ir darbs, kas notiek visu laiku.

Pirmās aplēses liecina, ka šogad aizvadīto festivālu «Positivus» apmeklēja vairāk nekā 15 000 cilvēku.

Jautāts, kādas ir sajūtas pēc aizvadītā festivāla, Majors atklāja, ka pašreiz nav īsti laika pievērsties pārdomām. «Ir gandarījuma un noguruma sajūta, bet mums nav daudz laika kavēties atmiņās par nedēļas nogali, jo gatavojamies grandiozajam pasākumam Lucavsalā - vācu metāla mūzikas grupas «Rammstein» koncertam,» atklāja Majors.

Par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu, tā organizatoriem būs jāšķiras no tūkstoš latiem, Db sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inga Vetere.

Db jau rakstīja, ka koncertaģentūra FBI 4.martā izlēma, ka Rammstein koncerts tomēr notiks, lai arī ar VUGD uzskatīja, ka tā norise nav droša, jo Rīgā pie Brasas stacijas notikušā maģistrālā ūdensvada plīsuma dēļ Arēnā Rīga bija pazeminājies ūdens spiediens un nedarbojas automātiskā ugunsdzēsības sistēma

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis brīnās par vācu grupas Rammstein koncerta rīkotāju bezatbildību.

A.Pencis Db skaidroja, ja tas būtu bijis parasts koncerts, tad ar tām ugunsdzēsēju mašīnām, kas bija novietotas pie Arēnas, varētu arī pietikt. Bet visi efekti, kas tika rādīti koncertā, padarīja visu vēl bīstamāku, jo nebija nodrošināta ungunsdrošība un nebija arī ūdens spiediena, līdz ar to, ja kaut kas notiktu, neko nevarētu izdarīt.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis brīnās par vācu grupas Rammstein koncerta rīkotāju bezatbildību.

A.Pencis Db skaidroja, ja tas būtu bijis parasts koncerts, tad ar tām ugunsdzēsēju mašīnām, kas bija novietotas pie Arēnas, varētu arī pietikt. Bet visi efekti, kas tika rādīti koncertā, padarīja visu vēl bīstamāku, jo nebija nodrošināta ungunsdrošība un nebija arī ūdens spiediena, līdz ar to, ja kaut kas notiktu, neko nevarētu izdarīt.

«Tā ir klaja likumdošanas un Ministru kabineta noteikumu ignorēšana un savu interešu likšana augstāk par sabiedrības interesēm. Noteikumi ir rakstīti, nevis lai būtu vienkāršs papīrītis uzrakstīts, bet gan lai tie tiktu ievēroti,» uzsver A.Pencis. Viņš arī norādīja, ka ir ne mazums piemēru pasaulē, kad dažādu pasākumu un koncertu laikā izceļas ugunsgrēki un cilvēki arī tiek sabradāti.

Ūdens avārijas dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) liedza sākt vācu grupas Rammstein koncertu Arēnā Rīga, taču tā organizatori rīkojās pretēji. Līdz ar to VUGD izdevis rīkojumu par koncerta organizatoru darbības apturēšanu, vēsta portāls Diena.lv.

«Izvēlējāmies mazāko ļaunumu no diviem,» teic Arēna Rīga valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņš klāsta, ka bijušas divas iespējas - evakuēt zālē sanākušos aptuveni 10 000 cilvēku, vai arī nodrošināt visus drošības pasākumus, lai koncerts notiktu. Izvēlēts otrais, ņemot vērā arī to, ka Rammstein koncertos nav bijuši incidenti ar pirotehnikas lietošanu, bet koncerta atcelšana un sanākušo evakuācija varētu izraisīt konfliktsituācijas.

Savukārt VUGD izdevis rīkojumu par koncerta organizatora darbības apturēšanu. «Ir tas koncerts jāpārtrauc,» rīkojuma būtību skaidro VUGD pārstāve Inga Vetere, skaidrojot, ka atļauja pēc atkārtotas ekspertīzes nav dota, jo nelaimes gadījumā nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamos glābšanas darbus.

Uz grupas Rammstein koncertu Latvijā, kas 2010. gada 4.martā norisināsies Arēnā Rīga, biļešu tirdzniecība tiks uzsākta nākampirmdien, 2.novembrī, plkst. 10.00, informēja koncertaģentūra FBI.

Biļetes varēs iegādāties interneta lapā www.ticketpro.lv un Biļešu paradīzes kasēs.

No ceturtdienas, 29.oktobra, plkst. 10.00 interneta lapā www.ticketpro.lv tiks uzsākta koncerta biļešu iepriekšpārdošana FBI koncertu kluba biedriem.

Pirmo 1 000 stāvbiļešu cena būs 25 Ls, pārējās stāvbiļetes maksās 30 Ls. Sēdvietas maksās no 25 Ls līdz 35 Ls, atkarībā no sēdvietas attāluma līdz skatuvei. Būs pieejamas arī 1 000 biļetes speciāli ierīkotā fanu zonā, kas atradīsies skatuves priekšā, un to cena būs 45 Ls.

Rammstein Latvijā ieradīsies sava jaunā albuma Liebe ist für alle da popularizēšanas ietvaros. Eiropas turnejas pirmie 27 šovi gandrīz visur tika izpārdoti dažu dienu laikā, un grupas pārstāvji prognozē, ka arī tikko izziņotie 11 tūres koncerti Austrumeiropas valstīs, tostarp Latvijā, tiks izpārdoti īsā laikā.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.