Grupas Rammstein koncerts, kas rīt, 7. februārī, norisināsies Arēnā Rīga, ir izpārdots.

Vācijas superzvaigznes Rammstein Rīgā ieradīsies ar labāko dziesmu koncertu Made In Germany 1995 – 2011, un organizatori sola arī iespaidīgus specefektus Rammstein labākajās tradīcijās.

Kopš turnejas izziņošanas biļetes uz Rammstein koncertiem esot izpārdotas gandrīz visās pilsētās.

Arēnas Rīga durvis koncerta apmeklētājiem tiks atvērtas plkst. 18.00. Koncerta iesildītāji - zviedru grupa Deathstars uz skatuves kāps 19.30, bet Rammstein uzstāšanās sāksies plkst. 20.30.

Visas biļetes uz grupas koncertu Rīgā ir izpirktas un līdz ar to Arēnas Rīga kasē koncerta dienā biļetes nebūs nopērkamas.

Laikraksts Dienas Bizness vienmēr ir iestājies par godīgu uzņēmējdarbību un aizstāvējis uzņēmēju intereses. Taču, ja uzņēmums spēj riskēt ar 11 tūkstošu cilvēku dzīvību, tad jautājums ir par to, cik šāds bizness ir saprātīgs.

Runa ir par lēmumu pieļaut pasaulslavenās vācu grupas Rammstein koncerta norisi ar visiem uguns specefektiem, neraugoties uz faktu, ka pusē Rīgas, tajā skaitā koncerta norises vietā Arēnā Rīga, nebija nodrošināta ūdens padeve un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bija devis mutisku rīkojumu to nedarīt, jo ūdens spiediena pazemināšanās dēļ ēkā nedarbojās automātiskā ugunsdzēsības sistēma un sprinkleri. Interesanti, ka Arēnas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš pieņēma gala lēmumu, pārkāpumu atzīst, taču uzsver, ka tas bijis «mazākais no diviem ļaunumiem».

SIA «Glesum Investments», kuras vienīgais īpašnieks ir uzņēmējs Juris Savickis, ir ieķīlājusi tai piederošās multifunkcionālās halles «Arēna Rīga» pārvaldītāja SIA «Arēna Rīga» kapitāldaļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmēji ir AS «Expobank» un «Expobank CZ a.s.» un par labu bankai ieķīlātas visas 1 158 624 SIA «Arēna Rīga» pamatkapitāla daļas, kuru vienīgais īpašnieks ir SIA «Glesum Investments».

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 24 miljoni eiro.

Arī SIA «Arēna Rīga» reģistrējusi divas jaunas komercķīlas. Ar vienu komercķīlu ieķīlātas preču zīmes «Arēna Rīga» un «ARĒNA RĪGA», kā arī divas «Toyota» automašīnas un «Opel» busiņš. Savukārt ar otru komercķīlu ieķīlātas SIA «Arēna Rīga» meitas uzņēmuma SIA «Arena Catering» 508 pamatkapitāla daļas. Vēl viena komercķīlu reģistrēta arī uz SIA «Arena Catering» nosaukuma, ieķīlājot visu uzņēmuma mantu.

Grupai Rammstein, kas 4. martā koncertēs Arēnā Rīga, paredzama smagākā skatuve un tehniski sarežģītākie specefekti arēnas vēsturē.

Nepieciešamo skaņas, gaismu un specefektu tehniku uz Latviju transportēs 27 kravas automašīnas, kas ir absolūts rekords starp Rīgā notikušajiem koncertiem, informē koncertaģentūra FBI.

Rammstein koncerts būšot viens no tehniski sarežģītākajiem un vizuāli iespaidīgākajiem šoviem, kāds jebkad noticis Arēnā Rīga. Tehniskā komanda Latvijā ieradīsies ar 8 autobusiem un pie koncerta tehniskā nodrošinājuma strādās aptuveni 100 cilvēku. Skatuves konstrukciju svars sasniedz 44 tonnas un tā būs smagākā skatuve, kas jebkad uzstādīta Arēnā Rīga. Bet gaismu tehnika, specefekti un pie griestiem stiprināmā skaņu tehnika svērs vēl 38 tonnas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis brīnās par vācu grupas Rammstein koncerta rīkotāju bezatbildību.

A.Pencis Db skaidroja, ja tas būtu bijis parasts koncerts, tad ar tām ugunsdzēsēju mašīnām, kas bija novietotas pie Arēnas, varētu arī pietikt. Bet visi efekti, kas tika rādīti koncertā, padarīja visu vēl bīstamāku, jo nebija nodrošināta ungunsdrošība un nebija arī ūdens spiediena, līdz ar to, ja kaut kas notiktu, neko nevarētu izdarīt.

«Tā ir klaja likumdošanas un Ministru kabineta noteikumu ignorēšana un savu interešu likšana augstāk par sabiedrības interesēm. Noteikumi ir rakstīti, nevis lai būtu vienkāršs papīrītis uzrakstīts, bet gan lai tie tiktu ievēroti,» uzsver A.Pencis. Viņš arī norādīja, ka ir ne mazums piemēru pasaulē, kad dažādu pasākumu un koncertu laikā izceļas ugunsgrēki un cilvēki arī tiek sabradāti.

Par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu, tā organizatoriem būs jāšķiras no tūkstoš latiem, Db sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inga Vetere.

Db jau rakstīja, ka koncertaģentūra FBI 4.martā izlēma, ka Rammstein koncerts tomēr notiks, lai arī ar VUGD uzskatīja, ka tā norise nav droša, jo Rīgā pie Brasas stacijas notikušā maģistrālā ūdensvada plīsuma dēļ Arēnā Rīga bija pazeminājies ūdens spiediens un nedarbojas automātiskā ugunsdzēsības sistēma

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis brīnās par vācu grupas Rammstein koncerta rīkotāju bezatbildību.

A.Pencis Db skaidroja, ja tas būtu bijis parasts koncerts, tad ar tām ugunsdzēsēju mašīnām, kas bija novietotas pie Arēnas, varētu arī pietikt. Bet visi efekti, kas tika rādīti koncertā, padarīja visu vēl bīstamāku, jo nebija nodrošināta ungunsdrošība un nebija arī ūdens spiediena, līdz ar to, ja kaut kas notiktu, neko nevarētu izdarīt.

Ūdens avārijas dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) liedza sākt vācu grupas Rammstein koncertu Arēnā Rīga, taču tā organizatori rīkojās pretēji. Līdz ar to VUGD izdevis rīkojumu par koncerta organizatoru darbības apturēšanu, vēsta portāls Diena.lv.

«Izvēlējāmies mazāko ļaunumu no diviem,» teic Arēna Rīga valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņš klāsta, ka bijušas divas iespējas - evakuēt zālē sanākušos aptuveni 10 000 cilvēku, vai arī nodrošināt visus drošības pasākumus, lai koncerts notiktu. Izvēlēts otrais, ņemot vērā arī to, ka Rammstein koncertos nav bijuši incidenti ar pirotehnikas lietošanu, bet koncerta atcelšana un sanākušo evakuācija varētu izraisīt konfliktsituācijas.

Savukārt VUGD izdevis rīkojumu par koncerta organizatora darbības apturēšanu. «Ir tas koncerts jāpārtrauc,» rīkojuma būtību skaidro VUGD pārstāve Inga Vetere, skaidrojot, ka atļauja pēc atkārtotas ekspertīzes nav dota, jo nelaimes gadījumā nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamos glābšanas darbus.

Arēna Rīga īpašniece – Rietumu banka plāno tās piegulošajā teritorijā uzbūvēt hokeja treniņa laukumu, akustisko koncertzāli, kā arī paplašināt stāvlaukumu.

Tiek pētītas iespējas būvēt arī sporta un tūrisma preču tirdzniecības centru vai citus objektus (atkarībā no situācijas nekustamā īpašuma tirgū u.c.)

Projekta saskaņošana varētu ilgt no gada līdz pusotram gadam, tad sekotu būvniecība. Projekts varētu tikt realizēts divos trijos gados. Šobrīd esot pāragri spriest par investīcijām, jo ir skaidra koncepcija, bet vēl nav gatavs projekts. Taču tas būs vairāku miljonus latu vērts teritorijas attīstības plāns.

Tā kā Arēna ir pilnībā privāts uzņēmums un nesaņem jebkādas dotācijas vai atvieglojumus no valsts vai pašvaldības puses, scenārija realizācijai būs nepieciešams piesaistīt ievērojamas privātās investīcijas.

Arī nākamajā gadā festivāls «Positivus» notiks divas dienas, informēja festivāla rīkotājs Ģirts Majors.

Jautāts par aptuveno laiku, kad festivāls varētu notikt, Majors sacīja, ka datumi festivāla pastāvēšanas laikā gandrīz nav mainījušies. «Šogad gan festivāls notika nedēļu vēlāk nekā iepriekšējos gados, bet nākamgad tas noteikti būs kādā no ierastajām nedēļām,» sacīja Majors.

Programmas veidošana un mākslinieku atlase nākamā gada festivālam notiks, sākot ar septembri, pastāstīja Majors, uzsverot, ka tas ir darbs, kas notiek visu laiku.

Pirmās aplēses liecina, ka šogad aizvadīto festivālu «Positivus» apmeklēja vairāk nekā 15 000 cilvēku.

Jautāts, kādas ir sajūtas pēc aizvadītā festivāla, Majors atklāja, ka pašreiz nav īsti laika pievērsties pārdomām. «Ir gandarījuma un noguruma sajūta, bet mums nav daudz laika kavēties atmiņās par nedēļas nogali, jo gatavojamies grandiozajam pasākumam Lucavsalā - vācu metāla mūzikas grupas «Rammstein» koncertam,» atklāja Majors.

Aizvadītais gads SIA "Arēna Rīga" bijis finansiāli stabils, ar plānotu apgrozījuma kritumu, un, ja 2018.gadā uzņēmums apgrozīja 5,85 miljonus eiro, tad pērn – 5,14 miljonus eiro, liecina "Lursoft" dati.

"Apgrozījuma krituma pamatā ir pasākumu un apmeklētāju skaita samazināšanās, salīdzinot ar 2018.gadu, kas skaidrojams ar pasākumu nozares specifiku un to, ka 2018.gadā notika Latvijas simtgadei veltīti pasākumi, kas ļoti labvēlīgi ietekmēja 2018.gada rādītājus," teikts SIA "Arēna Rīga" vadības ziņojumā. 2019.gadu uzņēmums noslēdzis ar 668,80 tūkstošu eiro peļņu.

Koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežojošie pasākumi ietekmējuši arī SIA "Arēna Rīga" darbību, kas izvērtējusi trīs dažādus turpmākās attīstības scenārijus. Ņemot vērā iespējamos notikumu attīstības scenārijus, SIA "Arēna Rīga" vadība jau sākusi īstenot ilgtermiņa pasākumus risku mazināšanai, tostarp, veiktas sarunas ar bankām ar mērķi atlikt aizņēmuma pamatsummas maksājumus 304 tūkstošu eiro apmērā līdz 2020.gada 4. ceturksnim, tāpat arī ar bankām notikušas sarunas par iespēju nepieciešamības gadījumā izmantot kredītlīniju 500 tūkstošu eiro apmērā.

Ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja Arēna Rīga apmeklētājiem SIA Arena Catering pērno gadu noslēdza ar 1,33 tūkstošu latu zaudējumiem iepretim 13,5 tūkst. Ls zaudējumiem, kas uzņēmumam bija 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 1,03 miljonus latu, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad SIA Arena Catering apgrozījums bija 958 tūkstošus latu.

SIA Arena Catering arēnas telpās apmeklētāju apkalpojumu nodrošinājis astoņās ātrās ēdināšanas punktos, divpadsmit mobilajos bāros, četros bāros un četrdesmit astoņās VIP ložās. Aizvadītajā gadā uzņēmumā strādāja 133 darbinieki.

SIA Arena Catering reģistrēta 2010. gadā, un uzņēmuma īpašniece ir SIA Arēna Rīga. Arēna Rīga pieder daļas arī SIA Arena Cogeneration, liecina Lursoft dati.

Starp Rietumu bankas grupas kompāniju AR Entertainment Limited un Glesum Investments, kas uz pusēm pieder Rīgas Dinamo šefam Jurim Savickim un Krievijas uzņēmējam Igoram Makarovam, noslēgts pirkuma līgums par sporta un izklaides kompleksa Arēna Rīga pārdošanu.

5.septembrī, noslēgtais līgums paredz, ka Glesum Investments kļūst par 100% Arēna Rīga kapitāldaļu īpašnieku, Db.lv infomēja Arēnas Rīga valdes loceklis Ģirts Krastiņš. Puses ir vienojušas neatklāt darījuma summu. Rietumu bankas meitas kompānija AR Entertainment no iepriekšējiem īpašniekiem Arēnu Rīga iegādājās 2009. gada nogalē.

Glesum Investments valdes priekšsēdētājs Juris Savickis norādīja, ka Rīgas Dinamo klubs beidzot ir ieguvis savu bāzi. «Arēnas Rīga attīstība būs liels stimuls Latvijas hokeja un sporta attīstībai kopumā. Vienlaikus tas ir biznesa projekts ar labu perspektīvu visos aspektos. Ir jānotiek sinerģijai. Te arī turpmāk būs vieta gan sporta, gan mūzikas, gan citiem kultūras un izklaides pasākumiem. Arēna Rīga tiks intensīvi attīstīta,» sola J.Savickis, kurš ir zināms arī kā gāzes piegādes kompānijas Itera Latvija prezidents. Glesum Investments ir reģistrēta Latvijas uzņēmumu reģistrā 2013 gadā.

SIA Arēna Rīga neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 2,71 miljonu latu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 148,55 tūkstošiem latu vairāk, liecina Lursoft dati.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 59,24%, sasniedzot 661,41 tūkstoti latu.

Izvērtējot pagājušā gada finanšu rādītājus, Arēna Rīga vadība norāda, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir vērtējams kā stabils un arī šo gadu paredzēts pabeigt ar peļņu.

Pozitīvās prognozes uzņēmums noteicis, saistot tās ar pasākumu kvalitātes un vidējā apmeklējuma pieaugumu.

Arēna Rīga paredz, ka 2013./2014. sezonā palielināsies basketbola mājas komandas (VEF Rīga) vidējais spēļu apmeklējums, kas daļēji varētu kompensēt hokeja komandas Dinamo Rīga vidējā spēļu apmeklējuma kritumu, kas bijis vērojams 2012/2013.gada sezonas otrajā pusē. Arēna Rīga vadība arī atzīmē, ka hokeja mājas komandas vidējā spēļu apmeklējuma kāpumu vai kritumu šogad ietekmēs komandas komplektācija un spēļu kvalitāte, kas ir būtisks priekšnosacījums apmeklētāju interesei un vēlmei apmeklēt spēles.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi SIA Arēna Rīga pieteikumu ar kuru tika lūgts atzīt sporta klubu Barons par maksātnespējīgu.

Tiesa tomēr atzinusi, ka pieteikums iesniegts pamatoti, taču kopš lietas ierosināšanas esot mainījušies kādu apstākļi un tāpēc sporta klubs ir atzīts par maksātspējīgu, Db uzzināja tiesā. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Db jau ziņoja, ka pagājušā gada 11.decembrī pēc Arēna Rīga pieteikuma tiesa ierosināja Barons maksātnespējas lietu.

Kā Db iepriekš stāstīja Barons kluba prezidents Ivo Zonne, klubam nav maksātnespējas pazīmes, jo tas nav parādā nevienam spēlētājam. I. Zonne skaidroja, ka laikā, kad Arēna Rīga kļuva par ASK Rīga sponsoru, Barons esot paziņojis Arēna Rīga, ka atsakās no viņu pakalpojumiem, jo negrasās maksāt pretinieku sponsoriem, bet savukārt Arēna Rīga neesot nesamazinājusi nomas maksu, ko I.Zonne arī esot apstiprinājis rakstiski. Kopumā viņš uzskata, ka šādā veidā Arēna Rīga grib graut viņu reputāciju, jo šis esot tomēr civiltiesisks strīds.

Konkurences padome (KP) ir izvērtējusi Glesum Investments un Arēna Rīga apvienošanās ziņojumu un pieņēmusi lēmumu atļaut Glesum Investments iegādāties 100% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu, liecina padomes mājaslapā publicētais lēmums.

KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence, kā arī neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis jebkurā konkrētajā tirgū.

Lēmumā arī norādīts Glesum vienam no dalībniekiem, kas, domājams, ir Juris Savickis, pieder 9,76% a/s Dinamo Rīga akcijas, kā arī viņš ir a/s Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs. Ņemot vērā, ka Arēna Rīga iznomā hokejam atbilstošas funkcionalitātes telpas un Dinamo Rīga veic hokeja kluba darbību, kam nepieciešamas attiecīgas telpas, to darbības veidi esot savstarpēji saistīti.

Izvērtējot iepriekšminētā ietekmi uz konkurenci KP secinājusi, ka nav pamata uzskatīt, ka apvienošanās būtiski ietekmēs pārējo pasākumu rīkotāju iespējas rīkot citus pasākumus.

Gadījumā, ja Rīgas Dinamo neizdosies atrisināt problēmas ar aizņemto Arēnu Rīga divu spēļu dienās, hokeja klubam var rasties zaudējumi līdz pat 400 tūkstošu latu apmērā negūto ienākumu veidā.

Patlaban Rīgas Dinamo problēmas rada fakts, ka divās no trim iespējamām nākamās kārtas spēlēm KHL izslēgšanās spēļu dienās būs, visticamāk, jāaizvada kādā citā hallē, jo Arēna Rīga 12. un 18. martā ir aizņemta, raksta BNN.LV.

12. martā tur notiks Krievijas populārā estrādes mākslinieka Valērija Meladzes koncerts, uz kuru ieeja ir jau no pulksten 17.30. Savukārt 18. martā Arēnā Rīga uzstāsies gregoriāņu mūku dziedājumu iedvesmotā vācu grupa Gregorian. 18. marta spēle būtu jāaizvada tikai gadījumā, ja kāda no komandām sēriju uz to brīdi jau nebūs uzvarējusi. Tādējādi šobrīd Arēnā Rīga Dinamo varētu aizvadīt tikai 14. martā paredzēto spēli.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pēc SIA Arēna Rīga pieteikuma ierosinājusi sporta kluba Barons maksātnespēju, liecina informācija maksātnespējas reģistra mājas lapā.

Kā Db pastāstīja Barons kluba prezidents Ivo Zonne, klubam nav maksātnespējas pazīmes, jo tas nav parādā nevienam spēlētājam. I. Zonne skaidro, ka laikā, kad Arēna Rīga kļuva par ASK Rīga sponsoru, Barons esot paziņojis Arēna Rīga, ka atsakās no viņu pakalpojumiem, jo negrasās maksāt pretinieku sponsoriem, bet savukārt Arēna Rīga neesot nesamazināja nomas maksu, ko Zonne arī esot apstiprinājis rakstiski. Kopumā viņš uzskata, ka šādā veidā Arēna Rīga grib graut viņu reputāciju, jo šis esot tomēr civiltiesisks strīds.

Kā liecina informācija portālā tiesas.lv, lieta tiesā saņemta 8.decembrī.

Savukārt Arēna Rīga direktors Edgars Buncis Db norādīja, ka viņi ir izšķīrušies par šādu soli, jo gada laikā Barons nav spējis nomaksāt īri par arēnas izmantošanu. Viņš arī skaidro, ka vienā vēstulē, kura nosūtīta Arēnai Rīga, Barons norādot, ka atzīst savu parādu, bet kad pienāk laiks maksāt neliekas ne zinis, šis arī bijis viens no iemesliem, kāpēc iesniegts maksātnespējas pieteikums, jo neredzēja citu variantu kā komunicēt ar parādnieku. Kopumā Barons esot palicis parādā aptuveni 40 tūkstošus latu. E. Buncis arī piebilda, ja izrādīsies, ka Barons ir maksātspējīgs, tad viss būšot kārtībā un klubam tikai atliks samaksāt savu parādu.

Par Arēnas Rīga īpašnieku kļuvusi Rietumu banka, pērn gada nogalē ar bankai piedrošā uzņēmuma AR Entertainment Limited starpniecību iegādājoties 100% daudzfunkcionālās halles īpašnieku - uzņēmuma Arēna Rīga - kapitāldaļu, vēsta Bizness&Baltija.

Pirms tam uzņēmums Arēna Rīga piederēja Genādijam Bondarikam (60%), viņa dzīvesbiedrenei Elēnai (10%) un Arena Invests (30%).

Sīkāka informācija par darījumu netiek atklāta.

Dienas bizness (Db) jau pērn gada sākumā vēstīja, ka Arēnai Rīga tiek meklēts pircējs. Db rīcībā esošā informācija toreiz liecināja, ka ar skandāliem apvīto daudzfunkcionālo halli Arēna Rīga un zem tās esošos 5.88 hektāru zemes mēģina pārdot par 27.3 milj. eiro (19.2 milj. Ls).

Pārdošanas faktu Db toreiz apliecināja objekta īpašnieka SIA Arēna Rīga valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, izvairoties minēt konkrēto summu, jo tas vēl esot sarunu jautājums.

Uz visiem pasākumiem multifunkcionālajā hallē Arēna Rīga turpmāk attieksies servisa maksa, DB apliecināja halles administrācijā. Piemēram, katrai biļetei uz Latvijas dzelzceļa kausu tiks piemērota 60 eiro centu Arēnas Rīga komisijas maksa. Savukārt, biļetei visām turnīra dienām maksa būs 2,40 eiro.

Lēmums par servisa maksas ieviešanu pieņemts, lai nodrošinātu halles Arēna Rīga infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Īpaši ņemot vērā dažādos drošības aspektus, ar kuriem ir jāsaskaras, nodrošinot dažādu starptautisku sacensību un koncertu norisi, kā arī izvērtējot līdzīgu praksi kaimiņvalstu un Eiropas arēnās un koncertzālēs, uz jautājumu, kāpēc pieņemts šāds lēmums, norāda halles administrācija.

Pagājušo gadu SIA Arēna Rīga, kas ir halles īpašnieks, noslēdza ar 4,42 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir mazāk nekā 2014. gadā, kad apgrozījums sasniedza 4,53 milj. eiro. Arī peļņa ir samazinājusies, proti, no 1,26 milj. eiro 2014. gadā līdz 996,8 tūkst. eiro pērn.

«Man galvenā doma bija tāda – un to parāda visa hokeja uz sporta dzīve -, ja komandai nav savas bāzes, tai nav arī stabilas nākotnes. Tamdēļ par savas bāzes iegādi vai uzcelšanu tika domāts jau pašā sākumā,» norāda jaunais Arēnas Rīga līdzīpašnieks, Glesum Investments valdes priekšsēdētājs Juris Savickis intervijā laikrakstam Diena, atbildot uz jautājumu, kādēļ tika lemts par labu Arēnas iegādei.

Db.lv jau rakstīja, ka starp Rietumu bankas grupas kompāniju AR Entertainment Limited un Glesum Investments, kas uz pusēm pieder Rīgas Dinamo šefam Jurim Savickim un Krievijas uzņēmējam Igoram Makarovam, noslēgts pirkuma līgums par sporta un izklaides kompleksa Arēna Rīga pārdošanu. 5. septembrī noslēgtais līgums paredz, ka Glesum Investments kļūst par 100% Arēna Rīga kapitāldaļu īpašnieku, Db.lv infomēja Arēnas Rīga valdes loceklis Ģirts Krastiņš. Puses ir vienojušas neatklāt darījuma summu.

«Jau no biznesa viedokļa ar vienu hokeju Arēna Rīga izdzīvot nevar. Tas nozīmē, ka mums būs lielā mērā jāpieturas pie tās pašas stratēģijas, kas līdz šim bija Arēnas Rīga vadībai. Strādāt vairākos virzienos – kā multihallei, kur notiek ne tikai hokejs, bet arī citi pasākumi. Kultūras pasākumi, mūzikas pasākumi un tā tālāk. Pie šīs stratēģijas arī pieturēsimies,» runājot par Arēnas nākotni, stāstīja A. Savickis. Viņš gan piebilda, ka fundamentāls Arēnas Rīga attīstības projekts vēl nav izstrādāts, bet tas «protams, būs».

Jaunas arēnas būvniecības plāns Rīgā varētu ciest fiasko, jo pat Arēnā Rīga tikai 1% no pasākumiem bijuši pilnībā izpārdoti.

Tā var secināt no intervijā DB Arēna Rīga direktora Edgara Bunča teiktā, kurš kopumā atklāja vairākus argumentus tam, ka ar Arēnu Rīga Rīgai pilnīgi pietiek un Dinamo plāni būvēt jaunu arēnu ir neizprotami.

Vaicāts, vai Rīgā un Latvijā ir vieta vēl vienai hallei, līdzīgai kā Arēna vai lielākai, Buncis atbild: «Neapšaubāmi - nav. Piemēri nav tālu jāmeklē. Pēc Amerikas, kur ir lielās līgas kā NBA, NHL, aprēķiniem Rīgai 10 tūkstoši vietu nozīmē, ka Rīgā dzīvo miljons iedzīvotāju. Ja ir viens miljons, tad halle ar 10 tūkstošiem strādā. Rīgā ir viena halle un diez vai pat ir miljons iedzīvotāju. Līdz ar to otrai hallei īsti nav vietas. Cits arguments, un nezinu, vai tā ir psiholoģiska problēma Latvijai, ka mēs esam mazi, ka mums bail paskatīties, kā tas notiek citur, un gribas pašiem uz grābekļa uzkāpt, lai saprastu, ka nestrādā. Londonā tādas halles kā šī, ir divas, bet uz 10 miljoniem. Berlīnē tāda ir viena halle uz 3 līdz 4 miljoniem, bet Hamburgā - viena arēna. Visu cieņu no tā viedokļa, ja jaunas arēnas būvei ir privāta nauda, un ir tikai loģiski, ka «es daru to, ko gribu, būvēju skaistu jauku, paliekošu pieminekli un tad to uzturu». Tomēr, ja tas tiek darīts par valsts vai pašvaldības naudu vai cerībā, ka 2017. gadā te būs čempionāts un ar šo aizsegu mēģināt savā ziņā izspiest no pašvaldības vai valsts sektora naudu, gan īsti korekti nav.»

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SAKRET OU vadītājs Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SAKRET OU ir sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotājs Igaunijā. Tas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas ietilpst būvniecības materiālu ražotāja AS SAKRET HOLDINGS grupā un ir viens no lielākajiem Latvijas kapitāla investoriem Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Latvijā daudz ir runāts par Latvijas Nokia, Skype vai citu super-produktu radīšanu, es uzskatu, ka mums tāds jau ir, un tas ir SAKRET. Mēs smiltis, kas nāk no Latvijas zemes dzīlēm, pārvēršam zeltā un eksportējam uz citām valstīm. Mums nav jāmeklē jauni super-produkti, mums tādi jau ir! Par to var pārliecināties ikviens, kurš kaut reizi ir apmeklējis kādu no SAKRET ražotnēm.

Rīgā bāzētais latviešu jaunuzņēmums «Gamechanger Audio» ražo unikālus, inovatīvus ģitāru pedāļus, ar kuriem divu gadu laikā aizsniedzies līdz klientiem, kuru vidū ir pasaulslaveni mūziķi ne tikai mūsu kontinenta pusē, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs un citviet.

Kā tik daudz izdevies panākt tik īsā laikā, uzņēmuma līdzdibinātājs Didzis Dubovskis stāsta pieticīgi: «Pasaule vēl nav iekarota – mēs esam pārdevuši ap 3000 pedāļu, bet pasaulē ir vairāk nekā 50 miljoni ģitāristu, kam kaut kas no mūsu produkcijas būtu interesants... Mēs tos piedāvājam internetā un dažos veikalos ASV un Eiropā, taču, ņemot vērā, cik tur ir daudz mūziķu, mūzikas veikalu un cik liela interese par šo visu, turklāt ģitāra ir ASV nacionālais instruments, mums vēl ir daudz, kur tiekties.»

«Pirms diviem gadiem bija noiets aptuveni astoņu mēnešu ilgs ceļa posms, kas faktiski bija darbs pa vakariem. Sākumā tas vairāk bija inženieriem, kuri ieguldīja savas zināšanas un laiku, izstrādājot prototipu, taču arī pārējiem tas bija otrs projekts paralēli pilna laika darbam,» turpina Didzis. «Vēl tikai pērn bijām komanda četru cilvēku sastāvā, ik pa brīdim izmantojot daudzu draugu palīdzību, kuri pieslēdzās mums uz konkrētu projektu laiku, savukārt šogad jau esam izauguši līdz 15 cilvēku kolektīvam. Pirmie darba augļi sāka nākt, kad katrs no mums projektā jau bija ieguldījis apmēram 1500 stundas. Manuprāt, agrākais, kad vari novērtēt savu ideju, ir tikai tad, kad esi tajā ieguldījis vismaz 500 stundas reāla darba. Varbūt pat nepieciešamas tai veltīt kā minimums 1000 stundu, pēc tam gan jāveic kopsavilkums, lai saprastu, kas tad rezultātā ir sanācis un kā virzīties tālāk. Kad pirmais produkts Plus Pedal bija tikai prototipa stadijā, mēs startējām grantu programmā Atspēriens. Jāatzīst, ka pirmajā reizē mūsu idejai nenoticēja un neizdevās piesaistīt finansējumu. Pēc tā nepadevāmies un piedalījāmies vēlreiz, otrajā reizē iegūstot 15 000 eiro lielu atbalstu. Tas bija nozīmīgs finansiālais atbalsts uzņēmuma attīstībai. Vēl mums ļoti daudz palīdzēja plašais kontaktu loks, sākot ar inženierijas draugiem, biznesa paziņām, tostarp resursiem Rīgā – kaut vai konsultāciju ziņā. No mentoriem sākumā mums lielu atbalstu sniedza mūziķis un uzņēmējs, veikala Nartiss.lv vadītājs Vairis Nartišs. Viņš mūs paņēma kā līdzdalībniekus savā stendā izstādē Winter NAMM 2017. Tāpat viņš palīdzēja arī ar savu ticību – gan mums, gan mūsu idejai.»

Cilvēki vēlas apmeklēt tādus sarīkojumus, kur vienuviet var iegūt lielāku pieredzi, piemēram, klausīties mūziku, apmeklēt lekcijas, izmēģināt jaunākās tehnoloģiju iespējas un nepieciešamības gadījumā satikties arī ar potenciālajiem darba devējiem, klāsta Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Ideju institūts valdes loceklis Guntis Ērglis-Lācis.

Turklāt cilvēki vēlas ne tikai pasīvi vērot notiekošo, bet arī tikt tajā iesaistīti, viņš piebilst.

Kāds šis gads solās būt nozarei? Vai nav gaidāms apgrozījuma kritums pēc valsts simtgades zīmē pavadītā gada?

Jāatzīst, ka 2018. gads nozarei bija ļoti blīvs, tāpēc bija pamatots uztraukums, kā būs šogad. Runājot ar tehniskajām kompānijām, nākas secināt, ka šogad nav gaidāms apgrozījuma kritums. Šī ir bijusi piesātināta, smaga un grūta vasara, kas nozīmē, ka bizness ir gājis labi, darba nav trūcis.

Pagājušais gads tika pavadīts, organizējot simtgades pasākumus un Dziesmu svētkus, bet šovasar bija dažādi lielkoncerti, piemēram, Eda Šīrana un grupas Rammstein uzstāšanās. Ir pieaudzis dažādu netradicionālo formu festivālu apmeklētāju skaits, piemēram, sarunu festivālam Lampa un pludmales festivālam Summer Sound. Vienīgais šāda tipa pasākums, kas šogad piedzīvoja apmeklētāju skaita samazināšanos, bija Positivus. Tāda drūmā bezcerība, kādu mēģināja prognozēt Twitter «eksperti», ka visi nozares uzņēmumi mirs badā, nav iestājusies. Šī nozare, tāpat kā visas citas, ļoti tieši korelē ar valsts ekonomikas izaugsmi. Ja cilvēkiem parādās vairāk naudas un ticības valstij, viņi ir gatavi vairāk tērēt to dažādiem pasākumiem. Pēc krīzes, kuru piedzīvojām 2009. gadā, bija vajadzīgi astoņi gadi, lai cilvēki psiholoģiski būtu gatavi maksāt par izklaidi. Šobrīd Maslova piramīdā kultūrai un izklaidei ir stabila vieta.