Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Citadeles pārdošana ir tikai sīkums, kas kalpotu finanšu plūsmas nodrošināšanai, ja tiktu organizēta Latvijas Gāzes akciju pārdošana ASV investoriem, kurus interesē Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Enerģētikas jomā ir izteiktas ģeopolitiskās spēles. Šobrīd ir mēģinājums Eiropu atdalīt no krievu gāzes, tāpēc ik pa laikam presē lasām rakstus, kuros ASV pauž gatavību piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijas valstīm. Turklāt ir būtiska secība, ka ASV ir interese piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijai – nevis otrādi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izskatās. Būtiska ir izmaksu sadaļa, lai beigās neizrādītos tā, ka slānekļa gāze no ASV izmaksā Latvijai daudz reižu vairāk nekā gāze no Krievijas. «Kādu ietekmi tas atstātu Latvijas tautsaimniecībai, vai kāds to ir rēķinājis,» DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Latvijas Gāzes (LG) akcionāres Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis cer, ka saistībā ar konfliktu Ukrainā pret Krieviju ieviestās sankcijas un atbildes pasākumi neskars enerģētiku.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma Savickis teica, ka viņš principā ir pret jebkādām ekonomiskajām sankcijām. Viņaprāt, lielās valstis no šādu soļu speršanas būtiski necietīs. Daudz vairāk cietīs mazās valstis, un viena no valstīm, kas cietīs visvairāk, ir Latvija.

Savickis uzsvēra, ka negrib dramatizēt situāciju, bet, ja tiks noteiktas sankcijas enerģētikas jomā, tas būs Aukstais karš.

Itera Latvija vadītājs uzskata, ka tas tomēr nenotiks un gāze nesadārdzināsies. Jau līdz šim ir bijuši dažādi sarežģījumi, kas veiksmīgi ir atrisināti. Latvijas pusei ir noslēgti gāzes piegādes kontrakti līdz 2030.gadam ar diviem piegādātājiem Itera un Gazprom. Esot jābūt nopietniem iemesliem, lai šos kontraktus pārskatītu. Savickis aicina saprast, ka arī Krievija grib dabasgāzi pārdot un tā dod nopietnu pienesumu Krievijas ekonomikai.

No Vācijas uzņēmuma EO.N Ruhrgas (EO.N) nopērkot Latvijas Gāzes (LG) akcijas, valsts naudu nezaudēs, uzskata dabasgāzes piegādātājas un LG akcionāres SIA Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma Savickis ceturtdienas rītā norādīja, ka cena, par kādu akcijas tiek pārdotas, ir ļoti laba, un nodokļu maksātāju nauda netiks zaudēta, bet ilgtermiņā valsts būs pat ieguvēja.

Viņaprāt, valstij jānopērk LG akcijas un tad jādomā, kā rīkoties tālāk. Valsts pēc tam varot atrast akcijām vislabāko pircēju, kas atbilstu tās interesēm.

Sākotnēji J. Savickis uzskatījis, ka valstij nebūtu lietderīgi pirkt akcijas, jo valsts nekad nav labākais akcionāts. Taču domas viņš mainījis, kad nesaistošos piedāvājumus par LG daļu pirkšanu no EO.N iesniegušas arī divas Lietuvas kompānijas.

Krievijas uzņēmējs, starptautiskās grupas Areti (iepriekš Itera) īpašnieks Igors Makarovs interesējas par SIA Itera Latvija piederošajām akcijām AS Latvijas gāze un AS Conexus Baltic Grid, apliecināja Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Viņš atzina, ka Makarovs ir viens no pretendentiem uz Itera Latvija piederošajām akcijām. Kurš kuru uzrunājis par iespējamu darījumu, Savickis neatklāja, atzīmējot, ka Makarovu pazīst jau aptuveni 20 gadus un pagaidām sarunas vēl ir sākuma līmenī.

Taujāts, vai atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām Makarovam būtu iespēja iegādāties akcijas gan Latvijas gāzē, gan Conexus Baltic Grid, Savickis atbildēja, ka patlaban tas tiek pētīts. Tāpat vēl nav skaidrības, vai iegādātas varētu tikt tikai pašas akcijas uzņēmumos vai arī visa Itera Latvija.

Savukārt iespējamo darījuma cenu Savikcis neatklāja, vien norādot, ka runa ir par summām aptuveni tādā līmenī, kāds iepriekš izskanējis publiskajā telpā. «Plus, mīnus 5%,» viņš piebilda.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo finansētāji būs gāzes biznesa pārstāvji, sarunā ar aģentūru LETA atklāja AS Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

«Būs izstrādāta īpaša shēma, kā tiksim pie finansējuma,» skaidroja Savickis, paužot, ka panākta oficiāla vienošanās ar pārstāvjiem no gāzes biznesa.

Joprojām nav pierādīta Krievijas saistība ar Malaizijas lidmašīnas katastrofu Ukrainā, tādēļ runāt par sankcijām pret Krieviju ir pāragri, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Ja pret Krieviju tiks vērstas sankcijas, tas notiks bez pierādījumiem. Un kas notiks, ja vēlāk atklāsies, ka Krievija ar šo katastrofu nav saistīta, retoriski vaicāja Savickis.

Viņš sankcijas vērtē negatīvi un ir pārliecināts, ka domstarpības jārisina politiskā un sarunu ceļā.

Viņaprāt, pirms apgalvot, kurš ir vainojams lidmašīnas katastrofā, vajagot padomāt, kam notikušais ir izdevīgs. Savickis uzskata, ka Krievijai nav izdevīgi, lai to atkal vainotu par visiem notikumiem.

Savickis ir pārliecināts, ka sankcijas un atbildes reakcija neskars gāzes piegādes. Viņaprāt Eiropa neatteiksies no Krievijas gāzes, kā arī Krievija ir ieinteresēta savu gāzi pārdot.

Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju vērtība varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Pagājuājā nedēļā valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar energokompānijas akcionāriem par akciju iegādi. Latvijas valsts plāno uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no "Gazprom", "Itera Latvija" un Vācijas "Uniper Ruhrgas". Vienlaikus, lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās publiski informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod "Gazprom", "Itera Latvija" un "Rurghas".

Pēc raidījuma vēstītā, kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neprecizēja.

Pēc Latvijas dabasgāzes apgādes kompānijas Latvijas Gāze (LG) sadalīšanas dabasgāzes tarifi celsies neizbēgami, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica LG padomes priekšsēdētāja vietnieks un 16% LG akciju īpašnieka Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Viņaprāt, patērētajiem LG sadalīšana nebūs labvēlīga. «Tarifi celsies neizbēgami, jo regulatoram tos nāksies paaugstināt,» sacīja Savickis, skaidrojot, ka LG sadalīšanā izveidojušajām kompānijām būs jāstrādā ar peļņu.

Savickis arī pauda, ka valstij būtu jāiegādājas no LG nodalītā jaunā kompānija, kurai tiks nodoti pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvi. Pēc viņa teiktā, maģistrālie gāzes vadi un Inčukalns ir stratēģiski svarīgi objekti, kuriem jābūt valsts īpašumā. Tajā pašā laikā, Savickis vērsa uzmanību uz to, ka valsts ne vienmēr ir labākais uzņēmumu apsaimniekotājs.

Viņš arī pieļāva, ka Gazprom un Itera Latvija nepārdos LG akcijas un turpinās būt kā finanšu investors.

Pagājušajā nedēļā uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā reģistrēts 199 jauns subjekts, kas ir par 28 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 16 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 177 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 15 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 385 subjekti, kas ir par 54 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums pagājušajā nedēļā bija AS SVC Group ar 100 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Skanstes iela 50. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lauga, bet valdes locekļi – Juris Savickis un Anatolijs Demidovs. Savukārt uzņēmuma padomes priekssēdētājs ir Juris Savickis, padomes priekšsēdētāja vietnieks – Guntis Belēvičs, bet padomes locekle – Aija Rumba.

Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā paaugstinās gāzes cenas patērētājiem par 20-30%, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja uzņēmuma Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs, Latvijas Gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā sacīja Savickis, to, ka tirgus liberalizācija palielina cenas, apliecinājis Latvenergo gadījums, atverot elektroenerģijas tirgu.

Pēc uzņēmēja teiktā, gāzes tirgus liberalizācijas aizstāvji gribot panākt, lai gāze patērētājiem maksā vairāk. «Tā nav gudra doma,» sacīja Savickis, piebilstot, ka «šaujam paši sev kājā». Patlaban patērētajiem gan esot paveicies, jo resursu cenas pasaules tirgos ir zemas, līdz ar to tirgus liberalizēšanas ietekme varbūt nebūs tik skarba.

Savickis skaidroja, ka atverot tirgu, gāze tāpat tiks piegādāta no Krievijas, tikai parādīsies dažādi starpnieki, un līdz ar to sadārdzinot gāzes cenu.

Ar Enerģētikas likuma grozījumiem pārkāpts AS Latvijas Gāze (LG) akcionāru līgums, šodienas sēdē secinājusi LG padome, kas šodien gan vēl neizšķīrās par vēršanos tiesā, lēmuma pieņemšanu atliekot uz martu, aģentūrai LETA teica LG padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā norādīja Savickis, lai varētu pieņemt lēmumu par vēršanos tiesā, uzņēmuma eksperti un juristi turpinās veikt padziļinātu juridisko analīzi. Taču patlaban jau ir konstatēts, ka nesen izsludinātie Enerģētikas likuma grozījumi pārkāpj LG akcionāru līgumu vismaz trīs punktos, pārkāpjot LG intereses, steidzinot LG sadalīšanu un izdarot «politisku spiedienu».

«Akcionāru līgums paredz, ka nekādi politiski lēmumi nedrīkst iespaidot LG, taču pēdējā laika notikumi ir piemērs, ka uzņēmumu ietekmē «politisks spiediens»,» skaidroja Savickis.

Par tālāko rīcību LG padome lems nākamajā sēdē, kas varētu notikt marta otrajā pusē. Savickis atklāja, ka sēde varētu notikt 22.martā. Līdz tam darbu turpinās LG juristi.

Lielākā daļa auto īpašnieku (88%) uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja.

Vienlaikus Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

No visiem aptaujas dalībniekiem, kuri pieļauj auto zādzību un dzīvo Pierīgā, 16% atbildējuši, ka saskata lielu tās iespējamību, nedaudz mazāk satraukušies ir kurzemnieki (13%), līdzīgi domā Vidzemē (11%), Zemgalē (11%) un Rīgā (10%), savukārt vien 3% Latgales iedzīvotāju uzskata šādu faktu par reālu. No visiem auto īpašniekiem 91% sieviešu uzskata, ka auto zādzības iespējamība nav vispār vai ir neliela, kungi ir piesardzīgāki un 87% aptaujāto nejūtas apdraudēti.

Vienlaikus vairāk nekā puse (52%) respondentu norāda, ka viņu auto nav aprīkots ar papildu drošības aprīkojumu. Visbiežāk kā iemesls tam tiek norādīta pārliecība, ka viņiem piederošā zīmola, modeļa un izlaiduma gada automašīnas zagļus neinteresē (77%). Tāpat tiek minēts, ka auto jau ir aprīkots ar rūpnīcā uzstādīto drošības sistēmu vai auto signalizāciju (78%). Vien 12% atbilžu kā iemesls minēts spēkrata novietošana garāžā, savukārt 18% atbildējuši, ka jūtas neapdraudēti iegādātās KASKO apdrošināšanas polises dēļ.

Hokeja kluba īpašnieka AS Dinamo Rīga zaudējumi pērn bija 712 912 eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Tikmēr 2012.gadā uzņēmums strādāja ar peļņu 48 208 eiro apmērā.

Par 18% pērn sarucis Dinamo Rīga apgrozījums - no 13,31 miljona eiro 2012.gadā līdz 10,9 miljoniem eiro 2013.gadā.

Zaudējumi radušies, jo pērn samazinājies sniegtās reklāmas apjoms, teikts vadības ziņojumā.

AS Dinamo Rīga pamatdarbība ir saistīta ar profesionālas hokeja komandas uzturēšanu. Pārskata gada laikā turpināta hokeja komandas Dinamo Rīga dalība Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionāta 2012./2013.gada sezonā.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpinātas aktivitātes reklāmas jomā sadarbībā ar Dinamo Rīga zīmola pārtikas un rūpniecības preču un produktu ražotājiem. Galvenos saimnieciskos ieņēmumus veido reklāmas pakalpojumu sniegšana, abonementu un biļešu tirdzniecība.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Saliena plāno jau šogad pabeigt golfa apartamentu Saliena Golf Estate celtniecību, sacīja Saliena valdes priekšsēdētājs Maikls Makarovs.

Saliena, turpinot attīstību, izveidojis un sācis Baltijā pirmā Golf Estate koncepta realizāciju. Pasaulē nekustamo īpašumu tirgū golfa komplekss un tam blakus dzīvojamais rajons tiek apzīmēts ar terminu Golf Estate, kas tiek atzīts par prestižu un pieprasītu dzīves vietu.

Šodien tika prezentēta Saliena Golf Estate koncepta pirmā kārta. Ir uzbūvētas pirmās divas mājas ar 25 dzīvokļiem, viena no tām nodota ekspluatācijā februārī, bet otra - aprīlī. Atlikušās projekta mājas paredzēts uzbūvēt līdz šī gada beigām, sacīja Makarovs.

Pagājušā gada jūlijā Saliena paziņoja par plāniem Salienas golfa kompleksa tuvumā uzbūvēt piecas mazstāvu dzīvokļu mājas un astoņas rindu mājas. Projektā plānots ieguldīt piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu). Dzīvokļu platība būs no 45 līdz 128 kvadrātmetriem, tajos būs divas līdz četras istabas, un katrā mājā būs tikai no 12 līdz 20 dzīvokļiem. Dzīvokļu pārdošanas vidējā cena ir, sākot no 1400 eiro (980 lati) par kvadrātmetru.

Skanstē esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” saņēmis “BREEAM Outstanding” novērtējumu, kas ir pats augstākais līmenis “BREEAM” vērtējumu skalā.

“Elemental Business Centre” šobrīd ir vienīgais projekts Latvijā ar tik augstu vērtējumu.

"Elemental Business Centre" līdz šim ēku novērtēšanas sistēmā BREEAM bija ieguvis "Excellent" līmeņa pagaidu sertifikātu, ar kuru Latvijā var lepoties vien daži jaunie projekti. Taču, kā norāda “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš, jau no projekta pirmsākumiem tika mērķtiecīgi īstenoti visi iespējamie pasākumi, kas ļautu iegūt augstāko “Outstanding” līmeni.

“Jau projekta īstenošanas sākumposmā neslēpām, ka vēlamies būt pirmie Latvijā, kas ieguvuši “BREEAM Outstanding”. Uz šo mērķi arī intensīvi gājām, ieviešot energoefektīvus un ilgtspējīgus risinājumus ikkatrā projekta īstenošanas posmā – sākot no atkritumu šķirošanas līdz pat inovatīviem risinājumiem apkurei un siltumenerģijas ieguvei. Piemēram, “Elemental Green” un “Elemental Blue” ir pirmās biroju ēkas Latvijā, kuras apkurei un dzesēšanai izmanto energopāļus, tādējādi būtiski samazinot apkures izmaksas. Mūsdienās nu jau katram jaunajam projektam “BREEAM” ir standarts, taču līdz šim neviens nebija ieguvis augstāko iespējamo novērtējumu, kas nebūt nav viegli. Tāpēc esam gandarīti būt pirmie, kas šo novērtējumu Latvijā ir ieguvuši, jo tā arī ceļam latiņu nozarē,” stāsta I. Krēsliņš.

Ja hokejistiem maksātu tādas algas, kā, piemēram, skolotājiem vai policistiem, par samaksas aizkavēšanu viņi jau sen sūdzētos Valsts darba inspekcijai, arodorganizācijām, medijiem, viņi pieteiktos Nodarbinātības valsts aģentūrā uz kādiem metinātāju bezmaksas kursiem un daļa arī noteikti pamestu Rīgas Dinamo.

Taču hokejistiem vismaz uz papīra maksā daudz vairāk, tāpēc viņi klusē un pacietīgi strādā bez maksas, cerot, ka kluba vadībai tomēr izdosies atrast sponsoru, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Sponsoram jābūt patiesi lielam un dāsnam, jo kluba darbības nodrošināšanai sezonā nepieciešami 12 miljoni eiro, uzsver medijs. Pagaidām gan nekas nav mainījies – vadība turpina solīt algas «kuru katru dienu», taču šī diena kā nepienāk tā nepienāk. Vakar, uzsākot mājas spēļu sēriju, hokejisti turpināja strādāt avansā. Iespējams, raizes par ienākumiem ietekmē arī komandas sniegumu, kas ir vājāks par ierasti viduvējo.

Ilggadējais AS Latvijas Gāze vadītājs Adrians Dāvis šovasar pametīs uzņēmumu, apstiprināja Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Par savu lēmumu Dāvis paziņojis šodien notikušajās Latvijas Gāze padomes sēdē. Uzņēmuma padomei nav zināmi Dāvja lēmuma iemesli, taču Latvijas Gāzes padome, pēc Savicka teiktā, esot izteikusi nožēlu par Dāvja lēmumu.

«Dāvis gāzes jomā ir nostrādājis 50 gadus, bet kā Latvijas Gāzes vadītājs - 27 gadus. Līdz ar to tāda līmeņa vadītāju Latvijā un ārpus Latvijas būs grūti atrast. Viņa aizstājējs tiks meklēts starptautiski, bet Latvijas ekspertam tiks dota priekšroka,» teica Savickis.

Latvijas Gāzes preses sekretārs Vinsents Makaris informē, ka padomes sēdē tika skatīts jautājums par valdes izmaiņām, jo četriem valdes locekļiem, ieskaitot valdes priekšsēdētāju, beidzas pilnvaru termiņš 2015. gada 16. augustā.

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Kādā prezentācijā rādīts projekts Dzintaru prospektā, kur divistabu dzīvoklis pirmajā stāvā ar terasi faktiski ielas pusē piedāvāts par 500 tūkst. eiro ar t.s. balto apdari. Tas vēl nebūtu nekas – mājas apkalpošana izmaksāšot 3 eiro/m2. Tas nozīmē, ka kopā ar apdares pabeigšanu dzīvoklis izmaksās ap 600 tūkst. eiro un ik mēnesi būs jāšķiras no aptuveni 600 eiro par apkalpošanu, šodien rakstā par īpašumiem Jūrmalā vēsta Dienas Bizness.

Uzņēmumiem Tallink lēmums mainīt prāmju satiksmi radījis problēmas. Tiek pausts sašutums par nerēķināšanos ar klientiem.

SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis nācis klajā ar paziņojumu, ka neesot pierādīta Krievijas saistība ar Malaizijas lidmašīnas katastrofu Ukrainā. Ja pret Krieviju tiks vērstas sankcijas, tas notiks bez pierādījumiem. Un kas notiks, ja vēlāk atklāsies, ka Krievija ar šo katastrofu nav saistīta, retoriski vaicāja Savickis.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi Jura Savicka, AS Nordeka akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja, iesniegumu atļaujas saņemšanai obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma, informē FKTK.

Juris Savickis ir akciju sabiedrības Nordeka akcionārs, kuram tiešā un netiešā veidā pieder 1,813 miljoni jeb 95,1% balsstiesīgo akciju minētajā sabiedrībā.

Akciju atpirkšanas piedāvājuma veids ir galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas sevī ietver arī obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas ir 1,181 eiro.

Akciju atpirkšanas piedāvājumu akciju sabiedrības Nordeka akcionāri var pieņemt 30 kalendāro dienu laikā, skaitot no nākamās dienas, kad Juris Savickis saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu ir publicējis oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Uzņēmējiem labāk jau laikus padomāt par finanšu paredzamību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu tirgos cenas pēc savas būtības mēdz svārstīties visai strauji. Tomēr, ja runā par situāciju izejvielu tirgū, tad tie pat uz pārējo fona izceļas ar pastiprinātām cenu izmaiņām – vienas dienas ietvaros strauji preču biržā var nosvārstīties, piemēram, gan kviešu, gan naftas piegāžu kontraktu cenas. Arī tālākas nākotnes cenu ziņā šie tirgi ir visai neparedzami – diez vai vēl pirms gada daudzi paredzēja, ka naftas cena šobrīd atradīsies zem 50 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Ņemot vērā izejvielu cenu straujās izmaiņas (abos virzienos) un šī tirgus visai lielo neparedzamību, šādos apstākļos, domājams, pagrūti darboties biznesam, kas šīs izejvielas pārdod, vai kuram izejvielas ir nepieciešamas. Tiesa gan, mūsdienās jau kādu laiku ir izdomāti risinājumi, kas biznesu pasargā no šādām svārstībām. Šos risinājums izmanto faktiski visas lielās pasaules kompānijas un to popularitāte aug arī Latvijā.

Šā gada pirmajā ceturksnī par 40% palielinājies pieteikto apdrošināšanas gadījumu skaits par ugunsgrēkiem privātīpašumos, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) aktuālie dati.

Savukārt vidējā atlīdzība par ugunsgrēkā nodarītajiem zaudējumiem pieaugusi par 60%, sasniedzot 16 tūkstošu eiro atzīmi. Lai gan ugunsgrēki nekustamajos īpašumos notiek daudz retāk nekā, piemēram, šķidruma vai tvaika noplūde, to radītie zaudējumi ir aptuveni desmit reizes lielāki. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada pirmajos trīs mēnešos saņēmusi par 40% vairāk atlīdzību pieteikumu par ugunsgrēkiem privātīpašumos, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Būtiski palielinājies arī vidējo zaudējumu apmērs – no 10 līdz 16 tūkstošiem eiro.

Šī brīža atlīdzību statistika liecina, ka šogad ir dedzis vairāk un pamatīgāk, vairākos gadījumos iznīcinot īpašumu pilnībā, norāda Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.

Ja bāru darbības laiks tiktu samazināts par divām stundām, noziedzības līmenis Tallinas vecpilsētā saruktu vismaz par trešdaļu, citējot kāda policista veiktā pētījuma rezultātus, vēsta Eesti Paevaleht.

Pētījumu veica policists Rando Savickis (Rando Savitski), kas nesen studiju procesa ietvaros izstrādāja pētniecisku darbu, kurā aplūkotas iespējas, kā mazināt noziedzību Tallinas vecpilsētā.

Viņš nosauca trīs rajonus vecpilsētā, kur īpaši būtu nepieciešams samazināt bāru darba laiku. Kā veiksmīgu šādas prakses piemēru, R. Savickis min Austrālijas reģionu Jauno Dienvidvelsu, kurā noziedzības līmenis pēc bāru darba laika samazināšanas par 1,5 – 2 stundām saruka par 37%. Līdzīga situācija vērojama arī Norvēģijā, kur eksperimenta ietvaros izklaides iestāžu darba laiki tika samazināti desmit pilsētās, trijās – bāru darba laiks tika palielināts, bet piecās – vispirms darba laiks tika palielināts un pēc tam – samazināts. Eksperimenta rezultāti liecināja, ka pirmajās desmit pilsētās noziedzības līmenis auga par 16%, bet pilsētās, kur bāru darba laiks tika samazināts, noziedzība samazinājās par 20%.

Starppilsētu pasažieru pārvadājumu uzņēmuma Nordeka autobusu vadītāju protestā pret zemajām algām pieteikušies vairāk nekā 20 šoferu, interese turpina augt. Streiks plānots sestdien pulksten vienos naktī. Arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis Dienai norāda, ka šī nakts stunda streikam ir piemērotākā, jo daudziem šoferiem tas ir darbadienas sākums. «Mēs to ieplānojām naktī, lai tie, kam ir agrās darba maiņas, varētu piedalīties. Ja organizētu, piemēram, astoņos no rīta, šoferiem streiks būtu jāsāk brauciena vidū,» skaidro R. Gailis.

Streiks notiks arodbiedrības birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā. Šoferi atradīsies biroja telpās un gaidīs streika komiteju, kas pilda starpnieka lomu sarunās ar darba devēju. R. Gailis skaidro, ka Nordekai ir vēl viena arodbiedrība, ar kuru kopā LABA strādājot jau vismaz piecus gadus, tomēr pie vienota viedokļa par algu paaugstināšanu tām ir grūti nonākt.

Nordekas līdzīpašnieks Juris Savickis aģentūrai LETA norādīja, ka šoferu protests ir nevis pret uzņēmuma administrāciju, bet gan pret valsts politiku autopārvadājumu nozarē, kura ir no budžeta dotējama nozare. Viņš neslēpa pārsteigumu, ka tieši Nordekas šoferi ir pirmie, kas streiko, jo šī uzņēmuma darbiniekiem ir vislielākās algas. J. Savickis vaino valdību, norādot, ka tā nepilda savas saistības, jo dotācijas netiek maksātas nepieciešamajā apjomā.