Laikraksts Dienas Bizness vienmēr ir iestājies par godīgu uzņēmējdarbību un aizstāvējis uzņēmēju intereses. Taču, ja uzņēmums spēj riskēt ar 11 tūkstošu cilvēku dzīvību, tad jautājums ir par to, cik šāds bizness ir saprātīgs.
Runa ir par lēmumu pieļaut pasaulslavenās vācu grupas Rammstein koncerta norisi ar visiem uguns specefektiem, neraugoties uz faktu, ka pusē Rīgas, tajā skaitā koncerta norises vietā Arēnā Rīga, nebija nodrošināta ūdens padeve un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bija devis mutisku rīkojumu to nedarīt, jo ūdens spiediena pazemināšanās dēļ ēkā nedarbojās automātiskā ugunsdzēsības sistēma un sprinkleri. Interesanti, ka Arēnas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš pieņēma gala lēmumu, pārkāpumu atzīst, taču uzsver, ka tas bijis «mazākais no diviem ļaunumiem».
Ieskatam tiem, kas nav Rammstein priekšnesumu pārzinātāji: «izmantojot aptuveni 2 000 litru dīzeļdegvielas», grupa «priecēja koncerta apmeklētājus katrā dziesmā, jo sprāga pirotehnika, šāvās uguns un dūmu mēles, kā arī eksplodēja dekorācijas». Tāpat šova laikā tika kaisīti «ugunīgi pelni», «pret skatītājiem pavērsa uguns liesmas» un «solists parādījās kā eņģelis ar milzīgiem degošiem spārniem». Šādi koncerta norisi aprakstījuši paši tā organizētāji, un pēc tik spilgta apraksta, šķiet, visiem vajadzētu būt skaidram, ka tas vis nav akadēmiskā kora Dzērvenīte Ziemassvētku atceres pasākums ar brīnumsvecītēm rokās. To apzinājās arī VUGD, norādot, ka «nebūtu iebilduši, ja mākslinieki vienkārši izietu uz skatuves un padziedātu».
Tomēr koncerta rīkotāji, turklāt, pēc pašu teiktā, saskaroties ar mākslinieku iebildumiem pret izrādes «apcirpšanu», lēma citādi. Var jau saprast: nekārtības un zaudējumi, ko nāktos ciest koncerta atcelšanas — un droši vien arī atlikšanas — gadījumā, būtu mērāmi simtos tūkstošu, kamēr lielākais sods, ko iespējams piemērot par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu, ir nieka 1000 Ls. Tomēr, apzinoties, ka uz spēles ir likti vismaz 11 000 cilvēku dzīvību… Arguments, ka Rammstein pirotehnika ir augstākās klases un augstākās drošības, neiztur kritiku, jo tieši ar «augstākās drošības» izkārtni savulaik ir nosvilis ne viens vien iestādījums.
Kā vienu no nesenākiem var minēt Krievijas klubu Klibais zirgs, kur bija nolemts demonstrēt «auksto uguņošanu», kas tiek uzskatīta par vienu no drošākajiem uguņošanas veidiem. Bojā gāja vismaz 150 cilvēku. Kā redzams, daudziem gribētos sevi uzskatīt par spēcīgākiem un zinošākiem, nekā ir dažādu atbildīgo dienestu profesionāļi, taču tā nebūt nav.
Protams, notikušā kontekstā jāatceras arī šīs epopejas sākotnējais iemesls, kas arī rada jautājumus par drošību… Plīsis bija maģistrālais ūdensvads, kura diametrs ir 80 centimetri. Lūk, te runa ir par to, kādā tehniskajā stāvoklī Rīgā ir ūdenssaimniecība, ņemot vērā, ka šis bija ievērības cinīgākais, taču nebūt ne pirmais gadījums, kad pilsētas centrā būtiskas problēmas rada tieši šāda veida avārijas.
