Jaunākais izdevums

Dreiliņos, tirdzniecības centrā Sāga atklāts MyFitness sporta klubs, kas ir kopumā jau 13. šī zīmola sporta klubs Latvijā, informē uzņēmumā.

Investīcijas jaunā sporta kluba izveidē uzņēmums neatklāj.

“Strādājot fitnesa jomā, mēs esam skaidri pārliecinājušies, ka fiziskās aktivitātes ir pilnvērtīgas un kvalitatīvas ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Tagad, kad veselības jautājums sabiedrībā ir kļuvis īpaši aktuāls, fizisko aktivitāšu nozīmi uzsver arī medicīnas jomas speciālisti, kā arī ir veikti daudzi pētījumi, lai pamatotu fizisko aktivitāšu pozitīvo ietekmi uz garīgo un fizisko veselību. Mēs priecājamies, ka aizvien vairāk cilvēku sāk profilaktiski rūpēties par savu veselību un regulāri treniņi ir pašsaprotama ikdienas rutīna,” komentē MyFitness Latvija vadītāja Inna Alne.

Sporta klubā iekārtota trenažieru zāle, tiek piedāvātas grupu nodarbības, u.c. Augot pieprasījumam pēc privāto treneru pakalpojuma, klubā iekārtots ērts treneru kabinets, kurā ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību tiek veiktas ķermeņa pārbaudes. Klubā pieejama arī CrossTraining un funkcionālā zona, kas aprīkota ar daudzveidīgu inventāru.

Uzņēmums MyFitness dibināts 2008. gadā Igaunijā, kad tika atvērts pirmais sporta klubs Tallinā. 2014. gadā MyFitness ienāca arī Latvijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes un izklaides centrā “Rīga Plaza” 2021. gada nogalē tiks atklāts “MyFitness” sporta klubs.

“Mūsu tirdzniecības centram šis ir izteikts attīstības gads – turpinām papildināt jau esošo piedāvājumu ar dažādiem preču un pakalpojumu segmentiem un esam gandarīti uzsākt vairākas spēcīgas sadarbības. Vēlamies apmeklētājiem sniegt arvien plašāku un daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu vienuviet,” stāsta Hanness Pīls (Hannes Pihl), “Summus Capital” valdes loceklis.

“MyFitness Rīga Plaza” sporta kluba kopējā platība būs 1502 m2. Tas atradīsies tirdzniecības centra otrajā stāvā, netālu no ēdināšanas zonas.

Diennakts sporta klubu tīkls Gym! atklāj otru klubu Rīgā 

"MyFitness" grupas meitas uzņēmums – pašapkalpošanās sporta klubu tīkls "Gym!", kas pērn...

“Ar katra jauna kluba atklāšanu “MyFitness” ievieš kādas jaunas vēsmas fitnesa nozarē Latvijā. Arī “MyFitness Rīga Plaza” nebūs izņēmums,” teic Erki Torns (Erkki Torn), “MyFitness” valdes loceklis.

“MyFitness” uzņēmums dibināts 2008. gadā Igaunijā, kad tika atvērts pirmais sporta klubs Tallinā. Šobrīd tā paspārnē Baltijā jau ir 54 sporta klubi, 100 000 biedri un 900 darbinieki.

Par “Rīga Plaza” īpašniekiem 2020. gadā kļuva nekustamā īpašuma investīciju kompānija “Summus Capital”. Tirdzniecības centra “Rīga Plaza” apsaimniekošanu veic starptautiskā nekustamo īpašumu pakalpojumu kompānija “Colliers”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, paplašināts sporta klubs "MyFitness" tirdzniecības centrā "Galleria Riga", informē "Galleria Riga" pārstāvji.

Tirdzniecības centrā esošais sporta klubs paplašināts jau otro reizi. Pirmo reizi 2017.gadā atvērtā 1430 kvadrātmetrus lielā "MyFitness" paplašināšana notika 2019.gadā, kopējo sporta kluba platību palielinot līdz 1800 kvadrātmetriem. Līdz ar otro paplašināšanos pašlaik sporta kluba kopējā platība ir 2280 kvadrātmetri.

Pušu kopējie ieguldījumi sporta kluba paplašināšanā sasniedz vairāk nekā pusmiljonu eiro.

""Galleria Riga" esošajā "MyFitness" esam atklājuši Latvijā pirmo koncepta boksa studiju "BoxBox", kā arī "Relaxone", kas ir īpaša zona relaksācijai pirms vai pēc treniņiem, kurā pieejama hidromasāža un ruļļu masāža. Turpinām sekot līdzi tendencēm fitnesa nozarē un saskatām potenciālu tālākai attīstībai, proti, arī trešajai "Galleria Riga" "MyFitness" sporta kluba paplašināšanai," teic "MyFitness" valdes loceklis Erki Torns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma fonds “Baltic Horizon Fund” (BHF) ir parakstījis līgumu ar sporta klubu “MyFitness” par divus tūkstošus kvadrātmetru lielu telpu nomu “Galerija Centrs” Rīgā.

Šis ir jau trešais pēdējā laikā noslēgtais ilgtermiņa partnerības līgums par tik plašu telpu nomu, – nesen fonds parakstīja tikpat nozīmīgus līgumus tam piederošajos īpašumos Tallinā un Viļņā.

Jaunais “MyFitness” sporta klubs “Galerija Centrs” tiks atklāts šī gada beigās. Tas būs aprīkots ar “Technogym” trenažieriem un piedāvās dažādas grupu nodarbības, tostarp studiju ar “Pilates Reformer” aprīkojumu.

“Esam gandarīti, ka mūsu panākumu stāsts, kura pamatā ir mūsu jaunā stratēģija un ieguldītais darbs, turpinās. Noslēgtais līgums ar “MyFitness” ir lielākais kopš 2019. gada, kad “Baltic Horizon Fund” iegādājās “Galerija Centrs”. “MyFitness” darbojas arī divos citos BHF piederošajos īpašumos Tallinā – tirdzniecības centrā “Pirita” un tirdzniecības centrā “Postimaja”, tāpēc mēs augstu vērtējam mūsu partnera izrādīto uzticību, paplašinot sadarbības apjomu un ģeogrāfiju. Sadarbības līgums ar “MyFitness” “Galerija Centrs” telpās šobrīd noslēgts uz 14 gadiem un iezīmē šī tirdzniecības centra pārveides sākumu, kur atradīsies sporta klubs,” stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta klubu "MyFitness" tīkls paplašinās - 2025. gadā plānots atvērt divus jaunus lielizmēra sporta klubus Rīgā, kas atradīsies Pļavniekos centrā “Marss” un tirdzniecības centrā "Teika Plaza".

Jauno sporta klubu platība sasniegs 2500m2.

Klubos tiks realizēts "MyFitness" koncepts - mūsdienīga trenažieru zāle ar pasaules līmeņa trenažieriem, tiks piedāvāts grupu nodarbību klāsts, kas tiks aizvadītas vairākās nodarbību zālēs paralēli. Tāpat abos sporta klubos tiek plānots iekārtot "Fusion Pilates" koncepta studijas ar reformer trenažieriem.

“MyFitness” uzņēmums dibināts 2008. gadā Igaunijā, kad tika atvērts pirmais sporta klubs Tallinā. Šobrīd “MyFitness” paspārnē Baltijā jau ir 67 sporta klubi ar trīs dažādiem zīmoliem: MyFitness, Gym! un Gym+.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Diennakts sporta klubu tīkls Gym! atklāj otru klubu Rīgā

Zane Atlāce-Bistere,22.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"MyFitness" grupas meitas uzņēmums – pašapkalpošanās sporta klubu tīkls "Gym!", kas pērn rudenī tirdzniecības centrā "Origo" atklāja pirmo sporta klubu "Gym!" ārpus Igaunijas, nule kā atvēris otro sporta klubu Rīgā, Imantā.

Sporta klubs atrodas tirdzniecības centra K3 Mall of Imanta ēkā, vietā, kur iepriekš atradās sporta klubs People fitness.

Informācija kluba mājaslapā liecina, ka pieeja sporta klubiem ir iespējama tikai ar derīgu Covid-19 sertifikātu vakcinētiem vai pārslimojušiem apmeklētājiem.

Gym! ir AS MyFitness meitas uzņēmuma zīmols, kas tika izveidots 2017. gadā. Pirmais Gym! klubs tika atvērts 2018. gadā. No citiem sporta klubiem to atšķir zemu cenu politika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Burzmā atvērts vjetnamiešu restorāns

Db.lv,24.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Galerija Centrs” esošajā garšu un notikumu telpā Burzma atvērts jauns restorāns Bo, kas piedāvā autentiskas vjetnamiešu virtuves garšas un Āzijas kulināro tradīciju iedvesmotus ēdienus.

Šis ir jau devītais restorāns līdzās diviem bāriem, kas Burzmā. “Garšu un notikumu telpa Burzma, kas piedāvā dažādas virtuves zem viena jumta ar Rīgas panorāmas skatu, ir viens no mūsu veiksmīgākajiem konceptiem “Galerija Centrs”. Ar BO pievienošanos mēs speram vēl soli tālāk, pilnveidojot garšu izvēli - mēs zinām, ka mūsu klienti jau ir sajūsmā par šo unikālo vjetnamiešu restorānu,” tā tirdzniecības centra “Galerija Centrs” vadītāja Lāsma Vilande.

Vairāk nekā 1500 kvadrātmetros plašajās telpās, Burzma vienuviet pulcē 11 kafejnīcas, restorānus un bārus, piedāvājot malkas krāsnī ceptas picas, tradicionālas latviešu karbonādes, Meksikas, Gruzijas, Āzijas virtuves, suši un kokteiļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns tirdzniecības centrs “Teika Plaza” tiks atklāts 29. augustā Rīgā, Brīvības gatvē, kādreizējā lielveikala “Elkor Plaza” telpās.

Tirdzniecības centra “Teika Plaza” lielākie nomnieki būs veikalu tīkls “Rimi”, apģērbu un aksesuāru veikals “PODIUM” un sporta klubs “MyFitness”, ko papildinās daudzveidīgs veikalu un pakalpojumu klāsts.

Tirdzniecības centrā esošo veikalu paplašināšanos plānots pabeigt šī gada rudenī.

“Šobrīd tirgū ir vērojama tendence pārskatīt tirdzniecības vietu konceptus un veikt to transformāciju, pielāgojoties tirgus vajadzībām un patērētāju vēlmēm. Colliers Baltics komanda ir izstrādājusi jaunu konceptu vairākiem tirdzniecības centriem Latvijā un Baltijas reģionā, tai skaitā t/c “Teika Plaza”, kā arī piesaistījusi jaunus nomniekus tirdzniecības centram, balstoties uz izstrādāto vīziju un pozicionēšanu,” – stāsta Jevgēnija Kiseļova, “Colliers Baltics” Tirdzniecības platību aģentūras pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apbalvoti labākie jaunie pētnieki inovāciju konkursos Zināšanu agora un Ideju laboratorija

Db.lv,24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, iepretī tirdzniecības centriem IKEA un Sāga top jauns projekts 9 miljonu eiro vērtībā, kurā ietilps 4 dažādas ēkas - McDonald’s un KFC ātrās ēdināšanas restorāni, ProBro automazgātava un tirdzniecības centrs ar nomnieku SuperAlko, informē VPH Latvia projektu vadītājs Raivo Kalderauskis.

"Lai gan pasaulē un būvniecības industrijā pēdējā gada laikā ir daudz izaicinājumi, mēs vēlamies turpināt attīstīt jaunus projektus, kas rada jaunas darba vietas, jaunus pakalpojumus un palīdz Latvijas ekonomikai šajā sarežģītajā laikā. Mēs redzam, ka šis Rīgas reģions strauji attīstās un ir ar lielu potenciālu, ko novērtējuši arī Rimi, Lidl, Bonava un citi zināmu uzņēmumi, kas veic attīstību tieši šajā apkārtnē. Mēs kā VPH Latvia šeit esam attīstījuši TC Mežciems un TC Sāga un redzam nākotnes potenciālu šai apkaimei," komentē VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

Juglas ielā 95 būvniecības darbi sākās šī gada septembrī. Projekta vadībai un sadarbības partneru mērķis ir pabeigt būvniecību līdz nākamā gada pirmajai pusei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir izsniegusi 48 miljonu eiro aizdevumu tirdzniecības centra “Sāga” īpašniekam – SIA “Riga Retail Park”. Tas ir viens no lielākajiem šī gada banku sektora darījumiem Latvijā. Kredītlīdzekļi ir paredzēti saistību refinansēšanai.

“Mēs esam veiksmīgi īstenojuši savu sākotnējo vīziju, izveidojot lielu iepirkšanās un dzīvesveida centru vietā, kur satiekas vairāki pilsētas rajoni un galvenās satiksmes maģistrāles. Mēs apkalpojam lielu Berģu, Sunīsu, Dreiliņu, Ulbrokas, Pļavnieku un citu Rīgas rajonu iedzīvotāju skaitu. Daudzās no šīm kopienām ir attīstītas jaunas mājokļu ēkas, tajās ir jaunas ģimenes un rosīga sabiedriskā dzīve. Finansējums vēl vairāk paaugstinās mūsu uzņēmuma finansiālo efektivitāti,” norāda “Riga Retail Park” valdes loceklis Barijs Nabūrs (Barry Nabuurs).

Kā atzīmē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Šis darījums ir spilgts Latvijas biznesa atbalsta piemērs. Tirdzniecības centrs Sāga ir kļuvis par nozīmīgu daļu strauji augošajā Rīgas apkaimē un tuvējās apkārtnes iedzīvotāju ikdienā. Tā kvalitāte un pakalpojumu daudzveidība nodrošina stabilu perspektīvu izaugsmei, kas atspoguļos pakāpenisko dzīves līmeņa celšanos apkaimē, Rīgā un Latvijā kopumā. Mēs kā banka ar prieku finansējam šādus vērienīgus biznesa projektus ar labu menedžmentu un nākotnes potenciālu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pāršķirot jaunu lappusi tirdzniecības centru attīstībā

Jevgenija Kiseļova, Colliers Tirdzniecības platību aģentūras vadītāja,12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji mainās tirdzniecības objektu funkcijas, turklāt tā, kā to iepriekš bija grūti prognozēt. Ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem ir jādomā nestandarta veidā, meklējot risinājumus neaizpildītām platībām, neatmetot ar roku jau pie pirmās neveiksmes.

Pārmaiņas iezīmējās jau iepriekš, šķita loģiski, ka daļa no tirdzniecības centru (TC) telpām turpmāk kalpos citiem nolūkiem, ka tajos būs sporta, medicīnas centri, vairāk atpūtas un izklaides iespēju. Covid-19 pandēmijas rezultātā pakalpojumu klāsts vēl paplašinājās un dažādojās, piemēram, TC “Galleria Riga” tiek veidots kopstrādes birojs “Workland”, bet TC “Galerijā Centrs” šogad atklāta garšu un notikumu telpa “Burzma”.

Kad standarta risinājumi nedarbojas

Šādu funkciju maiņu varējām paredzēt. Taču biežāk nākas domāt ārpus rāmjiem, standarta pieeja, kā turpmāk, pēc Covid-19, varētu attīstīties iepirkšanās centri, vienā mirklī var sabrukt. Tā, piemēram, notika, kad TC “Sāga” nolēma pamest viens no lielajiem nomniekiem – dārza centrs “Hortes”. Tas aizņēma gandrīz 5000 kvadrātmetru lielas telpas, turklāt izmantoja ēku, kas būtībā bija liela siltumnīca. Sākumā līdz galam Colliers komanda nespēja noticēt šim “Hortes” lēmumam, pieļāvām, ka šāda paziņojuma mērķis, iespējams, ir iegūt labākus nosacījumus. Taču, saskaroties ar realitāti, ka uzņēmums patiešām pamet Latvijas tirgu, nācās strauji domāt jaunu risinājumu, stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētās kolektīvās finansēšanas platformas Crowdestor OU, kuras patiesā labuma guvējs Jānis Timma lielu daļu ar platformu saistītos uzņēmumus ir reģistrējis Latvijā, nav kļuvusi par Latvijā reģistrētu pūļa platformu, lai arī tas iespējams, bet tās galvenā kompānija SIA Crowdestor Investments uz 29. augustu Valsts ieņēmumu dienestam bija parādā 66 651 eiro.

Vēsturiskā sāga

Pūļa platformas Crowdestor sāga kļuva aktuāla pēc vairāku Igaunijā reģistrētu pūļa platformu defoltiem, kur vienā gadījumā bija saistība arī ar Latvijas pilsoņiem. Rakstu sēriju par pūļa finansējumu, kas tobrīd Latvijā nebija regulēts finanšu pakalpojums, Diena sāka 2021. gada 19. janvārī, norādot, ka Jāņa Timmas sazarotais pasākums piedāvā pārāk cerīgus procentus investoriem, kur daļai nav cerību izdzīvot, kā arī uz to, ka daļā gadījumā J. Timma izsludina aizņēmumus paša īpašumā esošiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Powerhause Sarkandaugava. Igaunijas juridiskās firmas Magnusson partneris Deniss Piskunovs bija tas kurš izmeklējot pūļa finansēšanas platformas Envestio krahu, atrada personāliju saikni ar Crowdestor un Dienai norādīja uz to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja un virzīja apstiprināšanai domes sēdē lokālplānojumu teritorijai Juglas ielā 95, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Teritorija 1,7 hektāru platībā atrodas Dreiliņu apkaimē, kvartālā starp Biķernieku ielu, Juglas ielu un Dreiliņupīti. Netālu no tās, Stopiņu novada pusē, atrodas tirdzniecības centri "IKEA" un "Sāga".

Lokālplāna risinājumu pamatā ir iecere izbūvēt tirdzniecības un pakalpojumu objektu, paredzot izvēles iespējas dažādu apbūves koncepciju īstenošanai, kas konkretizējami būvprojekta izstrādes gaitā.

Transporta organizācijas risinājumi paredz piekļuvi lokālplānojuma teritorijai no Juglas ielas, tostarp, paredzot vietējās braukšanas joslas izbūvi paralēli Juglas ielai ar iespēju veidot tās turpinājumu piekļūšanas nodrošināšanai kaimiņu zemes vienībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metrobusu līnijas Dzelzavas ielas posmā no Jorģa Zemitāna tilta līdz Juglas ielai būvprojekta izstrādi veiks piegādātāju apvienība SIA "Vertex projekti" un SIA "BRD projekts", informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Projektēšana jāveic 15 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas. Būvprojekta izmaksas plānotas 2 755 062 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Projekts ir daļa no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas aktivitātēm, kas īstenojama līdz 2026.gada otrajam ceturksnim.

Īstenojot projektu, galvenais rīdzinieku ieguvums būs ātrs un no autosatiksmes neatkarīgs sabiedriskais transports vienā no pilsētas lielākajām artērijām - Dzelzavas ielā, veidojot nodalītu infrastruktūru ap sešu kilometru garā posmā starp Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā pie tirdzniecības centriem "Ikea" un "Sāga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto uzlādes tīkls “Eleport” turpina attīstību un ir atvēris septiņas jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 14 jaunām pieslēgvietām.

Dreiliņos ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas tirdzniecības centra “Sāga” stāvlaukumā, Berģos uzstādītas divas lielveikala “Sky” stāvlaukumā, savukārt vēl divas Siguldā, tirdzniecības centra “Šokolāde” stāvlaukumā.

“Jaunajās uzlādes vietās mēs turpinām sadarboties ar Somijas uzlādes staciju izstrādātāju “Kempower”,” informē “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš.

Dreiliņos, t/c “Sāga” stāvlaukumā starp “Puķu” un “Meža” vārtiem, ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas: 200 kW* ultra ātrā uzlādes stacija, kas spēj lādēt ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, 120 kW* ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu un 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas nodrošina 145 km/h uzlādes ātrumu un ir piemērota nesteidzīgai uzlādei un atpūtai tirdzniecības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH agrākās Rīgas Piena kombināta teritorijā Rīgā, Valmieras ielā uzsācis attīstīt jaunu tirdzniecības parku, kura kopējās investīcijas veidos līdz pat 40 miljoniem eiro.

Projekta ietvaros tiks attīstītas ne tikai tirdzniecības platības, bet arī biroji, ēdināšanas sektors, bērnudārzs, sporta un veselības centrs un citi servisi.

Šī gada maijā ar Rietumu Bankas atbalstu tika iegādāta bijusī Rīgas Piena kombināta teritorija 4,7 ha platībā Valmieras ielā 2, kas atrodas starp divām no aktīvākajām Rīgas centra satiksmes artērijām – dzelzceļu un Valmieras ielu. Attīstītāju plānā ir pabeigt projektēšanu 2023. gada vidū, uzsākt būvniecību un jau 2024. gada otrajā pusē svinīgi atklāt jauno kompleksu.

Projekta koncepta izstrādei ir piesaistīti vieni no lielākajiem Eiropas arhitektiem “TP Bennett” no Lielbritānijas, kuriem ir plaša pieredze lielu komercplatību plānošanā un ar kuriem izveidojusies veiksmīga un cieša sadarbība tirdzniecības centra “Sāga” koncepta izstrādē. Valmieras ielā ir saglabājušās vairākas kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas, kuru šarms un vērtība tiek saglabāta un mijiedarbojas ar plānotajām jaunbūvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport ir noslēdzis līgumu ar tirdzniecības centru Sāga par trīs jaunu elektroauto uzlādes staciju uzstādīšanu tirdzniecības centra stāvlaukumā, nodrošinot kopumā sešas elektroauto uzlādes pieslēgvietas.

Jaunās uzlādes stacijas plānots uzstādīt nākamā gada pirmajā pusē.

Tirdzniecības centra stāvlaukumā tiks uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas: 150 kW ultra ātrā uzlādes stacija, kas spēj lādēt ar 1000 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km sešu minūšu laikā, 50 kW ātrā uzlādes stacija ar 330 km/h lielu uzlādes ātrumu un 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas nodrošina 145 km/h uzlādes ātrumu.

Igauņi ierīko elektroauto uzlādes stacijas Latvijā  

Igaunijas elektroauto uzlādes tīkls Eleport paplašina staciju tīklu, uzstādot pirmās trīs uzlādes...

Katrai uzlādes stacijai būs divas pieslēgvietas, tādējādi nodrošinot vienlaicīgi sešus elektroauto ar uzlādes iespēju. Šīs uzlādes vietas būs publiski pieejamas visiem elektroauto lietotājiem un tirdzniecības centra apmeklētājiem. 150 kW stacija būs aprīkota ar diviem Eiropas standarta CCS2 kabeļiem, 50 kW stacija būs aprīkota gan ar CCS2 kabeli, gan ar CHAdeMO kabeli, bet maiņstrāvas stacija – ar Eiropas standarta Type 2 ligzdām.

“Eleport misija ir paātrināt pāreju uz bezizmešu transportu, tāpēc mērķtiecīgi izvēlamies vietas, kur uzstādīt jaunākās un modernākās uzlādes stacijas, lai veidotu pēc iespējas ērtāku un pieejamāku uzlādes tīklu autovadītājiem. Tirdzniecības centri ir ļoti piemērota vieta, ar ko sākt, jo kamēr autovadītāji veic ikdienas pirkumus, viņu uzticamais elektroauto saņem savu regulāro uzlādi, tādējādi pakārtojot auto uzpildi lietotājiem – nevis otrādi. Ar ērtu un sakārtotu uzlādes tīkla infrastruktūru mēs veicinām ātrāku klimata mērķu sasniegšanu,” norāda Kārlis Mendziņš, “Eleport Latvija” vadītājs.

“No projekta sākuma jau bijām paredzējuši vietu, kur šādas uzlādes stacijas pieslēgt un šobrīd esam atraduši sadarbības partneri ar ko kopā to realizēt. Elektroauto izvēle ir lielisks veids, kā samazināt vides piesārņojumu un izvēlēties dabai draudzīgāku transportu, tieši tādēļ attīstām e-auto uzlādes iespējas un esam priecīgi par sadarbību ar Eleport,” komentē tirdzniecības centra SĀGA (SIA “Riga Retail Park”) pārstāvis Juris Barkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena,31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank vadībā līdz ar jauno gadu notikušas izmaiņas - par Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas jeb Private Banking vadītāju kļuvusi Astra Šepa, bet kamēr Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu turpmāk vadīs Olga Kotova.

Astrai Šepai ir gandrīz 20 gadu pieredze finanšu nozarē, ar specializāciju tieši ieguldījumu un uzņēmumu finansēšanas jomā. Pirms pievienošanās Swedbank Astra Šepa strādājusi Baltijas lielākajā investīciju fondu pārvaldniekā BaltCap, tostarp kā valdes locekle. Tāpat bijusi arī dažādu uzņēmumu padomes locekle, piemēram, dārza mēbeļu ražotājā EKJU, auto dīlera uzņēmumā Adam Auto, kosmētikas ražotājā Stenders, šokolādes ražotājā Pure Chocolate u.c.

Papildus pieredzei uzņēmējdarbībā, Astra Šepa darbojusies arī nevalstiskajās organizācijās un nozares interešu pārstāvniecībā, darbojoties Latvijas Riska Kapitāla asociācijas valdē, tostarp kā valdes priekšsēdētāja. Savā līdzšinējā darbā Swedbank vadījusi mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas segmentu Rīgas reģionā. Viņai ir augstākā izglītība ekonomikā un finansēs, kas iegūta Rīgas ekonomikas augstskolā, kā arī papildus izglītojusies līderības, pārrunu vadības, riska kapitāla pārvaldības, un biznesa efektivitātes jomās, tai skaitā Oxford Saïd Business School.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atjaunots kriminālprocess Kurzemes finiera pārņemšanas lietā

Jānis Goldbergs,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas uzņēmums "McDonald’s" investējis 1,3 miljonus eiro un atvēris jaunu ēstuvi Rīgā, Juglas ielā, informē kompānijā.

Tādējādi "McDonald’s" Latvijā pieder 14 filiāles.

Jaunā "McDonald’s" platība ir 405 kvadrātmetri.

Līdz ar jaunās ēdināšanas vietas atvēršanu "McDonald’s" ir palielinājis savu komandu Latvijā līdz vairāk nekā 850 darbiniekiem.

Jau vēstīts, ka nekustamo īpašumu projektu attīstītājs "VPH Latvia" investēs deviņus miljonus eiro jaunā projektā Juglas ielā pretī tirdzniecības centriem IKEA un "Sāga".

Projektā ietilps četras dažādas ēkas - "McDonald’s" un "KFC" ātrās ēdināšanas vietas, "ProBro" automazgātava un tirdzniecības centrs ar nomnieku "SuperAlko".

"Premier Restaurants Latvia", kas Latvijā pārvalda "McDonald’s" tīklu, apgrozījums 2021.gadā bija 50,656 miljoni eiro, kas ir par 12,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 16,2% un bija 1,871 miljons eiro. Finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jysk pieļauj iespēju Latvijā atvērt piecus sešus veikalus

LETA,21.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecības preču tirgotājs SIA "Jysk Linnen'n Furniture" ("Jysk") tuvākajos divos gados pieļauj iespēju Latvijā atvērt piecus sešus veikalus, sacīja "Jysk" valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Igaunijā "Jysk" saskata iespēju atvērt vēl četrus piecus veikalus, bet Lietuvā tiek strādāts pie divu veikalu atvēršanas līdz šā gada vasarai.

"Igaunijā mums ir 12 veikali, un redzam iespējas atvērt vēl četrus piecus veikalus. Nākamajā finanšu gadā mēs turpināsim attīstību, atvērsim vismaz divus veikalus. Latvijā mums šobrīd ir 11 veikali un, iespējams, nākamajā finanšu gadā atvērsim vienu veikalu un pēc gada vēl četrus piecus veikalus. Lietuvā ir 13 veikali, un šobrīd strādājam pie tā, lai atvērtu vēl divus veikalus līdz vasarai," sacīja Vikmanis, piebilstot, ka kompānijai ir arī 10 veikalu Baltkrievijā.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojies situācija, kad lielākā veikalu koncentrācija ir Rīgā, taču nākotnē kompānija plāno veikalu tīkla attīstību reģionos, tostarp noteikti veikals būs Valmierā, lai gan šobrīd vēl nav iespējams pateikt, vai tas būs nākamgad vai vēl pēc gada, kā arī veiklas noteikti tiks atvērts Rēzeknē. Iespējams, kompānija atvērs kādu jaunu veikalu arī Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru