Pieaugot starptautiskajam naudas piedāvājumam, palielinās arī cilvēku gatavība ieguldīt riskantākos aktīvos. Lielākā daļa kapitāla joprojām primāri ieplūst tādos tradicionālos aktīvos kā, piemēram, S&P500 un nekustamais īpašums. Tomēr arvien biežāk daļa kapitāla tiek ieguldīta arī arvien lielāku popularitāti gūstošajos digitālajos aktīvos, piemēram, Bitcoin (BTC) un Ethereum (ETH).

Tostarp ir pieaugošs privāto investoru segments, kas izrāda gatavību izmantot jaunas un daudz riskantākās peļņas iegūšanas iespējas, piemēram, ieguldot mēmu monētu sektorā.

Mēmu monētas ir viens no riskantākajiem kriptovalūtu segmentiem, kas šogad ir izpelnījies īpaši plašu popularitāti. Tās ir kriptovalūtas, kas radītas, iedvesmojoties no interneta un sociālo tīklu mēmiem un jokiem. Tostarp pazīstamākā un tirgus kapitalizācijas ziņā lielākā mēmu monēta ir Dogecoin (DOGE), kas kā joks tika radīta 2013. gadā. Šogad mēmu monētu segments ir piedzīvojis īpaši lielu bumu un tirgus apjomu pieaugumu. Kopš 2022. gada kopējā mēmu monētu tirgus kapitalizācija ir gandrīz trīskāršojusies, 2024. gadā pieaugot no 4 % līdz 11 %. Tomēr tas joprojām ir mazāk nekā 2021. gadā, kad strauju kāpumu piedzīvoja tādas populāras mēma monētas kā DOGE un SHIB, kuru vērtība pārsniedza attiecīgi 80 miljardus USD un 39 miljardus USD.

Rīgā nākamā gada vidū tirdzniecības centrā "Spice Home" plānots atvērt daudznozaru sporta preču veikalu "Decathlon", informēja "Spice" pārstāvji.

"Decathlon" jaunā veikala kopējā platība sasniegs 3000 kvadrātmetru, tādējādi kļūstot par vienu no galvenajiem "Spice Home" nomniekiem.

Tirdzniecības centru "Spice" un "Spice Home" pārstāvji arī norāda, ka līdz ar "Decathlon" veikala atvēršanu plānots ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro tirdzniecības centra infrastruktūrā un vidē.

"Decathlon" vadītāja Rīgā Aija Klakocka atzīmē, ka šis būs pirmais veikals Baltijas valstīs, kuru veidos, balstoties uz "Decathlon" jaunās vizuālās identitātes konceptu - jaunu logotipu, krāsām un modernāku veikala iekārtojumu.

Jaunais "Decathlon" veikals būs otrais Latvijā un sestais Baltijas valstīs.

Jau vēstīts, ka 2020.gada novembrī tirdzniecības centrā "Sāga" tika atklāts pirmais "Decathlon" veikals Latvijā. Šī veikala platība ir 5250 kvadrātmetru.

2024.gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023.gadā, informē Auto asociācija.

Salīdzinot ar 2007.gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.

"Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024.gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023.gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007.gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Restorāna KEST Cēsīs līdzīpašnieks, šefpavārs Māris Jansons tirdzniecības centrā Sāga atklājis līdz šim lielāko Kest veikalu. Šis ir jau trešais zīmola veikals.

“Mēs radām ēdienus, kas ļauj nesteidzīgi pabūt kopā pat straujā ikdienas ritmā. Arvien vairāk cilvēku novērtē maltītes bez liekas gatavošanas – tieši to piedāvā Kest," uzsver M.Jansons.

Jau vēstīts, ka šī gada sākumā "Michelin" ceļvedī iekļautā Cēsu restorāna "Kest" līdzīpašnieks M.Jansons atvēris jauna koncepta veikalu "Kest at Home". Jaunā koncepta veikala izveidē tika investēti 50 000 eiro.

Veikala pārvaldošais uzņēmums SIA "Jansons un partneri" 2023.gadā strādāja ar 1,133 miljonu eiro apgrozījumu un peļņu 22 117 eiro apmērā. Uzņēmums reģistrēts 2017.gada martā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma 80% kapitāla pieder Gundaram Skudriņam un 20% Jansonam.

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.