Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidījusi SIA Spilva prasību pret konkurentu Milda KM par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu un negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu.

Prasības pieteikumā Spilva pieprasījusi izņemt no tirdzniecības Milda KM ražoto Ķīnas saldskābo mērci un Aso Ķīnas saldskābo. Spilva vēlējās panākt, lai tiktu aizliegta vārda Ķīna izmantošana garšvielu un mērču marķēšanā, pauda neapmierinātību ar teiciena «2 reizes vairāk ananāsu» izmantošanu, kā arī vēlējās aizliegt produktu noformēšanā izmantot sarkanu vāciņu ar baltiem burtiem, informē Milda KM pārstāve Līga Popova.

Atbildētājs Milda KM neuzskata, ka ir jebkādā veidā pārkāpis prasītāja tiesības un šo prasības pieteikumu drīzāk saista ar abu minēto produktu veiksmīgu ienākšanu tirgū. Pēdējā gada laikā uzņēmumam Milda KM izdevies savu tirgus daļu palielināt gandrīz uz pusi, kas esot nopietns konkurences pieteikums līdzšinējam augļu un dārzeņu pārstrādes tirgus līderim Spilva. Milda KM ražotās Ķīnas mērces jau iekarojušas lielu popularitāti pircēju vidū, tāpēc konkurenta reakcija ir saprotama, norāda Milda KM vadība. Milda KM pārstāve tiesā, advokātu biroja Borenius zvērināta advokāte Līga Fjodorova uzsver, ka Rīgas apgabaltiesa tiesa piekritusi atbildētāja argumentiem un visas Spilvas celtās prasības pilnībā noraidījusi. «Es šo spriedumu uzskatu par taisnīgu, jo Spilvas prasības bija nepamatotas. Konkurējoša produkta ienākšanu tirgū nevar uzskatīt par konkurences tiesību pārkāpumu. Spilva preču zīmes nenodrošina tai ekskluzīvas tiesības piedāvāt vienīgajai tirgū mērci ar Ķīnas virtuvei raksturīgu saldskābu garšu. Konkurences likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt, un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci sabiedrības interesēs.

Biznesa ziņu portālā Db.lv rīcībā nonākusi informācija, ka dārzeņu konservu, pamatēdienu un piedevu ražotājs Milda KM pārtraucis ražošanu. Par to mudina domāt arī novērojumi, ka šī ražotāja produkcija veikalos vairs nav pieejama.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA GGV Invest. Tā preses pārstāvis Mārcis Krastiņš Db.lv informēja, ka, lai uzņēmums Milda KM spētu augt un tālāk attīstīties ir nepieciešamas jaunas investīcijas uzņēmuma ražošanas līdzekļos.

«Uzņēmuma īpašniekiem pašlaik ir izstrādāts skaidrs tālāko investīciju plāns un notiek sarunu process ar vairākiem potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, kuri apliecinājuši vēlmi uzņēmumā ieguldīt līdzekļus un attīstīt to nākamā līmenī. Ja iepriekš Milda KM, galvenokārt, uzmanību koncentrēja uz vietējo - Latvijas tirgu, tad turpmāk uzņēmums fokusēsies uz eksporta tirgiem. Ceram tuvākajā laikā publiski ziņot par uzņēmuma tālākajiem attīstības plāniem un stratēģisko virzību,» skaidro M.Krastiņš.

SIA Milda KM pērn ir samazinājusi privāto preču zīmju ražošanas īpatsvaru un palielinājusi savu zīmolu – Milda un Gardi gan – pārdošanas apjomus.

«Pagājušais gads bija veiksmīgs. Izgājām peļņas «zonā» un sākām pelnīt – t.s. pirmsnodokļu peļņa jeb EBITDA bija 160 tūkstoši latu, arī neto peļņa bija pozitīva. Uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 2,2 miljoni latu. Nav pārāk daudz – vēl ir, kur augt,» spriež Viesturs Kuļikovskis, SIA Milda KM valdes loceklis. Šogad paredzēts apgrozījuma pieaugums vairāk nekā 10% apmērā.

SIA Milda KM ražo dažādas mērces (tomātu mērce, kečups, majonēze), gatavos ēdienus (zupas u.c.) un ievārījumus.

Pērn uzņēmumam ir izdevies palielināt pārdoto produktu apjomu ar savu zīmolu Milda un Gardi gan. Iepriekš SIA Milda KM diezgan daudz ražoja privāto preču zīmju produktus – ap 45%. Pērn šis īpatsvars samazināts līdz 19%. «Mūsu Milda un Gardi gan produktu pārdošanas apjoms ir jūtami audzis, to var redzēt arī veikalu plauktos. Daudz labāk ir attīstīt savus zīmolus, taču privātie zīmoli dod stabilu apjomu un nodrošina ražošanas iekārtu vienmērīgu noslodzi,» spriež V. Kuļikovskis.

Par pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētāju ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelta Kete Prūse, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.augustā. Kete Prūse ir vienīgā valdes locekle SIA «Milda KM», un šis ir vienīgais amats, ko viņa ieņem Latvijā reģistrētā kompānijā, liecina «Lursoft» izziņa.

Jauns valdes priekšsēdētājs SIA «Milda KM» bija jāieceļ, jo šī gada jūlijā no amata atkāpās Vilnis Vorobjovs, kurš vadīja uzņēmumu kopš 2015.gada.

SIA «Milda KM» dibināta 1995.gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder vairākām privātpersonām - pa 31,77% tā kapitāldaļu pieder Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko un Viesturam Kuļikovskim katram, bet atlikušie 4,69% pieder Gundaram Kuļikovskim.

Ņemot vērā plānoto eksporta kāpumu, pārtikas ražošanas uzņēmums Milda KM šogad no vietējiem zemniekiem iepircis par 40% vairāk dārzeņu, nekā pirms gada.

Šogad visvairāk iepirktas bietes, kāposti, kartupeļi, burkāni un sīpoli. Jau šobrīd sāktas sarunas ar lauksaimniekiem par nākamo gadu, jo tiek plānota būtiska Milda KM ražoto konservāciju sortimenta paplašināšana, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Uzņēmums pamatā strādā ar vietējām zemnieku saimniecībām Vidzemes pusē. Laicīgi atrunājam gan apjomus, gan noslēdzam līgumus. Ieguvēji ir visi, jo ražotājs saņem kvalitatīvu produktu nepieciešamajā daudzumā, bet zemniekam nav jālauza galva - kur un par cik realizēt izaudzēto,» uzsver Milda KM valdes loceklis Andris Brikšķis. Nākamgad iepirkuma apjomus no vietējiem zemniekiem uzņēmuma vadība sola palielināt. Tā kā tiks sākta jaunu produktu ražošana, līdzās tradicionālajām izejvielām būs nepieciešami zaļie zirnīši, kabači, skābēti un marinēti gurķi. Par to jau informēti sadarbības partneri, kuri var laicīgi plānot savu biznesu.

Elektroniskajā izsolē pārdoti maksātnespējīgā augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA "Milda KM" piederoši divi funkcionāli saistīti nekustamie īpašumi, tostarp produkcijas ražotne Kocēnos, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē.

Izsoles uzvarētājs par lietu kopību nosolījis 320 195 eiro. Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena bija noteikta 561 953 eiro apmērā, tostarp funkcionāli saistīto nekustamo īpašumu izsoles sākumcena bija 147 000 eiro, ražošanas iekārtu un krājumu, tostarp ar beigušos derīguma termiņu kopējā sākumcena bija 389 200 eiro, bet preču zīmju izsoles sākumcena bija 25 753 eiro. Izsolē piedāvāja iegādāties "Milda KM" zemes un būvju īpašumu "Jaunliberti", Kocēnos.

Attiecīgais īpašums sastāv no pārtikas produktu ražotnes, kuras sastāvā ietilpst divstāvu administratīvā ēka 355,4 kvadrātmetru platībā, ražošanas ceha ēka - 1116,6 kvadrātmetru platībā, noliktava - 874,6 kvadrātmetru platībā, šķūnis - 29,5 kvadrātmetru platībā, nojume - 126,6 kvadrātmetru platībā, šķūnis - 12,1 kvadrātmetra platībā, noliktava - 415,6 kvadrātmetru platībā un garāža - 83,8 kvadrātmetru platībā.

Konservu un pārtikas piedevu ražotājs SIA Milda KM izsludinājis konkursu uz rūpnīcas direktora amatu. Uzņēmuma ražotne atrodas Kocēnu novada Kocēnu pagastā Kocēnos, kas rada sava veida ierobežojumus attiecīgā speciālista meklējumos, portālam db.lv atzina uzņēmumā.

«Jau šodien varam teikt, ka interese ir salīdzinoši liela. Apzināmies, ka uzņēmuma ģeogrāfiskā atrašanās vieta rada savus ierobežojumus, bet kopumā uz atlases procesu skatāmies pozitīvi. Vienmēr vēlme ir piemeklēt speciālistu ar pēc iespējas plašākām kompetencēm, bet, neskatoties uz vēlmēm, ir jāpaliek reālistiem, ar stabilu pamatu,» norāda uzņēmuma Personāldaļā.

Kopš 2008. gada uzņēmums investējis vairāk nekā 2,8 miljonus eiro jaunās ražošanas iekārtās un tehnoloģijās, attīstot esošo un jauno produktu klāstu, stiprinot produkcijas kvalitāti. «Uzņēmumam attīstoties veidojas nepieciešamība vairāk uzmanību veltīt tieši ražošanas procesu pilnveidošanā, ieviešot modernus vadības risinājumus, fokusējoties uz standartiem, kas dod konkurences priekšrocības ne tikai vietējā tirgū, bet arī eksporta tirgos. Ražošanas process ir viens no galvenajiem «zobratiem» uzņēmuma kopējā mehānismā un arī būtisks atbalsts jaunu produktu izstrādē pārtikas tehnologiem, mārketingam. Līdz ar to, lai uzņēmums spētu piepildīt savu redzējumu, ir vajadzība padziļinātai ražošanas procesu integrācijai pārtikas tehnoloģiju kompetencēs,» skaidro Milda KM.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Augļu un dārzeņu pārstrādātājs Milda KM ražotnes modernizācijas un rekonstrukcijas ietvaros palielinājis ražošanas efektivitāti par 18-20%, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Edijs Vegners.

Viņš teica, ka ražotnes rekonstrukciju Milda KM īstenoja pagājušajā gadā, savukārt šogad septembrī pabeidza ražotnes modernizācijas un rekonstrukcijas otro kārtu. Līdz gada beigām plāno iekārtas apgūt ar pilnu jaudu. «Patlaban ir ļoti grūti pilnvērtīgi novērtēt projekta pienesumu, jo tikai vienu mēnesi ražojam ar šīm iekārtām un vēl notiek apmācības, receptūras un jauno tehnoloģiju, kā arī tehnikas bāzes apguve.(..) Kopumā mums bija mērķis sasniegt 30% ražošanas efektivitāti,» sacīja Vegners, piebilstot, ka līdz šā gada beigām, visticamāk, plānoto ražošanas efektivitātes kāpumu izdosies sasniegt.

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētājs Vilnis Vorobjovs atkāpies no amata, un otrdien, 17.jūlijā šīs izmaiņas ierakstītas komercreģistrā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Vilnis Vorobjovs uzņēmuma valdē darbojās kopš 2015.gada maija, bet kopš 2015.gada septembra viņš bija SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētājs.

Tā kā amatu atstājušais valdes priekšsēdētājs bija vienīgais pārtikas ražotāja valdes loceklis, šobrīd uzņēmumam nav reģistrēta neviena amatpersona.

SIA «Milda KM» dibināta 1995.gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder vairākām privātpersonām - pa 31,77% tā kapitāldaļu pieder Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko un Viesturam Kuļikovskim katram, bet atlikušie 4,69% pieder Gundaram Kuļikovskim.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Dārzeņu pārstrādes uzņēmums Milda KM sācis boršča eksportu uz Japānu.

Pirmā krava nosūtīta šā gada sākumā un SIA Milda KM vadība cer, ka sadarbība turpināsies.Uz Japānu uzņēmuma ražotā produkcija tiek eksportēta ar privāto preču zīmi, taču produkta receptūra nav īpaši pielāgota Japānas tirgum. Lai sāktu boršča eksportu uz šo Āzijas valsti, bija jāiziet dažādi saskaņojumi un procedūras, projekta realizācijā bija iesaistīta arī Latvijas vēstniecība Japānā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka mēģinājumi strādāt Japānas tirgū bijuši vairākiem Latvijas uzņēmumiem. «No vienas puses Japāna ir liels un salīdzinoši bagāts tirgus. Tā ir viena no retajām valstīm, kur pārtikas imports ir lielāks par pašu saražoto. Šī ir arī ļoti specifiska un tāla valsts, kur ir citi ēšanas paradumi un kultūras atšķirības. Ja šī valsts kļūst par stabilu partneri ar regulārām piegādēm, tas ir tikai pozitīvi, jo ļauj diversificēt riskus,» vērtē LTVC vadītāja.

Latvijas sabiedrības aptaujas liecina, ka liela daļa iedzīvotāju par jaunās valūtas ieviešanu nepriecājas, un pēc Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) otrdien paziņotā lēmumu par Latvijas pievienošanu eirozonai dažādi viedokļi pausti arī mikroblogošanas vietnē Twitter. Db.lv sniedz ieskatu pašmāju un ārvalstu Twitter lietotāju viedokļos saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.

«Īsti nesapratu, kāpēc tik lielas diskusijas par eiro ieviešanu sākas tad, kad viss jau ir izlemts,» pauž jurists Edgars Turlajs.

Eiro ieguvumus un zaudējumu varēs novērtēt pat ne tikai nākamgad, bet vēl daudz tālākā nākotnē, ir pārliecināts DNB ekonomists Pēteris Strautiņš.

Vidzemes rajona tiesa 12. jūnijā pasludinājusi pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» maksātnespējas procesu, un 14. jūnijā par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Jānis Pušpurs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kreditori var pieteikt savus prasījumus viena mēneša laikā.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka SIA «Milda KM» laikā no 2014. līdz 2017. gadam ieskaitot darbojusies ar zaudējumiem, kuri ar katru gadu palikuši arvien lielāki. 2017. gadā, kurš ir pēdējais, par kuru šobrīd pieejama ražotāja finanšu informācija, uzņēmuma zaudējumi sasniedza 172 tūkstošus eiro, kamēr uzņēmuma neto apgrozījums bija 2,383 miljoni eiro.

«Lursoft» izziņa arī liecina, ka uzņēmumam uz šī gada 7. jūniju bija izveidojies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 241 tūkstoša eiro apmērā.

SIA «Milda KM» dibināta 1995. gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder četrām privātpersonām - Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko, Viesturam Kuļikovskim un Gundaram Kuļikovskim.

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Konservu un pārtikas piedevu ražotāja SIA Milda KM sākusi eksportu uz Austrāliju, turp nosūtot pirmās kravas ar pelēko ziņu konserviem, kā arī izvērš tirdzniecību Japānā, kur lielākais noiets ir Ukraiņu boršča zupai, aģentūru LETA informēja uzņēmuma tirgvedības vadītāja Elīna Cape.

Viņa atzina, ka pēc eksporta ierobežojumiem uz Krieviju un NVS valstīm uzņēmuma apgrozījums šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarucis par 5,7%, taču uzņēmums šo kritumu plāno kompensēt ar kāpumu citos tirgos.

«Esam atraduši sadarbības partnerus Austrālijā, turp jau ir aizsūtītas pirmās kravas ar Latvijas pelēkajiem zirņiem. Kopumā šogad lielākais eksporta pieaugums - 121% - ir Japānas tirgū, kur iecienīts Ukraiņu borščs. Tāpat ievērojams - 43% - kāpums bijis Lietuvas tirgū, arī Īrijas tirgū pieaugums ir par 2%. Patlaban meklējam arvien jaunus eksporta tirgus, kas nosegtu NVS valstu zaudējumus,» atzina uzņēmuma pārstāve.

Brīvības piemineklim šogad jubileja - aprit 80 gadu kopš tā atklāšanas. Smagās durvis Brīvības pieminekļa aizmugurē ikdienā ver vienīgi monumenta uzraugi, kas rūpējas par telpām pieminekļa iekšienē. Taču īpašās reizēs šāda iespēja ir arī citiem, otrdien raksta laikraksts Diena.

Telpa ir vēsa, bet skaista. Tās vidū uz paaugstinājuma novietota Goda grāmata. Pirmais ieraksts veikts pirms četriem gadiem, parakstoties Rīgas pilsētas vadībai.

Grūti iedomāties, ka vēl pirms četriem gadiem te bijusi slotu glabātava, taču radusies ideja svinīgās ziedu nolikšanas padarīt īpašākas. Tagad viesi var ienākt un atstāt savu vēlējumu. Uz trepju margām sakārtas vainagu lentes. Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis skaidro – bijis žēl tās mest ārā un kopš 2006. gada sakrāta ievērojama kolekcija. Tās atstājuši pat karaļi un imperatori.

Kamēr aplūkojam pieminekļa iekštelpu, apkārt rosās Regīnas kundze – viņa ir viena no tiem, kas ikdienā rūpējas par pieminekli. Klāt ir gandrīz katru dienu un, kā slavē G. Gailītis, laukumā dzenās pat pāris koku lapu. Sieviete ir kautrīga un labāk strādā nekā runā, bet par savu darbu viņa saka: «Man tā ir goda lieta.» Arī no malas jūtams, ka viņai piemineklis ir dārgs un savu darbu vēlas izdarīt pēc iespējas labāk. Viņa pieminekli un tā apkārtni kopj kopš 2008. gada. Toreiz, kad uz šejieni nosūtīta no Brāļu kapiem, sieviete bijusi pārsteigta, bet pateicīga par uzticību. Viņa uzskata, ka piemineklis ir jāsargā. Vairākkārt lūdz mums, lai pasakām, ka sveces plastmasas trauciņos likt nevajag, jo tās bojā pieminekļa pamatni, un, kādā brīdī pat nepabeidzot iesākto teikumu, steidz aizrādīt jauniešiem, kuri apsēdušies uz trepēm.

Izsludināta maksātnespējīgās SIA Milda KM īpašumu izsole, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē tiks piedāvāti divi nekustamie īpašumi - pārtikas produktu ražotne un katlu māja. To vērtība ir 147 tūkstoši eiro. Tāpat tiks izsolīti pamatkīdzekļi - dažādas ražošanas iekārtas, kuru vērtība ir 375,2 tūkstoši eiro. Izsolē piedāvās arī pamatlīdzekļus, krājumus un inventāru, kuru vērtība ir 14 tūkstoši eiro, kā arī preču zīmju kopumu "Milda R”, "Milda R”, gardiganTM, kuru vērtība ir 25,7 tūkstošiem eiro.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir noteikta 561 953 eiro, izsoles solis - 6000 eiro.

Izsoles sākuma datums ir 3.oktobris, bet noslēguma datums - 4.novembris plkst. 13.

Vēlreiz izsludināta maksātnespējīgās SIA Milda KM īpašumu izsole, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē tiks piedāvāti divi nekustamie īpašumi - pārtikas produktu ražotne un katlu māja. To vērtība ir 147 tūkstoši eiro. Tāpat tiks izsolīti pamatkīdzekļi - dažādas ražošanas iekārtas, kuru vērtība ir 375,2 tūkstoši eiro. Izsolē piedāvās arī pamatlīdzekļus, krājumus un inventāru, kuru vērtība ir 14 tūkstoši eiro, kā arī preču zīmju kopumu "Milda R”, "Milda R”, gardiganTM, kuru vērtība ir 25,7 tūkstošiem eiro.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir noteikta 561 953 eiro, izsoles solis - 6000 eiro.

Izsoles sākuma datums ir 2019.gada 29.novembris, bet izsoles noslēguma datums un laiks: 2019. gada 30.decembris plkst. 13.00.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Nīderlandē, Vlārdingenā, atvērts pirmais Latvijā ražoto produktu veikals Latviešu veikals, kurā nopērkama ražotāju Laima, NP Foods, Milda KM un citu Latvijas pārtikas ražotāju produkcija.

Latviešu veikals atrodas Polijas preču lielveikala telpās atsevišķā nodalījumā, un veikalā strādājošā pārdevēja ir latviete.

Veikals pašlaik sadarbojas ar uzņēmumiem Laima, Gutta (NP Foods), Milda KM, Cēsu alus, Latfood, kā arī ar pārtikas importētāju Monolith grupu, kas starp citām precēm piegādā arī Latvijā ražotu maizi.

Ideja par Latviešu veikala atvēršanu radusies nīderlandietim Voteram Stoutjesdijkam (Wouter Stoutjesdijk), kuram Nīderlandē pieder poļu lielveikalu tīkls Sklep Halinka un kurš daļēji darbojas arī darba iekārtošanas aģentūrā.

Dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Milda KM novembra sākumā uz Azerbaidžānu nosūtījusi pirmo eksporta kravu.

Kopumā nosūtītas vairāk nekā 6000 majonēzes un 10 000 tomātu mērces, kas ir aptuveni 7 tonnas Mildas ražotu pārtikas produktu.

Kā informē uzņēmuma direktors Andris Brikšķis: «Azerbaidžānas tirgus ir ļoti vilinošs – liels, ar labu pirktspēju un garšas izjūtu, kas līdzīga mūsējai, tādējādi atvērts Latvijā ražotu pārtikas produktu importam. Lai atbalstītu produktu pārdošanas uzsākšanu jaunajā tirgū, piedalāmies LIAA rīkotajās Latvijas dienās Azerbaidžānā, kuru ietvaros Azerbaidžānā Baku centrālajās tirdzniecības vietās tiks tirgoti Latvijas ražotāju produkti, īpaši marķētos plauktos. Paralēli produktu tirdzniecībai mēneša ietvaros notiks virkne kultūras pasākumu.»

Ražotājus neuztrauc aizliegums mācību iestādēs tirgot cīsiņus, kas satur mazāk par 70 % gaļas.

Valdības otrdien pieņemtais lēmums paredz skolu un bērnudārzu ēdienkartēs turpmāk aizliegt iekļaut frī kartupeļus un piedevās piedāvāt kečupu vai majonēzi, savukārt cīsiņiem, sardelēm un citiem gaļas izstrādājumiem būs jāsatur vismaz 70% gaļas. Ēdinātāji gan pauž bažas, kurš veiks produktu sastāva kontroles.

Majonēzes ražotājuzņēmumā Balttur – R DB uzzināja, ka šāds lēmums kompānijas biznesu neietekmēs, jo skolas un bērnudārzi nav lielākie produkcijas noņēmēji. Valdības lēmumu atbalsta a/s Rēzeknes gaļas kombināts līdzīpašnieks Guntis Piteronoks, sakot, ka uzņēmums ir gatavs pildīt noteikumus, jo ražošanā ieviesta tādu cīsiņu ražošana, kas ir bez e-vielām un satur vairāk nekā 80 % gaļas. Arī SIA Tukuma gaļas kombināts LAT valdes priekšsēdētājs Juris Kruglovs atbalsta kvalitatīvas produkcijas ražošanu un piebilst, ka valdības lemtais uzņēmumu neietekmēs, jo savu produkciju tas skolās netirgo.