Biznesa ziņu portālā Db.lv rīcībā nonākusi informācija, ka dārzeņu konservu, pamatēdienu un piedevu ražotājs Milda KM pārtraucis ražošanu. Par to mudina domāt arī novērojumi, ka šī ražotāja produkcija veikalos vairs nav pieejama.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA GGV Invest. Tā preses pārstāvis Mārcis Krastiņš Db.lv informēja, ka, lai uzņēmums Milda KM spētu augt un tālāk attīstīties ir nepieciešamas jaunas investīcijas uzņēmuma ražošanas līdzekļos.

«Uzņēmuma īpašniekiem pašlaik ir izstrādāts skaidrs tālāko investīciju plāns un notiek sarunu process ar vairākiem potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, kuri apliecinājuši vēlmi uzņēmumā ieguldīt līdzekļus un attīstīt to nākamā līmenī. Ja iepriekš Milda KM, galvenokārt, uzmanību koncentrēja uz vietējo - Latvijas tirgu, tad turpmāk uzņēmums fokusēsies uz eksporta tirgiem. Ceram tuvākajā laikā publiski ziņot par uzņēmuma tālākajiem attīstības plāniem un stratēģisko virzību,» skaidro M.Krastiņš.

Par pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētāju ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelta Kete Prūse, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.augustā. Kete Prūse ir vienīgā valdes locekle SIA «Milda KM», un šis ir vienīgais amats, ko viņa ieņem Latvijā reģistrētā kompānijā, liecina «Lursoft» izziņa.

Jauns valdes priekšsēdētājs SIA «Milda KM» bija jāieceļ, jo šī gada jūlijā no amata atkāpās Vilnis Vorobjovs, kurš vadīja uzņēmumu kopš 2015.gada.

SIA «Milda KM» dibināta 1995.gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder vairākām privātpersonām - pa 31,77% tā kapitāldaļu pieder Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko un Viesturam Kuļikovskim katram, bet atlikušie 4,69% pieder Gundaram Kuļikovskim.

Elektroniskajā izsolē pārdoti maksātnespējīgā augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA "Milda KM" piederoši divi funkcionāli saistīti nekustamie īpašumi, tostarp produkcijas ražotne Kocēnos, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē.

Izsoles uzvarētājs par lietu kopību nosolījis 320 195 eiro. Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena bija noteikta 561 953 eiro apmērā, tostarp funkcionāli saistīto nekustamo īpašumu izsoles sākumcena bija 147 000 eiro, ražošanas iekārtu un krājumu, tostarp ar beigušos derīguma termiņu kopējā sākumcena bija 389 200 eiro, bet preču zīmju izsoles sākumcena bija 25 753 eiro. Izsolē piedāvāja iegādāties "Milda KM" zemes un būvju īpašumu "Jaunliberti", Kocēnos.

Attiecīgais īpašums sastāv no pārtikas produktu ražotnes, kuras sastāvā ietilpst divstāvu administratīvā ēka 355,4 kvadrātmetru platībā, ražošanas ceha ēka - 1116,6 kvadrātmetru platībā, noliktava - 874,6 kvadrātmetru platībā, šķūnis - 29,5 kvadrātmetru platībā, nojume - 126,6 kvadrātmetru platībā, šķūnis - 12,1 kvadrātmetra platībā, noliktava - 415,6 kvadrātmetru platībā un garāža - 83,8 kvadrātmetru platībā.

Konservu un pārtikas piedevu ražotājs SIA Milda KM izsludinājis konkursu uz rūpnīcas direktora amatu. Uzņēmuma ražotne atrodas Kocēnu novada Kocēnu pagastā Kocēnos, kas rada sava veida ierobežojumus attiecīgā speciālista meklējumos, portālam db.lv atzina uzņēmumā.

«Jau šodien varam teikt, ka interese ir salīdzinoši liela. Apzināmies, ka uzņēmuma ģeogrāfiskā atrašanās vieta rada savus ierobežojumus, bet kopumā uz atlases procesu skatāmies pozitīvi. Vienmēr vēlme ir piemeklēt speciālistu ar pēc iespējas plašākām kompetencēm, bet, neskatoties uz vēlmēm, ir jāpaliek reālistiem, ar stabilu pamatu,» norāda uzņēmuma Personāldaļā.

Kopš 2008. gada uzņēmums investējis vairāk nekā 2,8 miljonus eiro jaunās ražošanas iekārtās un tehnoloģijās, attīstot esošo un jauno produktu klāstu, stiprinot produkcijas kvalitāti. «Uzņēmumam attīstoties veidojas nepieciešamība vairāk uzmanību veltīt tieši ražošanas procesu pilnveidošanā, ieviešot modernus vadības risinājumus, fokusējoties uz standartiem, kas dod konkurences priekšrocības ne tikai vietējā tirgū, bet arī eksporta tirgos. Ražošanas process ir viens no galvenajiem «zobratiem» uzņēmuma kopējā mehānismā un arī būtisks atbalsts jaunu produktu izstrādē pārtikas tehnologiem, mārketingam. Līdz ar to, lai uzņēmums spētu piepildīt savu redzējumu, ir vajadzība padziļinātai ražošanas procesu integrācijai pārtikas tehnoloģiju kompetencēs,» skaidro Milda KM.

Augļu un dārzeņu pārstrādātājs Milda KM ražotnes modernizācijas un rekonstrukcijas ietvaros palielinājis ražošanas efektivitāti par 18-20%, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Edijs Vegners.

Viņš teica, ka ražotnes rekonstrukciju Milda KM īstenoja pagājušajā gadā, savukārt šogad septembrī pabeidza ražotnes modernizācijas un rekonstrukcijas otro kārtu. Līdz gada beigām plāno iekārtas apgūt ar pilnu jaudu. «Patlaban ir ļoti grūti pilnvērtīgi novērtēt projekta pienesumu, jo tikai vienu mēnesi ražojam ar šīm iekārtām un vēl notiek apmācības, receptūras un jauno tehnoloģiju, kā arī tehnikas bāzes apguve.(..) Kopumā mums bija mērķis sasniegt 30% ražošanas efektivitāti,» sacīja Vegners, piebilstot, ka līdz šā gada beigām, visticamāk, plānoto ražošanas efektivitātes kāpumu izdosies sasniegt.

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētājs Vilnis Vorobjovs atkāpies no amata, un otrdien, 17.jūlijā šīs izmaiņas ierakstītas komercreģistrā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Vilnis Vorobjovs uzņēmuma valdē darbojās kopš 2015.gada maija, bet kopš 2015.gada septembra viņš bija SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētājs.

Tā kā amatu atstājušais valdes priekšsēdētājs bija vienīgais pārtikas ražotāja valdes loceklis, šobrīd uzņēmumam nav reģistrēta neviena amatpersona.

SIA «Milda KM» dibināta 1995.gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder vairākām privātpersonām - pa 31,77% tā kapitāldaļu pieder Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko un Viesturam Kuļikovskim katram, bet atlikušie 4,69% pieder Gundaram Kuļikovskim.

Latvijas sabiedrības aptaujas liecina, ka liela daļa iedzīvotāju par jaunās valūtas ieviešanu nepriecājas, un pēc Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) otrdien paziņotā lēmumu par Latvijas pievienošanu eirozonai dažādi viedokļi pausti arī mikroblogošanas vietnē Twitter. Db.lv sniedz ieskatu pašmāju un ārvalstu Twitter lietotāju viedokļos saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.

«Īsti nesapratu, kāpēc tik lielas diskusijas par eiro ieviešanu sākas tad, kad viss jau ir izlemts,» pauž jurists Edgars Turlajs.

Eiro ieguvumus un zaudējumu varēs novērtēt pat ne tikai nākamgad, bet vēl daudz tālākā nākotnē, ir pārliecināts DNB ekonomists Pēteris Strautiņš.

Vidzemes rajona tiesa 12. jūnijā pasludinājusi pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» maksātnespējas procesu, un 14. jūnijā par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Jānis Pušpurs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kreditori var pieteikt savus prasījumus viena mēneša laikā.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka SIA «Milda KM» laikā no 2014. līdz 2017. gadam ieskaitot darbojusies ar zaudējumiem, kuri ar katru gadu palikuši arvien lielāki. 2017. gadā, kurš ir pēdējais, par kuru šobrīd pieejama ražotāja finanšu informācija, uzņēmuma zaudējumi sasniedza 172 tūkstošus eiro, kamēr uzņēmuma neto apgrozījums bija 2,383 miljoni eiro.

«Lursoft» izziņa arī liecina, ka uzņēmumam uz šī gada 7. jūniju bija izveidojies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 241 tūkstoša eiro apmērā.

SIA «Milda KM» dibināta 1995. gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder četrām privātpersonām - Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko, Viesturam Kuļikovskim un Gundaram Kuļikovskim.

Konservu un pārtikas piedevu ražotāja SIA Milda KM sākusi eksportu uz Austrāliju, turp nosūtot pirmās kravas ar pelēko ziņu konserviem, kā arī izvērš tirdzniecību Japānā, kur lielākais noiets ir Ukraiņu boršča zupai, aģentūru LETA informēja uzņēmuma tirgvedības vadītāja Elīna Cape.

Viņa atzina, ka pēc eksporta ierobežojumiem uz Krieviju un NVS valstīm uzņēmuma apgrozījums šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarucis par 5,7%, taču uzņēmums šo kritumu plāno kompensēt ar kāpumu citos tirgos.

«Esam atraduši sadarbības partnerus Austrālijā, turp jau ir aizsūtītas pirmās kravas ar Latvijas pelēkajiem zirņiem. Kopumā šogad lielākais eksporta pieaugums - 121% - ir Japānas tirgū, kur iecienīts Ukraiņu borščs. Tāpat ievērojams - 43% - kāpums bijis Lietuvas tirgū, arī Īrijas tirgū pieaugums ir par 2%. Patlaban meklējam arvien jaunus eksporta tirgus, kas nosegtu NVS valstu zaudējumus,» atzina uzņēmuma pārstāve.

Izsludināta maksātnespējīgās SIA Milda KM īpašumu izsole, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē tiks piedāvāti divi nekustamie īpašumi - pārtikas produktu ražotne un katlu māja. To vērtība ir 147 tūkstoši eiro. Tāpat tiks izsolīti pamatkīdzekļi - dažādas ražošanas iekārtas, kuru vērtība ir 375,2 tūkstoši eiro. Izsolē piedāvās arī pamatlīdzekļus, krājumus un inventāru, kuru vērtība ir 14 tūkstoši eiro, kā arī preču zīmju kopumu "Milda R”, "Milda R”, gardiganTM, kuru vērtība ir 25,7 tūkstošiem eiro.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir noteikta 561 953 eiro, izsoles solis - 6000 eiro.

Izsoles sākuma datums ir 3.oktobris, bet noslēguma datums - 4.novembris plkst. 13.

Brīvības piemineklim šogad jubileja - aprit 80 gadu kopš tā atklāšanas. Smagās durvis Brīvības pieminekļa aizmugurē ikdienā ver vienīgi monumenta uzraugi, kas rūpējas par telpām pieminekļa iekšienē. Taču īpašās reizēs šāda iespēja ir arī citiem, otrdien raksta laikraksts Diena.

Telpa ir vēsa, bet skaista. Tās vidū uz paaugstinājuma novietota Goda grāmata. Pirmais ieraksts veikts pirms četriem gadiem, parakstoties Rīgas pilsētas vadībai.

Grūti iedomāties, ka vēl pirms četriem gadiem te bijusi slotu glabātava, taču radusies ideja svinīgās ziedu nolikšanas padarīt īpašākas. Tagad viesi var ienākt un atstāt savu vēlējumu. Uz trepju margām sakārtas vainagu lentes. Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis skaidro – bijis žēl tās mest ārā un kopš 2006. gada sakrāta ievērojama kolekcija. Tās atstājuši pat karaļi un imperatori.

Kamēr aplūkojam pieminekļa iekštelpu, apkārt rosās Regīnas kundze – viņa ir viena no tiem, kas ikdienā rūpējas par pieminekli. Klāt ir gandrīz katru dienu un, kā slavē G. Gailītis, laukumā dzenās pat pāris koku lapu. Sieviete ir kautrīga un labāk strādā nekā runā, bet par savu darbu viņa saka: «Man tā ir goda lieta.» Arī no malas jūtams, ka viņai piemineklis ir dārgs un savu darbu vēlas izdarīt pēc iespējas labāk. Viņa pieminekli un tā apkārtni kopj kopš 2008. gada. Toreiz, kad uz šejieni nosūtīta no Brāļu kapiem, sieviete bijusi pārsteigta, bet pateicīga par uzticību. Viņa uzskata, ka piemineklis ir jāsargā. Vairākkārt lūdz mums, lai pasakām, ka sveces plastmasas trauciņos likt nevajag, jo tās bojā pieminekļa pamatni, un, kādā brīdī pat nepabeidzot iesākto teikumu, steidz aizrādīt jauniešiem, kuri apsēdušies uz trepēm.

Vēlreiz izsludināta maksātnespējīgās SIA Milda KM īpašumu izsole, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē tiks piedāvāti divi nekustamie īpašumi - pārtikas produktu ražotne un katlu māja. To vērtība ir 147 tūkstoši eiro. Tāpat tiks izsolīti pamatkīdzekļi - dažādas ražošanas iekārtas, kuru vērtība ir 375,2 tūkstoši eiro. Izsolē piedāvās arī pamatlīdzekļus, krājumus un inventāru, kuru vērtība ir 14 tūkstoši eiro, kā arī preču zīmju kopumu "Milda R”, "Milda R”, gardiganTM, kuru vērtība ir 25,7 tūkstošiem eiro.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir noteikta 561 953 eiro, izsoles solis - 6000 eiro.

Izsoles sākuma datums ir 2019.gada 29.novembris, bet izsoles noslēguma datums un laiks: 2019. gada 30.decembris plkst. 13.00.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Ķīpsalā, Matrožu ielā biedrība Latvian Sailing Team trešdien atklāja jaunu sporta burāšanas centru, kas veidots ar mērķi popularizēt burāšanas sportu un padarīt to pieejamu gan tiem, kuri burā vai mācās to darīt, gan arī tiem, kuri vēlas izbaudīt atpūtas braucienu ar jahtu, neatkarīgi no vecuma, fiziskās sagatavotības vai prasmes burāt, informē biedrības pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā treniņu vieta jauniešiem ar priekšzināšanām, kuri vēlas attīstīt burāšanas iemaņas ar lielākām sporta jahtām. Katru trešdienas pēcpusdienu notiks treniņsacīkstes pieredzējušiem sportistiem akvatorijā pie Vanšu tilta. Taču, lai piesaistītu plašāku interesi šim sporta veidam, burāšanas centrs visas vasaras garumā katru otrdienu un ceturtdienu aicina treniņbraucienos piedalīties ikvienu burāšanas entuziastu, neatkarīgi no vecuma vai sportiskās sagatavotības.

Rīgas sporta burāšanas centru plānots attīstīt arī kā apmācību centru, rīkojot burāšanai veltītus seminārus, organizējot pasākumus, kā arī vietēja un starptautiska mēroga sacīkstes. Plānots izveidot jauniešu sporta skolu treniņiem ar Olimpiskās klases laivām un burāšanas teorijas apmācību ziemas mēnešos. Tāpat Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā vieta, kas apvienos burāšanas entuziastus un laivu īpašniekus, nodrošinot mūsdienīgu, ērtu un drošu novietni, kas paredz laivu turēšanu kā ūdenī, tā arī krastā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atzīst, ka subjektīvi viņam pēc 2014.gada 1.janvāra pietrūks lata, taču uzsver, ka nacionālā identitāte nav naudas primārā funkcija.

«Manuprāt, nacionālās identitātes aspektu latā pilnīgi noliegt nevar, jo nauda ir zināms simbols, bet tā nav primārā naudas funkcija,» pirmdien diskusijā «Naudas loma nacionālās identitātes stiprināšanā» sacīja Dombrovskis, atzīstot, ka subjektīvi lata viņam pietrūks, taču, domājot kā ekonomistam, pāreja uz eiro būs pāreja augstākā kvalitātē un tā veicinās valsts ekonomisko attīstību un finanšu stabilitāti.

Tāpat Ministru prezidents sacīja, ka lata simboli, proti, Milda un Latvijas ģerbonis, būs attēloti arī uz eiro monētām, kuras rādīs Latvijas identitāti arī Eiropā. «Pāreju uz eiro es uztveru kā padarīta darba sajūtu,» savas izjūtas raksturoja Ministru prezidents.

Rīgas centrā Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielas stūrī drīzumā tiks atklāta Park Inn by Radisson Residence Riga Barona viesnīca.

Pirms pusotra gada, sākot būvniecību, šajā vietā bija plānots ekskluzīvu daudzdzīvokļu projekts Astor Rezidence, taču tagad jau uzbūvētajā ēkā izveidota viesnīca, apstiprināja Astor Group pārstāvis Mārcis Krastiņš.

Ekskluzīvā daudzdzīvokļu projekta Astor Rezidence vietā būs īpaša koncepta Park Inn by Radisson viesnīca, sacīja Krastiņš, piebilstot, ka plašāka informācija tiks sniegta vēlāk.

2014.gada decembrī tika sākta Astor Rezidence būvniecība. Dzīvojamās ēkas projekts ietvēra individuāli plānotus apartamentus, ēkai ir arī ietilpīga apakšzemes autostāvvieta. Projektā bija paredzēti 40 dzīvokļi, kuru izmērs tika plānots no 57 kvadrātmetriem līdz 214 kvadrātmetriem. Veikala telpu platība ēkā bija plānota 497 kvadrātmetru platībā. Ēkas projektu izstrādājis arhitekta Ulda Lukševica birojs NRJA, kas pazīstams arī ar projektiem Z-Towers, 8 Blacks un citiem.

Latvijas uzņēmumi iekārtas lielākoties pasūta ārzemēs, tām strādāt «iemāca» ražotāju pārstāvji, taču ikdienā labi tiek galā vietējie, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas ražotāji savas produkcijas radīšanā izmanto gan Latvijā, gan ārzemēs gatavotas iekārtas, bet vietējā tirgū specifiskas iekārtas bieži vien nav pieejamas. «Mūsu specifika nosaka, ka parasti mūsu vajadzībām tiek speciāli izgatavotas ražošanas līnijas. Šādu pasūtījumu izpildē esam sadarbojušies gan ar vietējām, gan ar ārvalstu kompānijām. Speciālistu profesionalitātes ziņā neizjūtam atšķirības, vai tā ir pašmāju vai ārvalstu kompānija. Pēdējā iepirkumā uzvarēja Latvijas uzņēmums, kas specializējies noteiktu iekārtu izgatavošanā un uzstādīšanā ar plašu darbības pieredzi. Daļa no pasūtītās iekārtas tika izgatavota Latvijā, bet daļa ar apakšuzņēmēju palīdzību iepirkta ārvalstīs,» stāsta Edijs Vegners, augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA Milda KM valdes loceklis un direktors.

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pašmāju šokolādes ražotāji cenšas pārsteigt pasauli un ielauzties ekskluzīvā tirgus nišā; «kašķis» ap Emils Gustavs Chocolate zīmolu var beigties tiesas zālē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados ir mainījusies situācija Latvijas šokolādes ražotāju uz zīmolu tirgū, īpaši to uzņēmumu vidū, kuri mērķē uz ekskluzīvo tirgus segmentu gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tiesas darbi

DB jau rakstīja, ka 2010. gadā tiesa par maksātnespējīgu pasludināja šokolādes un konditorejas izstrādājumu ražotāju SIA Emīls Gustavs šokolāde, kura tagadējais nosaukums ir Milda 8 un kura līdzīpašniece ir Zane Stavra (iepriekš Zane Bērziņa). SIA Premium Chocolate, kuras vadītāja ir bijusī Emīls Gustavs šokolāde ilggadīgā direktore Laura Sebre, ir radījusi jaunu šokolādes zīmolu NelleUlla. «Emils Gustavs Chocolate ir klasisks zīmols, savukārt jaunais NelleUlla zīmols ir mūsdienīgs,» DB stāsta SIA Premium Chocolate direktore Laura Sebre. Šobrīd notiek strīds par to, kam īsti pieder Emils Gustavs Chocolate zīmols. «Es esmu nopirkusi tiesības izmantot zīmolu Emils Gustavs Chocolate. Tikai tiesa var izlemt pretējo. Esmu nodevusi tā izmantošanas tiesības SIA Premium Chocolate. Emocijas un konflikti starp mani un Zani Stavru ir privāta lieta, un es nevēlos to plaši komentēt. Šķiršanās iemesli galvenokārt bija atšķirīgi viedokļi par zīmola attīstību, potenciālu, ieguldījumu un nākotnes sadarbības modeli,» uzsver L. Sebre. Viņa piebilst, ka Emils Gustavs Chocolate zīmolu vairs neizmanto, to dara Chocolate No1. Savukārt Zane Stavra, kurai šobrīd pieder uzņēmums Chocolate No1, ir pārliecināta, ka tikai un vienīgi Chocolate No1 ir tiesīgs izmantot preču zīmi Emīls Gustavs šokolāde ražošanas nolūkos, taču no plašākiem komentāriem viņa atturas.

Lietuvas jaunuzņēmums Vinted UAB no hobija projekta, lai pārdotu savas drēbes internetā un to vietā iegādātos citas, pārtapis starptautiskā biznesā

VINTED BIROJA FOTOGRĀFIJAS SKATIES RAKSTA GALERIJĀ!

Šobrīd Mildas Mitkutes (Milda Mitkutė) un Justa Janauska (Justas Janauskas) izveidotajai platformai Vinted ir 15,5 miljoni lietotāju, un katru dienu tai pievienojas 11 tūkstoši jaunu. Kopumā Vinted ir izvietoti 22,3 miljoni preču, un katru minūti tiek pārdotas 90. Uzņēmums piesaistījis 50 miljonus eiro no investīciju fondiem Accel Partners, Insight Venture Partners un Hubert Burda Media.

Bizness aptver ASV, Lielbritāniju, Vāciju, Austriju, Franciju, Lietuvu, Poliju, Čehiju, Nīderlandi un Spāniju.

Vinted mērķis ir mainīt to, kā cilvēki iepērkas, lai lietotas mantas būtu viņu pirmā izvēle. «Mūsu mērķis ir panākt, lai katru reizi, iedomājoties par jaunu kleitu vai citu apģērbu, cilvēks dodas uz Vinted, nevis uz Zara vai H&M,» saka M. Mitkute.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Latvijas iedzīvotāji aktīvi lieto eiro valūtu jau patlaban, ņemot kredītus, veidojot uzkrājumus un arī norēķinoties par pirkumiem.

Tādējādi Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir apkopojis tās situācijas, kurās Latvijas mājsaimniecības ar savu rīcību novērtē eiro ieguvumus.

«Latvijas iedzīvotāji ir izteikti praktiski cilvēki, un tāds no personīgā budžeta perspektīvas ir arī viņu skatījums uz eiro, visaugstāk vērtējot situācijas ar tīru finanšu ieguvumu. Latvijas iedzīvotāji ir lepna nācija - viņiem patīk, ka viņu Milda tiks likta vienā makā ar lielvalstu valūtām - Vācijas ērgli, Spānijas karali Karlosu vai austriešu Mocartu. Visbeidzot, Latvijas iedzīvotājiem joki nav prātā, kad runa ir par viņu finansēm, un, kaut arī vairāk nekā trešā daļa piemin to, ka pēc eiro ieviešanas viņu alga vismaz skaitliskā izteiksmē būs neierasti liela, pierašana pie naudas jaunās vērtības daudzus iedzīvotājus dara bažīgus,» norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.