No 7.līdz 12.maijam Hamburgā, Vācijā, norisināsies Latvijas dienas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Latvijas dienas norisināsies Hamburgas ostas svētku laikā, un pasākums ir daļa no LIAA īstenotās ārējās mārketinga stratēģijas "#MissionLatvia".

LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja norāda, ka, organizējot Latvijas dienas Vācijā, LIAA vēlas stiprināt ekonomisko sadarbību un uzrunāt potenciālos investorus.

Latvijas dienās no 7. līdz 10.maijam ir plānota satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) dalība Hamburgas ostas svētku oficiālajā programmā un Latvijas-Hamburgas biznesa forumā, kuru organizē LIAA kopā ar Hamburgas Ekonomikas un inovāciju ministriju, Hamburgas tirdzniecības kameru, un Hamburgas ostu.

Uzņēmēji aicināti pieteikties dalībai oficiālajā delegācijā, kas ļaus dibināt jaunus kontaktus un sadarbības ar interesējošo nozaru uzņēmumiem, kā arī iepazīt digitalizācijas, mākslīgā intelekta, transporta un loģistikas, enerģētikas un inovāciju, jaunuzņēmumu jomas Vācijā. Darba programma Latvijas uzņēmējiem tiks veidota sadarbībā ar LIAA pārstāvniecību Vācijā.

Hamburgas tirgotāji pieprasījuši 18 miljonus eiro lielas kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies grautiņos, ko pagājušajā nedēļā G20 samita laikā pilsētā sarīkoja kreisie ekstrēmisti.

Iekšpilsētas veikalu īpašnieki šo summu pieprasījuši Hamburgas mēram Olafam Šolcam adresētajā vēstulē, otrdien vēta sabiedriskā raidorganizācija NDR.

Vācijas kanclere Angela Merkele ir asi nosodījusi grautiņu rīkotājus un paziņojusi, ka tajos cietušajiem pienākas kompensācijas no valsts.

Hamburgas tirgotāji norādījuši, ka šajā summā nav iekļauti izdevumi par piesardzības pasākumiem, kurus tiem nācies veikt pirms G20 samita.

Daudziem veikalniekiem galotņu sanāksmes priekšvakarā nācies iegādāties skatlogu vairogus un nolīgt apsargus.

Vēstulē, ko parakstījusi Ziemeļu mazumtirgotāju apvienība un Hamburgas vidējo un lielu uzņēmumu apvienība norādīts, ka daļa uzņēmumu nav varējusi strādāt, jo darbinieki vardarbīgo protestu dēļ bijuši pārāk iebiedēti, lai ierastos darbā.

Valsts prezidenta vizītes ietvaros Vācijā Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un Hamburgas ostas uzņēmuma «Hafen Hamburg Marketing e.V.» izpilddirektors Ingo Egloffs parakstījuši saprašanās memorandu, lai veicinātu ciešāku sadarbību starp Latvijas un Vācijas ostām.

Memorands paredz stiprināt jūras savienojumus starp Latvijas un Vācijas ostām, kā arī veicināt integrēto jūras un dzelzceļa transporta koridoru attīstību starp Eiropu un Āziju, lai piesaistītu jaunas kravu plūsmas. Tāpat tiek paredzēts attīstīt sadarbību pieredzes apmaiņā jaunāko tehnoloģiju ieviešanā, loģistikas pakalpojumu un ražošanas attīstībā, kā arī realizēt abpusēji izdevīgus starptautiskās sadarbības projektus.

Vācijas vizītes ietvaros K.Ozoliņš tikās ar Hamburgas Ekonomikas, transporta un inovāciju ministrijas valsts sekretāru Torstenu Savecki un Lībekas pilsētas mēru Janu Lindenau, lai pārrunātu sadarbības iespējas transporta un loģistikas jomās.

Eiropas ekonomikas galvenā dzinējspēka - Vācijas - nespēja izveidot koalīciju pēc šā gada rudenī notikušajām vēlēšanām gan izbrīnīja, gan darīja bažīgus daudzus ne tikai pašā Vācijā, bet arī daudzviet citur Eiropā.

Šāda reakcija nav pārsteidzoša, jo Vācijas gan politiskā, gan ekonomiskā stabilitāte ļoti cieši ietekmē to, kā dzīvo un attīstās pārējās Eiropas valstis. Nule kā izveidojusies situācija arī pašai Vācijai ir jaunums, jo tā vairākas desmitgades bija peldējusi kā liels, stabils kuģis stingri nospraustā virzienā, ar tādiem valdības vadītājiem, kuri cauri gadiem ilgstoši spēja saglabāt savus amatus. Arī šā brīža kanclere Angela Merkele šajā amatā jau pavadījusi 12 gadus un ir gatava to darīt vēl. Tam it kā arī nelika šķēršļus šī gada vēlēšanu rezultāti, taču arī Vācijā valdošās iekšējās pretrunas tomēr darīja savu, un izveidot tā saukto Jamaikas koalīciju, kurā ietilptu tādas partijas kā Merkeles CDU/CSU zaļie un liberālā FDP, neizdevās.

Valsts prezidents Egils Levits, izskatot Vecrīgs grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa advokāta apžēlošanas lūgumu, nolēmis to apmierināt, noņemot Bērziņa sodāmību, lasāms apžēlotā vīrieša "Facebook" profilā.

Bērziņš iepriekš divas reizes bija lūdzis apžēlošanu iepriekšējam prezidentam Raimondam Vējonim, taču šie lūgumi tika noraidīti. Savukārt 10.decembrī Levits apmierināja divus apžēlošanas lūgumu, tostarp Bērziņa.

Jau vēstīts, ka Bērziņš pērn 30.novembrī tika atbrīvots no ieslodzījuma vietas.

Bērziņš no cietuma tiks atbrīvots, jo ir izcietis viņam piespriesto brīvības atņemšanu uz gadu un astoņiem mēnešiem, kurā ieskaitīts arī nebrīvē pavadītais laiks Čehijas cietumā.

Bērziņam par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos sākotnēji bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tiesa Bērziņam piemēroja arī Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja un VPD neieradās, kā rezultātā tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Hamburgas lidostas darbinieki pirmdien, iepriekš nebrīdinot, pieteikuši streiku, kas var novest pie avioreisu atcelšanas un kavēšanās.

Arodbiedrība «Ver.di» apstiprināja, ka streiks sācies plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika).

«Mēs vēl novērtējam situāciju un pagaidām nevaram pateikt, cik daudz cilvēku piedalās» streikā, ziņu aģentūrai DPA pavēstīja arodbiedrības preses pārstāve.

Hamburgas lidostas preses pārstāve iepriekš sacīja, ka darbinieku streiks, domājams, izraisīs avioreisu atcelšanu un kavēšanos.

«Ver.di» izsludināja streiku, lai dotu stimulu iestigušajām sarunām par algu palielināšanu aptuveni 1000 lidostas darbiniekiem.

Aptuveni pirms divām nedēļām Hamburgas lidostā un citās Vācijas lidostās streikoja drošības dienesta darbinieki. Arī šos streikus organizēja arodbiedrība «Ver.di», pieprasot drošības dienesta darbiniekiem palielināt atalgojumu.

Biznesa portālā db.lv publicējam Latvijas piecu visbagātāko uzņēmēju, visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5.

Pilnā apjomā šie TOP100, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi DB jaunajā žurnālā Miljonārs, kas nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5

1. Rafails Deifts

-15 459 659 eiro

Vēl gadu iepriekš uzņēmējs bija starp lielākajiem pelnītājiem ar vairāk nekā divu miljonu eiro peļņas daļu, bet nu saistībā ar divu uzņēmumu iespaidīgajiem zaudējumiem 2016. gadā, bijušais veikalu tīkla Drogas īpašnieks ir neapstrīdams zaudējumu apjoma līderis. Lielākos zaudējumus - 14,729 miljonus eiro - cietusi holdingkompānija SIA Rītava Holdings, kur viņam pieder 90% kapitāldaļu. Tāpat prāvi zaudējumi ir noliktavu kompleksa pārvaldniekam AS Dominante Capital (89,47%) -2,640 miljoni eiro. Tikai vairumtirdzniecības kompānija Baltā bura (84,92%) strādājusi ar peļņu 185 999 eiro apmērā.

Neskatoties uz ievērojamu vēlētāju atbalsta samazinājumu kanclerei Angelai Merkelei Vācijas Bundestāga vēlēšanās, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) nesaskata būtiskas izmaiņas Vācijas un Baltijas valstu nākotnes sadarbībā, kā arī uzskata, ka Vācijas loma Eiropā paliks nemainīga.

Florians Šrēders (Florian Schröder), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors, pauž: «Merkeles Kristīgo demokrātu partija paliek lielākais politiskais spēks valstī. Arī tad, ja koalīcija tiks veidota ar tādiem jaunajiem partneriem kā liberāļiem un zaļajiem, ekonomikas un ārpolitikas darbības virziens nemainīsies. Iespējams, ka daži jautājumi tiks atrisināti pat ātrāk.» Šrēders pieļauj, ka Vācija turpinās īstenot savu uz Eiropu virzīto kursu un turpinās sadarbību ar partnervalstīm.

Kopumā AHK vēlēšanu rezultātus vērtē kā līdzšinējās vadošās partijas varas mazināšanos. Šrēders: «Ņemot vērā milzīgos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties pagājušajos gados – eiro krīze, bēgļu vilnis un terorisma draudi – Vāciju, salīdzinot ar citām valstīm, nemainīgi var uzskatīt par stabilitātes un kontinuitātes garantu.»

Tāds iespaids rodas, vērojot Eiropas lielākās ekonomikas Vācijas atkārtotos mēģinājumus tomēr izveidot vairākuma valdību. Pēc pagājušajā rudenī notikušajām parlamenta vēlēšanām centieni izveidot tā saucamo Jamaikas koalīciju, kurā ietilptu CDU, CSU, FDP un zaļie, izgāzās ar lielu blīkšķi - piesaistīto politisko spēku intereses tomēr izrādījās pārāk nesavienojamas. Tagad Angelas Merkeles vadītā CDU, Horsta Zēhofera vadītā CSU un Martina Šulca vadītā SPD līdz piektdienai centīsies izrunāt tā sauktās lielās koalīcijas izveides iespējas.

Vācijas politiskās dzīves vērotāji un komentētāji gan uz šo koalīciju raugās bez īpašām ilūzijām, neprognozējot tai ilgu pastāvēšanu, jo nekādas siltās jūtas starp šīm partijām nevirmo. SPD iepriekš jau divas reizes noraidījusi valdības veidošanas iespēju ar šiem politiskajiem spēkiem, vienlaikus šajās partijās valda arī liela neapmierinātība ar tās līderiem.

Visgrūtākajā pozīcijā šajā situācijā atrodas jau 12 gadus valdījusī Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa ir skaidri pateikusi, ka lielajai koalīcijai dotu priekšroku, tāpēc tagad ir jācenšas ar vilinošiem piedāvājumiem piesaistīt pretrunīgi noskaņoto SPD. Sarunas nerit viegli - mediji ziņo, ka topošajiem partneriem jau radušās domstarpības, piemēram, nodokļu jautājumos, turklāt, ja Merkeles pretimnākšana SPD būs pārāk liela, to nesapratīs ne CDU, ne CSU, kas baidās no vēl lielākas sociāldemokrātijas nostiprināšanās. Turklāt kanclerei arvien vairāk zūd arī uzņēmēju sniegtā aizmugure, kā var spriest no vairākiem biznesa pārstāvju publiskiem paziņojumiem. Uzņēmēji Vācijā – līdzīgi kā arī pie mums Latvijā - pārmet vadošajiem politiķiem skaidras nākotnes stratēģijas trūkumu, A. Merkeles gadījumā - vēl arī zudušu saikni ar realitāti. Kopumā Vācijas ekonomikai līdz šim ir klājies lieliski, un daudzas Eiropas valstis uz šo zemi skatās kā uz panākumu gūšanas piemēru. Tikmēr Vācijas sabiedrībā sašķeltības apziņa pieaug - pietrūkst visiem saprotama redzējuma par izglītības, digitalizācijas, infrastruktūras, veselības aprūpes un ārējās drošības jautājumiem, nemaz nerunājot par migrācijas, integrācijas un Eiropas Savienības reformu izaicinājumiem. Arī Vācijā ir cilvēki, kas nereti bez darba un cilvēcīgas pajumtes dzīvo vājāk attīstītos reģionos, baidās no noziedzniekiem un sen jau jūtas “izslēgti no spēles”, tādā veidā tikai paaugstinot sabiedrības sašķeltību. Kamēr Vācija cīnās ar savām iekšējām pretrunām, Eiropa noskatās un gaida.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Nule aizvadītais pasaules ietekmīgāko valstu G20 samits Hamburgā, uz kuru arī es biju aizbraukusi, ļauj izdarīt vairākus secinājumus.

Sīkāk par tiem var izlasīt šodienas avīzes 7. lpp. Te izcelšu tikai savus galvenos iespaidus.

Situācija pasaulē joprojām saglabājas visai labila. No vienas puses to veicina nemierīgais iedzīvotāju noskaņojums, ko varēja novērot arī grautiņos Hamburgā G20 samita laikā. Nenoliedzami arī cilvēku nemierīgajam noskaņojumam ir savi iemesli, ilgstoši ielaistu un nerisinātu problēmu veidolā.

Taču no otras puses stabilitāti neveicina arī globāli sasāpējušie jautājumi un aktualitātes kā starptautiskās tirdzniecības līgumi un konflikti, karadarbība Sīrijā un Ukrainā, terorisms, bēgļu straumes, klimata izmaiņas un pāreja uz alternatīvu energoresursu izmantošanu. Pēdējā no minētajiem jautājumiem Vācijai ir skaidri nodefinēts virziens - prom no klimatu apgrūtinošām un piesārņojošām tehnoloģijām. 18 no G20 valstīm arī atbalstīja šo nostāju. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps palika pie sava jau iepriekš paustā viedokļa par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās, bet Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans bilda, ka vispirms gribētu redzēt šīs pārejas finansējumu. Kā indikāciju ES un Turcijas turpmākām attiecībām var interpretēt arī faktu, ka R.T. Erdogans 7. jūlija vakarā neapmeklēja samita viesiem paredzēto koncertu Elbas filharmonijā, kur tika atskaņota Ludviga van Bēthovena 9. simfonija, kuras sastāvdaļa - Oda priekam - pazīstama arī kā Eiropas Savienības himna.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

#Kurš pacels globalizēto, digitalizēto darbaļaužu karogu Latvijā?

Līdz ar jaunās koalīcijas izveidi Vācijas nepārliecinošās parlamenta vēlēšanas pērn septembrī varam beidzot uzskatīt par gandrīz pabeigtām. Vēl jāseko sociāldemokrātu partijas (SPD) balsojumam, un tauta būs dabūjusi atpakaļ to pašu kristīgo demokrātu (CDU/CSU) un sociķu koalīciju, lai gan ar dažām korekcijām. Un korekcijas ir paradoksālas.

Proti, vēlēšanās ar zemākajiem rezultātiem kopš 2. Pasaules kara beigām zaudējušie sociķi jaunajā koalīcijā ir ievērojami nostiprinājušies. CDU/CSU koalīcijas jaunie-vecie biedri ir dabūjuši sešas ministrijas, tostarp ietekmīgo ārlietu, darba lietu un – pats galvenais – finanšu portfeli. Pēc sarunu caurkrišanas ar zaļajiem un liberāļiem kancleres Angelas Merkeles izvēle nebija plaša. Viens variants bija mazākuma valdība, bet kanclere acīmredzot ir nolēmusi rīkoties, nevis muļļāties. Otrs variants bija ārkārtas vēlēšanas, tā, iespējams, stiprinot savas pozīcijas, tomēr tikpat labi nostiprināties varētu AfD nacionālie populisti. Un tad vēl ir pašreizējais variants, kura panākšanai cita starpā partneriem ir atdots leģendārā Volfganga Šoibles portfelis.

Valsts prezidents Egils Levits pateicas Latvijas tautai par doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā.

"Es pateicos Latvijas tautai par man doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā. Es pateicos maniem domubiedriem, kolēģiem un atbalstītājiem. Es pateicos maniem kritiķiem. Arī turpmāk strādāšu Latvijas labā - kā atbildīgs savas valsts pilsonis un kā brīvs cilvēks," uzrunā, noslēdzot prezidentūru, saka Valsts prezidents Egils Levits.

Levits uzrunā norāda, ka iestājas par Latviju kā nacionālu valsti. Par latvisku Latviju, kur padomju okupācijas paliekām vairs nav vietas, viņš akcentē.

"Es iestājos par valsts valodu, par izglītību latviešu valodā, par vienotu Latvijas vēstures stāstu, par mūsu pretošanās varoņu atzīšanu, par latvisko mantojumu mūsu vēsturiskajās zemēs," turpina Levits.

Ar 61 vienu balsi «par» un 32 «pret» Valsts prezidenta amatā ievēlēts Egils Levits.

«Es būšu visas Latvijas prezidents,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Levits, solot, ka būs visu pilsoņu prezidents - gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo prezidents.

Kopumā uz šo amatu kandidēja Levits, tiesībsargs Juris Jansons Saeimas deputāts Didzis Šmits (KPV LV). Par J.Jansonu bija balsojuši astoņi deputāti, pret 85. Bet par D.Šmitu balsoja 24, pret 69 deputāti.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā - Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.

Vācijas valdība pēc mēnešiem ilgās politiskās stīvēšanās trešdien vienojusies par likumprojektu, kas paredz tiesiski nostiprināt apņemšanos līdz 2038.gadam likvidēt ogļu ieguves industriju.

Atteikšanos no ogļu ieguves pērn sākotnēji ieteica valdības izveidotā komisija.

Aptuveni 200 lapaspuses biezais likumprojekts tagad tiks nodots Bundestāgam, un tiek prognozēts, ka to varētu pieņemt šā gada vidū.

Likumprojekts paredz atvēlēt 4,35 miljardus eiro kompensācijām, kuras saņems brūnogļu ieguves uzņēmumi un ar tām darbināmo elektrostaciju uzturētāji.

Likumprojekts satur arī ogļu ieguves karjeru un ar tām darbināmo termoelektrostaciju slēgšanas grafiku.

Valdības kompensācijas par spēkstaciju slēgšanu varēs lūgt arī uzņēmumi, kas izmanto akmeņogles, kuras rada mazākus CO2 izmešus nekā brūnogles.

Valdība paredzējusi arī līdzekļus to gados vecāko strādājošo priekšlaicīgās pensionēšanās nodrošināšanai pēc tam, kad tie būs zaudējuši darbu karjeru vai spēkstaciju slēgšanas rezultātā.

Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien paziņoja, ka viņas jaunā valdība, par kuras veidošanas sarunu uzsākšanu vienojušās lielākās partijas, strādās pie «jauna starta» Eiropai.

«Pasaule mūs negaida - mums Eiropā ir vajadzīgs jauns starts,» pēc vairāk nekā diennakti ilgušajām koalīcijas izveides sarunām pavēstīja Merkele. «Jauns starts Eiropai ir arī jauns starts Vācijai.»

Viņa atzina, ka ceturtdien, sākot tā dēvētās zondēšanas sarunas sociāldemokrātiem (SPD), nav bijusi droša, vai abas puses būs spējīgas panākt vienošanos, ņemot vērā lielās atšķirības starp viņas vadītajiem konservatīvajiem un SPD.

Arī SPD līderis Martins Šulcs atzina, ka garajās sarunās bijuši «vētraini brīži», taču galu galā sasniegts «izcils rezultāts» un viņš vienošanos iesniegs partijai apstiprināšanai, lai varētu sākt oficiālas koalīcijas veidošanas sarunas.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles pensija pēc amata atstāšanas būs apmēram 15 000 eiro mēnesī, liecina Vācijas Nodokļu maksātāju asociācijas aprēķini.

67 gadus vecā Merkele, kas bijusi kanclere kopš 2005.gada, plāno doties pensijā, kad pēc septembrī paredzētajām Bundestāga vēlēšanām tiks izveidota jaunā valdība.

Aprēķinot gaidāmo Merkeles pensijas lielumu, ņemta vērā darba samaksa arī viņas iepriekšējos amatos. Tostarp no 1991. līdz 1994.gadam Merkele bijusi sieviešu un jaunatnes lietu ministre, bet no 1994. līdz 1998.gadam - vides un kodolenerģētikas ministre.

Kā bijušajai kanclerei Merkelei pienāksies valsts apmaksāts birojs ar četriem darbiniekiem, automobilis un šoferis.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, pastiprinoties bažām par tirdzniecības karu pēc ASV paziņojuma par jaunu tarifu noteikšanu Ķīnas precēm un Pekinas brīdinājuma par pretpasākumiem.

Investori arī pievērsa uzmanību Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona sarunām Vācijā par ES reformām un debatēm par imigrācijas jautājumiem. Francija un Vācija otrdien vienojās par kopīga budžeta izveidošanu eirozonai, tomēr bažas par Merkeles politisko nākotni noveda līdz akciju cenu kritumam Eiropas biržās.

«Turpinās politiskās bažas Vācijā, un pastāv arī neziņa par «Breksitu»,» rakstīja «Charles Schwab» analītiķi.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien eskalēja augošu tirdzniecības karu ar Ķīnu, paziņojot par plāniem noteikt 10% muitas tarifu Ķīnas preču importam 200 miljardu ASV dolāru apmērā.

«Skaidrā eskalācija, kas notikusi pēdējās dienās, ir satricinājusi investorus un darījusi galu kāpumam, kas ASV akciju tirgos bijis kopš maija sākuma,» rakstīja «Oanda» tirgus analītiķis Kreigs Erlams. «Lai gan Ķīnas akcijām šobrīd klājas daudz sliktāk, ASV kompānijas acīmredzot nav imūnas pret tirdzniecības karu un var nonākt zem lielāka spiediena, ja abas puses neatradīs risinājumu.»

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītajā «lielajā koalīcijā» pārstāvētās partijas vēlu otrdienas vakarā panākušas principiālu vienošanos par pensiju sistēmas reformēšanu un par strādājošo iemaksu samazināšanu bezdarbnieku apdrošināšanas fondā.

Reformu paketi, kuras mērķis ir mazināt ierindas pilsoņu nodokļu slogu, paredzēts oficiāli apstiprināt trešdienas valdības sēdē, pavēstīja sociālo lietu ministrs Hūbertuss Heils.

Reformas paredz palielināt pensijas mātēm, kam bērni dzimuši pirms 1992.gada, un personām, kuras ir darba nespējīgas veselības stāvokļa vai invaliditātes dēļ.

Savukārt strādājošo obligātās iemaksas bezdarbnieku apdrošināšanas fondā tiks samazinātas par 0,5 procentpunktiem un turpmāk būs 2,5% no bruto algas.

Par reformu paketi vienošanās tika panākta Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU), to Bavārijas māsaspartijas – Kristīgi sociālās savienības (CSU) – un sociāldemokrātu (SPD) vadības sēdē.

Pēc sarunu izgāšanās par tā dēvētās Jamaikas koalīcijas izveidi Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien paziņojusi, ka dod priekšroku pirmstermiņa vēlēšanām, nevis nestabilas mazākuma valdības vadīšanai.

«Esmu ļoti skeptiska» pret mazākuma valdību, intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ARD atzina Merkele, piebilstot, ka «jaunas vēlēšanas būtu labākais ceļš».

«Manos plānos nav mazākuma valdības (..). Nevēlos šodien sacīt nekad, taču esmu ļoti skeptiska, un domāju, ka jaunas vēlēšanas būtu labākais ceļš,» sacīja kanclere.

Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartijas CSU uzsāktās koalīcijas sarunas ar brīvajiem demokrātiem (FDP) un «zaļajiem» izjuka, kad par izstāšanos no sarunām vēlu svētdienas vakarā paziņoja FDP līderis Kristiāns Linders.

Arī konservatīvo līdzšinējie koalīcijas partneri sociāldemokrāti (SPD) otrdien paziņoja, ka neiesaistīsies Merkeles vadītā koalīcijā un aicināja izsludināt ārkārtas vēlēšanas.

Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes atzina Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Viņš norādīja, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētās Kristīgi sociālās savienības (CSU) rezultāti šajās vēlēšanās ir bijuši sliktāki, nekā iepriekšējās 2013.gada Bundestāga vēlēšanās. Taču CSU ir sasnieguši prognozētos rezultātus starp 30% un 40%. Sprūds piebilda, ka būs interesanti vērot, kā veidosies Vācijas valdības koalīcija.

Pozitīvais Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultātos esot tas, ka, neraugoties uz parlamentā iekļuvušo partiju krāsainību, valdību, visticamāk, veidos eiropeiskas partijas.

Galīgie rezultāti: Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši konservatīvie; AfD trešajā vietā