Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas uzņēmuma Zekants ražotnē Jelgavas novadā, kur, manifestējot pākšaugu atgriešanos uztura līderpozīcijās, top lauka pupu uzkodas Pupuchi.

Pupuchu tapšanas procesu skaties raksta galerijā!

Lielu daļu Jaunsvirlaukas pagasta Dzirnieku ciemata aizņem puspamesta industriāla teritorija, tāpēc amatnieku centrs, kur iekārtota arī cūku pupu grauzdētava, ir kā dzīvi apliecinošs gaismas stars. Arī ideja grauzdēt lauka pupas (bez taukvielām!) izrādījās visai gaiša – pieprasījums pēc mūsu tirgum jaunā produkta ir. No šā gada Pupuchi grauzdētās mini pupas pieejamas Narvesen tirdzniecības vietās. Vienošanos ar Narvesen par vienu no biznesa veiksmes mirkļiem šajā gadā sauc uzņēmuma līdzīpašniece un ražošanas tehnoloģijas autore Kristīne Ozoliņa, ar kuru kopā izstaigājam ražotni un izgaršojam grauzdēto pupu garšas nianses. Pupuchi produkcija pieejama arī citos pašmāju veikalos, piemēram, Rimi Klēts un ceptuves Lāči tirdzniecības vietās. «Pašlaik esam vienīgie Eiropā, kas pēc šādas tehnoloģijas grauzdē pupas. Būtiski, ka grauzdēšanas procesā neizmantojam eļļu,» uzsver K. Ozoliņa.

Šogad var redzēt laukus, kuros zaļo līdz šim masveidā nekultivēts proteīn­augs – pupas. Zemnieki teic, ka vēl mācās tās audzēt, un rēķina rentabilitāti, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Principā tā ir piespiedu lieta,» atzīst Bunkas pagasta lauksaimniece Līga Gūtmane. Pupu un citu proteīnaugu audzēšana ir viens no variantiem, kā izpildīt ES ar šo gadu noteiktās zaļināšanas prasības. Saimniecībām tās obligāti jāizpilda, lai saņemtu gan vienoto platības, gan zaļināšanas maksājumu. Ja zaļināšana netiek veikta, maciņš tukšāks.

Pagājušajā gadā Gūtmaņi, rēķinoties ar šā gada prasībām, ar pupām apsējuši piecus hektārus, lai būtu pašiem savs sēklas materiāls. Pārliecinājušies, ka kulšana ir ilgstošs process – pupas jākuļ zemu, lēni. Tās esot grūti izžāvēt, tāpēc pirms kulšanas jāmiglo.

Tirzas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Avotiņi šogad divu hektāru platībā tiks audzētas sojas pupas. Tas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados. Tiks sētas arī 15 dažādu šķirņu mazās pupiņas. Saimniece Ligita Zvirbule izlēmusi, ka turpmāk saimniecībā akcentēs pākšaugu audzēšanu, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Mēs līdz šim galvenokārt saimniecībā nodarbojāmies ar dārzeņu audzēšanu. Tas ir ļoti fizisks darbs, tāpēc izlēmu, ka mazliet pašai sev ir jādod atelpa. Domāju, ka pākšaugi ir starp tām kultūrām, kas tik fizisku darbu neprasa. Tā kā sojas pupas pērn izdevās ļoti labi novākt ar kombainu, tad turpmāk specializēsimies uz pākšaugiem. Ar kombainu man izlīdzēja attālāks kaimiņš. Būtībā sojas pupas jau nedaudz atgādina mazus zirnīšus. Atlika tikai nedaudz pielāgot kombaina sietu,» savu izvēli pamato Ligita. Viņa plāno galvenokārt sēt arī tās mazās pupiņas, kam forma ir apaļa, jo pārliecinājusies, ka arī tās ir iespējams nokult.

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Jelgavas novada uzņēmums Zekants uzkodu segmentā piedāvā alternatīvu jau ierastajiem kartupeļu čipsiem un sāļajiem riekstiņiem – grauzdētas cūku pupas

Māsas Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa ražo kraukšķīgas cūku pupas ar sāli, oregano un ķiplokiem, bez jebkādām piedevām. «Šī ir uzkoda – tādi kā jaunās paaudzes čipsi. Šie ir veselīgāki nekā tie produkti, kas vārīti eļļā. Esam pievienojušas mazāk sāls – 0,8 gramus uz 100 gramiem produkta, lai to varētu lietot gan sportisti, gan arī mazi bērni. Mūsu mērķis nav izkonkurēt čipsus, bet gan aizpildīt nišu, kas ir mūsējā,» saka Zanda. Veselīgo uzkodu niša šobrīd gūst atsaucību – cilvēki domā, ko ēd, ir gatavi maksāt vairāk par to, kas ir veselīgs. Tāpēc arī augļu un dārzeņu čipsi ir iecienīti. «Visu cieņu – cilvēki sākuši domāt, no kā viņi pārtiek,» saka Zanda. Grauzdē, nevis fritē

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Viens no lielākajiem Baltijas graudu pārstrādes uzņēmumiem AS Dobeles dzirnavnieks šogad plāno pieņemt 250 000 tonnu graudu, intensīvākajā kulšanas periodā strādājot visu diennakti, informē uzņēmumā.

Papildu elevatora izbūve ar jaudu 200 tonnu stundā, kā arī jauns pieņemšanas punkts Gulbenē kāpinās kopējo graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitāti. Turklāt pirmo reizi Latvijā uzņēmums pieņems cieto jeb durum kviešu ražu no sešām vietējo zemnieku saimniecībām.

Dobeles dzirnavnieks atbalsta cieto kviešu audzētājus finansiāli, 70% apmērā sedzot izmaksas sēklas iegādei sešām zemnieku saimniecībām, kas iesējušas cietos kviešus vismaz 250 hektāru platībā. «Izrādās, ka cieto kviešu graudus var kvalitatīvi audzēt arī mūsu zemē, tikai tiem nepieciešami īpaši apstākļi un zināšanas. Esam pateicīgi drosmīgajiem zemniekiem, kuri mums uzticējušies, atļāvušies eksperimentēt un šovasar novāks pirmo cieto kviešu ražu,» saka Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Sadarbībā ar Stendes selekcijas staciju cieto kviešu audzēšanas tehnoloģiju izpēte notiek jau trešo gadu. Tiek strādāts arī pie citu kultūraugu – pārtikas miežu, auzu un vasaras cieto kviešu šķirņu – audzēšanas tehnoloģiju un īpašību izvērtēšanas.

Z/s Kotiņi Šķilbēnos jūnijā gatavojas atklāt 2,3 miljonus eiro vērtu jaunu sēklu rūpnīcu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no Latvijā lielākajiem sēklkopības saimniecībām investē jaunos augkopības produktu bunkuros un iekārtās, kas saimniecībai ļaus kļūt konkurētspējīgākai. Pavisam saimniecībā jau uzstādīti 30 jauni Kanādā ražoti bunkuri, kas ļauj katru šķirni uzglabāt atsevišķi. Katra bunkura ietilpība ir 220 – 250 t un vienlaikus tajos var uzglabāt 7300 t sēklu. Savukārt rūpnīcā paredzēts ražot grūbas, pupu miltus, putraimus un citus produktus. Viena no jaunajām iekārtām sēklu attīrīšanai jau darbojas. Japānā ražotā Satake iekārta Evolution attīra pupas, sašķirojot tās pēc kvalitātes un attīrot nekvalitatīvo preci. Drīzumā tiks piegādāta arī grūbu ražošanas iekārta.

Grauzdētu cūku pupu «Pupuchi» ražotājs SIA «Zekants» turpmāko septiņu gadu laikā plāno desmitkāršot ražošanas jaudas, sacīja uzņēmuma līdzīpašniece Zanda Ozola.

«Mērķis ir septiņos gados palielināt ražošanas jaudas tā, lai mēs mēnesī varētu saražot 20 tonnas gatavās produkcijas,» sacīja Ozola, norādot, ka patlaban «Zekants» grauzdēšanas apmērs ir divas līdz 2,5 tonnas produkcijas mēnesī.

Pēc viņas sacītā, biznesa ideja par kraukšķīgo cūku pupu ražošanu bez eļļas, garšu pastiprinātājiem un ar samazinātu sāls daudzumu pirms dažiem gadiem īstenota, pašiem uzbūvējot savu grauzdēšanas iekārtu un ražošanas līniju. Gatavas līnijas šāda produkta ražošanai tirgū neesot pieejamas. Plānoto ražošanas apmēru ar esošajām iekārtām nevar nodrošināt, tāpēc «Zekants» vajadzēs piesaistīt zinātniekus papildus tehnoloģisko iekārtu nodrošināšanai.

Lai veicinātu zemnieku saimniecības Kotiņi paplašināšanos un attīstību, kā arī produkcijas dažādošanu, Luminor banka piešķīrusi aizdevumu 2,9 miljonu eiro apmērā.

Finansējumu plānots izmantot granulēšanas un ekstrudēšanas kompleksa izveidei, kā arī lauksaimniecības tehnikas iegādei.

ZS Kotiņi ir viens no lielākajiem sēklu audzētājiem Baltijā, un ir Latvijas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībniekiem. Zemnieku saimniecībā ražo arī augstvērtīgi kvalitatīvu pārtiku un lopbarību.

“30 gadu laikā esam attīstījušies un izveidojuši pasaules līmeņa saimniecību, jau kopš dibināšanas mūsu pamatnodarbošanās ir graudkopība un sēklu ražošana. Saimniecības darbu ir novērtējušas gan valsts amatpersonas, gan mūsu apmeklētāji. Labprāt uzņemam ciemiņus, izglītojam un iepazīstinām ar mūsu veikumu, parādām jaunāko un modernāko lauksaimniecības tehniku, tādēļ mūsu saimniecību ir iecienījušas arī tūristu grupas. Saimniekojam gudri, ilgtspējīgi, un konkurētspējīgi. Esam vērsti uz nemitīgu izaugsmi un attīstību savā nozarē, īstenojam bioloģisku un videi draudzīgu saimniekošanu. Ļoti domājam, lai mūsu pārtikas ķēde no lauka līdz pusdienu galdam būtu ilgtspējīga,” stāsta Aldis Ločmelis, ZS Kotiņi saimnieks.

Aizkraukles pusē sējas laiku viens no pirmajiem atklājis Aigars Stuglis. Seces pagasta zemnieku saimniecībā Silarozes šajās dienās 50 hektāros sēj lopbarības pupas. Darbu atvieglo pirms nepilnas nedēļas iegādātais traktors John Deere, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Lai arī pirms mēneša, ap 25. martu, laikapstākļi bija sējai labvēlīgi un, piemēram, Bauskas pusē SIA Uzvara-lauks sāka sēt, Silarožu saimnieks neriskējis. Sinoptiķu prognozes aprīlim, līdz ar to lauku darbiem, ir daudz labvēlīgākas, tāpēc vakar kopā ar pieredzējušo traktoristu Aigaru Lāci dienas pirmajā pusē sākta lopbarības pupu sēja.

Ar šo Latvijā arvien populārāko lauksaimniecības kultūru paredzēts apsēt 50 hektāru. Aigars Stuglis saka: pat ja gaisa temperatūra naktīs noslīdētu zem nulles, pupām nosalšana nedraud, jo tās dzīvotspēju saglabā arī mīnus 6 grādos. Lopbarības pupas ir ļoti piemērotas, lai ievērotu augseku un ielabotu augsni. To sakņu sistēma dziļi irdina augsnes slāņus. Ja rudenī augu daļas iestrādā zemē, būtiski samazinās nepieciešamais minerālmēslu daudzums. Silarozēs jau kādu laiku pašu spēkiem ražo kombinēto lopbarību, un šajās dienās sēto pupu ražas daļa ietilps tās sastāvā.

AS «Dobeles dzirnavnieks» nākamgad graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudas palielināšanā plāno ieguldīt vairāk kā 7 miljonus eiro. Paredzēts uzbūvēt 15 jaunus graudu uzglabāšanas torņus, kapacitāti palielinot par 64 tūkstošiem tonnu, kā arī izveidot vēl vienu graudu kalti, informē «Dobeles dzirnavnieka» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

2018. gadā tiks uzbūvēti 12 graudu torņi, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnas, un 3 mitro graudu torņi, kuru uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnas, kā arī jauna graudu kalte. Noslēdzot šo investīciju projektu, kopējā «Dobeles dzirnavnieka» graudaugu uzglabāšanas kapacitāte sasniegs vairāk nekā 230 tūkstošus tonnu graudu.

«Uzņēmuma graudu pārstrādes apjomi ik gadu pieaug. Piemēram, pagājušajā gadā atklājām jaunu pārslu ražotni un nupat noslēdzām investīciju projektu ar mērķi dubultot tās jaudu. Paredzam, ka jau nākamgad pārstrādāsim vairāk nekā 250 tūkstošus tonnas graudu, tāpēc paralēli attīstām un pilnveidojam graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pirmsapstrādi, jo efektīva kvalitatīvu izejvielu nodrošināšana ir ražošanas pamats,» saka «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «projekta realizācijai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, izmantot aizņēmumu bankā un ieguldīt paša uzņēmuma līdzekļus».

Lauksaimniecības uzņēmums “Golden Fields”, kas darbojas trīs Baltijas valstīs, atklājis augu olbaltumvielu ražotni Latvijā, Liepājā.

Šī rūpnīca, kurā uzņēmums ir ieguldījis 16 miljonus eiro, izmantos zirņus un lauka pupas, lai ražotu augu olbaltumvielas, granulas, šķiedrvielas, cieti un miltus liellopiem un pārtikas ražošanai. Uzņēmums apsver iespēju atvērt līdzīgas rūpnīcas arī pārējās Baltijas valstīs.

“Golden Fields” izpilddirektors Mahmuds Ahmeds [Mahmoud Ahmed], norādīja, ka uzņēmums, kurš ražos šīs augu olbaltumvielas, ir “Golden Fields Alternative Protein”. "Šīs rūpnīcas atklāšana ir jauns posms “Golden Fields” paplašināšanā pēc uzņēmuma 2023. gadā noslēgtā piegādes līguma ar Apvienotajos Arābu Emirātos Abudabi darbojošos lauksaimniecības uzņēmumu “Al Dahra Group”, kurš ir viens no lielākajiem lopbarības piegādātājiem visā pasaulē,” norādīja Ahmeds. “Šodien ar lepnumu paziņojam par mūsu jauno sadarbību ar “Bunge” – pasaules līderi agrorūpniecības un pārtikas un sastāvdaļu ražošanas nozarē. Šis uzņēmums ar savu plašo klientu loku, spēcīgo piegādes ķēdi, augstākajām kvalitātes garantijām un praktisko pieredzi pārtikas un lopbarības tirgū veicinās zirņu un lauka pupu olbaltumvielu pārdošanu.”

ES Komisijai ir jāatsauc piešķirtā atļauja lietot pārtikā un dzīvnieku barībā ģenētiski modificētās sojas pupas, kas ir izturīgas pret glifosāta herbicīdiem, teikts Eiropas Parlamenta trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti uzsver, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) glifosātu klasificējusi kā iespējami kancerogēnu vielu un ka ES ir atļāvusi lietot ĢMO bez dalībvalstu atbalsta.

EP deputāti norāda, ka herbicīdu glifosātu, pret kuru iepriekš minētās ģenētiski modificētās sojas pupas ir izturīgas (līdztekus citiem herbicīdiem attiecībā uz FG72 un MON 87708 x MON 89788), Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra 2015.gada 20. martā klasificēja kā cilvēkam iespējami kancerogēnu vielu.

Tomēr Eiropas Pārtikas Nekaitīguma iestāde 12. novembrī norādīja, ka vēža risks cilvēkiem no šī herbicīda ir maz ticams.

EP deputāti arī norāda, ka Eiropas Komisija pati paudusi nožēlu, ka, kopš spēkā stājusies pašreizējā ĢMO atļauju piešķiršanas procedūra, lēmumus par ĢMO sugu atļaušanu Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot atbalstu no dalībvalstīm. Līdz ar to tas, kas būtu pieļaujams izņēmuma kārtā, kļuvis par normu.

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka stāstīja, ka gulbju vai zosu bars nosēžas uz lauka un īsā laikā tur viss ir noēsts un pleznu izbradāts. Tik lielu postu nenodarot pat stirnas, jo tās uz lauka ierodas nelielos pulciņos, kamēr putnu skaits mērāms simtos.

«Var jau teikt, lai sējam tur, kur putni nemigrē, taču viņi sadīgušos laukus atrod, lai kur tie būtu,» piebilda Hauka.

Viņa atzina, ka patlaban pamatīgi tiekot postīti lauki Kurzemes pusē, kur ziemāji sacerojuši īpaši labi, turklāt drīzumā līdzīgas problēmas piemeklēs arī lauku pupu sējumus.

Jau pagājušajā sezonā zemnieki pieredzēja, ka izdīgušās pupas noēd putni, īpaši vārnas un krauķi, kas pamanās pupas izēst jau no vagām. Zaļināšanas prasību dēļ daudzi lauki tiks apsēti ar pupām, tāpēc tāda pati problēma esot gaidāma arī šogad.

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Zirņu proteīna ražotnes projekts, kas plānots Jelgavā, Covid-19 pandēmijas dēļ ir iekavējies par apmēram pusgadu, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš arī norādīja, ka zirņu proteīna rūpnīcas būvniecība vēl nav sākusies.

"Projekts ir liels un sarežģīts, ir ļoti daudz tehnoloģisku nianšu. Jāatzīst, ka šo projektu ir ietekmējis Covid-19, jo komunikācija ar partneriem, iekārtu ražotājiem ir bijusi sarežģītāka, lēnāka un grūtāka. Mēs bijām plānojuši, ka šā gada vasaras sākumā mēs jau sāksim būvniecību, taču pašlaik mēs orientējamies uz rudeni. Par apmēram pusgadu projekts ir iekavējies," sacīja Ruža.

Dzelteno zirņu proteīna ražotnē Jelgavā investēs 75 miljonus eiro 

Divi Latvijas lauksaimnieku kooperatīvi – VAKS un LATRAPS – kaldina plānus pirmajai...

Viņš arī pastāstīja, ka projekts ir sadalīts trijās kārtās, un 2023.gada sākumā plānots pabeigt rūpnīcas pirmo kārtu. Kopējā rūpnīcas pārstrādes jauda plānota 130 000 tonnu, tostarp pirmajā kārtā plānotā jauda ir 30 000 tonnu. Otrajā kārtā paredzēts pārstrādāt arī pupas. "Pašlaik mums notiek sarunas ar stratēģisko partneri, kas ir globāla mēroga pārtikas nozares uzņēmums," piebilda Ruža.

"Latraps" valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka zirņu rūpnīcas projekts ir solis virzībā uz videi draudzīgāku lauksaimniecību un uz papildu pievienotās vērtības radīšanu gan lauksaimniekiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā.

Tāpat Ruža norādīja, ka bez zirņu rūpnīcas projekta, kooperatīvs strādā arī citos virzienos - tiek būvēti pirmapstrādes kompleksi lauksaimniekiem un ir iegādāta "Alpha osta".

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Graudaugu pārslu un musli ražotne, kas ekspluatācijā nodota jau pagājušajā gadā, un graudu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudas palielināšana ir pēdējo divu gadu lielākie projekti, ko īstenojusi akciju sabiedrība «Dobeles dzirnavnieks», vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Investīcijas pērn mērāmas 10 miljonos eiro, kas ieguldīti pārslu un musli ražotnē, kā arī elevatora un trīs graudu torņu izbūvē. Kopējās graudu torņu projekta izmaksas ir 6,5 miljoni eiro, tādējādi uzņēmuma graudu uzglabāšanas iespējas palielinātas par trešdaļu, sasniedzot 150 000 tonnu. Izbūvētas divas jaunas graudu pieņemšanas vietas un graudu attīrīšanas tornis. Paralēli meitas uzņēmumā «Dobeles eko», piesaistot bankas finansējumu, par 11 miljoniem tiek būvēta koģenerācijas stacija. Plānu uzņēmumam netrūkst.

«Pēdējos gados Latvijā aug gan apstrādājamās platības, gan ražība. Zemnieki gūst arvien vairāk pieredzes un zināšanu. Jauni projekti ir loģiska ķēde – jo vairāk iekuļam no lauka, jo vairāk vajag vietas graudu uzglabāšanai. Tas bija likumsakarīgs solis, turklāt uzglabāšanas kapacitātes palielināšanā sen nebijām investējuši,» skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. «Dobeles dzirnavnieks» iepērk mīkstos un cietos kviešus, rudzus, miežus, auzas un tritikāli, rapšus, griķus, zirņus un pupas. Lielākā daļa graudu tiek pārstrādāta, daļa realizēta nepārstrādātā veidā vai uzglabāta. Šobrīd Dobelē darbojas septiņas ražotnes – īsās un garās formas makaronu ražošanas līnijas, mīksto un cieto kviešu dzirnavas, jau pieminētā pārslu ražotne un sauso maisījumu ražotne, kurā top, piemēram, pankūku un kēksu maisījumi. Atsevišķs segments ir lopbarības ražotne. «Esam daudznozaru uzņēmums, bet visu mūsu produktu pamatā ir grauds,» tā K. Amsils.

Volstrītā akciju cenas trešdien pieauga pēc Ķīnas lēmuma izslēgt 16 ASV produktu kategorijas no palielināto muitas tarifu piemērošanas, savukārt Eiropas akciju cenas kāpa, investoriem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmi.

Starp ASV produktiem, uz kuriem attiecas Ķīnas lēmums, ir jūras veltes un pretvēža medikamenti, bet nav tāda nozīmīga ASV produkcija kā sojas pupas un cūkgaļa.

Šāds lēmums pieņemts pirms ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunām, kuras atsāksies oktobra sākumā Vašingtonā.

Analītiķi arī norādīja uz prognozēm, ka centrālās bankas sniegs lielāku palīdzību procentlikmju samazināšanas un citu stimulu veidā.

«Akcijām ir vislabākais no abām pasaulēm,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings, atsaucoties uz prognozēm par centrālās bankas kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem pat apstākļos, kad ekonomika «ir kārtībā».

Ir gaidāms, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ atkal pazeminās procentlikmes.

Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pagājušajā gadā bija 4,455 miljoni eiro, kas ir par 7,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt saimniecības peļņa pieauga par 47,9%, sasniedzot 2,073 miljonus eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Zemnieku saimniecības gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2021.gadā saimniecība apsaimniekoja 1247,78 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Vilces un Lielplatones pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, rapsi, lauku pupas, zirņus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat vadības ziņojumā atzīmēts, ka graudaugiem un rapsim 2021.gadā bija vidēji labas ražas. Pērn divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas gandrīz divas tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Pēc vadības ziņojumā paustā, biogāzes iekārtā pērn saražotās 3605,356 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas pārdotas "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam".

2021.gadā uzņēmums iegādājās hibrīda kultivatoru "Lemken", smalcinātāju un lauksaimniecības zemi.

Tāpat pārskatā minēts, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz uzņēmumu pērn nebija būtiska, tāpēc uzņēmums neizmantoja valsts atbalsta pasākumus saistībā ar Covid-19.

2020.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 4,814 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,402 miljoni eiro.

Zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā, un tās juridiskā adrese ir Jelgavas novada Lielplatones pagastā. Saimniecības vienīgais īpašnieks ir Vinters.

Brīdī, kad vajadzēja izšķirties starp saimniekošanu laukos un karjeras izaugsmi finanšu sektorā Rīgā, Eduards Šmits izvēlējās atgriezties vecāku mājās Lutriņu pagastā.

Divdesmit gadu gaitā viņš Saldus novadā izveidojis zemnieku saimniecību, kas iekļauta Latvijā vērtīgāko TOP.

Pirms dažiem mēnešiem Eduards kopā ar Ivaru Skrebeli no Cannelle Bakery, Raivo Blumbergu no Saldus maiznieka un Aldi Vanadziņu no restorāna Stikla pērlīšu spēle nāca klajā ar iniciatīvu izveidot Saldus novada Uzņēmēju klubu. Ideja bija briedusi jau gadus trīs, četrus. Uzņēmēju kluba mērķis ir uzlabot dzīves vidi pašvaldībā. Nevis domāt par to, ko varētu ņemt, bet ko paši spēj dot savam novadam. Un darīt to, nevis vienkārši sponsorējot pasākumus vai kolektīvus, bet daloties pieredzē, kā pēc iespējas lietderīgāk izlietot līdzekļus sabiedrības vajadzībām. Tieši tādēļ organizācijā iesaistīti pašpietiekami, sabiedriski aktīvi uzņēmēji, kam galvenā doma nav saraust pēc iespējas vairāk sev.