Yandex.Taxi sācis darboties Rīgā – Latvija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kurā serviss uzsācis darbību. Izsaukt taksometru iespējams iOS un Android mobilajos pielikumos latviešu, krievu, angļu un citās valodās. Serviss automātiski nosaka lietotāja atrašanās vietu un nosūta pieprasījumu vistuvāk esošajam vadītājam.

Mašīnas piebraukšana Rīgā maksāšot ne vairāk par 0,71 eiro, bet pēc tam ne vairāk kā 0,36 eiro par kilometru vai 0,13 eiro par brauciena minūti, informē pakalpojuma sniedzējs. Tā, piemēram, aizbraukt no tirdzniecības centra «Spice» līdz «Laimas» pulkstenim varot par apmēram 4,60 eiro. No viesnīcas «Radisson Blu Elizabete Hotel» līdz starptautiskajai lidostai «Rīga» – par aptuveni 7,40 eiro. Samaksāt par vešanu var skaidrā naudā vai ar bankas karti pielikumā, tas paskaidro.

«Mēs jau pasen sākām domāt par ienākšanu Baltijas valstīs. Visvairāk piedāvājumu sadarboties tiek saņemts no Latvijas, tāpēc mēs nolēmām sākt ar Rīgu. Mūsu tehnoloģijas un algoritmi padara taksometru par ērtu un ne pārāk dārgu pilsētas transporta veidu. Yandex.Taxi automātiski nodod pieprasījumu vadītājam, kurš atbrauks visātrāk. Tādā veidā viņam nenākas ilgi gaidīt uz izsaukumu vai braukt pie klienta cauri visai pilsētai. Serviss rēķinās ar situāciju uz ceļa, lai izveidotu optimālu maršrutu. Nākamo pieprasījumu pēc vadītāja tas jau laicīgi meklē vietā, kurp taksometrs ved pasažieri. Šādas tehnoloģijas samazina braucienu pašizmaksu – vadītāji nopelna vairāk, savukārt lietotāji maksā mazāk,» stāsta Yandex.Taxi starptautiskās attīstības direktors Mušegs Saakjans.

Viļņas mērs Remigijs Šimašus lūdzis Lietuvas Konkurences padomei izmeklēt, vai taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» reklāma atbilst likumiem un vai tā nemaldina patērētājus.

Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība paziņojusi, ka «Yandex.Taxi» reklāmā, kas tiek izplatīta pa dažādiem kanāliem, teikts, ka kompānija piedāvā taksometru pakalpojumus, un par to liecina arī uzņēmuma nosaukums, taču «Yandex.Taxi» vēl līdz šim Viļņas pašvaldībā nav lūdzis atļauju pārvadāt pasažierus ar vieglajām automašīnām.

«Mēs lūdzam sākt izmeklēšanu par iespējamu reklāmas likuma piektā panta pārkāpumu, kā arī pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumu - noteikt par pienākumu pārtraukt publicēt reklāmu, kas neatbilst noteiktajām prasībām,» sacīts Viļņas mēra iesniegumā Konkurences padomei.

Mērs arī informējis Konkurences padomi, ka kompānijas «ETN Baltic» reklāmas stendos pilsētas ielās no trešdienas plānots izvietot «Yandex.Taxi» reklāmu, kas pēc pašvaldības domām, ir maldinoša. Pašvaldība kompāniju par to jau ir brīdinājusi.

«Nekādu pievienotās vērtības nodokli (PVN) no valsts neizkrāpj un neko neoptimizē tie, kas nekādu PVN no klientiem nesaņem. Baltic Taxi partneri, kas darbojas mikrouzņēmuma režīmā, priekšnodoklī PVN neatskaita, jo nav PVN maksātāji. Tādēļ nekādas shēmas nav iespējamas,» pēc LTV raidījumā Aizliegtais paņēmiens izskanējušās informācija, ka Baltic Taxi izstrādājis shēmu PVN nemaksāšanai, savu viedokli pauž uzņēmuma konsultants Jānis Naglis.

Viņš norāda, ka 2014. gadā taksometru nozare Latvijā oficiāli apgrozīja 10,7 miljonus eiro un no tiem Baltic Taxi apgrozīja 7,3 miljonus eiro. Līdz ar to 6% no visiem nozares dalībniekiem nodrošinājuši 70% no nozares oficiālā apgrozījuma.

«Lai tie, kas saredz nodokļu nomaksas lietderību uzņēmējdarbībā, spētu konkurēt ar nodokļu nemaksātājiem tik veselīgos apstākļos, kādus valsts pārvalde ir radījusi taksometru nozarē Latvijā, tas, kas šķiet, «nodokļu optimizācija», acīmredzot, ir daudzu uzņēmēju nepieciešamība. Nozarē šodien nevar runāt par kvalitatīvu pakalpojumu, par godīgu konkurenci, vienādiem spēles noteikumiem, kurus visi ievēro,» uzsver J. Naglis.

Līdz ar jauno kārtību, sniedzot taksometru pakalpojumus pie lidostas Rīga ielidošanas termināļa, parādās aizvien vairāk problēmu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš automātiskās barjeras demontāžas un taksometru caurlaižu sistēmas atcelšanas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā notikumi risinājušies dažādi. Augušas pasažieru sūdzības par pakalpojumu kvalitāti un arī par neadekvāti augstajām brauciena izmaksām atsevišķos gadījumos. Pasažieru iekāpšana taksometros šobrīd notiek maksas teritorijā, kur taksometriem ir jāmaksā 1,5 eiro par 30 minūšus stāvēšanu. Tas rada papildus izmaksas taksometru pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc, piemēram, AS Rīgas Taksometru parks šo summu ir iekļāvis pakalpojuma cenā. Šobrīd gan nav saprotams, vai šādi drīkst rīkoties. Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka maksu par braucienu veido trīs sastāvdaļas - nolīgšanas tarifs, attāluma tarifs jeb maksa par kilometru un laika tarifs, kas ir braukšana/stāvēšana.

Vecgada vakarā un Jaungada naktī Taxify mobilajā platformā plānots palielināt tarifus četras līdz septiņas reizes, pārsniedzot Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktos maksimālos tarifus, noskaidroja aģentūra LETA.

Platformas pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka Taxify lietotnē Vecgada vakarā un Jaungada naktī piemēros augstākus tarifus, ņemot vērā vēsturiski augsto klientu pieprasījumu. Tarifu mērķis ir arī motivēt vadītājus, lai visiem klientiem, kuri to vēlas, būtu pieejami taksometri. Par tarifiem gan vadītāji, gan klienti būs informēti iepriekš e-pastos, kā arī katra taksometra tarifs vienmēr ir redzams Taxify lietotnē pirms taksometra izsaukšanas.

«Vecgada vakarā taksometru klientu pieprasījums ir ievērojami lielāks nekā ikdienā. Vienlaikus vadītājiem tā ir nakts, kuru viņi pavada darbā, nevis tuvinieku lokā. Tāpēc augstāks tarifs ir pamatots solis, kas ir pieņemams abām iesaistītajām pusēm. Vienlaikus mūs ļoti satrauc satrauc starp citiem taksometru vadītājiem, kuri nepaaugstina tarifus, pastāvošā prakse Jaungada naktī mudināt pasažierus vienoties par brauciena maksu neoficiāli un braukt, izslēdzot skaitītāju. Tā kā mums rūp mūsu klientu drošība un maksājumu caurspīdība, mēs šādu praksi nepieļaujam un tieši tāpēc esam noteikuši oficiālu paaugstināto tarifu lietotnē, lai reģistrēti tiktu visi braucieni,» skaidroja Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš.

Summa, ko valsts budžetā iemaksājuši taksometru nozares uzņēmumi, ir palielinājusies, tomēr tā varētu būt krietni vien lielāka, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan pēdējos gados ir veikta virkne izmaiņu nolūkā uzlabot situāciju taksometru nozarē un pēc iespējas mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā, risināmo jautājumu joprojām netrūkst. 2016. gadā taksometru pakalpojumu sniedzēji valsts budžetā iemaksāja kopumā 1,86 milj. eiro, savukārt pērn šī summa sasniedza 4,25 milj. eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija. Tomēr nodokļos nomaksātā summa, iespējams, varētu būt krietni lielāka, ja visi taksometru vadītāji būtu godīgi un drukātu čekus, savukārt pasažieri tos arī prasītu. Ja agrāk notika iejaukšanās pašā taksometru skaitītājā, tad šobrīd maksājamo nodokļu apmērs tiek samazināts, piemērojot atlaides (skatīt pievienoto video - red.). Proti, negodīgie taksometru vadītāji iekasē, piemēram, pilnus desmit eiro par braucienu, neizsitot čeku, ja pasažieris to neprasa. Pēc pasažiera izkāpšanas tiek piemērota 70% atlaide skaitītājā un čeks izsists vien par 30% no summas. Tātad arī nodokļi tiek aprēķināti par trīs no desmit eiro.

Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) šobrīd veic aktīvas darbības, lai sakārtotu taksometru pakalpojumu nozari un sekmētu ātrāku jaunajām prasībām atbilstošu taksometru skaitītāju nomaiņu, joprojām lielākā daļa taksometru skaitītāju nav nomainīti pret jaunajām prasībām atbilstošiem.

VID datu bāzē ir kopumā reģistrēti aptuveni 2,3 tūkst. taksometru skaitītāji, no kuriem uz šā gada decembra beigām atbilstoši jaunajām prasībām reģistrēts - 561 taksometru skaitītājs, DB uzzināja VID. Tā pārstāve Evita Teice-Mamaja norāda, ka VID 10 dienu laikā taksometru pakalpojumu sniedzējiem ir nosūtījis 212 vēstules par informācijas sniegšanu saistībā ar uzstādītā taksometra skaitītāja lietošanu un nomaiņu. Ja taksometra skaitītāja lietotājs neatsaucās VID uzaicinājumam un neveic skaitītāja nomaiņu, VID uzsāk administratīvo lietvedību.

«No saņemtajām atbildēm ir secināms, ka vairāki komersanti jau savu darbību ir pārtraukuši, bet taksometra skaitītājs nav noņemts no uzskaites. Lai sakārtotu taksometru pakalpojumu sniedzēju nozari un lietotāji taksometros uzstādītu un lietotu tikai skaitītājus, kuri ir saņēmuši atbilstības apliecinājumu un ir reģistrēti, VID ir uzsācis sadarbību ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un vairākām pašvaldībām,» norāda E. Teice-Mamaja.

Par Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidentu kļuvis Jānis Naglis, noskaidroja Dienas Bizness.

Kā db.lv pastāstīja J.Naglis, viņš ieņēmis šo amatu, jo līdzšinējais asociācijas prezidents Jānis Pinnis uzsācis darba attiecības kādā viesnīcā Ukrainā, Kijevā, kļūstot par tās ģenerālmenedžeri.

J.Naglis šajā amatā darbojas vairāk nekā mēnesi un norādīja, ka pildīs šos pienākumus līdz martam, kad varētu notikt jauna asociācijas prezidenta ievēlēšana.

Vaicāts, vai plāno kandidēt uz asociācijas prezidenta amatu, J.Naglis norādīja, ka noteikti, ka nē. Viņaprāt, amatā ir jāstājas jauniem spēkiem. "Esmu pietiekami ilgi nokalpojis," komentēja J.Naglis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ir pārņēmis stafeti, lai sakārtotu ne tikai viesnīcu, bet tūrisma nozari kopumā. "Notiek krīzes situācijas risināšana nozarē," sacīja J.Naglis.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Rīgas plānošanas reģions (RPR) izsniedzis arī pirmās atļaujas «Baltic Taxi» transportlīdzekļiem pasažieru pārvadājumu veikšanai lidostā «Rīga», informē RPR pārstāve Inese Ozoliņa.

Rīgas plānošanas reģions kopumā ir izsniedzis jau 86 speciālās licences kartītes pasažieru pārvadājumu veikšanai no starptautiskās lidostas «Rīga». Atļauju pārvadājumiem lidostas slēgtajā zonā saņēma arī zīmols «Baltic Taxi», zem kura apvienojušies 28 pārvadātāji. Atļaujas piešķirtas pirmajām 23 šīs apvienības automašīnām.

Šī ir otrā pārvadātāju apvienība, kas izpilda Autopārvadājumu likumā noteiktās paaugstinātās prasības, kas stājās spēkā šī gada 15.septembra. SIA «Red Cab lidosta» un AS «Rīgas Taksometru parks» veidotajai pārvadātāju apvienībai pagājušajā nedēļā izsniegtas 63 speciālās licences kartītes.

Edgars Rantiņš, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs: «Speciālās licences kartītes uz doto brīdi kopumā izsniegtas 86 automašīnām, bet to skaits tikai pieaugs, jo abas pārvadātāju apvienības jau ir informējušas, ka kārto formalitātes arī vēl citiem transportlīdzekļiem.»

Par spīti tam, ka jau kopš šī gada 13.septembra VID vienotajā datubāzē ir reģistrēts taksometru skaitītājs Microtax-06, kuru atbilstības pārbaudes institūcija ir atzinusi par atbilstošu normatīvā regulējuma prasībām, komersantu aktivitāte to reģistrēšanā ir ļoti zema, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Minētā norma, kas nosaka, ka atbilstības pārbaudes ir jāveic visiem elektronisko ierīču un iekārtu modeļiem, tika pieņemta jau 2015.gada 15.decembrī un stājās spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Šajā laikā ir notikušas regulāras VID ekspertu tikšanās gan ar nozares pārstāvjiem, gan apkalpojošajiem dienestiem un atbilstības institūcijām, lai informētu par aktualitātēm elektronisko ierīču un iekārtu jomā, kā arī skaidrotu jauno iekārtu ieviešanas procesu.

Saskaņā ar skaitītāja modeļa “Microtax 06 apkalpojošā dienesta sniegto informāciju, uzstādīšanai šobrīd ir pieejami jau 500 jaunie skaitītāji, tomēr taksometru skaitītāju lietotāju aktivitāte ir ļoti zema - no šī gada 13.septembra līdz 30.septembrim VID datubāzē bija piereģistrēti tikai 15 skaitītāji.

Plāno samazināt iecerēto valsts sociālās obligātās apdrošināšanas priekšapmaksu taksometru nozarei, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc taksometru nozares pārstāvju tikšanās ar Finanšu ministriju (FM) tapis skaidrs, ka nozarei tiks ieviesta valsts sociālās obligātās apdrošināšanas priekšapmaksa 130 eiro apjomā uz vienu taksometra automašīnu mēnesī, DB norāda Baltic Taxi pārstāvis Jānis Naglis. «Tā arī ir vienīgā atblāzma no nozares piedāvājuma. Protams, labāk par neko. Lai vesela pusotra gada darbs nebūtu pilnīgi vējā, un tā vienīgais rezultāts nebūtu FM un Labklājības ministriju (LM) noraidījums visiem nozares priekšlikumiem, pēdējā brīdī bija jāveic korekcijas, lai nonāktu pie vāja kompromisa,» piebilst J. Naglis. Jāatgādina, ka nozares sākotnējais priekšlikums bija ieviest tā saukto ikmēneša patentmaksu katram taksometram 286 eiro apjomā.

Centieni sakārtot taksometru nozari pagaidām nav vainagojušies ar īpašiem panākumiem; ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē joprojām saglabājas rekordaugsts.

Pēdējos gados atbildīgās iestādes un taksometru nozares pārstāvji dažādi mēģinājuši sakārtot taksometru nozari. Veikti arī grozījumi normatīvajā regulējumā, tomēr rezultāts nav vainagojies ar lieliem panākumiem. Jaunākie Finanšu ministrijas (FM) un biedrības Business against shadow economy (BASE) pētījumu dati liecina, ka taksometru nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas augstā līmenī, veidojot 80% apmēru. BASE savā pētījumā ir secinājusi, ka 130 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās ikmēneša minimālās iemaksas (VSAOI) ieviešana taksometriem ar dzeltenajiem numuriem nav atrisinājusi izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Drīzāk šīs iemaksas radot problēmas nodokļa personificēšanai un sadalei. Arī taksometru skaitītāji nenodrošina pilnīgu ieņēmumu uzskaiti, bet kontrole un sodi ir neefektīvi. Nozarei esot arī daudz nesaprotamu birokrātisku prasību. Savukārt attiecībā uz vieglo komerctransportu, kas veic pasažieru pārvadājumus (baltie numuri), atklājies, ka nav pieejama informācija par to apgrozījumu, pārvadātāju ieņēmumiem, kā arī pārvadātāji nesniedz informāciju vai arī tā ir nepilnīga. Tirgū darbojas ārvalstu platformas, kuras nav iespējams kontrolēt. BASE arī izstrādājusi priekšlikumus, kā varētu sakārtot nozari. Tos tuvākā laikā plānots virzīt tālāk.

Pirms nedēļas naktī autostāvvietā Pļavniekos kāds nodedzinājis vienu BalticTAXI taksometru, savukārt pagājušajā naktī BalticTAXI taksometru autostāvvietā Krustabaznīcas ielā kāds nodedzināja trīs taksometrus, DB informēja uzņēmuma pārstāvis Jānis Naglis.

Viņš arī atzīmē, ka pirms nedēļas citu taksometru autovadītāji lieguši BalticTAXI taksometra iebraukšanu Vecrīgā, nobloķējot iebraukšanas ceļu, bet vakar, veicot pakalpojuma sniegšanu, piekauts BalticTAXI automašīnas vadītājs. Līdz šim uzņēmuma darbības laikā automašīnām veikti vairāki desmiti uzbrukumu, tai skaitā, uz automašīnām šauts ar ieročiem, durtas riepas ar nažiem, draudēts klientiem, ārzemju viesiem, bloķēta automašīnu kustība, automašīnas dedzinātas, norāda J. Naglis.

Kā DB pastāstīja Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins pagājušajā naktī Čiekurkalnā ir sadegušas vairākas automašīnas, tomēr šobrīd VP nav informācijas vai tie ir bijuši taksometri. Viņš arī piebilda, ka tiks veikta ekspertīze, lai noteiktu vai tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana, ja tā izrādīsies, tad tiks meklēts dedzinātājs.

Koronavīrusa pandēmija atņēmusi Latvijai ārvalstu tūristus, tādējādi slēgtas daudzas viesnīcas, restorāni, bāri, to trūkumu izjutusi transporta nozare, starptautisko izstāžu, kultūras pasākumu, konferenču rīkotāji, kā arī veselības aprūpe, kas strādāja tieši uz ārzemnieku apkalpošanu

Tiek lēsts, ka ārvalstu tūristi pirms koronavīrusa pandēmijas uz Latviju atveda apmēram vienu miljardu eiro, tomēr šis cipars varot būt arī citāds. Vienlaikus ir grūti novērtēt ārvalstu tūristu pienesuma kumulatīvo efektu, jo precīzas uzskaites par to, cik tad katrs ārvalstu tūrists iztērē Latvijā, nav.

Turklāt neesot izslēgts, ka, piemēram, Lielbritānijas tūristu vidū ir arī mūsu pašu tautieši, kuri ieradušies apciemot savu tēvzemi vai šeit pieteikušies uz veselības aprūpi, piemēram, zobārstniecību u.tml.

Vēl viens jautājums ir par Latvijā ieradušos tūristu skaitu no Lietuvas un Igaunijas, jo uz sauszemes robežām jau nekādas uzskaites nav. Covid-19 pandēmija radījusi smagas sekas visai tūrisma un ar to saistītajām nozarēm, it īpaši viesnīcu sektorā, viesnīcu īpašniekiem sagādājot ne tikai lielus zaudējumus, bet pat dažiem liekot aizdomāties par šī biznesa nišas eksistenciālās dabas jautājumu.

Vēlmi sakārtot taksometru nozari vērtē pozitīvi, tomēr nav pārliecības, vai priekšlikumi efektīvi darbosies arī reālajā dzīvē.

Valdības sēdē šodien tiks skatīti grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas ietver arī jaunā satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikumus taksometru nozares sakārtošanai. Pirmais no regulējumiem definēs, ka mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību iespējams izsaukt taksometru ar balto numuru, ir nevis parastas interneta platformas, bet komersanti, kas sniedz taksometra pakalpojumus. Tas nozīmēs, ka uz mobilajām aplikācijām attieksies reģistrēšanas nosacījumi un platformai būs jāpakļaujas noteiktām prasībām un kontrolēm.

Grozījumi arī paredz paaugstinātas prasības pie starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektiem – lidostām, autoostām, dzelzceļa stacijām un ostām. Taksometru kompānijām būs iespēja noteikt konkrētu pārvadājuma cenu no šiem infrastruktūras objektiem. Pasažieris norēķinu varēs veikt arī ar īpašu kuponu, ko būs iespēja iegādāties vai nu tam paredzētā interneta vietnē, vai tirdzniecības vietās konkrētajos objektos.

Pēc nodokļu sakārtošanas taksometru nozarē lēto kompāniju piedāvātie pakalpojumi kļūs dārgāki, intervijā norāda zīmola Baltic Taxi pārstāvis Jānis Naglis.

Viņš skaidro, ka ar tādiem tarifiem, ar kādiem patlaban strādā virkne kompāniju, ir «neiespējamā misija» darboties tālāk. Nomaksājot nodokļus, neesot iespējams segt izmaksas, kas ir lētākas par 44-45 centiem par kilometru. Pretējā gadījumā notiekot ārkārtīgi liela manipulācija ar nodokļu nomaksu. Lielajām kompānijām brauciena cenu izmaiņas tuvākajā laikā neesot gaidāmas.

Izņēmums gan varot būt pārvadājumi, kas skar lidostas apkalpošanu, jo iebraukšana šajā teritorijā esot ļoti dārga un tā ir jākompensē. Viņš gan pieļauj, ka mazās kompānijas meklēs iespējas, kā vēl vairāk izdevumus minimizēt. Taču tas notikšot uz kvalitātes samazināšanas rēķina - vecāka automašīna un negarantēta nokļūšana galapunktā.

Rīgas pašvaldībai pietuvināts uzņēmums, iespējams, gatavojas iesaistīties taksometru nozarē

Tā liecina DB rīcībā esoša informācija, ko Rīgas domes vadība gan neapliecina.

Tomēr vairāki gan ar nozari saistīti, gan nesaistīti cilvēki apliecina, ka runas par kāda ne tieši ar pašvaldību saistīta uzņēmuma iesaisti taksometru biznesā klīstot jau ilgāku laiku. DB izpēte rāda – tās nav bez pamata.

Ēnu ekonomikas pētnieks un asociētais profesors Arnis Sauka DB atzīst, ka ir dzirdējis, ka Rīgas pašvaldība grasās izveidot taksometru uzņēmumu. «Tas būtībā ir par mūsu – nodokļu maksātāju naudu. No kurienes tad vēl viņiem nauda? Man kā nodokļu maksātājam neviens nav prasījis, vai es dodu savu naudu kādam, kuram, protams, būs liela alga un laba dzīve. Un šis bizness var būt ar mīnusiem vai pat bankrotēt. Tai pašā laikā ir arī privātais taksometru bizness, kam šādā veidā tiks bojāts tirgus. Ja Rīgas pašvaldība taisīs taksometru biznesu, un to, visdrīzāk, tā arī darīs, jo gan jau tas ir labs bizness, būs lozungs, ka mēs sakārtosim nozari un tā tālāk. Viņi nemonopolizēsies, bet paši saprotat, ko tas nozīmē,» piebilst A. Sauka. Arī Baltic Taxi pārstāvis Jānis Naglis DB norāda, ka klīstot baumas par Rīgas domei pietuvināta taksometru uzņēmuma izveidi.

80 eiro alga taksometru nozarē liecina par to, ka tā ir tīri acīmredzama šmaukšana. Un lai no šīs šmaukšanas izietu ārā ir viens darbīgs līdzeklis, kas atvieglotu arī nodokļu iekasēšanu un mazinātu birokrātiju - tā ir patentmaksa jeb taksometru nodeva, saka SIA Baltijas taksometrs valdes loceklis Jānis Naglis.

Kādreiz taksometra vadītājs bija auto vadīšanas paraugs. Tagad, nesauksim vārdā taksometru kompāniju, bet tās mašīnu ieraugot, esmu uzmanīgs, pēc pieredzes zinu, ka to var vadīt arī tāds šoferis, kura vadīšanas iemaņas ir iesācēja līmenī. Dzīvē gadās sastapt taksometru vadītājus, kuri nezina pat Rīgas centra ielu nosaukumus. Vai nav notikusi taksometru nozares degradācija?

Vaina ir tajā, ka taksometru kompānijas ļoti bieži pieņem vadītājus bez pienācīgas kvalifikācijas pārbaudes un apmācībām. Ir pāris kompānijas, kurām tas ir pašsaprotami, ka pirms cilvēks uzsāk taksometra vadītāja darbu, notiek apmācības. Ja runājam par tādiem zīmoliem kā RedCab un Baltic Taxi tad šādas apmācības ir vismaz nedēļu garas. Tajās ne tikai tiek dotas iespējas vēlreiz apgūt satiksmes noteikumus, bet arī tiek mācīta apkalpošanas kultūra, dotas konfliktsituāciju risināšanas iemaņas, mācīta Rīgas kartes atšifrēšana, un apmācības beigās ir prakstiskais eksāmens.

Par aiziešanu no ekonomikas ministra amata paziņojušā Arvila Ašeradena veikumu biznesa aprindās vērtē gana atzinīgi, nepietaupot arī kritiku.

Ēnu ekonomikas pētnieks un Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka pozitīvi vērtē A. Ašeradena attīstīto sadarbību ar dažādām tautsaimniecības nozarēm, īpaši ēnu ekonomikas mazināšanā, kā arī akadēmisko vidi, norādot, ka šāda sadarbība būtu jāturpina arī viņa pēctecim. A. Saukas ieskatā A. Ašeradena pienesums ir bijusi aktīvā iestāšanās par produktivitātes vairošanu Latvijas tautsaimniecībā, kam noteikti jābūt arī turpmākā uzmanības fokusā, jo darba ražīguma ziņā Latvija krietni atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.

Kā viens no nozīmīgākajiem A. Ašeradena laikā pieņemtajiem likumiem noteikti jāmin Jaunuzņēmumu likums, par kuru ministrs pats ir izteicies, ka vēlas panākt, lai Latvija kļūst par pievilcīgāko valsti, kurā dibināt start up. Jaunuzņēmuma TWINO Grupas dibinātājs un vadītājs Armands Broks uzsver, ka «lēmums Latvijā izveidot startup atbalsta likumu bija nozīmīgs solis, lai šī nozare tiktu pamanīta gan valstiskā līmenī, gan arī no plašākas sabiedrības puses. Lai gan start up atbalsta likums šobrīd vēl līdz galam nestrādā, tas bija nozīmīgs atspēriena solis, lai ar Latvijas start up spēlētājiem sāktu rēķināties arī valstiskā līmenī.Risinājumu no ekonomikas ministra gaida arī taksometru nozare.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.

Latvijas viesnīcās martā saņemts ļoti liels rezervāciju atsaukumu skaits šai vasaras sezonai, otrdien TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

"Diemžēl martā mēs saņēmām ārkārtīgi lielu atsaukumu rezervācijām, kas tika veiktas vasaras sezonai, no Rietumvalstīm," teica J.Naglis. Rezervāciju kritums esot gandrīz 80%.

J.Nagļa ieskatā Latvijai tūristu piesaistē šobrīd būtu jāstrādā ar tuvākajām kaimiņvalstīm - Lietuvu, Igauniju un Skandināviju: "Tie būs pirmie, kas pie mums parādīsies".

Negatīvs signāls, kas parādot noskaņojumu Skandināvijā, esot lēmums neatjaunot prāmja satiksmi starp Rīgu un Stokholmu.

Isabelle šogad neatsāks reisus; kuģi izmantos kā pagaidu mītni bēgļiem 

Igaunijas prāmju operators AS "Tallink Group" un Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvalde ir...

Viesmīlības nozarē rēķinās, ka, ņemot vērā karadarbību Ukrainā, Latvijas viesnīcās šogad nebūs viesu no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.

Asociācija lēš, ka Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tūristu pavadīto nakšu skaits šajā gadā Latvijas viesnīcās būs kopumā par apmēram 800 000 mazāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā.

J.Naglis gan uzsvēra, ka tūrisma jomā Latvija šobrīd Rietumvalstīs ir jāpozicionē kā droša valsts.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Nepārdomāti ieviešot kopbraukšanas pakalpojumu, regulārajiem pasažieru pārvadātājiem varētu tikt atņemta daļa pasažieru.

Tā intervijā DB norāda AS Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns. «Savulaik es biju taksometru kompānijas Baltic Taxi padomes priekšsēdētājs un varu pateikt, ka šajā situācijā runa nav tik daudz par taksometriem, kā par starppilsētu pasažieru pārvadātājiem. Mēs savos maršrutos ilgus gadus cīnījāmies ar nelegālajiem pārvadātājiem, bet joprojām tiek veiksmīgi apieta esošā likumdošana. Paralēli Liepājas Autobusu parkam darbojas vēl virkne uzņēmumu, kas pārvadā pasažierus,» norāda L. Krongorns.

Viņš arī piebilst, ka, ieviešot kopbraukšanas pakalpojumu Latvijā, problēma ar nelegālajiem pārvadātājiem atkal pieaugs. DB jau rakstīja, ka partijas Vienotība Saeimas deputāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) ir izstrādājuši un iesnieguši izskatīšanai Saeimā grozījumus Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas pakalpojumus. Jāmin, ka populārākais uzņēmums pasaulē, kas sniedz šo pakalpojumu, ir Uber. Savukārt Latvijā darbojas arī uzņēmums Taxify. Tāpat jāmin, ka šie grozījumi kopumā ir izraisījuši negatīvu pasažieru pārvadātāju reakciju.