Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 320 000 eiro apmērā Latvijas mēbeļu ražošanas uzņēmumam SIA “Bolderāja serviss” saules paneļu sistēmas uzstādīšanai uzņēmuma ražotnē Rīgā.

Kopumā plānots uzstādīt 1400 saules paneļus vairāk nekā 3000 kvadrātmetru platībā.

Ar SEB bankas atbalstu tiks segta lielākā daļa no veicamā darba izmaksām, kas kopā ir aptuveni pusmiljons eiro. Saules paneļu sistēmu plānots uzstādīt uz ražotnes jumta, tā veicinot efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu uzņēmumā. Pēc darbu pabeigšanas, uzņēmums plāno saražot līdz pat 50% no kopumā nepieciešamā elektroenerģijas apjoma gadā. Saules paneļus plānots uzstādīt jau tuvāko mēnešu laikā.

“Energoresursu cenu straujais pieaugums ir licis mums pārskatīt savas izmaksu pozīcijas, meklējot veidus, kā organizēt darbību pēc iespējas efektīvāk. Saules paneļu uzstādīšana, lai arī sākotnēji prasa lielus ieguldījumus, tomēr ilgtermiņā mums ļaus samazināt izmaksas par elektroenerģiju pat uz pusi. Turklāt, šis ir ļoti būtisks solis arī no ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un vides ietekmes mazināšanas viedokļa,” stāsta SIA “Bolderāja serviss” valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis.

SIA "Bolderāja serviss" valdes loceklis Valdis Krauklis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Digitālajos risinājumos un tehnoloģijās investēti aptuveni 1,5 miljoni eiro, kas palielinās korpusa mēbeļu ražotāja SIA "Bolderāja serviss" konkurētspēju.

"Šīs investīcijas ļauj ne tikai ātri un efektīvi saražot klientiem nepieciešamo produkciju, bet arī ātri mainīt ražotās produkcijas sortimentu," žurnālam "Dienas Bizness" pamato SIA "Bolderāja serviss" valdes loceklis Valdis Krauklis.

Būtībā ir veikts tehnoloģisks lēciens darba efektivitātē un ražīgumā, produkcijas kvalitātē un materiālu taupības jomās.

""Bolderāja serviss" ir nacionālā kapitāla kompānija un modernākā korpusa mēbeļu ražotne Latvijā, kas ražo produkciju no laminētām kokskaidu plātnēm, un arī visas investīcijas ir uzņēmuma pašu nopelnītā nauda," uzsver V. Krauklis.

Mēbeļu tirgū situācija joprojām nav vienkārša, jo tirgus kritums ar sekojošo stagnāciju no vienas puses un ražošanas izmaksu pieaugums no otras puses veido paradoksālu ainu. Pašlaik labākais risinājums ir apsteigt laiku — proti, vienā laika vienībā saražot vairāk vai arī ražot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzīst, ka situācija ir sarežģīta, jo pēdējos gados ir pieredzēts tik daudz pārmaiņu, cik to bijis iepriekšējos 30 gados kopumā.

Fragments no intervijas

Cik sarežģīti ir strādāt situācijā, ka Baltijas valstis ir Eiropas inflācijas čempiones salīdzinājumā ar citām valstīm?

Viens liels izglītības iestāžu mēbeļu pasūtītājs no Skandināvijas lūdza teju vai ik mēnesi informēt par inflācijas rādītājiem, bezdarba līmeni, vidējās algas izmaiņām Latvijā un riskiem saistībā ar šo rādītāju pieaugumu. Situācija nebija un joprojām nav vienkārša, jo mēbeļu tirgus kritums ar sekojošo stagnāciju no vienas puses un ražošanas izmaksu pieaugums no otras puses veido paradoksālu ainu. Ražotāji saprot, ka diemžēl izejmateriālu cenas būtiski nodzīt uz leju nav iespējams un inflācijas dēļ ir spiediens uz darba algām, mums — ražotājiem — ir jākoncentrējas uz efektīvāku darbu. Tas ir izaicinājums ne tikai mēbeļu, bet arī daudzos citos apstrādes rūpniecības sektoros.

Jo straujāk Eiropā un pasaulē uz priekšu brauc ilgtspējas vilciens, jo mazāk uzņēmumiem ir iespējams jēdzienus “ilgtspēja”, “energoefektivitāte”, “zaļā domāšana” neattiecināt uz sevi.

Ilgtspējas ekspertu izmantotais sauklis “mainies vai mirsti” kļūst arvien reālāks. Kāpēc? Piemēram, lielie Eiropas un pasaules uzņēmumi, domājot par klimata neitralitāti, izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi samazina CO2 izmešus. Tas ir risks Latvijas uzņēmējiem, kuri ir daļa no piegādes ķēdēm, bet vēl nav veikuši tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus. Tie, kas šodien neiegulda ilgtspējā, faktiski kāpjas atpakaļ savā konkurētspējā.

Lai tā nebūtu vien biedēšana ar konkurētspējas zaudēšanu, uzņēmējiem no valsts puses ir pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas, lai ielēktu šajā strauji braucošajā vilcienā. Viena no šādām programmām ir Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansēta programma uzņēmumu energoefektivitātei, kurā vesela virkne projektu jau ir pabeigti, un tas ļauj arī ieskatīties, kā dzīvē darbojas šis atbalsts. Pasteidzoties cipariem pa priekšu – viens no klientiem, mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Bolderāja serviss” vadītājs Valdis Krauklis mums atzina, ka pirmo mēnesi pēc saules parka projekta realizācijas ieraugot, ka pilna elektroenerģijas pašizmaksa ir 2,6 centi par kilovatu, juties kā pasakā. Saules parks uzņēmumam saražo pusi no pašpatēriņam nepieciešamās elektroenerģijas, turklāt kapitāla atlaide pilnībā nodzēsa ALTUM aizdevumu.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie

ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.jūlija numurā lasi:

Statistika

Parāds pret IKP sāk augt

Tēma

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Intervija

Piemērojas ekstremālām svārstībām. Valdis Krauklis, SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs

Mēbeļu ražošana

Veiksmes formula – pielāgošanās ātrums

Ražošana

AmberBirch dubultos finiera ražošanu

Mēbeļu eksporta ienākumu pieaugums ir bijis galvenais dzinējspēks nozares labākiem rādītājiem un vietējā tirgus pārdošanas apjomu svārstībām, kaut arī labākus darbības rādītājus gaida no 2019. gada

To liecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati.

Kopējais asociācijā ietilpstošo uzņēmumu neto apgrozījuma pieaugums pērn sasniedzis 53,22 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir pieaudzis par 7,8% jeb 3,83 milj. eiro. Eksporta ienākumu apjoms pērn pieaudzis par 5,26 milj. eiro jeb 17% salīdzinājumā ar 2017. gadā iespēto. Kopumā asociācijā ietilpstošajiem uzņēmumiem pērnais gads ir jāvērtē kā veiksmīgs, ko gan nevar sacīt par visu mēbeļu ražošanas nozari kopumā.

«Dati liecina, ka pērn pretēji bažīgajām prognozēm saistībā ar Ikea ienākšanu Latvijā ir pieaugums,» skaidro asociācijas Latvijas mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņš atzīst, ka kopējais pieaugums par 7,8% nav ļoti liels, tomēr ražotājiem tas jāuzskata par labu, vēl jo īpaši, ja vairāki asociācijas biedri pērn iespējuši audzēt savus ienākumus par 13-15% un pat par 40-47%. «Katram uzņēmumam ir sava izaugsmes formula, sava recepte un savs plāns, un no tā īstenošanas, kā arī notiekošā ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu noieta tirgos ir arī atkarīgi sasniegtie rezultāti,» norāda J. Griķis. Viņš arī atzīst, ka ir uzņēmumi, kuri palielinājuši savus ienākumus, realizējot produktus ārzemēs, un ir arī otrādi – kad pieaugums tiek panākts tieši no Latvijas klientiem. «Mēbeļu ražotājus ietekmē dažādi procesi – ne tikai pircēju vēlmju maiņa un arī ienākumu apmērs, bet inflācija attiecībā uz ražošanai nepieciešamo,» stāsta J. Griķis.

Pārdošanas ienākumu pieaugums ārvalstu tirgos ļāvis mēbeļu ražotājiem pārsniegt pirmskrīzes ienākumus, tomēr daļai uzņēmumu apgrozījums ir audzis, citiem – sarucis

To liecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Kopumā ir pieaugums, tomēr katram atsevišķam mēbeļu ražotājam situācija ir atšķirīga,» ainu raksturo asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers. Viņš savu sacīto pamato tādējādi, ka uzņēmumiem ir ne tikai atšķirīgs produktu portfelis un noieta tirgi, bet arī atšķirīga darbības stratēģija.

Neto apgrozījuma pieaugumu rāda tikai daļa. Vislielākais ir SIA Dižozols Plus – par 47,6%, SIA Bolderāja serviss – 7,9%, SIA Eibe L – par 7,2%.

Visu rakstu Mēbeļniekus balsta eksports lasiet 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Kā iepriekš publiski izskanējis medijos, starptautiskais zviedru koncerns AJ Produkti ieguldījis 1,5 miljonus eiro sava biznesa attīstībā, paplašinot ekspozīciju un noliktavu telpas 2000 m2 platībā.

Plašākas ekspozīcijas iedvesmai

Ekspozīcijas palielināšana ļauj piedāvāt klientiem plašāku ieskatu iespējamos ērtu, ergonomisku un funkcionālu telpu iekārtojumu piemēros un risinājumos.

Plašais ekspozīcijas klāsts ļaus ikvienam interesentam iejusties iespējamā nākotnes vidē, tai skaitā piemeklēt sev ērtāko biroja krēslu vai pārbaudīt tērauda ratiņu manevrējamību. AJ Produkti piedāvā paraugu līdzņemšanu testēšanai nepieciešamajos apstākļos vai citu lēmuma pieņēmēju viedokļa iegūšanai.

Paplašināšanās ļāvusi iekārtot arī bērnudārzu un skolu ekspozīciju, radot iespēju interesentiem pārliecināties, kā funkcionē skolnieka galds ar skaņu slāpējošo, videi draudzīgo linoleja vai nodilumizturīgo HPL (augstspiediena lamināta) apdari un vai garderobes skapītī varēs ievietot sporta somu un apavus.

Mēbeļu ražotāju ienākumu kāpumu šogad vairāk sekmējis pārdošanas apjomu pieaugums ārzemēs, kas spējis kompensēt vietējās pārdošanas kritumu

To apliecina asociācijas Latvijas mēbeles apkopotie dati par uzņēmumu neto apgrozījuma izmaiņām šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar analogu laiku pērn.

Asociācijā Latvijas mēbeles ietilpstošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sasniedzis 44,49 milj. eiro, kas, salīdzinot ar pērno gadu, ir par 0,8% jeb 0,36 milj. eiro vairāk. Interesanti, ka kopumā eksporta pieaugums ir 1,33 milj. eiro, kas nozīmē, ka ienākumu palielinājuma lauvas tiesu nodrošinājis realizācijas apjomu kāpums tieši eksporta tirgū.

Asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers atzīst, ka 0,8% apgrozījuma pieaugums ir savdabīga «vidējā temperatūra slimnīcā». «Neto apgrozījumu būtiski teju par nepilnu miljonu eiro kāpinājis SIA Dižozols Plus, par nepilniem 0,5 miljoniem eiro – SIA Bolderāja serviss, kas vidējiem ražotājiem ir ļoti liels kāpums. Turklāt SIA Daiļrade koks neto apgrozījumu palielinājusi par 0,246 milj. eiro. Lai arī skaitliskā izteiksmē pieaugums par nepilniem 0,2 milj. eiro nav liels, tomēr šādu pieaugumu sasniegušajai SIA Sencis tas ir 18% apmērā,» skaidro A. Plezers. Viņš norāda, ka kopumā labus izaugsmes tempus uzrāda liekti līmēto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražotāji.

Pieaugot informācijas apjomam, klienti kļūst zinošāki, konkurenti neatlaidīgāki, produktu dzīves cikls samazinās, prasības kvalitātei palielinās. Aktuālāks kļūst jautājums – kā iegūt vēlamo rezultātu, ieguldot mazāk resursu? Kā mainīt ierasto uz inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu. Kā pārdomāta loģistika, noliktavas un iekārtu racionāla darbība vai biznesa procesu optimizācija var dot gaidīto rezultātu? Kā darīt lietas pareizi un kā darīt pareizās lietas?

Programma

9.30 – 10.00 Dalībnieku ierašanās un reģistrācija

10.00 – 10.10 Semināra atklāšana

Līva Melbārzde, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore

10.10. – 10.30 SAGE ienākšana Latvijā

Jeremy Cocqueel, SAGE Jauno reģionu biznesa attīstītības vadītājs

10.30 – 10.50 Bolderāja Serviss: Procesu caurspīdība jeb kā ieraudzīt pilnu bildi

Ronalds Šulcs, Aletio projektu vadītājs

10.50 – 11.10 Billerudkorsnas Latvia: Nozares specifika nav šķērslis ērtai procesu vadībai

Artūrs Agadžanovs, Aletio valdes loceklis

11.10 – 11.30 Compaqpeat: Dubultais darbs ir izslēgts

Gundars Gulbis, Aletio valdes loceklis

11.30 – 12.00 Kafijas pauze, tīklošanās

Padziļinātās sadarbības programmā (PSP) kopumā iesaistījušās 4065 juridiskās personas, kuras jau 2019. gadā izmantos iespējas, ko dod atrašanās šajā sarakstā

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas informācija.

DB jau vēstīja, ka 2019. gadā padziļinātās sadarbības programma (PSP) darbosies citādi nekā iepriekš, tagad tajā būs trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta, tajā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki, vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. Lai arī Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki, kuri visi arī ir ieskaitīti PSP augstākajā – zelta līmenī. Savukārt sudraba līmenī ietvertas 378 personas un bronzas līmenī – 3608. Šā gada sākumā tika lēsts, ka jaunajā PSP varētu iesaistīties vairāk nekā 2000 uzņēmumu, taču realitātē šis kopējais skaitlis ir divas reizes lielāks. 2019. gada sākums bija sava veida iespēju brīdis, jo tikai šogad bija iespēja uzreiz iekļūt sudraba līmenī, bet, neizmantojot šo iespēju tagad, 2020. gadā nāktos sākt ar zemāko – bronzas – līmeni neatkarīgi no tā, vai uzņēmums pēc kritērijiem atbilst sudraba vai varbūt pat zelta līmenim. Turpmāk dalībnieku atbilstību dalībai programmā VID vērtēs reizi ceturksnī. Jauni dalībnieki programmā tiks iekļauti katru gadu no 1. janvāra. Lai programmas dalībnieks kvalificētos augstākā līmenī, pavadāmais laiks bronzas līmenī ir vismaz viens gads, bet sudraba līmenī – vismaz divi gadi. Tādējādi, lai nokļūtu zelta līmenī, būs nepieciešami trīs gadi un tikai ceturtajā varēs sasniegt augstāko līmeni.

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

Dzīve inflācijas spirāles spiediena apstākļos, kad izmaksu pieaugumu jāspēj ievietot realizācijas cenās, jābūt gataviem jebkurā brīdī mainīties un strauji pielāgot savu darbību jaunajiem apstākļiem.

“Tā kā uzņēmumā pēdējo divu gadu laikā ir veiktas būtiskas investīcijas gan tehnoloģijās, gan ražošanas infrastruktūrā, tad 2022. gadā plānojam nelielu, veselīgu ražošanas apjomu pieaugumu, taču vienlaikus strādāsim pie ražošanas procesu optimizācijas,” 2022. gada vīziju iezīmē mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Bolderāja serviss valdes loceklis Valdis Krauklis. Viņš atzīst, ka vislielākais darbs paredzēts tieši attiecībā uz digitalizāciju.

“Ražošanai nepieciešamo materiālu cenu kāpums turpināsies jau janvārī, tāpēc kalkulējam, par cik ir jāpaaugstina gala produktu cena, bet vai gala produktu pircēji (patērētāji) tās nekavējoties pilnā apmērā akceptēs, to rādīs laiks,” tā V. Krauklis. Viņš norāda, ka jau 2021. gadā resursu cenu kāpums spieda paaugstināt produkcijas cenas, taču to pircēji šādu inflāciju pieņēmuši ļoti negribīgi, kaut arī tā ir visa tirgus kopējā iezīme, nevis kāda atsevišķa ražotāja vai reģiona īpatnība.

Mēbeļu tirgū situācija joprojām nav vienkārša, jo tirgus kritums ar sekojošo stagnāciju no vienas puses un ražošanas izmaksu pieaugums no otras puses veido paradoksālu ainu. Pašlaik labākais risinājums ir apsteigt laiku — proti, vienā laika vienībā saražot vairāk vai arī ražot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Lietuvā apdrošinās naskāk

Mēbeļu nozare

Izjūt tirgus bremzēšanos

Tēma

Gāzi privātpersonām piedāvās vien daži tirgotāji

Finanses

Nebanku kreditētāji sāk līdzināties bankām

Finansējums

Obligācijas no investora redzespunkta

Kreditēšana

Joprojām esam pārāk traumēti pēc 2008. gada

Izejvielas

Izejvielas te ripoja no kalna lejā, te tagad atkal cītīgi domā par virsotnēm

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.