Akcīzes nodoklim jāatrod optimālās likmes, neveicinot ātru pierašanu pie zemām likmēm un neveicinot kontrabandu pie augstām, pirmdien pētījuma "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) asociētais pētnieks Arnis Sauka.

Viņš uzsvēra, ka, nosakot akcīzes nodokļa likmes, ir jāatrod līdzsvars starp ekonomiskiem aspektiem un cilvēku veselību.

"Ja likme ir pārāk zema, cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels un patērētāji diezgan ātri pielāgojas šīm cenām, tāpēc šādas likmes nedod stimulu patērētājiem pāriet uz neapliekamiem aizvietotājiem. Savukārt pārāk augstu akcīzes nodokļu likmju noteikšana rada priekšnoteikumus kontrabandas pieaugumam," stāstīja Sauka.

Vienlaikus, lai novērstu stimulus iegādāties akcīzes preces kaimiņvalstīs, pēc Saukas teiktā, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā. Akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,6 % un pakalpojumiem – par 3,7 %. Cenu izmaiņas ilgākā laika periodā ir diezgan ievērojamas, un 2018. gada martā tās bija par 5,3 % augstākas nekā vidēji 2015. gadā. Precēm cenas pieauga par 4,3 %, bet pakalpojumi sadārdzinājās par 7,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupai un ar transportu saistītajām precēm un pakalpojumiem arī pērn bija būtiska ietekme uz gada inflāciju.Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija pienam (+7,3 %) sviestam (+39,5 %), skābajam krējumam (+11,7 %), sieram un biezpienam (+2,6 %), kefīram (+8,9 %), jogurtam (+3,1 %), saldajam krējumam (+11,3 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+9,6 %), svaigiem augļiem (+7,8 %), olām (+17,6 %), maizei (+4,1 %), žāvētai sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,2 %), saldējumam (+8,6 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,4 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-19,6 %), cukurs (-32,2 %), kafija (-9,9 %).

Pērn turpināja pieaugt reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses kontroles centra provizoriskie dati par reģistrētā absolūtā alkohola patēriņu.

Viens iedzīvotājs pērn vidēji patērējis 11,1 litru absolūtā alkohola, bet iedzīvotājs, kas vecāks par 15 gadiem - 13,2 litrus absolūtā alkohola. Vēl pirms gada vidēji viens iedzīvotājs bija patērējis 10,6 litrus absolūtā alkohola, bet, piemēram, 2010.gadā - 8,5 litrus.

Populārākie alkoholiskie dzērieni pērn bija - alus un stiprie alkoholiskie dzērieni. Provizoriskie dati liecina, ka uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju tika patērēti 5,3 litri alus un tikpat daudz stipro alkoholisko dzērienu. Alus patēriņš, salīdzinot ar 2017.gadu, nav mainījies, bet stipro alkoholisko dzērienu patēriņš pieaudzis par 0,2 litriem uz vienu iedzīvotāju.

Centra dati liecina, ka pēdējos divus gadus būtiski pieaudzis stiprā alkohola patēriņš, jo 2016.gadā uz vienu iedzīvotāju tika patērēti 4,5 litri šī alkohola. Patēriņš arī iepriekšējos gadus bijis zemāks - apmēram četri litri uz iedzīvotāju.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Pagājušajā gadā Igaunijā pie Latvijas robežas pārdots par 50% vairāk alus nekā 2017.gadā, bet sidrs un vieglie alkoholiskie dzērieni pērn tikuši pārdoti 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, piektdien paziņojusi Igaunijas Alus darītāju asociācija.

Tās apkopotie dati liecina, ka 2018.gadā pie robežas ar Latviju pārdots 27,1 miljons litru alus salīdzinot ar 18,1 miljoniem litru 2017.gadā. Sidrs un vieglie alkoholiskie dzērieni pie Latvijas robežas pērn pārdoti 5,1 miljona litru apjomā, savukārt 2017.gadā tie pārdoti 2,3 miljonu litru apmērā.

«Šie dati liecina, ka ikgadējais pierobežas tirdzniecības apmēra pieaugums atkal bijis vērā ņemams. Skaitļi ir ir īpaši radikāli, ja salīdzina ar pārdošanas apmēriem Igaunijas veikalos, kas atrodas iekšzemē. Proti, alus pārdošanas apmērs iekšzemē bija 66,4 miljoni litru, līdz ar to pie dienvidu robežas pārdots 41% no iekšzemē pārdotā alus daudzuma,» norādīja asociācijas vadītājs Pēters Verks.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, informē ministrijā.

2019. gada 13. jūnijā Likumprojekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un par to ir aicinātas paust priekšlikumus visas ieinteresētās puses.

EM ieskatā līdz ar šīm izmaiņām lielākie ieguvēji būs Latvijas mazie alkoholisko dzērienu ražotāji. Bieži vien mazo ražotāju produkcija netiek pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to produkciju ir ļoti grūti iegādāties un to komercdarbības attīstība ir apgrūtināta. Līdz ar Likumprojekta stāšanos spēkā tiks sekmēta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību.

Latvijā šobrīd ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču esošā situācija liecina, ka ir tīmekļa vietnes, kurās tiek piedāvāta iespēja iegādāties alkoholiskos dzērienus arī internetā, apejot likuma aizliegumu un radot negodīgas konkurences priekšrocības pret pārējiem komersantiem.Turklāt, praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā un arī Latvijas iedzīvotāji bieži vien iegādājas alkoholiskos dzērienus internetā tieši no citām valstīm, tādējādi radot zaudējumus valsts budžetā no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa.

Latvijā vadošais dzērienu ražotājs "Cido Grupa" ir pārtraucis produkcijas eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Uzņēmuma ikgadējais eksporta apjoms uz šīm valstīm sasniedz vairāk nekā 1 miljonu eiro jeb desmito daļu no kopējā eksporta apjoma, informē uzņēmums.

"Latvijas uzņēmumi, kas atbalsta demokrātiskas pamatvērtības un biznesa principus, patlaban sniedz ieguldījumu Ukrainas atbalstam un piemēro sankcijas Krievijai un Baltkrievijai. Nozīmīgs ir ne tikai finansiāls atbalsts Ukrainai, bet arī atteikšanās darboties Krievijas tirgū, pārtraucot eksportu un produktu ražošanu šajā tirgū," norāda "Cido Grupa" valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

M.V.Kirstukas uzsver, ka šajā situācijā ir ļoti būtiski, ka uzņēmumi rīkojas vienoti un ar savām darbībām pierāda, ka biznesa ētika un sociālā atbildība nav tikai skaļi saukļi, bet reāla rīcība.

Šajā situācijā, kad Ukrainā notiek aktīva karadarbība, "Cido Grupa" prioritāte ir palīdzēt Latvijas organizācijām, kas atbalsta bēgļu uzņemšanu, izmitināšanu un nodarbināšanu, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem, kas palikuši Ukrainā, norāda uzņēmums.

Dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” izziņojusi ilgstpējības stratēģiju ar ambicioziem mērķiem, un turpmākajos trīs gados plāno investēt vairāk nekā 6 miljonus eiro to realizēšanā un attīstībā.

Investīcijas tiks virzītas dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī tiks atbalstītas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas.

“Mums ir būtiski ne tikai ieņemt tirgus līderpozīciju savā nozarē, bet arī uzņemties vadību ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā. Uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijā esam izvirzījuši patiesi ambiciozus ilgtspējas mērķus – ievērojami samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju labbūtību jau nākamo trīs gadu laikā. Tam paredzētas apjomīgas investīcijas gan ražošanas procesu pilnveidošanā un resursu pārorientēšanā, gan ilgtspējīgu produktu izstrādāšanā, paplašinot veselīgāku alternatīvu produktu un ilgtspējīgāku iepakojumu klāstu, kā arī turpinot aktīvi darboties, lai veicinātu patērētājus dzīvot aktīvāku un ilgtspējīgāku dzīvesveidu,” uzsver “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Stiprie alkoholiskie dzērieni Latvijā lētāki būs tikai septiņus mēnešus — no šā gada 1. augusta līdz 2020. gada 29. februārim, savukārt 1. martā šie dzērieni kļūs ievērojami dārgāki

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā.

Lai arī sākotnēji bija iecerēts, ka akcīzes nodokļa likme tiks samazināta jau no šā gada 1. jūlija, tomēr tas vairs nav iespējams. Akcīzes nodokļa likmes samazināšana tieši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ir atbilde uz ziemeļu kaimiņvalsts bezprecedenta lēmumu.

DB jau vēstīja, ka Igaunijas parlaments lēma ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2 508 eiro līdz 1 881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Šo izmaiņu rezultātā būtiski samazināsies nodokļu daļas atšķirība starp Igauniju un Latviju stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Cilvēki, kuri pārtikas iegādi internetā sākotnēji veica piespiedu kārtā, ir novērtējuši komfortu un arī turpmāk kaut kādā mērā izmantos interneta veikalu pakalpojumus, tomēr kopumā interese ir mazinājusies, biznesa portālam db.lv apliecināja tirdzniecības uzņēmumi.

"Kopš valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, jutām ievērojami lielāku interesi par mūsu pakalpojumu – pieprasījums palielinājās līdz pat četrām reizēm. Jau pirmajā ārkārtējās situācijas dienā, 12. martā, mūsu serverim bija pārslodze, tādēļ, ņemot vērā augsto pieprasījumu, mēs palielinājām darbinieku skaitu, būtiski palielinot gan komplektētāju, gan kurjeru skaitu. Šobrīd situācija ir stabilizējusies, kā arī ir sākusies vasara, kas interneta pārtikas veikaliem tiek uzskatīta par nesezonu, jo cilvēki dodas atvaļinājumos, ārpus Rīgas un pēc straujā pieprasījuma kāpuma vērojams lēzens kritums," stāstīja interneta veikala "Barbora.lv" pārstāve Jekaterina Pukinska.

No šā gada 1. jūlija Latvijā pirmo reizi tiks uzsākta Čeku loterija, kurā piedalīties varēs ikviens nodokļu maksātājs ar čeku par jebkuru pirkumu vērtībā virs 5 eiro.

Čeku loterija notiks interneta vietnē cekuloterija.lv. Pēc uzvaras Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsludinātajā iepirkumā čeku loterijas tehnisko risinājumu īstenos mobilo maksājumu uzņēmums Mobilly.

Plānots, ka izveidotā vietne cekuloterija.lv būs lietotājam draudzīga un ērta, kalpojot kā piemērs valsts un privāta biznesa veiksmīgai partnerībai. Lai piedalītos Čeku loterijā un pretendētu uz naudas laimestiem, kā arī uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētajām balvām, tīmekļa vietnē cekuloterija.lv jāreģistrē čeks, kvīts vai biļete par kopējo summu vismaz 5 eiro vērtībā. Darījumu apliecinošam dokumentam jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemts no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.

Lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, kā arī radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes, trešdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" sacīja "SSE Riga" profesors, biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") valdes loceklis Arnis Sauka.

Viņš norādīja, ka akcizēto preču kontrabandas apmēri ir tieši saistīti ar nodokļu politiku - lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, nosakot nodokļu likmes, ir jāmeklē līdzsvars starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēku veselību, kā arī jebkura nodokļa paaugstināšana jāveic pakāpeniski un jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.

Sauka skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

No šodienas sāk darboties čeku loterija, un pirkumu jeb pakalpojumu čekus var reģistrēt jaunā čeku loterijas vietnē «www.cekuloterija.lv», informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tīmekļa vietnes «www.cekuloterija.lv» izstrādātājas SIA «Mobilly» izpilddirektors Ģirts Slaviņš norādīja, ka lielākais izaicinājums ir lielā čeku dažādība Latvijā, tāpēc tīmekļa vietnes izveidošanā netiks piesaistīts mākslīgais intelekts. Viņaprāt, mākslīgais intelekts vēl nevar aizstāt to, ko spēj cilvēks.

Viņš sacīja, ka, strādājot pie tehniskā risinājuma, «Mobilly» krāja dažādus čekus un izrādījies, ka ir vairāki desmiti to veidu. «Tas sākotnēji apgrūtina lielāku mākslīgā intelekta iesaisti tehniskajā risinājumā, jo šis mākslīgais intelekts ir jāapmāca, lai tas atpazīst visus iespējamos čeku veidus,» sacīja Slaviņš.

Čeku loterijā līdz otrdienas plkst.10 jau ir reģistrēti 23 tūkstoši čeku, biļešu vai kvīšu, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Dienestā norādīja, ka loterijai pieteiktie darījumu apliecinošie dokumenti tiks pārbaudīti parastajā kārtībā, pagaidām gan neviens loterijai iesniegtais dokuments vēl nav pārbaudīts.

VID norādīja, ka čeku loterija ir preventīvs pasākums, lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu. Prasot čeku vienmēr, jebkurā tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā, ikviens cilvēks rosina uzņēmēju būt godprātīgam un atbildīgam pret klientiem.

«Bez šaubām, informāciju no loterijai reģistrētajiem darījumu apliecinošajiem dokumentiem VID izmantos savā datu analīzē apkopotā veidā, analizējot kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju. Aizdomu gadījumā tiks veikti atbilstošākie nodokļu administrēšanas un/vai kontroles pasākumi, ievērojot «Konsultē vispirms» principu,» skaidroja VID.

Čeku loterijā jūlija laikā reģistrēti 1 565 458 čeki, biļetes vai kvītis, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No 1.jūlija sāka darboties čeku loterija un pirkumu jeb pakalpojumu čekus var reģistrēt vietnē «www.cekuloterija.lv».

Lai piedalītos loterijā un pretendētu uz naudas laimestiem, kā arī uz padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētajām papildu balvām, tīmekļa vietnē ir jāreģistrē čeks, kvīts vai biļete par kopējo summu vismaz pieci eiro. Darījumu apliecinošajam dokumentam ir jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemts no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.

Čeku loterijā var piedalīties ikviens bez vecuma ierobežojuma, izņemot VID un čeku loterijas tīmekļvietnes izstrādātāja «Mobilly» pārstāvjus. Čeku loterijā var piedalīties arī bērni, tikai tādā gadījumā reģistrētajā čekā nedrīkst būt tādi pirkumi kā alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un enerģijas dzērieni.

Lietuvas Seims ceturtdien pieņēmis lēmumu no 2020.gada novembra aizliegt tirgot stipro alkoholu ļoti maza izmēra iepakojumā, kā arī pildīt alu, kas stiprāks par sešiem grādiem, un dažus citus dzērienus plastmasas tarā, kuras tilpums pārsniedz 0,2 litrus.

Par šādiem grozījumiem Alkohola kontroles likumā, kuru mērķis ir samazināt alkohola patēriņu sabiedrībā, balsojuši 72 Seima deputāti, pret - viens, bet astoņi parlamenta locekļi no balsošanas atturējušies.

Stājoties spēkā šiem grozījumiem, alkoholiskie dzērieni, kas stiprāki par 22 grādiem, Lietuvas veikalos vairs nebūs nopērkami glāzes lieluma tarā vai citā iepakojumā, kas paredzēts tiešai lietošanai.

Kā izteicies Seima Veselības lietu komitejas deputāts Antans Vinkus, šādi «viena malka dzērieni» domāti «abstinences sindroma mazināšanai».

Vienlaikus Seims aizliedzis Lietuvā tirgot alu, kā arī fermentētos vai alkohola kokteiļu grupām piederošos dzērienus, kas stiprāki par sešiem grādiem, ja tie pildīti plastmasas tarā, kuras tilpums ir lielāks par 0,2 litriem, savukārt ja to stiprums nesasniedz sešus grādus, plastmasas iepakojuma tilpums nedrīkstēs pārsniegt vienu litru.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

No šodienas, 21.jūnija ir pieejama jaunā Čeku loterijas tīmekļvietne cekuloterija.lv, bet reģistrēt čekus tajā varēs tikai no 1.jūlija, kas ir oficiālais Čeku loterijas sākuma datums, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Informācija mājaslapā liecina, ka pirmā izloze notiks 11.augustā.

Jau vēstīts, ka Čeku loterija Latvijā notiek pirmo reizi. Lai tajā piedalītos un pretendētu uz naudas laimestiem, kā arī uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētajām papildu balvām, mājaslapā ir jāreģistrē čeks, kvīts vai biļete par kopējo summu vismaz 5 eiro. Darījumu apliecinošajam dokumentam ir jābūt izsniegtam par preci vai pakalpojumu, kas saņemts no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja.

Čeku loterijā var piedalīties ikviens bez vecuma ierobežojuma, izņemot VID darbiniekus un Čeku loterijas tīmekļvietnes izstrādātāja SIA «Mobilly» pārstāvjus. Čeku loterijā var piedalīties arī bērni, tikai tādā gadījumā reģistrētajā čekā nedrīkst būt tādi pirkumi kā alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un enerģijas dzērieni.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūliju - palielinājās par 0,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 1,5%.

2024.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti) un pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,2%.

Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-9,4%) un svaigiem augļiem ( 2,6%). Akciju ietekmē cenas samazinājās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-0,9%), pienam (-1,8%), kā arī augu eļļai (-3,4%). Mēneša laikā lētākas bija arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,2%) un cukurs (-3,3%).

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).

Katrs Igaunijas pilngadīgais iedzīvotājs pērn vidēji patērēja 11,2 litrus absolūtā alkohola, tādējādi alkohola patēriņš Igaunijā turpina pieaugt kopš 2019.gada, liecina pēc Sociālo lietu ministrijas pasūtījuma veikta pētījuma rezultāti.

Igaunijas Ekonomikas pētījumu institūta dati liecina, ka visvairāk Igaunijā pērn patērēti stiprie alkoholiskie dzērieni un alus. Pārvēršot dzērienos, 11,2 litri absolūtā alkohola nozīmē 11,9 litri stipro alkoholisko dzērienu, 79,6 litri jeb apmēram 160 pudeles alus, 16,1 litrs jeb apmēram 21 pudele vīnogu vīna un 10,6 litri citu vieglo alkoholisko dzērienu katram pieaugušajam.

Alkohola patēriņa pieaugums galvenokārt saistāms ar stipro alkoholisko dzērienu patēriņa kāpumu, kamēr alus patēriņš nedaudz samazinājies.

Ekonomikas pētījumu institūta direktors Pēters Raudseps norādīja, ka iedzīvotāju pirktspēja alkohola iegādei pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, jo iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir straujāks nekā cenu kāpums.