Aparatūras un programmatūras tirgotājs SIA «MarkIT Latvija» 2018.gadā strādāja ar neto apgrozījumu 10,272 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 216 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017.gadu, pagājušajā gadā SIA «MarkIT Latvija» apgrozījums pieauga par 13,2% jeb 1,194 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 22,6% jeb gandrīz 40 tūkstošiem eiro.

2018. gadā uzņēmums bija izvirzījis vairākus mērķus, cita starpā palielināt klientu skaitu un tirgus daļu, un uzņēmumam tos izdevās sasniegt - pasūtījumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, pieauga par 15%, audzis apgrozījums, kas arī atspoguļojies tirgus daļas attīstībā, sacīts SIA «MarkIT Latvija» gada pārskatā.

Uzņēmums gandrīz visus ieņēmumus - 10,186 miljonus eiro guvis no preču pārdošanas, vēl tas sniedzis pakalpojumus 86 tūkstošu eiro apmērā. Preces un pakalpojumi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, sacīts gada pārskatā.

2016. gads Baltijas uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu tirgū ir aizsācies aktīvi, liecina jaunākais Prudentia apskats.

Pirmajos četros mēnešos tika izziņoti 64 darījumi, kas ir par 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2015. gadā.

Krasi atšķirīga M&A dinamika bija vērojama globālā līmenī – šī gada pirmā ceturkšņa darījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir samazinājies vidēji par 21%. Turklāt mazāk aktīvi šis gads aizsākās visos pasaules reģionos, iezīmējot visievērojamākos M&A samazinājumus Āfrikas un Tuvo Austrumu kontinentā (-40%), Centrālajā un Dienvidamerikā (-23%) un ASV (-19%).

Pozitīva 2016. gada M&A tirgus virzība Baltijas valstīs tika jau prognozēta iepriekšējā M&A Folio. Šāda pirmo četru mēnešu aktivitāte nav liels pārsteigums, ņemot vērā būtiskus makroekonomiskos rādītājus. Piemēram, Latvijas un Igaunijas banku pirmajā ceturksnī izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par 8%, kas ir ļoti nozīmīgs rādītājs tautsaimniecības attīstībai. Ar ļoti līdzīgiem uzņēmumu kreditēšanas tempiem ir aizsācies arī 2016. gada sākums Lietuvā, skaidro eksperti.

Skatītāju interese par jauno izklaides nozari eSportu jau tagad ir krietni lielāka nekā par desmitiem tradicionālo sporta veidu

Eiropu un visu pasauli ar joni pārņem jauns «modes kliedziens», kam digitālajā laikmetā paredz gaišu nākotni – no populārām datorspēlēm izaugusi eSporta nozare. Pavisam nesen jaunajai kustībai pievienojušās arī Baltijas valstis, tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Lattelecom un vienai no Baltijā vadošajām eSporta organizācijām GOEXANIMO izveidojot eSporta līgu, kurā jau 26. februārī norisināsies pirmā tiešsaistes spēle. To varēs vērot mājaslapā Besl.pro.

eSporta sacensības no vienkāršas virtuālo varoņu «dzenāšanas» pa ekrānu atšķiras ar to, ka notikumus redz ne vien paši dalībnieki, bet arī tūkstošiem interesentu, kuri pieslēdzas sacensību tiešraidei. Tādējādi eSports pietuvojas īstam sportam, kur profesionālu atlētu sniegumu tribīnēs un pie TV ekrāniem apjūsmo miljoniem līdzjutēju.

Pandēmijai ievelkoties, saguris arī Eiropas auto tirgus. Šī nozare tradicionāli ir ļoti cikliska un spēkrata iegāde, kā visai liels pirkums, pieprasa zināmu skaidrību par nākotni. Šai skaidrībai izpaliekot, šādi pirkumi tiek atlikti. Katrā ziņā pieejamie dati liecina, ka vecajā kontinentā auto tirgus vasaras otrajā pusē sācis virzīties grāvja virzienā.

Jaunu automašīnu reģistrācija augustā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn Eiropas Savienībā (ES) sarukusi par 19%, liecina Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) apkopotā informācija. Auto tirgum ļoti neveiksmīgs bijis arī jūlijs, kad jaunu spēkratu reģistrācija sarukusi par 24%. Pagaidām gan visa šā gada skatījumā auto tirgus uz priekšu brauc ar plusa zīmi. Proti, janvāra-augusta (ieskaitot) periodā ES jaunu auto reģistrācija ir pieaugusi par 11,2%.

Čipu trūkums

Tiek izcelts, ka spēkratu ražošanai sprunguļus spieķos iemetušas globālās piegāžu problēmas. Piemēram, Eiropas autoražotājiem ir lielas grūtības vajadzīgajā apmērā iegūt pusvadītājus. Piemēram, tai pašai auto parka nomaiņai, kas pamatā paredz atteikšanos no spēkratiem ar iekšdedzes dzinēju par labu elektroauto, vajadzēs ļoti daudz pusvadītāju.

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.