Jaunākais izdevums

Skatītāju interese par jauno izklaides nozari eSportu jau tagad ir krietni lielāka nekā par desmitiem tradicionālo sporta veidu

Eiropu un visu pasauli ar joni pārņem jauns «modes kliedziens», kam digitālajā laikmetā paredz gaišu nākotni – no populārām datorspēlēm izaugusi eSporta nozare. Pavisam nesen jaunajai kustībai pievienojušās arī Baltijas valstis, tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Lattelecom un vienai no Baltijā vadošajām eSporta organizācijām GOEXANIMO izveidojot eSporta līgu, kurā jau 26. februārī norisināsies pirmā tiešsaistes spēle. To varēs vērot mājaslapā Besl.pro.

eSporta sacensības no vienkāršas virtuālo varoņu «dzenāšanas» pa ekrānu atšķiras ar to, ka notikumus redz ne vien paši dalībnieki, bet arī tūkstošiem interesentu, kuri pieslēdzas sacensību tiešraidei. Tādējādi eSports pietuvojas īstam sportam, kur profesionālu atlētu sniegumu tribīnēs un pie TV ekrāniem apjūsmo miljoniem līdzjutēju.

Eiropā aizvien populārāka

Dažu gadu laikā eSporta nozare piedzīvojusi patiešām strauju izaugsmi, jo īpaši Āzijā. Saskaņā ar britu informācijas un analīzes pakalpojumu uzņēmuma IHS Markit aplēsēm, līdere ir Ķīna, kur mājo 57% no visiem eSporta notikumu vērotājiem. Sasparojusies arī Eiropa, kur 2016. gadā auditorija izauga par 36% un kopējais apgrozījums sasniedza 301 miljonu ASV dolāru. IHS Markit lēš, ka šogad reģionālais tirgus izaugs līdz 346 miljoniem dolāru, lai arī Eiropa veido vien piekto daļu no globālā tirgus. Vecās pasaules līdere ir Zviedrija ar 40,8 miljonu dolāru apgrozījumu, kam seko Krievija ar 35,4 miljoniem un Francija ar 22,5%.

Iespaidīgs ir arī skatītāju skaita pieaugums. Ja 2016. gadā Eiropā eSporta pasākumus noskatījās aptuveni 22,6 miljoni cilvēku, tad šogad vērotāju skaits pārsniegs 30 miljonus. To vidū dominē 18–34 gadus veci vīrieši, lielākoties no Zviedrijas un Nīderlandes. Lai arī interese par datorspēlēm joprojām lielākoties ir «stiprajam dzimumam» – 84% no visiem Eiropas eSporta cienītājiem ir vīrieši –, pamazām pieaug arī sieviešu pārstāvniecība. Zviedrijā, Francijā un Lielbritānijā vairāk nekā 20% skatītāju ir jaunietes.

Pirmā līga Baltijā

Arī Latvijā un visā Baltijā interese par eSportu pieņemas spēkā. Lattelecom un GOEXANIMO ir apvienojuši spēkus un izveidojuši Baltijas eSporta līgu BESL PRO, kas ir pirmais šāda līmeņa eSporta pasākums reģionā. Pirmajā sezonā komandas sacentīsies divās pasaulē un Baltijā populārākajās disciplīnās: League of Legends un Counter-Strike: Global Offensive.

Mēneša laikā tika saņemti vairāk nekā 60 komandu pieteikumi no visām trim Baltijas valstīm, taču tikai 20 no tām ieguva ielūgumu piedalīties pirmajā Baltijas eSporta līgas sezonā. Katrā disciplīnā piedalās 10 komandas, pretendējot uz 10,5 tūkst. eiro vērtu balvu fondu. Finālā labākās komandas plecu pie pleca sacentīsies skatītāju tūkstošu priekšā izklaides un tehnoloģiju festivālā HyperTown, kas norisināsies šā gada 26.–27. maijā Rīgā, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala.

HyperTown festivālā ar izstādes elementiem varēs piedzīvot un izdzīvot visdažādākās šīs kultūras daļas – no tīras izklaides un grafiti sesijām līdz zinātnei un tehnoloģijām, no eSporta turnīriem līdz cosplay šovam, kas ļaus pārtapt par atpazīstamiem un iemīļotiem personāžiem.

«Piedāvājot savu televīzijas saturu, Lattelecom ir kļuvis arī par izklaides kompāniju, ierasto televīziju un internetu papildinot arī eSporta līgu, kas mums ir jauns un aizraujošs attīstības virziens. eSports pamazām ir izveidojies par pasaules līmeņa sensāciju, kas ne tikai liek apgūt spēles tehniku, bet arī attīsta loģiku, stratēģisko domāšanu, sadarbības prasmes komandas darbam, kā arī liek meklēt arvien jaunus konceptuālos risinājumus. Profesionālo spēlētāju reakcijas laiks ir neticams – viņi veic pat vairāk nekā 300 darbības minūtē, paralēli domājot par kopējo stratēģiju un komandas biedru aktivitātēm,» skaidro Lattelecom valdes loceklis un galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks.

Ambiciozi mērķi

BESL PRO sacensību kalendārā plānoti trīs tiešsaistes turnīru cikli jeb sezonas ar katras sezonas fināla pasākumu kādā no trim Baltijas valstīm. Online spēles notiks katru darba dienu no plkst. 19.00 līdz 23.00, un to tiešraides būs pieejamas vietnē besl.pro. HyperTown festivāls mainīs atrašanās vietu, ik sezonu noslēdzot citā Baltijas valstī.

«Vēlamies izveidot kvalitatīvu eSporta līgas infrastruktūru, kas palīdzēs spēlētājiem, kuriem datorspēles ir ne tikai hobijs, bet arī sacensība, sasniegt savus ambiciozos mērķus un pierādīt sevi plašākai auditorijai,» ieceri izklāsta GOEXANIMO izpilddirektors Jānis Dzērve.

Daudzviet pasaulē eSports piepilda sporta arēnas ar cilvēku tūkstošiem, un vēl miljoniem fanu spēlēm seko līdzi internetā un tiešraidēs. Arī Baltijas valstis ir mājas aktīvai datorspēļu entuziastu kopienai, kas ik nedēļu savā starpā aizvada cīņas pašu organizētos turnīros un spēlēs. Baltijas valstīs ir apmēram pusmiljons aktīvu spēlētāju, savukārt populārākās spēles – Counter Strike: Global Offensive ar 215 tūkst. dalībniekiem un League of Legends ar 180 tūkst. dalībniekiem.

Pat pasaulē pazīstami tradicionālo sporta veidu klubi, kā Paris St. Germain, Manchester City un NBA klubs Filadelfijas 76ers, ir dibinājuši savas profesionālās eSporta komandas. Pavisam nesen tiem pievienojās arī pirmā F1 komanda Renault. Reaģējot uz eSporta sensacionālajiem panākumiem, rīkotāji apsver to iekļaut 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu programmā.

Sadarbībā ar Lattelecom

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Porziņģis - pirmais Latvijas basketbolists, kurš piedalīsies NBA Visu zvaigžņu spēlē

LETA,24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Kristaps Porziņģis otrdien tika izraudzīts starp rezervistiem dalībai šī gada Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēlē, tādējādi kļūs par pirmo Latvijas basketbolistu, kurš piedalīsies šāda mēroga mačā.

NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Iepriekšējās divas sezonas Porziņģis piedalījās NBA Uzlecošo zvaigžņu spēlē, kur pārstāvēja Pasaules komandu. Tāpat Porziņģis pērnā gada februārī Ņūorleānā uzvarēja vienā no Visu zvaigžņu spēles meistarības konkursiem.

Kā vēstīts, Ņujorkas Knicks zvaigzne Porziņģis Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam bija lielas izredzes tikt iekļautam starp rezervistiem, kurus izvēlējās komandu galvenie treneri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu spīdeklis Kristaps Porziņģis no Ņujorkas «Knicks» komandas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam paliek cerība tikt iekļautam starp rezervistiem.

Austrumu konferences komandas starta pieciniekā no garajiem spēlētājiem iekļuva Klīvlendas «Cavaliers» zvaigzne Lebrons Džeimss, Milvoki «Bucks» grieķu talants Jannis Adetokunbo un Filadelfijas «76ers» līderis Žoels Embīds.

Porziņģis spēlētāju balsojumā bija trešais, saņemot 100 balsis, kamēr Embīds ar 94 balsīm bija ceturtais. Līdzjutēju balsojumā latvietis saņēma 1 116 769 balsu un bija ceturtais, kamēr Embīds ar 1 285 587 balsīm ieņēma trešo vietu. Tāpat arī mediju balsojumā Porziņģis bija ceturtais, kamēr Embīds ieņēma trešo vietu, latvietim tiekot pie 14 balsīm, bet kamerūnietim pie 66 balsīm.

Līdzjutēju balsojumam ir 50% nozīme, kamēr pa 25% dod spēlētāju un mediju pārstāvju izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas, 22. novembra vakarā, notikusi apbalvošanas ceremonija pasaulē nozīmīgākajā dokumentālo filmu festivālā IDFA Amsterdamā, un režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma «Dotais lielums: mana māte», kas tapusi studijā «FA Filma» un atbalstīta Nacionālā Kino centra konkursos, saņēmusi žūrijas balvu.

Filmas producente Madara Melberga uzsver, ka IDFA Amsterdamā var uzskatīt par «olimpiskajām spēlēm» dokumentālajā kino, šogad festivāls notika 30. reizi un tam bija pieteiktas 3887 filmas, starptautiskajās konkursa skatēs kopā atlasītas 45 no tām. Sadaļā First Appearance, kas pievērš uzmanību daudzsološu režisoru pirmajām un otrajām filmām, Ievas Ozoliņas režisētā filma «Dotais lielums: mana māte» konkurēja ar 15 citu pasaules režisoru darbiem. Latvijas vēsturē šis ir otrais gadījums pēc Ivara Selecka leģendārās «Šķērsielas» (1989), kad latviešu režisora filma gūst šāda mēroga panākumus; žūrijas balva, ko saņēma Ievas Ozoliņas filma, nosaukta izcila kanādiešu dokumentālista, plaša profila radošās personības un dokumentālā kino misionāra Petera Vintonika (1953-2013) vārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām

LETA,27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām, pirmdien paziņoja Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA).

Pārējos trīs turnīrus uzņems Grieķija, Spānija un Puertoriko.

Tāpat pirmdien Latvijas vīriešu basketbola izlase uzzinās savus pretiniekus šajā turnīrā. Izloze norisināsies plkst.20 pēc Latvijas laika.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā ir Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija. Otrajā grozā ir Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Katrā kvalifikācijas turnīrā būs A un B apakšgrupas. Pirmā, ceturtā un piektā groza izlases būs ielozētas A apakšgrupās, bet otrā, trešā un sestā - B apakšgrupās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti par ceļazīmi uz Olimpiādi cīnīsies ar Gruziju, Filipīnām, Brazīliju, Melnkalni un Kamerūnu

LETA,28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Paziņoti Latvijas sporta izcilnieki

Monta Glumane,20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

airBaltic pārlidos Brīvības piemineklim un nogādās mājās Latvijas hokeja izlasi

Db.lv,29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas vīriešu hokeja valstsvienības vēsturisko panākumu, 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā izcīnot bronzas medaļas, šodien Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nogādās komandu mājās.

Sasniedzot Rīgu, Airbus A220-300 lidmašīna, kas rotāta valsts karoga krāsās, pārlidos Brīvības piemineklim. Paredzams, ka šajā vietā gaisa kuģis debesīs būs redzams aptuveni 11.45 pēc vietējā laika.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Esam lepni kopā ar valsti būt daļa no šī ievērojamā sasnieguma. Mūsu izlases mērķtiecība un komandas gars atstāj nozīmīgu Latvijas nospiedumu pasaules sporta kartē, vienlaikus vienojot valsti ar milzīgu nacionālo lepnumu. Tas ir bijis pagodinājums nogādāt Tamperē tik daudz līdzjutēju – Latvijas izlases sesto spēlēju – un nu arī nogādāt mājās bronzas medaļniekus.”

Kā jau ziņots iepriekš, pēc Latvijas vīriešu hokeja valstsvienības vēsturiskajiem panākumiem un līdzjutēju pieprasījuma Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic paziņojusi par papildu reisu veikšanu starp Rīgu un Tamperi 27., 28. un 29. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā memu monēta Meme Kombat, kas tiek laista klajā 2023. gada 4. ceturksnī, ir spēle, lai nopelnītu (P2E) spēļu platforma, kurā ir kaujas arēnas, jautras memes un elastīga iespēja “iesaldēt” (stake) žetonus.

Meme Kombat, kas ir veidota uz Ethereum blokķēdes, piedāvā AI vadītas cīņas ar labi zināmiem meme varoņiem, uz kuriem spēlētāji var likt likmes, izmantojot tā vietējo žetonu $MK.

$MK žetoni tagad ir pieejami iepriekšpārdošanā, un arī ar pieejamu žetonu “iesaldēšanu”. APY tiem, kuri pašlaik “iesaldē” ir 112%, kas tiek izmaksāts papildus žetonos.

Iegādājies Meme Kombat

Cīņas, derības un “iesaldēšana” - trīs lietošanas gadījumi, viens projekts

2023. gads ir bijis spēcīgs meme žetoniem. Bet, lai gan lielākā daļa žetonu, kas šogad tika pārdoti Uniswap, pieauga paraboliski, lai nodrošinātu īstermiņa ieguvumus bez ilgtermiņa izaugsmes vai lietošanas gadījumiem, Meme Kombat sola izstrādāt P2E spēļu platformu ar ilgstošu pievilcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gandrīz 12 miljoni par pikseļainu multeņģīmi

Jānis Šķupelis,11.06.2021

Nupat par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdots digitālais darbs Covid Alien. Tas astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ notiks pirmā Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tikšanās. Tajā aicināts piedalīties ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs un ideju pilns cilvēks, lai gūtu atbalstu un iepazītu potenciālos sadarbības partnerus.

Pasākuma mērķis ir apzināt uzņēmīgus, darošus un radošus cilvēkus, lai sniegtu savstarpēju atbalstu, veicinātu apmaiņu ar kontaktiem, idejām un pieredzi, labās prakses piemēriem. Pirmā tikšanās paredzēta kā iepazīšanās pasākums un uzņēmējiem interesējošo tēmu apzināšana, jo turpmāk šādas tikšanās visas Eiropas mērogā domāts rīkot regulāri.

Organizatori atzīst – kaut klātesības sajūtu, tiekoties reāli, nekas nevar aizstāt, tomēr arī virtuāliem saietiem ir savi plusi – tajos var piedalīties ikviens jebkurā pasaules malā bez liekiem laika un naudas tēriņiem. Katrā saslēgšanās reizē plānota arī pievienotā vērtība – ikvienam dalībniekam noderīga informācija. Pirmajā tikšanās reizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis iepazīstinās ar biznesa pirmsinkubācijas (PINK) un inkubācijas (INK) programmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eiropas latviešu uzņēmējus aicina uz otro virtuālo tikšanos

Db.lv,16.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ notiks otrā Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tikšanās, kurā atkal aicināts piedalīties ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs un vienkārši uzņēmīgs, radošs cilvēks vai savas jomas profesionālis.

Pasākuma mērķis ir uzņēmēju sadarbības tīkla veidošana visas Eiropas mērogā. Pirmā saslēgšanās janvārī radīja tik lielu interesi, ka virtuālās platformas kapacitāte izrādījās par mazu, lai aptvertu visus interesentus. Tika nolemts šādas tikšanās organizēt regulāri, apmēram reizi divos mēnešos.

Eiropas latviešu uzņēmējus aicina tikties pirmajā virtuālajā saietā 

Šonedēļ notiks pirmā Eiropas latviešu uzņēmēju virtuālā tikšanās. Tajā aicināts piedalīties...

Otrais virtuālais saiets notiks 18. martā. Tīklošanos rīko "Ekonomiskā Sadarbība un Investīcijas Latvijai" (#esiLV), kas veidota kā ārvalstīs darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmēju un nozares profesionāļu un organizāciju kopiena pieredzes apmaiņai un biznesa partnerību veidošanai. Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, dalībniekiem būs iespēja īsumā prezentēt sevi, savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu un pastāstīt, kādu sadarbību šobrīd meklē.

Katrai virtuālās tikšanās reizei ieplānota arī kāda noderīga informācija saistībā ar uzņēmējdarbību, šoreiz virstēma – digitālais mārketings, galvenā lektore būs Katrīne Zane Geidmane, klientu piesaistes kampaņu un satura veidotāja, “LinkedIn” un zīmola stāstniecības konsultante ar plašu starptautisku pieredzi.

“Digitālajam mārketingam un tā iespējām nav robežu,” uzsver Katrīne Zane Geidmane. Viņa piebilst, ka daudzi nemaz nezina un neizmanto visas visas funkcijas un iespējas, kā arī nereti neiedomājas par neierastākiem digitālā mārketinga kanāliem: “Jāņem vērā, ka mūsdienās viss mainās neprātīgi strauji, arī sociālo tīklu auditorijas. Ir arvien vairāk cilvēku, kas izvēlas vispār vairs nebūt sociālajos tīklos, bet šī auditorija sasniedzama citādā ceļā. Pamatā vienmēr ir stratēģijas jautājums – kādai auditorijai gribam pavēstīt par savu produktu vai pakalpojumu, ko varam piedāvāt, ko vēlamies iegūt.”

Ar pieredzi un profesionāliem ieteikumiem dalīsies arī citas Latvijā un ārvalstīs dzīvojošas savas jomas profesionāles. Par digitālā mārketinga nozīmību sava uzņēmuma attīstībā stāstīs Dace Gaile, “All Thing Decor Ltd.” īpašniece Lielbritānijā – pirms četriem gadiem viņa sāka savu biznesu hobija līmenī, ieguldot vien pusotru mārciņu, bet nu tas ir globāls uzņēmums, labi zināms un atzīts Lielbritānijā.

Ar savu pieredzi dalīsies arī Latvijas uzņēmuma “Stila lampas” īpašniece Dagnija Meldere, kura savulaik pašmācības ceļā apguvusi iespējas, ko sniedz sociālie tīkli. Profesionāļa skatījumu sniegs starptautiska līmeņa mārketinga un zīmolvedības speciāliste Zane Vērdiņa, savukārt tekstu autore un komunikācijas speciāliste Zane Pudule dalīsies ar praktiskiem ieteikumiem un neparastākiem knifiem sociālo tīklu satura veidošanā.

Organizatori atzīst – kaut klātesamības sajūtu, tiekoties reāli, nekas nevar aizstāt, tomēr arī virtuāliem saietiem ir savi plusi – tajos var piedalīties ikviens jebkurā pasaules malā bez liekiem laika un naudas tēriņiem. Un, lai arī uzsvars tiek likts uz Eiropas latviešu uzņēmēju tīkla izveidošanu, daudzi no viņiem sadarbojas vai vēlas sadarboties arī ar Latvijas pārstāvjiem, tāpēc tīklošanās pasākumā aicināti piedalīties arī Latvijas uzņēmēji.

Pasākums notiks 18. martā plkst. 20.00 pēc Latvijas laika, dalība tajā ir bez maksas, pieteikties iespējams šeit. Video varēs noskatīties arī Eiropas latviešu apvienības (ELA) un #esiLV kanālos platformā “Youtube”, kā arī noklausīties #esiLV podkāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā straujo viedierīču spēļu jeb “mobile gaming” nozares attīstību un ar mērķi uzrunāt digitāli jauniešu auditorijas patērētājus, olu ražotne “Alūksnes putnu ferma”, kas ietilpst akciju sabiedrībā “APF Holdings”, investējusi vairāk nekā 200 000 eiro jauna olu zīmola un mobilās aplikācijas “The Chick Game” izveidē.

Rezultātā patērētāji, iegādājoties jauno “The Chick Game” produktu līniju, varēs kļūt par “virtuāliem vistu fermeriem”, kuri digitālā un izklaidējošā veidā apgūst modernās putnkopības tradīcijas.

“Attīstot “The Chick Game” projektu, sapratām, ka ātrās aprites un pārtikas sektors var būt liels ieguvējas, ja ikdienas ēdiens “tiks servēts” jaunā, digitāli garšīgā veidolā,” komentē Jana Garanča, “APF Holdings” digitālo projektu direktore.

Pašlaik visā pasaulē ir vairāk nekā 3 miljardi videospēļu spēlētāju. Arī Eiropas Savienības olu patēriņš uz vienu iedzīvotāju strauji pieaug ik gadu. Tādēļ “Alūksnes putnu fermai” radās ideja apvienot olas ar virtuālo pasauli, lai radītu modernu un izglītojošu spēli gan patērētājiem, gan spēlētājiem. “The Chick Game” ļaus izprast un labāk iepazīt putnu fermas aizkulises, kā arī dos iespēju jaunākai auditorijai izglītoties finanšu pamatprincipu apgūšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Volkswagen Touareg ir spilgts mūsdienu produkts ar elegantu stāju, labām manierēm un virtuāliem risinājumiem, kas tik iespaidīgos apmēros pagaidām vēl nav redzēti nevienā citā premium SUV modelī

Kopš 2002. gada VW Touareg ir uz palikšanu ielauzies t.s. lielo premium SUV modeļu klubiņā, kur apgrozās tādas personības kā BMW X5, Audi Q7 vai Porsche Cayenne. Trešās paaudzes Touareg ir kļuvis vēl īpašāks auto, jo tam «zem ādas» paslēpts viss labākais un modernākais, kas šobrīd ir Volkswagen koncerna rīcībā, attiecīgi pārspējot tās iespējas, kas ir pat radniecīgajos Audi Q7 vai salīdzinoši nesen prezentētajā Porsche Cayenne modelī.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Vieglāks, lielāks, ērtāks un nesalīdzināmi digitālāks. Pirms divdesmit gadiem daudzās mājsaimniecībās Latvijā nebija tik daudz un tik lielu TV ekrānu, kādi tie ir jaunajā Touareg modelī. Par košo ekrānu izšķirtspēju un lielisko grafiku pat nerunāsim. Pēc iesēšanās salonā sākotnējais mulsums, ieraugot digitālo «raķešu palaišanas» vadības centru, drīz vien izzūd, jo saskarne ir ļoti intuitīva un lietošanas algoritms saprotams, tāpēc drīz vien visu var viegli manipulēt un sakārtot pēc paša vēlēšanās. Nestāstīsim, ko visu var uzinstalēt, pielāgot, personificēt, kādi tik elektroniskie palīgi nav Touareg rīcībā, tomēr nevar nepieminēt, ka beidzot arī Touareg jaunie krēsli ir kļuvuši īpaši draudzīgi pilota un blakussēdētāja mugurām, par ko ir saņēmuši vācu muguras dakteru īpašo AGR sertifikātu. Tajos sēdēšana patiešām ir patīkama. Pieliekot klāt daudzpusīgos regulējumus un pat masāžas funkcijas, ikviens pilots sajutīsies šeit īpaši gaidīts un apmīļots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro

LETA,16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru