Jaunākais izdevums

No 3.augusta ir ieviestas izmaiņas satiksmes organizācijā Bauskas šosejas (A7) sākumposmā no Rīgas robežas līdz Katlakalnam, tās būs spēkā līdz septembra beigām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Transporta kustība būs organizēta pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Sabiedriskā transporta kustība no Rīgas līdz Baložu aplim tiks organizētā kā līdz šim, pa Ķekavas ielu; no Baložu apļa līdz Bauskas šosejai arī sabiedriskais transports kursēs pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu, Ķekavas iela posmā no Baložiem līdz Everesta ielai būs pilnībā slēgta satiksmei. Sabiedriskā transporta pieturvietu izvietojumu skatīt kartē.

Satiksmei būs pilnībā atvērts Valdlauču apļveida satiksmes mezgls, norāda LVC.

No Baložiem/Rāmavas uzbraukšanai uz Bauskas šosejas Ķekavas virzienā satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvēto Baložu ielas apļa atzaru.

Virzienā no Rīgas nobraukšanai uz Baložiem/Rāmavu satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvēto nobrauktuvi no Bauskas šosejas (A7) uz Baložu ielas apli.

Vietā, kur sākās Ķekavas apvedceļa jaunbūve, satiksme Ķekavas virzienā tiks organizēta pa rampu pāri Ķekavas apvedceļam, pēc tam pa jaunizbūvēto paralēlo ceļu un apli pie Naudītes ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms, informē Latvijas Valsts ceļi.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas "Iecavas apvedceļš" īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīkls un citi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

  • pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;
  • velosipēdu vadītājiem un gājējiem aizliegts pārvietoties pa šo ceļu, šiem satiksmes dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem;
  • aizliegts braukt atpakaļgaitā;
  • aizliegts braukt traktortehnikai, kas Ceļu satiksmes likumā definēta kā “pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija”.

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas ir par 15 miljoniem mazāk nekā sākotnēji plānots, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta iepirkuma rezultātiem līguma kopsumma bija plānota 265,729 miljoni eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei, vēsta LVC pārstāvji.

Rezultātā līguma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un tika noteikta 250,132 miljoni eiro (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei.

Vienlaikus LVC informē, ka katru gadu valsts atmaksās privātajam partnerim 12,53 miljonus eiro (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Vidzemes šosejas (A2) un autoceļa Cēsis-Vecpiebalga (P30) sāk darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Uz Vidzemes šosejas sāk darboties vidējā ātruma kontroles posms no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, bet uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga - no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam.

Abos posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana un tehniskā apskate. Uz Vidzemes šosejas kontroles posma sākumā pie tilta pār Vējupīti kontrolēs arī vinjetes.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties arī uz Tallinas un Valmieras šosejas

Db.lv,07.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz piektdienu, 8.septembri, uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu Plācis-Rozula līdz Stalbei sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas samaksas kontroli.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LVC: Bauskas apvedceļa projektu vajadzētu pabeigt līdz 2030.gadam

LETA,18.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas apvedceļa projektu vajadzētu pabeigt līdz 2030.gadam, ceturtdien ikgadējā Latvijas ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka Bauskas apvedceļa projektā patlaban ir sagatavotas iestrādes, lai tas kļūtu par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu.

"Faktiski tuvākajā laikā Bauskas apvedceļu skatīs valdībā, lai varētu pieņemt konceptuālu lēmumu par to, ka šo projektu realizēs PPP ietvaros. Ja tas tā notiek, pie optimistiska un reālistiska scenārija 2027. vai 2028.gadā varētu sākties būvdarbi," sacīja Lazdovskis.

Viņš uzsvēra, ka šo projektu vajadzētu pabeigt līdz 2030.gadam.

Savukārt, runājot par Rīgas apvedceļa projektu, Lazdovskis norādīja, ka no fondiem un klasiskajiem finansējuma avotiem arī šim projektam finansējuma nebūs, līdz ar to arī šo apvedceļu plānots organizēt kā PPP. "Šis projekts vēl nav tādā sagatavošanās stadijā kā Bauskas apvedceļš, bet, ja šāds lēmums tiks pieņemts, es neredzu šķēršļus, lai šo projektu nerealizētu līdz aptuveni 2032.gadam," piebilda Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.jūnijā izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu".

Projekta īstenošanai izmantos publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un pirmajā kārtā tiks būvēts Bauskas apvedceļš.

“Par Bauskas apvedceļu ir runāts ilgi un daudz un beidzot ir atrasts veids, kā to īstenot. Līdzīgi kā ar Ķekavas apvedceļu, PPP modelis ļaus uzbūvēt Bauskas apvedceļu par vairākiem gadiem ātrāk, vienlaikus neuzliekot lielu slogu valsts budžetam. Autobraucēji novērtēs iespēju pavadīt mazāk laika uz ceļa, kas ir arī drošāks un modernāks,” akcentē satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Bauskas apvedceļa, ko plāno izbūvēt līdz 2030. gadam, kopgarums ir 14,2 km un tā izmaksas, ieskaitot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izdevumus 20 gadu periodam, ir intervālā no 263,3 līdz 290,7 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Projektu īstenos VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, kam jau ir pieredze Ķekavas apvedceļa PPP projekta izstrādē un ieviešanā. Plānots, ka PPP līgums par Bauskas apvedceļa izbūvi varētu tikt noslēgts 2027. gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par Rīgas apvedceļa A5 Salaspils-Babīte pārbūvi par ātrgaitas autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi".

Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks plkst.17 attālināti tiešsaistes videokonferencē.

Ar Vides pārraudzības valsts biroja 2020.gada 12.decembra lēmumu ir piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) posma no 11,6. kilometra (Ķekavas apvedceļš) līdz 38,2 kilometram (A10) pārbūvei par ātrgaitas autoceļu.

Projektā esošo divjoslu Rīgas apvedceļu (A5) plānots pārbūvēt par ātrgaitas autoceļu ar divām brauktuvēm jeb četrām braukšanas joslām. Tiek izskatītas divas pārbūves alternatīvas, kuras atšķiras detaļās, jo pārbūvējamā ceļa pamattrase nemainīsies.

Daļu esošo pieslēgumu autoceļam A5 plānots likvidēt. Krustojumi ar šķērsojošajiem autoceļiem plānoti kā divlīmeņu ceļu mezgli, un tiks pilnībā novērsti vienlīmeņa pieslēgumi ar kreisajiem pagriezieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot publisko un privāto partnerību (PPP), lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Viņa akcentē, ka citu valstu pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, Brusbārde uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Salīdzinot situāciju ar PPP projektiem Baltijas valstīs, Brusbārde norāda, ka Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda. Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023.gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi, no tiem 50 joprojām aktīvi. Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences - ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000.gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Bauskas šosejas (A7) no Tilderiem līdz Iecavai naktī uz ceturtdienu, 28.septembri, sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Šajā posmā iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu, tādēļ pilnsabiedrībai "Fima Group" līdz šim piemērots 17 246 eiro līgumsods.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) līdz šim piemērojusi 17 246 eiro līgumsodu pilnsabiedrībai "Fima Group" par kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanā, pavēstīja LVC pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka atbilstoši līguma nosacījumiem par darbu kavējumiem vidējā ātruma kontroles sistēmām, kas jau ir nodotas ekspluatācijā, patlaban aprēķināts līgumsods 17 246 eiro apmērā.

Attiecīgā līgumsoda apmaksas termiņš bija 2023.gada 28.augusts, taču "Fima Group" līgumsodam nepiekrita un to nav apmaksājis. Tādējādi, pēc LVC pārstāvju minētā, attiecīgā summa tiks ieturēta no nākamajiem maksājumiem kompānijai.

Vienlaikus LVC norādīja, ka līgumsods tiks aprēķināts arī par tiem kavējumiem, kas tiks fiksēti attiecībā uz pārējām iekārtām, kas vēl nav nodotas ekspluatācijā.

Jau vēstīts, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar aptuveni piecu mēnešu kavējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LVC līdz 2030.gadam plāno pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu

LETA,27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas Valsts ceļi" līdz 2030.gadam plāno pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu, intervijā teica LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka Kohēzijas fondā finansējums saglabāsies, bet mazākā apjomā nekā iepriekšējos periodos - aptuveni 350 miljoni eiro. "Šo naudu var ieguldīt tikai ceļu pārbūves projektos, tostarp tam, lai risinātu satiksmes drošības un "pudeles kakla" problemātiku," teica Lazdovskis.

LVC vadītājs stāstīja, ka, izmantojot Kohēzijas fonda finansējumu, iecerēts īstenot divus ļoti ambiciozus projektus - Rīgas apvedceļa daļas pārbūvi par četru joslu ātrgaitas ceļu posmā starp Piņķiem un Ķekavas apvedceļu un posmā starp Salaspili un Baltezeru.

Abiem šiem projektiem pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tālāk būs jārisina īpašumu atsavināšanas jautājums, bet būvdarbi šajos objektos varētu sākties 2025. un 2026.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas tirgū šī gada otrajā pusē vērojamas pozitīvas tendences, – pēc ilgstoša piesardzības perioda, iedzīvotāji un uzņēmēji sāk apsvērt ilgtermiņa investīciju projektus, kā rezultātā kreditēšanas portfelis pakāpeniski aug.

Kopējais kredītportfelis ir pieaudzis par 4,3% (salīdzinot 2024.gada jūnija beigu datus ar 2023.gada jūnija beigu datiem). Straujāku kreditēšanas pieaugumu varētu sagaidīt tad, ja mērķtiecīgāk augtu Latvijas ekonomika, Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā pasākumā norādīja Latvijā lielāko komercbanku vadītāji. Valdības vēlme budžeta vajadzību segšanai ieviest Solidaritātes iemaksu kreditēšanu neveicinās un drīzāk radīs pretēju efektu.

Ar aktualitātēm kreditēšanas jomā un valdībā apstiprinātā Solidaritātes iemaksu likumprojekta sagaidāmo ilgtermiņa ietekmi uz kreditēšanu un Latvijas konkurētspēju medijus iepazīstināja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, Luminor bankas vadītāja Latvijā un Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja Kerli Vares, SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Swedbank valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis un Citadele valdes loceklis Valters Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru