Videonovērošanas ierīkošana veikalos būs jāveic vienlaikus ar pāreju uz eiro, kas jau tā radīs izdevumus tirgotājiem, un šis slogs draud iznīcināt mazos tirgotājus, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).
Pagājušā nedēļa Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas līdz ar citiem ierobežojumiem alkoholisko dzērienu tirdzniecībā paredz nepārtrauktu obligātu videonovērošanu. Tās ieviešanas nolūks – panākt lielāku kontroli pār pārdevējiem, kas nelikumīgi pārdod alkoholu nepilngadīgajiem. Publiskajā telpā nav pieejama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un policijas statistika par administratīvi sodītajiem pārdevējiem vai anulētajām licencēm uz tirdzniecības vietām par alkoholisko dzērienu pārdošanu nepilngadīgām personām, norāda LTA, uzskatot, ka tiesībsargājošās iestādes nav izmantojušas visus to rīcībā esošos līdzekļus, lai to izskaustu.
Veikalos videonovērošana jāievieš līdz 2014.gada 1.janvārim, un likumā noteiktie pārkārtojumi aptvers 4506 licencētas alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas un 188 alus mazumtirdzniecības vietas un tie prasīs laiku un lielus finanšu ieguldījumus, kas saistīti ar videonovērošanas aparatūras iegādi un uzstādīšanu, saka tirgotāji.
«Tirdzniecības zāles ir jāaprīko ar novērošanas kamerām un jāpārkārto tirdzniecības telpas. Īpaši sarežģīti nodrošināt likumā minēto nosacījumu izpildi būs tirdzniecības vietām ar nelielu platību un lauku rajonos,» norāda LTA. Asociācijas pārstāvji lēš, ka minimālās izmaksas (ar vienu vai divām novērošanas kamerām) ir 300 – 500 latu, tās pieaug atkarībā no tirdzniecības zāles lieluma un izmantotās aparatūras. Tāpat nepieciešami cilvēkresursi, jo jākārto dokumentācija, lai videonovērošanu kā fizisko personu datu apstrādi reģistrētu Datu valsts inspekcijā (valsts nodeva 20 – 40 Ls), kā arī pastāvīgi jārūpējas par novērošanas ierīču uzturēšanu darba kārtībā, kas arī prasa izmaksas.
Saeima noteikusi paaugstinātas tehniskās prasības videonovērošanai veikalos pēc analoģijas ar Azartspēļu un izložu likumu, uzsver LTA, tāpēc lūdz sakarā ar eiro ieviešanu atcelt jaunās prasības vai vismaz noteikt ieviešanu vēlāk, vēlams no 2016.gada.
LTA arī vērsusies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar lūgumu aizstāvēt mazos tirgotājus, izmantot Satversmē noteiktās tiesības un pieprasīt grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā otrreizēju caurlūkošanu.
Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka alkoholisko dzērienu ražotāji un tirgotāji likumu uzskata par absurdu.
Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi paredz, ka alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem bez uzaicinājuma pārdevējam būs jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Paredzēts arī, ka alkoholiskos dzērienus, kas stiprāki par 5,8 grādiem, lielveikalos varēs tirgot atsevišķā nodaļā un alkoholisko dzērienu degustācija ārpus nodalītās pašapkalpošanās zonas lielveikalā būs aizliegta. Deputāta Igora Pimenova priekšlikums, kas paredzēja aizliegt alkohola tirdzniecību vietā, kuras ieeja ir tuvāka par 50 metriem no izglītības iestādes ieejas, tika noraidīts. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis izteicās, ka šis priekšlikums ir juridiski nekorekts, jo tajā iekļautais jēdziens «izglītības iestāde» nozīmētu, ka alkohola tirdzniecība būtu jāaizliedz arī, piemēram, 50 metrus no ieejas kādā augstskolā vai bērnudārzā, ne tikai sākumskolā vai vidusskolā.
Likumprojekts nosaka aizliegumu tirgot alkoholu arī dienesta viesnīcās, sociālās aprūpes, valsts un pašvaldību ie- stāžu telpās, izņemot kultūras un sporta iestāžu telpās, piemēram, teātros un koncertzālēs, kā arī izmantojot distances līgumu. Likuma grozījumi arī nosaka, ka alkoholisko dzērienu reklāmā jāietver informācija par alkohola pārdošanas, iegādāšanās un nodošanas aizliegumu nepilngadīgām personām. Alkoholiskos dzērienus nedrīkstēs reklamēt arī vides reklāmās.
Likumprojekta autori norāda, ka Latvija ir to Eiropas valstu vidū, kurās alkohola patēriņš jauniešu vidū ir viens no augstākajiem, alkohola pieejamība vērtējama kā augsta, un pēdējo piecu gadu laikā situācija nav mainījusies uz labo pusi.
«Šis likumprojekts pierādījis sevi kā alus nozares lobijs, un tam ir maz sakara ar tā sākotnējo mērķi – ierobežot alkohola patēriņu jauniešu vidū. Gluži otrādi – tas panāks pretēju efektu. Esmu sarūgtināts par šādu lēmumu,» viedokli paudaa/s Latvijas balzams (LB) ģenerāldirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš. .
Jau iepriekš, iebilstot pret alus nozares lobēšanu visaugstākajā līmenī, Latvijas Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija (LADRIA) paziņoja par izstāšanos no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas. Šāds lēmums gan bija saistīts ar nozares iebildumiem saistībā ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredzēja no tirdzniecības ierobežojumiem atbrīvot vienu plašu alkoholisko dzērienu grupu – alu, kurā alkohola tilpuma procents nepārsniedz 5,8%.
