Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Augustā sāksies Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas darbi, informē Rīgas dome.

Rekultivējamā atkritumu izgāztuve tika izveidota 1956.gadā Rīgas nomalē pilsētas sadzīves un rūpniecības atkritumu apglabāšanai. Izgāztuve tika izveidota bez projekta, tajā nebija paredzēti nekādi vides aizsardzības pasākumi – tieši virs kūdras tika bērti sadzīves, rūpniecības un celtniecības atkritumi, kas veidojās Rīgas pilsētā.

1973.gadā, kad tika izveidota pilsētas izgāztuve Getliņos, Augusta Deglava ielas izgāztuvi slēdza, bet nesankcionēta atkritumu, it īpaši, būvgružu izbēršana tās apkārtnē turpinājās arī turpmākajos gados – līdz pat 80. gadu beigām.

Izgāztuve atrodas teritorijā, kas ietver Pļavniekus, Dreiliņus un daļu Purvciema, un tās apkaimē pašlaik dzīvo vairāk nekā 114 tūkstoši iedzīvotāju.

Bijušās izgāztuves teritorijā Rīgā, Augusta Deglava ielā tiks izveidots viens no lielākajiem galvaspilsētas parkiem, kurā jau nākamgad ierīkos bērnu rotaļu laukumu un valstī lielāko pikniku zonu. Par to trešdien, iepazīstoties ar paveikto izgāztuves sakārtošanā, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Bijušās izgāztuves vietā starp Pļavnieku un Purvciemu apkaimēm vairāk nekā 20 hektāru platībā kopš pagājušā gada tiek veikta teritorijas sakārtošana, kuras gaitā jau izveidots teju 36 metrus augsts mākslīgs kalns, kas ir viens no augstākajiem punktiem galvaspilsētā, informē Rīgas dome.

«Projekts ir līdzfinansēts ar Eiropas Savienības naudu, tā galvenais mērķis ir vides sakārtošana un nosacījumi paredz, ka vairākus gadus nedrīkst veikt kapitālu būvniecību. Tāpēc kalnu pagaidām izmantot nevarēs un pacēlāju slēpotājiem vēl nebūs. Tomēr rīdzinieki jau ziemā tiks pie distanču slēpošanas trases, vasarā izgāztuvei blakus esošajā teritorijā izveidos jaunu bērnu rotaļu laukumu, kā arī tiks izveidota Latvijā lielākā piknika zona – ar 40 galdiem un griliem. Tiks uzstādīta Ziemassvētku egle un vasarā varēs notikt līgošanas pasākumi,» norādīja N. Ušakovs.

Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas Rīgas dome otrdien atbalstījusi Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas būvniecības ieceri, liecina medijiem sniegtā informācija.

Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas trīs aptaujas anketas, no kurām divas bija būvniecības ieceri atbalstošas, bet viena – noraidoša.

Realizējot projektu, patlaban kokiem un krūmiem aizaugušās bijušās izgāztuves vietā Pļavniekos, kvartālā starp Augusta Deglava, Ulbrokas un Ilūkstes ielu līdz 2015.gada beigām tiks izveidota sakopta teritorija 24 hektāru platībā. Turklāt izgāztuves rekultivācijas rezultātā atbrīvotā teritorija perspektīvā ļaus izbūvēt Lielvārdes ielas turpinājumu, nodrošinot infrastruktūras attīstību.

Projekta gaitā atkritumus paredzēts pārvietot uz izgāztuves ziemeļu un centrālo daļu, tad šim atkritumu kalnam tiks ierīkota drenāžas sistēma gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai, bet pēc tam atkritumu kalns tiks pārsegts ar ūdensnecaurlaidīgu segumu un apzaļumots, nodrošinot iedzīvotājiem atpūtas iespējas.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Bijušās Rīgas atkritumu izgāztuves Kleisti vietā patlaban paceļas 13 metrus augsts apzaļumots pakalns, kas patlaban izskatās pēc oāzes uz pelēcīgo Spilves pļavu fona, informē Rīgas dome.

«Ir pabeigts vēl viens labs projekts. Bijušās atkritumu izgāztuves vietā tagad ir izveidojusies ne tikai vizuāli pievilcīga ainava, bet pats galvenais ir novērsta gruntsūdeņu tālāka piesārņošana. Rekultivācijas noteikumi paredz, ka piecus gadus šeit neko nedrīkst darīt. Pa šo laiku aicinu iedzīvotājus izteikt savas idejas kalna izmantošanai,» aicina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, kurš trešdien, 25. novembrī, kopā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu un atbildīgajiem speciālistiem bija ieradies novērtēt rekultivācijas gaitā paveikto.

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

• Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Valsts vides dienests (VVD) noslēdzot četrus mēnešus ilgos Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbus, informē VVD.

1. oktobris ir projektā Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts 1.kārta paredzēto vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanas darbu gala termiņš. VVD informē, bīstamais piesārņojums Olaines novadā ir likvidēts, tāpat novērsti draudi turpmākai piesārņojošo vielu emisijai gruntsūdeņos. Turpmāk Olaines novada iedzīvotāji var justies droši par apkārtējās vides stāvokli.

«Vides attīrīšanas darbi ir paveikti vēl vienā no vispiesārņotākajām Latvijas teritorijām. Tas noticis ļoti īsā laikā un ar augstu kvalitāti, pielietojot jaunākos vides inženiertehniskos risinājumus. Līdz ar šī projekta noslēgumu vēsturiski piesārņoto vietu skaits valstī sarūk un mēs varam iedvesmoties nākotnes izaicinājumiem pēdējā sarežģītā vides sanācijas projekta īstenošanai Inčukalnā. Tāpat Olaines projekts ir apliecinājums tam, ka valstī ir patiešām spējīgi, gudri un augsti kvalificēti uzņēmumi, kuri ar valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem saimnieko atbildīgi un ir uzticami partneri sarežģītu vides problēmu likvidēšanā,» gandarījumu par veiksmīgi īstenoto projektu pauž VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Kā norāda biedrībā, Eiropas komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kā rezultātā jebkurš mežsaimniecības produkts, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkst tikt izmantots enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.

Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu 

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā,...

LMIB atzīmē, ka diskusijas par šo direktīvu ir jau "finiša taisnē" pēc tam, kad par Eiropas komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja Eiropas parlaments.

Vēstulē meža īpašnieku organizācijas uzsver, ka primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2) brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Tāpat vēstulē tiek skaidrots, ka šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus, jo tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos.

"Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar "Zaļā kursa" mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," uzver meža īpašnieki.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka, atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.

Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām, norāda vēstules autori.

Vēstuli parakstījušās organizācijas: meža īpašnieku apvienība „Bārbele", mežsaimnieku apvienība „Krāslava", Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Vidzemes augstienes meži”, Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”; Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu mežs”, Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants", Rūjienas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

LMIB norāda, ka organizācijas iebilst pret politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. ""Zaļā kursa" idejas vārdā mēs aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norāda LMIB pārstāvji.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (RD MVD) pasūtījuma konsorcijs BRR (SIA Būvalts R, SIA Roadeks) ir izstrādājis izgāztuves Kleisti rekultivācijas tehnisko projektu un saņēmis būvatļauju rekultivācijas darbu uzsākšanai. Autoruzraudzību un būvdarbus veiks konsorcijs BRR, bet būvuzraudzību – SIA Geo Consultants, informē Rīgas dome.

Šī projekta rezultātā Pārdaugavā tiks samazināta atkritumu negatīvā ietekme uz vidi un novērsta tālāka vides piesārņošana, kā arī tiks iegūta apzaļumota un sakopta ainava 4,5 ha platībā. «Gan Augusta Deglava ielas atkritumu izgāztuve, gan Kleistu izgāztuve ilgu laiku bija «kauna traipi» pilsētvidē, taču tagad šīs vietas tiks sakārtotas un tās varēs izmantot iedzīvotāju atpūtai, » norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Lai piesaistītu Kohēzijas fonda līdzekļus bijušās atkritumu izgāztuves Kleisti rekultivācijai, RD MVD noslēdza vienošanos ar Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Projektu paredzēts īstenot par nepilniem 1,34 miljoniem eiro (ar PVN), no kuriem Rīgas domes finansējums ir 669822 eiro, bet Kohēzijas fonda finansējums ir 669822 eiro.

Mežu īpašnieki Latvijā varēs iegūt koksni galvenajā cirtē, vadoties pēc teju tāda paša koku caurmēra kāds ir Igaunijā, vienlaikus izmantojot šo iespēju būs jāatstāj vairāk ekoloģisko koku un izcirtumi būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu.

To paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredz trīs izmaiņas, kas ir vērstas uz meža apsaimniekošanas nosacījumu tuvināšanu koksnes ieguves regulējumam mūsu reģionā.

Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu 

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par...

Vienlaikus šie grozījumi neparedz būtiskas izmaiņas meža apsaimniekošanā, jo meža īpašnieks var izvēlēties kādu atjaunošanas cirtes paņēmienu pielietot – izlases vai kailcirtes paņēmienu. Bez tam spēkā ir virkne nosacījumi meža izstrādes veikšanai: ciršanas vecums, cirsmas platības, dabas aizsardzības prasības – ekoloģiskie koki, mitro ieplaku, skudru pūžņu, strautu saudzēšana, upju aizsargjoslu ierobežojumi. Turklāt cirte pēc caurmēra nav atļauta nevienā aizsargājamā teritorijā, t.sk. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kas aizņem lielu teritoriju Vidzemē.

Grozījumi sagatavoti kompleksi ar Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumiem, kuros tiek noteikti jauni, zinātniskajās atziņās balstīti nosacījumi meža atjaunošanai cirtē pēc caurmēra – atjaunot stādot. Kā arī tiek samazināts minimālais kociņu skaits uz hektāra atjaunojot mežu – eglei un bērzam līdzšinējo 2000 kociņu vietā jābūt 1500 kociņiem. Priedei turpmāk 2000 kociņi, nevis 3000 kā līdz šim. Tas gan meža īpašniekam neliek stādīt tieši stādu skaitu, izvērtējot augšanas apstākļus un bojājumu riskus, var stādīt arī vairāk, norādīts Latvijas Meža īpašnieku biedrības informācijā.

Latvijā ierobežojumi, Skandināvijā tādu nav

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzinīgi novērtē valdības lēmumu atbalstīt šo nozarei svarīgo lēmumu, kas ir pussolītis ceļā uz uzticēšanos meža īpašniekiem, kuru mērķi ir ilgtspējas principos un Latvijas nacionālās interesēs balstīti. Līdz šim Latvijas normatīvais regulējums, pec A. Muižnieka sacītā bija viens no visvairāk birokrātiskajiem un aprobežojumus saturošiem regulējumiem salīdzinot citām mūsu reģiona valstīm, kas maz ņēma vērā pieaugošos klimata pārmaiņu radītos riskus, piemēram, vētru un kukaiņu masveida savairošanas riskus.

Esošā situācija reģionā:

Ar to izskaidrojams ievērojamais atmirušās koksnes apjoms mežos – esam starp līderiem starp ES valstīm. Liels atmirušās koksnes daudzums aizsargājamos mežos ir pat vēlams, taču saimnieciskos mežos tas liecina par resursu nelietderīgu izmantošanu – tā vietā, lai koksne nonāktu pārstrādes uzņēmumos un pārtaptu ilglaicīgas lietošanas produktos, tā satrūd mežos, skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Tā kā šis ir uz meža produktivitātes veicināšanu vērsts pasākums, tad īpašniekam tiek uzliktas papildus prasības klimatnoturības veicināšanai un dabas daudzveidības saglabāšanai. Ja īpašnieks veiks galveno cirti pēc caurmēra, tad pienākums būs atstāt 8 ekoloģiskos kokus līdzšinējo 5 koku vietā. Kā arī, lai nākotnes audzes būtu klimatnoturīgas un produktīvas, mežaudze būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Atbilstoši pētījumiem, kvalitatīvs stādāmais materiāls nodrošina par 20% lielāku meža produktivitāti, kas nozīmē vairāk piesaistīts ogleklis koksnē.

Iespēja, nevis prasība

Izmaiņas dod iespēja tiem meža īpašniekiem, kas mērķtiecīgi audzē atjaunojamu resursu – koksni, sasniegt mērķi ātrāk, dodot ieguldījumu atjaunojamās izejvielas ražošanā, kas ir būtiski, lai atteiktos no fosilām izejvielām. Bez tam saimniekot racionāli, īpaši brīdī, kad pieprasījums pēc koksnes aug gan tuvāko gadu enerģētikas izaicinājumu risināšanas kontekstā, gan lai nodrošinātu koksni kā atjaunojumu un dabai draudzīgu fosilo izejvielu aizvietotāju, ir katras valsts nacionālo interešu jautājums, kas dod ieguldījumu arī Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Latvijas Meža īpašnieku biedrība atgādina, ka cilvēks ar aktīvu meža apsaimniekošanu var būtiski ietekmē koku augšanas gaitu – pareizi stādot un kopjot mežaudzi, koki labvēlīgā vidē aug ievērojami ātrāk, nekā nekoptā mežā, kur koki pārbiezinātos apstākļos nespēj izveidot pietiekamu lapotnes vainagu, kas ir galvenais faktors koku augšanā piesaistot oglekli, kas fotosintēzes procesā ražo koksnes masu.

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

2017. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 438 līdz 567 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2016.gadā izmaksas bija robežās no 551 līdz 600 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 620 līdz 687 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2017.gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos (566,7 eiro/ha), bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (437,8 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 2,4 % un 24,2 % mazākas nekā gadu iepriekš.

2017. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā pieaugušas gandrīz visās meža zemes kvalitātes grupās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2017. gadā bija no 227 līdz 288 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos – 287,9 eiro/ha, kas ir par 54,2 % lielākas nekā 2016. gadā.

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.