No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.
Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.
LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.
Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.
Viņš uzsvēra, ka tirgus nebūtu aktīvs, ja būtu tikai pircēji, taču aktīvi ir arī pārdevēji. Pirms pāris gadiem LMĪB sadarbībā ar SKDS veiktajā meža īpašnieku aptaujā noskaidrojies, ka tolaik 12% meža īpašnieku varētu apsvērt pārdot savu mežu, bet 5% jau meklē pircēju.
Muižnieks gan atzina, ka līdz ar kokmateriālu cenu kritumu sarukušas arī meža īpašumu cenas. "Parasti tad, kad ir ļoti labas koksnes cenas, vairāk tiek pārdotas cirsmas, nevis īpašumi, savukārt tad, kad koksnes cenas ir zemākas, tad vairāk tirgū parādās īpašumi," viņš skaidroja.
Pēc LMĪB vadītāja teiktā, investors jebkurā gadījumā izvērtē gan zemes auglību, gan novietojumu, gan infrastruktūru, gan aprobežojumus utt. Vairumā gadījumā lielāko daļu cenas veido attiecīgajā brīdī kokaudzes attiecīgajā mežā. "Ja tur ir audzes, kas tuvākajā laikā sasniegs ciršanas vecumu, skaidrs, ka šāds īpašums būs vērtīgāks nekā tāds, kur ir tikai iestādītas jaunaudzes," viņš sacīja.
LMĪB vadītājs arī atzina, ka lielākais privāto mežu īpatsvars ir Vidzemē un Latgalē, kas ir jau vēsturiski izveidojies. Tur, kur 1940.gadā bija valsts meži, arī palika valsts īpašumā, bet privātie īpašumi arī ir veidojušies, aizaugot mazāk auglīgām lauksaimniecības zemēm.
Vienlaikus viņš piebilda, ka Latgalē situācija nedaudz atšķiras no pārējiem reģioniem. Tur ir vairāk meža īpašnieku, bet paši īpašumi ir mazāki saistībā ar mantošanas tiesībām un Latvijas vēsturi. Vidzemē lielākoties visu īpašumu mantoja vecākais dēls, bet Latgalē visi īpašumi tika sadalīti starp visiem bērniem, līdz ar to īpašumu struktūra veidojās sadrumstalotāka. Taču kopumā lielāks privāto mežu īpatsvars ir Vidzemē.
Pēc viņa sacītā, jau vēsturiski valstij ir piederējuši lielie mežu masīvi, bet privāto īpašumu platības nav bijušas īpaši lielas. Taču kopumā Latvija pēc mežu īpašumu vidējā lieluma neatrodas Eiropas topa lejasgalā.
Muižnieks arī piebilda, ka līdz ar konsolidāciju vidējai privātā meža platībai Latvijā ir tendence palielināties. Ļoti strauji pieaug to īpašnieku īpatsvars, kuriem pieder vairāk par 50 hektāriem meža.
Komentējot to, vai tuvākajā laikā Latvijā varētu notikt kādi lieli mežu pārdošanas darījumi, Muižnieks atbildēja noliedzoši. Pēc viņa sacītā, tik lielas, koncentrētas platības, kāda tika pārdota pagājušajā gadā, citiem nav. Taču investori ir aktīvi un darījumi notiek.
LMĪB ir dibināta 2005.gadā un pārstāv meža īpašnieku intereses nacionālā un starptautiskā līmenī. Par biedrības biedru var kļūt jebkurš meža īpašnieks neatkarīgi no īpašuma lieluma un uzņēmējdarbības formas.
