Omniva deviņu mēnešu ieņēmumi 2017. gadā ir 74,2 miljoni eiro, kas nozīmē 16% pieaugumu salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, kad ieņēmumi bija 63,7 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

«Pasta sūtījumu biznesa sezonālo raksturu dēļ, mūsu trešā ceturkšņa apjomi parasti ir salīdzinoši nelieli gan starptautisko sūtījumu, gan Baltijas sūtījumu apjomu ziņā, bet šogad sūtījumu apjomi ir turpinājuši palielināties», secina Omniva valdes priekšsēdētājs Jona Saluvērs (Joona Saluveer).

Pēc viņa teiktā, trešā ceturkšņa beigas visizteiktāk raksturo e -komercijas sūtījumu apjoma pieaugums, jo šogad sūtījumu pieaugumu Omniva piedzīvoja salīdzinoši ātrāk nekā citus gadus. «Parasti pirmie sezonālie apjomi mūs sasniedz oktobra vidū, bet šogad sūtījumu skaits sāka pieaugt jau septembra otrajā pusē, kad sūtījumu daudzumu jau varēja pielīdzināt pērnā gada Ziemassvētku perioda apjomam,» stāsta Saluvērs.

Tradicionālo pasta sūtījumu apjoms samazinās, vienlaikus strauji attīstās interneta komercija, tāpēc Latvijas Pasts aktīvi meklē veidus, kā kompensēt vienus pakalpojumus ar citiem un rast papildu ieņēmumus.

VAS Latvijas Pasts 2017. gada otrajā pusē iesaistījās e-komercijas sūtījumu piegādēs no Āzijas uz trešajām valstīm partnerībā ar vienu no lielākajām pasaules loģistikas kompānijām – Alibaba grupas uzņēmumu Cainiao, ar kuru pilnībā veikta datu integrācija un virkne citu pasākumu projekta veiksmīgai īstenošanai. Cainiao šo sadarbību novērtējis ar īpašu Latvijas Pastam piešķirtu balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu.

Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns teic, ka tranzīta sūtījumu projekts tika iniciēts no uzņēmuma puses ar proaktīvu rīcību, saredzot tajā līdz šim nebijušas biznesa perspektīvas iespējas. Viņš norāda, ka uzņēmuma šā brīža darbību varētu nosacīti dalīt divās daļās. Tradicionālā pakalpojumu daļa, kuru raksturo universālais pasta pakalpojums, piemēram, vēstuļu un abonēto preses izdevumu piegāde, šobrīd uzskatāmi par visai izaicinošiem pakalpojumiem, jo pēdējos gados līdz ar interneta tehnoloģiju attīstību šajā segmentā vērojamas būtiskas apjoma izmaiņas. Savukārt otra pakalpojumu daļa izriet no mūsdienu dinamikas un iziešanas ārpus ierastajiem biznesa rāmjiem. Viņaprāt, šīs daļas attīstība atkarīga no uzņēmuma proaktīvas rīcības, ātruma un spējas pielāgoties, lai rastu kompromisus gan kopējai sadarbībai, gan arī daudzos tehniskos jautājumos. «Risināt dažādas ne- standarta situācijas, kuras nav bijušas ierastas pirmajā – tradicionālajā segmentā. Tur vairāk jāvadās pēc sen zināmiem rāmjiem, atkāpes no normas vai izaicinājumi netiek prasīti un sagaidīti,» skaidro M. Vilcāns.

Latvijas Pasta Eksprespasts konkurē par iekārojamāko kumosu – e-komercijas sūtījumiem

Viens no augošākajiem Latvijas Pasta (LP) pakalpojumu segmentiem ir e-komercijas sūtījumi. Uzņēmuma kurjera pakalpojumu sniedzējs Eksprespasts sūtījumus piegādā uz 58 pasaules valstīm un no tikpat daudzām valstīm tos arī saņem piegādei Latvijas klientiem – tie ir daudzu un dažādu interneta veikalu un interneta tirdzniecības platformu sūtījumi. Patlaban LP klienti ir faktiski visi lielākie Latvijas internetveikali. Vienlaikus uzņēmumam ir daudz klientu, kas nav uzskatāmi par klasiskiem internetveikaliem, jo tirgo preces arī veikalā.

LP Eksprespasts piedāvā trīs dažādu kategoriju piegādes iespējas – sūtījumus pa Latviju, Baltiju vai visu pasauli. Atšķirībā no parastajiem pasta sūtījumiem eksprespasta sūtījumi interneta sistēmās ir izsekojami visā to piegādes ceļā, tiek piegādāti noteiktā termiņā arī uz ārvalstīm un tiek nodoti klientam rokās, ko apliecina paraksts. Eksprespasta sūtījumu segments ir viens no augošākajiem LP, liecinot par e-komercijas pieauguma tendencēm. Vidēji gadā eksprespasta sūtījumu skaits LP aug par aptuveni 15%. Savukārt kopš 2016.gada eksprespasta sūtījumu apjoms, ko klienti izvēlējušies saņemt LP sadarbības partnera Circle-K degvielas uzpildes stacijās, ir palielinājies par aptuveni 1000%.

2018. gadā ātro sūtījumu uzņēmums Venipak grupas mērogā fiksējis divciparu izaugsmi – sūtījumu skaits pieaudzis par 21 %, salīdzinot ar 2017. gadu. 2018. gadā visas grupas apgrozījums ir sasniedzis 28,5 milj. eiro un pieaudzis par 31 %, salīdzinot ar 2017. gadu.

Sabiedrības vadītājs Justs Šablinsks norāda, ka pagājušajā gadā sabiedrība ir ieviesusi daudz jauninājumu, kas saistīti ar kvalitātes uzlabošanu un procesu optimizēšanu. “Iepriekšējais gads mūsu uzņēmumam bija tiešām veiksmīgs un ne tikai tādēļ, ka pārvadājām daudz vairāk sūtījumu, nekā aizpērn. Uz izaugsmi bez papildu investīcijām cerēt būtu grūti. Investējām kurjeru un visu darbinieku darba piederumos, kvalifikācijas celšanā, veiksmīgi turpinām autoparka atjaunināšanu un jaunu terminālu atvēršanu. Tas viss ļauj pakalpojumu sniegt kvalitatīvāk, bet vienlaikus ir liels prieks, ka klienti mums uzticas aizvien vairāk,” saka J. Šablinsks.

J. Šablinsks saka, ka 2019. gadā sabiedrības apgrozījums sasniegs gandrīz 40 miljonus eiro: “Jauni projekti un attīstība citās valstīs ļaus sabiedrības ieņēmumiem arī turpmāk palielināties”.

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva Grupa 18.septembrī Lietuvā, Kauņā, atklājis lielāko un modernāko loģistikas centru Baltijas valstīs, kas ievērojami palielinās uzņēmuma kapacitāti nodrošināt vietējo un starptautiskos sūtījumu šķirošanas apjomus.

Centra uzbūve ir līdz šim lielākā uzņēmuma investīcija - kopumā uzņēmums automatizētā loģistikas centrā izbūvē ieguldījis vairāk nekā 42 miljonus eiro, tā kopēja platība ir 22 000 kvadrātmetru un tajā esošās tehnoloģijas ļauj sašķirot līdz pat 12 000 sūtījumiem stundā. Investīciju infrastruktūrā galvenais mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū un radīt labākus priekšnosacījums visai e-komercijas nozares izaugsmei Baltijā, kā arī jomas uzņēmumu sadarbībai ne tikai Baltijas reģionā. Jau šobrīd Omniva ir lielākais pakomātu tīkls Baltijas valstīs ar 1243 pakomātiem.

Loģistikas centra atklāšanā moderno sūtījumu šķirošanas līniju kopīgi ieslēdza Lietuvas Ekonomikas un Inovāciju ministra vietniece Ieva Valeškaite (Ieva Valeškaitė), Igaunijas Reģionālās Attīstības un Lauksaimniecības ministre Pireta Hartmane (Piret Hartman), Kauņas reģiona vicemērs Antanas Nesteckis un Omniva vadības komandas pārstāvji.

Pirms desmit gadiem Baltijas valstīs ienākušais starptautiskais ekspressūtījumu dienests «Venipak» 2014. gadā jūnijā atvēra jaunu sūtījumu terminālu otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī.

Pēc «Venipak Latvija» vadītājas Innas Semjonovas domām, jaunais termināls nodrošinās ātrāku sūtījumu piegādi gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs.

«Jaunais termināls apkalpos daļu starptautisko, kā arī daļu Latvijas teritorijā transportējamo sūtījumu. Šis termināls ir nozīmīgs ieguldījums visa Baltijas tīkla optimizēšanā, tas samazinās sūtījumu transportēšanas laiku. Tas ir ļoti svarīgi, jo «Venipak» grupa jau tuvākā nākotnē plāno paplašināt savu darbību Skandināvijā, tādēļ ātra sūtījumu transportēšana starp trim Baltijas valstīm ir tik būtiska», - teica «Venipak Latvija» vadītāja.

I. Semjonova apgalvo, ka Daugavpils – tas ir stratēģiski svarīgs punkts Latvijā.

Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

VAS "Latvijas pasts" īstenojis pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu un ekspluatācijā nodevis pirmo pilnībā automatizēto sūtījumu svēršanas, skenēšanas, mērīšanas un šķirošanas iekārtu.

Jaunā iekārta nodrošinās daudz kvalitatīvāku sūtījumu apstrādi, ātrāku apriti šķirošanas kompleksā un precīzākus datus norēķiniem.

Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā būtiski samazinās tradicionālo pasta sūtījumu apjomi, bet, pateicoties e-komercijas straujajai attīstībai un augošajām attālinātās iepirkšanās iespējām, palielinās sīkpaku un paku sūtījumu īpatsvars. Jaunā līnija ar mākslīgā intelekta palīdzību ļaus efektīvi apstrādāt visa veida pasta sūtījumus, stundas laikā spējot sašķirot līdz pat 6000 sūtījumu vienību un kopumā ar esošajiem darbaspēka resursiem nodrošinot divreiz ātrāku divreiz lielāka sūtījumu skaita apstrādi

Digitalizācija un e-komercija ir atslēgas jēdzieni, kas transformējuši pasta nozari un izvirzījuši jaunos izaicinājumus. “Revolucionārās pārmaiņas tehnoloģiju jomā ir būtiski mainījušas globālo pasta nozari. Pirms desmit gadiem mūsu pakalpojumu apjomā lielākais īpatsvars bija tradicionālajiem pasta sūtījumiem, piemēram, vēstulēm, bet līdz ar e-komercijas straujo izaugsmi un iepirkšanos visdažādākajās interneta tirdzniecības platformās pēdējos gados strauji mainās arī pasta uzņēmumu funkcionalitāte un piedāvāto pakalpojumu klāsts. Datu apmaiņa, apstrādes un piegādes ātrums, izsniegšanas vietu daudzveidība ir mūsdienu patērētājam elementāras prasības. Lai tās nodrošinātu, vairs nepietiek tikai ar cilvēkresursiem, ir nepieciešama ievērojama mākslīgā intelekta klātbūtne,” norāda Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”, “Omniva Latvia” un “Hansab” rīko ikgadējo loģistikas nozares konferenci “Loģistika un transports 2022”, kura notiks 2022. gada 24. februārī Rīgā.

Loģistikas un transporta nozare, kā būtiskas nozīmes Latvijas ekonomikās stabilitātes un ilgtspējas instruments, šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (C19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (Green Deal) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem.

Pieaugot e-komercijas popularitātei iedzīvotāju vidū un būtiski palielinoties ar pakomātu starpniecību nosūtīto sūtījumu apjomam, Latvijas Pasts vienā no noslogotākajiem pakomātu tīkla punktiem Rīgā, Pļavniekos, izvietojis Latvijā pirmo automatizēto pakomātu jeb paku torni.

Tajā vienlaikus var uzglabāt ievērojami lielāku sūtījumu skaitu, un tas nozīmē, ka klienti sūtījumus varēs saņemt ātrāk nekā līdz šim. Turklāt tas ir videi draudzīgāks, jo ar ievērojami lielāku kapacitāti aizņem pavisam nelielu teritoriju.

Piecus metrus augstais tornis ir ne tikai ietilpīgs, bet arī ļoti kompakts, saudzējot vides resursus. Paku torņa izvietošanai nepieciešami vien 5,4 m2, bet tajā var uzglabāt līdz pat 500 sūtījumu vienlaikus. Klientiem lietojot paku torni, neradīsies izaicinājumi, lai saprastu kuras pakomāta durtiņas ir atvērušās, – visu sūtījumu saņemšana notiek turpat pie skārienekrāna. Klientiem paku tornis būs pieejams visu diennakti septiņas dienas nedēļā, un sākotnēji tas tiks izmantots tikai sūtījumu izsniegšanai, ar laiku aktivizējot arī nosūtīšanas funkciju.

Sūtījumu apjoms "Omniva" pakomātos Latvijā šā gada aprīlī audzis par 44 %, salīdzinot ar šā gada martu, pārsniedzot 500 tūkstošus sūtījumu.

Tas ir par 139 % vairāk nekā pērnā gada aprīlī, tādējādi pārspējot arī līdzšinējo sūtījumu rekorda periodu - 2019. gada Ziemassvētkus. Tas saistīts ar cilvēku paradumu maiņu un e-komercijas apjomu pieaugumu valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas periodā.

Būtiskākais sūtījumu skaita pieaugums novērojams Latvijas mazpilsētās vai apdzīvotās vietās, kas atrodas netālu no kādas lielpilsētas. Tas norāda uz tendenci iedzīvotājiem šajā laika periodā retāk doties uz lielpilsētām, tā vietā izvēloties attālinātus sūtījumus un izvairoties no lieka kontakta ar citiem. Aprīlī salīdzinājumā ar martu sūtījumu skaits ir pat dubultojies, piemēram, Dundagā, Pļaviņās un Straupē. Arī citās mazajās pilsētās sūtījumu skaits ir ievērojami pieaudzis.

2017.gadā par 20,6% jeb 12,9 miljoniem eiro palielinājies Latvijas Pasta neto apgrozījums, liecina uzņēmuma 2017.gada pārskats, ko revidējusi auditorkompānija KPMG Baltics.

Tas ir vēsturiski lielākais uzņēmuma apgrozījums - 75,6 miljoni eiro.

Apgrozījuma pieaugumu nodrošinājuši Latvijas Pasta īstenotie pasākumi uzņēmuma ilgtermiņa attīstības veicināšanā, aktīvi darbojoties pakalpojumu digitalizācijā, e-komercijas sūtījumu piesaistē, kā arī radot jaunus produktus un papildu servisus, piemēram, iesaistoties tranzīta pakalpojumu sniegšanā Āzijas sūtījumu piegādēs uz trešajām valstīm.

Latvijas Pasta neto peļņa pārskata periodā veido 1,7 miljonus eiro. Būtiskākie pakalpojumu segmenti, kuros vērojams lielākais ieņēmumu kāpums, 2017.gadā bija pasta paku sūtījumi – pieaugums par 398% jeb 11,3 miljoniem eiro, norēķinu sistēmas pakalpojumi – par 38,1% jeb vairāk nekā miljonu eiro, vēstuļu korespondence – par 2,1% jeb 0,6 miljoniem eiro.

VAS Latvijas Pasts ir uzsācis sadarbību ar Ukrainas loģistikas uzņēmumu Nova Poshta Global par sūtījumu piegādes pakalpojumiem Baltijā.

Sadarbība paredz, ka Latvijas Pasts piegādās Nova Poshta sūtījumus klientiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Patlaban abu uzņēmumu sadarbība galvenokārt ir saistīta ar e-komercijas sūtījumu plūsmām.

Tas nozīmē, ka Ukrainas uzņēmumam ir pieejams Latvijas Pasta piegādes tīkls un loģistikas pakalpojumi. Proti, Latvijas Pasts pakas un cita veida e-komercijas sūtījumus nogādā gan pakomātos, gan ar kurjera starpniecību līdz adresātiem – privātpersonām un biznesa klientiem Baltijā.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens akcentē, ka Ukraina ir nozīmīgs partneris: “Latvijai un Ukrainai ir ciešas savstarpējās attiecībās. Uzņēmēju dialogs ir īpaši būtisks laikā, kad varam palīdzēt savienot cilvēkus un robežas, ko ir šķīris karš. Tāpēc esam atvērti plašai sadarbībai, meklējot efektīvus risinājumus loģistikas procesu organizēšanai.”

Strauji attīstoties e-komercijas pakalpojumu virzienam, starptautiskā sūtījumu piegādes uzņēmuma DPD Latvija šogad plāno vērienīgas investīcijas infrastruktūras paplašināšanā un mērķtiecīgā DPD Pickup Paku Skapju tīkla attīstībā.

Lai nodrošinātu augošo sūtījumu apjomu piegādi, līdz gada beigām plānots ieguldīt 1,2 miljonus eiro vairāk nekā 50 jaunu DPD Pickup Paku Skapju uzstādīšanā visā Latvijas teritorijā, kā arī esošo DPD Pickup Paku Skapju paplašināšanā, kur šobrīd tiek pārsniegta to kapacitāte.

“Augot pieprasījumam, augam arī mēs kā uzņēmums – lai nodrošinātu sūtījumu piegādi, plānots mērķtiecīgi investēt Pickup Paku Skapju tīkla paplašināšanā. Gada laikā sūtījumu apjoms Pickup Paku Skapju tīklā audzis piecas reizes. No septembra vairs nepiedāvāsim iespēju izņemt sūtījumu DPD Paku Bodēs, ko līdz šim piedāvājām kopā ar saviem sadarbības partneriem, bet nodrošināsim alternatīvu iespēju saņemt sūtījumus kādā no jaunajiem DPD Pickup Paku Skapjiem, kuru izvietojums plānots līdzvērtīgs. Papildus tam tiks palielināta DPD Pickup Paku Skapju kapacitāte ar papildus sūtījumu nodalījumiem, bet no septembra klientu ērtībai plānots ieviest arī pēcapmaksas funkcionalitāti ar iespēju norēķināties par preci to saņemot pie Paku Skapja. Līdz ar jauno DPD Pickup Paku Skapju uzstādīšanu, būsim izveidojuši plašu Pickup Paku Skapju tīkla pārklājumu visā Latvijā gan nostiprinot savas pozīcijas jau pārstāvētajās vietās, gan apgūstot jaunas reģionu teritorijas,” norāda DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

No šodienas par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.

Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, pašlaik iedzīvotājiem ir pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, šobrīd nodokļi nav jāmaksā. Savukārt 2021.gada 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.

Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1.jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.

Latvijas Pasts uzsācis motorolleru testus, lai noskaidrotu, vai šis transportlīdzeklis atsevišķās teritorijās paātrina pasta sūtījumu piegādi un uzlabo pastnieku ērtības, informē uzņēmumā.

Sākotnējiem testiem iegādāti divi motorolleri, kurus līdz augusta beigām testēs pastnieki dažādās Latvijas vietās, un pirmie testi sākušies Piņķos un Ventspilī. Pēc testa rezultātu izvērtēšanas tiks pieņemts lēmums to, vai un kur motorolleri tiks izmantoti jau pastāvīgām sūtījumu piegādēm.

Motorolleri ir ekonomiski, videi draudzīgi, droši, kompakti un ērti pārvietošanās līdzekļi, ar kuriem iespējams ātrāk pārvarēt pastnieku kājāmgājēju un velosipēdistu ikdienas maršrutus un manevrēt teritorijās, kur tas nav iespējams pastniekam, kas piegādei izmanto automobili. Turklāt ātru un motorizētu transportlīdzekļu ieviešana sūtījumu piegādē var nodrošināt ne tikai sūtījumu efektīvāku saņemšanu, bet arī būtiski samazināt pastnieku fizisko noslodzi.

"Latvijas Pasts" analogi vairākiem ārvalstu pasta uzņēmumiem sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu – sūtījumu izsekošanu bez izsniegšanas pret parakstu.

Līdz šim sūtījumu izsekošana bija iespējama tikai reģistrētiem/ierakstītiem sūtījumiem, kas adresātiem tiek izsniegti pret parakstu un ir dārgāks pakalpojums salīdzinājumā ar vienkāršu sūtījumu noformēšanu. Jaunais pakalpojums paredz sūtījumu izsekošanu, kas ļaus klientam elektroniskajā vidē redzēt sava sūtījuma ceļu, bet izsniegšana būs tāda pati kā vienkāršiem sūtījumiem – piegāde pastkastītē vai pasta nodaļā gadījumā, ja sūtījuma izmērs nepieļaus ievietošanu pastkastītē. Attiecīgi arī pakalpojuma cena būs zemāka nekā reģistrētiem/ierakstītiem sūtījumiem.

Klients turpmāk, sūtot vienkāršus sūtījumus – vēstules, sūtījumus ar dokumentiem vai sīkiem priekšmetiem – iekšzemē vai uz 37 ārvalstīm, varēs izvēlēties papildu pakalpojumu "Sūtījuma izsekošana". Šādi noformētam sūtījumam tiks piešķirts numurs un svītrkods līdzīgi kā reģistrētiem/ierakstītiem vai apdrošinātiem sūtījumiem, kas elektroniskajā vidē ļaus sekot sūtījuma ceļam, taču jaunais pakalpojums neparedz sūtījuma izsniegšanu pret parakstu, kas joprojām attieksies tikai uz reģistrētiem/ierakstītiem vai apdrošinātiem sūtījumiem.

Tā kā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanas pasākumu dēļ starptautisko pasažieru pārvadājumi joprojām ir atļauti tikai minimālā līmenī un ar dažādiem papildu nosacījumiem, arī pasta sūtījumu apmaiņa ar ārvalstīm kavējas, informē Latvijas Pasts.

Jebkādi piegādes termiņi un kvalitātes standarti patlaban starptautiskā līmenī esot atcelti un nav spēkā. Piegādes kavē arī sūtījumu sastrēgumi un rindas starptautiskajās tranzīta lidostās. Latvijas Pasts pieņem sūtījumus nosūtīšanai adresātiem ārvalstīs un izsūta tos no Latvijas, tiklīdz tiek atrasts piemērots transportēšanas veids un maršruts uz konkrēto valsti.

Latvijas Pasts aicina klientus šajos ārkārtas apstākļos būt saprotošiem un rēķināties ar ilgāku pasta sūtījumu piegādes laiku, kuru precīzi noteikt visos gadījumos nav iespējams.

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Lielākā daļa starptautisko pasta sūtījumu tiek piegādāti ar pasažieru lidmašīnām, kurās patlaban ietilpināmais pasta sūtījumu apjoms ir nepietiekams, tāpēc tiek meklēti visi cita veida piegādes ceļi, tostarp izmantojot arī sauszemes, ūdens un sliežu ceļus.

Piegāžu nosacījumi, kas kavē sūtījumu savlaicīgu nonākšanu pie adresātiem, iespējami arī katrā individuālajā valstī.

"Latvijas Pasta loģistikas procesi patlaban ir ļoti sarežģīti, un mūsu darbinieki strādā pastiprinātas slodzes apstākļos, plānojot, kā sūtījumus no Latvijas nogādāt uz citām valstīm. Ierobežoto un atcelto pasažieru aviosastiksmes reisu dēļ faktiski visu valstu pasta uzņēmumi vienlaikus meklē alternatīvus veidus sūtījumu piegādēm un pārplāno transportēšanas ceļus.

Izmaiņas ir ļoti straujas, un bieži iespēja nosūtīt pasta sūtījumus uz kādu valsti parādās vai pazūd pat dažu stundu ietvaros, tāpēc esmu ļoti pateicīgs mūsu kolēģu nerimtīgajam darbam, gandrīz diennakts režīmā sekojot katrai iespējai ātrāk, ērtāk un izdevīgāk piegādāt sūtījumus," skaidro Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Latvijas Pasts patlaban nodrošina sūtījumu piegādes faktiski uz visām pasaules valstīm, tāpēc sūtījumus nosūtīšanai uz ārvalstīm pasta nodaļās pieņem, taču jārēķinās, ka maršrutu plānošana prasa ilgāku laiku: sūtījumi, kurus nav iespēju nekavējoši izsūtīt uz ārvalstīm, tiek uzglabāti Latvijas Pasta šķirošanas kompleksā un nosūtīti, tiklīdz tas ir iespējams.

Sūtījumu kavēšanās attiecas uz visiem pasta sūtījumu veidiem. Prioritāri tiek piegādāti eksprespasta sūtījumi, taču arī šajā segmentā iespējama piegāžu aizkavēšanās.

Latvijā un pasaulē turpinās strauja e-komercijas attīstība, un aizvadītais gads nav bijis izņēmums. Pieaugot sūtījumu apjomiem un mainoties klientu paradumiem, palielinās pieprasījums pēc dažādiem inovatīviem piegādes risinājumiem. Arī 2019. gadā varam gaidīt turpinājumu piegāžu modernizācijai un rūpēm par vidi.

Kā rāda DPD grupas veiktais pētījums, tikai 7,3% no Latvijas iedzīvotāju kopējā pirkumu skaita aizvadītajā gadā veikti tiešsaistē, tikmēr vidējais rādītājs Eiropā ir 11,5%. Neraugoties uz iepirkšanās paradumu atšķirībām Eiropas mērogā, 2018. gads sūtījumu piegādātājiem Latvijā ir bijis veiksmīgs. Saskaņā ar DPD Latvija datiem, vietējo sūtījumu apjoms ir pieaudzis vairāk nekā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vienlaikus būtiska pērn Latvijā saglabājās to tiešsaistes pircēju daļa (ap 28%), kuri preču iegādē dod priekšroku ārvalstu interneta veikaliem, piemēram, AliExpress, eBay, Amazon, Asos un citiem. Tiešsaistes pirkumu attīstība savukārt veicina pieprasījumu pēc arvien pieejamākiem un mūsdienīgākiem piegāžu pakalpojumiem.

Lidostā "Rīga" uzsākta loģistikas kompānijas "DHL" reģionālā kompleksa būvniecība. Jaunā centra plānotais investīciju apjoms sasniedz 12 miljonus eiro.

Sadarbojoties lidostai, loģistikas kompānijai "DHL Latvia" un nekustamo īpašumu attīstīšanas un būvniecības kompānijai SIA "Castor Construction", lidostā "Rīga" gada laikā tiks izbūvēts reģionālais "DHL" sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā.

Uz jauno termināli lidostas "Rīga" teritorijā pilnībā pārcelsies "DHL Express", un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi, tādējādi nodrošinot to ātrāku un ērtāku sūtījumu piegādi klientiem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Turpinot lidostas "Rīga" lidlauka infrastruktūras attīstību, šovasar lidostā tiks pabeigta arī jauna kravu perona būvniecība, kas ļaus lidostai "Rīga" dubultot kapacitāti kravu apkalpošanas jomā un padarīs Rīgas lidostu pievilcīgāku gaisa kravu pārvadātājiem no visas pasaules. Jaunajā peronā atradīsies trīs lielfizelāžas gaisa kuģu stāvvietas ar fleksiblu plānojumu, nodrošinot iespēju uzņemt visu tipu kravas gaisa kuģus. Kopā ar jauno "DHL" sūtījumu apstrādes centru un iecerēto multifunkcionālo loģistikas centru lidostā būs izveidota moderna kravu apstrādes infrastruktūra, ļaujot lidostai "Rīga" pilnvērtīgi iesaistīties globālajā aviācijas kravu tirgū.

Šobrīd aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni: preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu.

Lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs norāda, ka jaunais "DHL" kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā "Rīga". "Tas nostiprinās lidostas "Rīga" reģionālā gaisa satiksmes mezgla pozīcijas ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumos. Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 krīzes dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi," teic lidostas "Rīga" valdes loceklis.

2019.gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti vairāk nekā 27 tūkstoši tonnu kravu – gandrīz puse no visām Baltijas valstu aviokravām. Šā gada pirmajos mēnešos lidostā "Rīga" apkalpotas 8075 tonnas kravu.

"DHL Express" ietilpst "Deutsche Post DHL" grupā un ir vadošais loģistikas un starptautiskā kurjerpasta uzņēmums pasaulē. "DHL Express" maršruti kopumā aptver 220 pasaules valstis un teritorijas ar vairāk nekā 120 000 galamērķu.

LASI ARĪ:

VIDEO: DHL palīdz biznesam pulsēt 

Lielai daļai uzņēmumu savu darbību piebremzējot Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, piegādes uzņēmums...

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Sūtījumu piegāžu uzņēmums «DPD Latvija» ir paplašinājis automatizēto terminālu jeb paku skapju iespējas. Turpmāk iedzīvotāji varēs no paku skapjiem Latvijā patstāvīgi veikt sūtījumus uz Pickup punktiem Eiropā, tostarp Lielbritānijā, Vācijā vai Beļģijā. Vienlaikus gada aktīvākajā sūtījumu veikšanas periodā uzņēmums aicina ikvienu savus plānotos iekšzemes un ārvalstu sūtījumus noformēt laikus.

Papildu līdzšinējai iespējai veikt sūtījumus no paku skapjiem uz Pickup tīkla punktiem Baltijā, tagad var nosūtīt pakas arī uz Pickup punktiem vairākās Eiropas valstīs. To vidū ir Lielbritānija, Vācija, Francija, Beļģija, Zviedrija, Dānija, Somija, Portugāle, Spānija un Luksemburga.

«Iepriekš Pickup tīklā bija iespējams piegādāt paku no automatizētajiem termināliem uz saņēmēju adresēm Eiropā, bet tagad esam galamērķiem pievienojuši arī Pickup punktus Eiropas valstīs. Pateicoties šai inovācijai, sūtītājs no paku skapja Daugavpilī var veikt sūtījumu uz paku skapi Spānijā. Esam būtiski paplašinājuši sūtījumu piegādes infrastruktūru, ņemot vērā mūsu klientu vajadzības, kā arī e-komercijas attīstības tendences,» stāsta «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Parakstot sadarbības līgumus starp lidostu «Rīga», loģistikas kompāniju SIA «DHL Latvia» un nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmumu SIA «Castor Construction», šonedēļ tika sperts pirmais solis, lai lidostā «Rīga» izbūvētu sūtījumu apstrādes un loģistikas centru, informē lidosta «Rīga».

Noslēgtās vienošanās paredz, ka lidostā «Rīga» gada laikā tiks izbūvēts reģionālais DHL sūtījumu apstrādes un loģistikas centrs 4500 kvadrātmetru platībā. Uz jauno termināli lidostas «Rīga» teritorijā pilnībā pārcelsies «DHL Express», un tajā būs jauna šķirošanas iekārta, kas ļaus efektivizēt sūtījumu apstrādi. Jaunajā terminālī plānoti energoefektīvi risinājumi, tostarp uzņēmums iecerējis papildināt savu autoparku ar elektromobiļiem.

«Jaunais DHL kravu loģistikas centrs nodrošinās stabilu ilgtermiņa aviācijas kravu plūsmu lidostā «Rīga». Lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu, kas veicinās jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu,» komentē Ilona Līce, lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja.

COVID-19 un karantīnas ieviešana gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs būtiski ietekmēja daudzas uzņēmējdarbības jomas, tomēr viena no Baltijas reģionā lielākā kurjerdienesta Venipak pārstāvis saka, ka Latvijā sūtījumus viņa kompānija joprojām piegādā bez lieliem traucējumiem, bet kurjeri turpina sūtījumus piegādāt saņēmējiem visdrošākajā veidā – uz mājām.

„Ņemot vērā speciālistu ieteikumus, nolēmām, ka sūtījumus kurjeri piegādās tikai tiešā veidā uz mājām, jo šāds piegādes veids ir pats drošākais. Protams, sūtījuma nodošana saņēmējam ir bezkontakta, tam esam sagatavojušies, bet ļoti iesakām visiem cilvēkiem palikt mājās, tādā veidā pasargājot gan sevi, gan arī tuviniekus. Mūsuprāt, sūtījumu piegāde uz mājām ir ievērojami drošāks piegādes veids nekā, piemēram, sūtījuma piegāde uz pakomātu, jo cilvēkam nav jāpieskaras tām pašām plastmasas un metāla virsmām, kam pieskaras desmitiem un simtiem cilvēku dienā, ievadot sūtījuma ID vai veicot maksājums ar karti,” saka Venipak Latvija vadītājs Justas Šablinskas.