Iecere apvienot Latvijas valstij daļēji piederošos telekomunikācijas uzņēmumus Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom ieinteresējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, šodien ziņo Latvijas Radio (LR).
Laikā, kad Privatizācijas aģentūrā tapa informatīvais ziņojums par abu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldību, ko sākotnēji iniciēja Lattelecom valde, KNAB ar vairākām iesaistītajām ministrijām pārrunājis iespējamos šāda scenārija riskus.
Saskaņā ar LR rīcībā esošo informatīvā ziņojuma projektu, piedāvājumu ciešākai Lattelecom un LMT integrācijai premjeram un ekonomikas ministram iesniedza Lattelecom. Uz šī uzņēmuma sniegto prezentāciju lielā mērā arī atsaucas ziņojuma sagatavotāji Privatizācijas aģentūrā. Skatīšanai valdībā ierobežotās pieejamības dokuments bija jāvirza Ekonomikas ministrijai, kas to nosūtīja saskaņošanai dažām citām ministrijām.
Tieši šajā brīdī par ieceri ieinteresējies KNAB. Tieslietu ministrijā LR oficiāli apstiprināja, ka pēc KNAB iniciatīvas notika sanāksme, kurā ar valsts sekretāru pārrunāti iespējamie darījuma riski.
Līdzīga saruna notikusi arī ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci. «KNAB priekšnieka vietniece uzaicināja mani uz tikšanos faktiski pārrunāt šo jautājumu. Tā vairāk bija preventīva saruna, mēģinot noskaidrot - ir vai nav iespējami kādi korupcijas riski šajā gadījumā. Es nevaru raksturot to kā bažas,» LR skaidroja Pūce.
Neoficiāli LR zināms, ka KNAB aizdomas izraisīja tas, cik strauji notika apvienošanās ieceres virzība, kas radīja aizdomas par necaurspīdīgu un sasteigtu valsts aktīvu atsavināšanu. Aizdomīgi bijuši arī atsevišķi citi aspekti, piemēram, iecere piekrist, ka privātais akcionārs TeliaSonera apvienotajā uzņēmumā iegūs menedžmenta kontroles tiesības.
KNAB pārstāve Inta Šaboha LR izskanējušo informāciju nav nekomentējusi.
Jau ziņots, ka patlaban netiek apspriesta abu uzņēmumu privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu un servisa līmeni klientiem.
Sākotnējais ekspertu izvērtējums liecina, ka patlaban LMT un Lattelecom ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē uzņēmumu dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm. Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus, norāda EM.
Satiksmes ministrija neatbalsta LMT un Lattelecom mehānisku apvienošanu un diskusija esot par divu uzņēmumu ar daļēju valsts kapitālu iespējamo sinerģiju vai ciešāku sadarbību, biznesa portālam Nozare.lv norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Ciešāka sadarbība nepieciešama, lai palielinātu uzņēmumu vērtību un uzlabotu darbības rādītājus. «Neuzskatu, ka LMT un Lattelecom sinerģija būtiski ietekmēs kopējo konkurenci telekomunikāciju tirgū, jo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi ir papildinoši, nevis konkurējoši, tādējādi sinerģija uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju,» uzsver Matīss.
Valsts kā akcionārs uzņēmumu darbību ietekmējot, piemēram, caur padomi, caur valdi. Attīstot jaunus pakalpojumus, esot nepieciešams sadarbību paplašināt. Piemēram, attīstot ātrgaitas internetu, esot skaidrs, ka Lattelecom nekādi katrā lauku viensētā nevarēs pievilkt optisko kabeli, lai nodrošinātu internetu. Tur savukārt LMT esot daudz zemākas izmaksas, lai nodrošinātu platjoslas interneta piekļuvi. «Tad attīstām vienu pakalpojumu lauku reģionos, otru - Rīgā,» uzsver Matīss. To varot izdarīt neapvienojoties, esošo uzņēmumu stratēģiju ietvaros. Patlaban vispār netiekot runāts par uzņēmumu administratīvo apvienošanu un supermonopola veidošanu.
