Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Tā ir par 0,5 miljoniem eiro lielāka nekā 2012.gadā gūtā 29,7 miljonu eiro peļņa.

Lattelecom apgrozījums samazinājies par 12% - no 188,89 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 165,61 miljonam eiro pērn.

Vienīgo negatīvo ietekmi rezultātos radījis Lattelecom 23% piederošā Latvijas Mobilā telefona peļņas kritums 2013.gadā par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, turklāt kritums no Latvijas Mobilā telefona ieņēmumiem ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidroja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads Lattelecom vērtējams kā veiksmīgs, galvenokārt pateicoties veiksmīgai Lattelecom stratēģijai, kā arī ekonomikas izaugsmei Latvijā.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada deviņos mēnešos pieauguši par 3% jeb 3,9 miljoniem eiro, sasniedzot 142,6 miljonus, informē uzņēmumā.

Trešais ceturksnis uzrādījis pozitīvu tendenci televīzijas pakalpojumu jomā, kas augusi par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tostarp ir divkāršots Lattelecom interneta televīzijas lietotāju skaits, pateicoties Shortcut aplikācijas ieviešanai šī gada jūlijā.

Palielinājies arī datu centru biznesa ieņēmumi, 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos pieaugot par 23%. Izvēršot datu centru pakalpojumu eksportu, 13. oktobrī Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom noslēdza vienošanos par sadarbību Ukrainas tirgū. Turpmāk Ukrtelekom vietējiem uzņēmumiem nodrošinās iespēju nomāt Lattelecom virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru (IaaS) vienā no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā Dattum.

Telekomunikāciju uzņēmumi SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi, šodien lēma valdība.

Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1.oktobrim ir jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus - uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam.

Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.

SIA Latvijas Mobilais Telefons padomi atstājis tās loceklis Kaspars Ozoliņš, kurš amatā tika iecelts vien pirms nepilna mēneša, liecina Lursoft dati.

Pēc izmaiņu reģistrācijas mobilo sakaru operatora padome turpina darbu sešu personu sastāvā.

Pēc atstādināšanas no SIA Latvijas Mobilais Telefons padomes locekļa amata, K. Ozoliņš turpina būt juridisko pakalpojumu firmas SIA Consilio līdzīpašnieks, kā arī darboties Valmieras juristu biedrībā.

SIA Latvijas Mobilais Telefons 2012.gadā strādājis ar 173,735 miljonu eiro apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 38,997 miljonu eiro lielu peļņu. Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka aizpagājušajā gadā uzņēmumā strādājuši 485 darbinieki.

SIA Latvijas Mobilais Telefons reģistrēts 1992.gada 2.janvārī, uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir SIA Lattelecom, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, VAS Privatizācijas aģentūra, Nīderlandē esošais Sonera Holding B.V. un zviedru TeliaSonera Aktiebolag.

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Nodomu protokols pats par sevi nerada riskus, tomēr tā īstenošana var saskarties ar konkurences riskiem, kas tikai raisa papildu jautājumus, arī interpretācijas un pat spekulācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Loze un partneri vadošais partneris Jānis Loze. Viņaprāt, jautājums par tālāko SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons nākotni joprojām, tieši tāpat kā pirms vairāk nekā 10 gadiem, ir atklāts, vēl jo vairāk - jebkurš no iespējamiem risinājumiem ir saistīts ar konkurences riskiem. Bez tam priekšvēlēšanu laiks neesot tas labākais brīdis tādu lēmumu pieņemšanai.

Ko nozīmē Latvijas valdības un Telia parakstītais sadarbības memorands?

Izlasot Ministru kabineta sagatavoto preses paziņojumu un šo dokumentu latviešu valodā, tam ir skaidrs zemteksts – labs pamatojums tam, kāpēc šāds memorands tiek noslēgts – par turpmāku kopīgu attīstību un stratēģisku vīziju noteiktās jomās. Tādējādi ir pamatoti nākotnes mērķi – pilnveidot stratēģisko koordināciju starp SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons, bet nav pieņemts lēmums par abu uzņēmumu juridisku apvienošanu, un abas memoranda parakstītāju puses domā par to, kā risināt šo jautājumu perspektīvā. Nav iespējams iebilst pret daudz ko, kas šajā memorandā rakstīts, – pilnībā ieviest labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus, palielināt abu uzņēmumu inovatīvo kapacitāti, aktivizēt jaunu, globāli eksportspējīgu produktu izstrādi utt.

Valsts nedrīkst zaudēt kontrolpaketi uzņēmumos SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom, šādu viedokli šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa informēja, ka patlaban valdības deleģēta darba grupa četru ministru - ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības - sastāvā spriež par vairākām problēmām, bet netiek runāts par abu uzņēmumu valsts kapitāldaļu pārdošanu.

Ja gadījumā darījums kaut kad notiks, ministres pārliecība ir, ka šādā gadījumā galvenajam priekšnosacījumam ir jābūt - valsts abos uzņēmumos nepazaudē kontrolpaketi.

Jau ziņots, ka valdība šā gada 10.martā vienojās atjaunot darba grupu, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām SIA Lattelecom un LMT.

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»

Latvija ir teju pēdējā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā viens operators nespēj piedāvāt gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus otrdien raksta laikraksts Diena.

Uzņemoties un pildot Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus šā gada pirmajā pusgadā, Latvijas politiķu un ierēdņu teiktajā aizvien biežāk dzirdams, cik liela nozīme tautsaimniecībā ir un būs Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem. Digitālā dienaskārtība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, un vienots digitālais tirgus ir Eiropas Komisijas prioritāte. Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.

Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus.

SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Tet (iepriekš Lattelecom) akcionāru sarunas par abu uzņēmumu iespējamo apvienošanos radījušas virkni jautājumu un citu šajā jomā strādājošo uzņēmumu bažas.

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā – SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn –26,59 milj. eiro un 39,09 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā ir (juridiski gan atšķiras) vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šīm idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi svarīgi apsvērumi, kāpēc to nedarīt.

Lattelecom grupas 2017. gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 44,6 miljonus eiro, savukārt EBITDA sasniegusi 16 miljonus eiro. Lattelecom audzējis jauno biznesu un ar tet pakalpojumu sevi pieteicis jaunā nozarē, informē uzņēmums.

2017.gadā ir saglabājusies tradicionālās televīzijas izaugsme, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ieņēmumiem palielinoties par 4%. Tomēr lielāko ieņēmumu pieaugumu uzrāda jaunās darbības jomas – filmu, seriālu un tiešraižu lietotne Shortcut, tehnikas mazumtirdzniecība, reklāmas izvietošana, kā arī datu centru pakalpojumi.

Pirmajā ceturksnī līdz ar pamatbiznesa – interneta, televīzijas pakalpojumu – attīstību turpinām aktīvu darbu pie jaunu virzienu apguves. Viens no lielākajiem uzņēmuma soļiem bija ieiešana elektroenerģijas tirgū, pārspējot sākotnēji uzstādītos biznesa mērķus un pievēršot plašāku sabiedrības uzmanību izdevīgākajam biržas pakalpojumam. Tāpat esam startējuši telemedicīnas jomā, uzsākot attālinātas pacientu novērošanas pilotprojektu Jūrmalas slimnīcā, sekmīgi īstenojuši pilotprojektus ražošanas iekārtu monitoringa pakalpojumam, kā arī attīstījuši citus pakalpojumus, skaidro Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Lattelecom grupas šī gada pirmā pusgada peļņa sasniegusi 16,7 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2016. gada attiecīgajā periodā, liecina koncerna neauditētie finanšu rezultāti.

Tostarp televīzijas pakalpojumu jomā par 4% pieauguši tradicionālās televīzijas ieņēmumi. Vairāk nekā par pusi pieauguši interneta televīzijas – filmu, seriālu un tiešraižu lietotnes Shortcut ieņēmumi. Tāpat Lattelecom sācis darboties lektroenerģijas tirgū.

«Šī gada pirmajā pusgadā audzis gan pamata, gan jaunais bizness. Arī turpmāk saglabāsim uzņēmuma fokusu jaunu darbības virzienu attīstībai, vienlaikus rūpējoties par esošo pakalpojumu kvalitāti,» saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Tehnikas tirdzniecības ieņēmumi pieauguši par 56%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir vairāk nekā dubultoti reklāmas izvietošanas ieņēmumi – Lattelecom pārstāvēto kanālu klāstam pievienojušies Discovery, Sony kanāli.

Kamēr Konkurences padome (KP) izvērtē telekomunikāciju uzņēmuma SIA Lattelecom iesniegumu par mediju grupas Modern Times Group (MTG) rīcību, iestāde abu uzņēmumu strīdu nekomentēs.

Kā norādīja KP pārstāve Paula Vilsone, patlaban KP ierastajā kārtībā turpina izskatīt šā gada martā saņemto Lattelecom iesniegumu par MTG rīcību.

«Plašākus komentārus KP par situāciju sniegs pēc lēmuma pieņemšanas,» uzsvēra konkurences uzrauga pārstāve.

Viņa atgādināja, ka iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis no tā saņemšanas brīža, taču iesnieguma izvērtēšanu papildu informācijas gadījumā KP var pagarināt par vēl vienu mēnesi.

Kā ziņots, Lattelecom sācis atslēgt TV3 kanālu interaktīvajā televīzijā, un no rītdienas, 2.aprīļa, šis kanāls Lattelecom skatītājiem vairs nebūs pieejams, pastāstīja Lattelecom sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Bite.

Publiski pieejama informācija un atklāta diskusija ļaus saprast, kas patlaban tiek domāts ar iespējamo Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Lattelecom sinerģiju, un līdz ar to prognozēt abu uzņēmumu vērtības kāpumu vai, gluži pretēji, - kritumu, norāda LMT prezidents Juris Binde.

Tā kā telekomunikācijas skar ikvienu iedzīvotāju, viņš aicina beidzot neslēpt un publiskot visus Lattelecom sagatavotā privatizācijas piedāvājuma argumentus, lai tos varētu izvērtēt arī nozares asociācijas un citi eksperti.

Tāpat Binde uzsver, ka LMT vērtība telekomunikāciju tirgū joprojām ir ļoti augsta un nākotnē tā turpinās palielināties, jo LMT ir «nākotnes tehnoloģiju attīstības virzītājspēks, moderns un progresīvs uzņēmums, kas attīsta un ievieš aizvien jaunas tehnoloģijas un pakalpojumus, kas nepieciešami Latvijas iedzīvotājiem un biznesa videi».

Nozares eksperts Juris Kaža ir neizpratnē, kāpēc iniciatīva apvienoties valstij daļēji piederošiem uzņēmumiem nāk nevis no Latvijas Mobilā telefona (LMT), bet gan Lattelecom. Patlaban galvenais veids, kā cilvēki uzturot sakarus, esot mobilā telefonija un mobilais internets. Loģiskāk būtu bijis otrādi, uzskata eksperts. LMT vajadzētu Lattelecom pakalpojumus iekļaut savā pakalpojumu spektrā.

Nav saprotams, kāpēc iniciatīva apvienoties valstij daļēji piederošiem uzņēmumiem nāk nevis no Latvijas Mobilā telefona (LMT), bet Lattelecom, komentējot abu uzņēmumu apvienošanas plānus, norāda nozares eksperts Juris Kaža.

Patlaban galvenais veids, kā cilvēki veidojot sakarus, esot mobilā telefonija un mobilais internets. Loģiskāk būtu bijis otrādi, uzskata eksperts. LMT vajadzētu Lattelecom pakalpojumus iekļaut savā pakalpojumu spektrā. Piemēram, mājās klients lieto Lattelecom fiksēto internetu, savukārt izgājis pa mājas durvīm, nepamanot nekādas izmaiņas, ar planšetdatoru atrodas 4G tīklā. «To visu var pārdot kā vienotu pakalpojumu,» uzsver Kaža, norādot, ka šādi LMT iegūtu savā īpašuma optisko tīklu, kuru izmanto mobilajiem sakariem starp bāzes stacijām.

Turklāt daudzviet Eiropā fiksētie un mobilie sakari esot vienā kompānijā vai koncernā, piemēram, Telia Sonera.

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Telekomunikāciju kompāniju liktenis paliks lemšanai nākamajai valdībai, pašreizējā, parakstot saprašanās memorandu ar Telia, nekādas saistības nav uzņēmusies, kā vien tikai kopīgi ar otru pusi izstrādāt jaunu stratēģiju

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn – 24,52 milj. eiro un 40,21 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā (juridiski gan atšķiras) ir vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šim idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi apsvērumi, kāpēc to nedarīt. Pērnā gada rudenī valdībā netika atbalstīta ideja par LMT un Lattelecom apvienošanu vienā uzņēmumā, un kā argumenti visskaļāk skanēja divi – lai saglabātu konkurenci un lai abos uzņēmumos saglabātos reāla kontrolpakete Latvijas valstij. Lai arī tuvojošos Saeimas vēlēšanu gaisotnē šķita, ka nekas jauns šajā frontē nebūs, tomēr šā gada 12. jūlijā Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis un Telia prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons turpmāko attīstību. Tā kā publiski memoranda teksts plašai sabiedrībai nebija pieejams, tad arī šī memoranda sakarā tika izteikti visdažādākie pieļāvumi un pieņēmumi (par privatizāciju, apvienošanu, Latvijas valsts ietekmes samazināšanu utt.) par to, ko īsti paredz šis dokuments. Lai kliedētu bažas un spekulācijas attiecībā par to, ko tas īsti paredz un ko nozīmē, Dienas Bizness lūdza Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildēt uz jautājumiem saistībā ar šo dokumentu.

Mediju grupai Modern Times Group (MTG) un Lattelecom nav izdevies panākt vienošanos par jaunu kanāla TV3 retranslācijas līgumu, līdz ar to no 2.aprīļa Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3, tā informē MTG Sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone.

«Līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, un tas nozīmē, ka Lattelecom nav tiesību pārraidīt kanālu TV3 interaktīvajā televīzijā no 2.aprīļa. Tos skatītājus, kurus šis lēmums ietekmē, aicinām izmantot lielāko nacionālo video portālu Latvijā TVplay un TVplay aplikāciju mobilajās ierīcēs vai citas televīzijas platformas,» paziņojumā norāda MTG, uzsverot, ka jau tagad ik nedēļu šo iespēju izmanto aptuveni 115 000 interneta lietotāju.

Zandersone skaidroja, ka šodien tikšanās laikā nav izdevies panākt vienošanos, savukārt citas tikšanās vairs nav plānotas.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.