Analizējot kravu plūsmu tendences, Satiksmes ministrija nolēmusi, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekts jāsadala pa posmiem, jo ir skaidrs, ka nevarēs elektrificēt visu dzelzceļu vienlaikus, norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidro, ka pirmā prioritāte noteikti būtu Krustpils virziens, iespējams, arī Daugavpils virziens. Ar baltkrieviem ir iesāktas sarunas, ka viņi pretī Latvijas sliedēm elektrificēs dzelzceļa posmu savā teritorijā. Matīss norāda, ka tālāk varētu skatīties Krievijas virzienā. Būtisks esot arī savienojums ar Ventspils ostu. Liepājas osta deviņos mēnešos ir apkalpojusi tikai divus miljonus tonnu, un elektrifikācija šajā virzienā pirmajā posmā netiktu veikta. Jādomā esot arī par pasažieru vilcienu tīkla modernizēšanu.

«Gribu uzsvērt, elektrifikācijas projekts netiks atlikts, bet tas tiks sadalīts pa posmiem, lai tas būtu ekonomiski paceļams un pamatots. Pirms elektrifikācijas sākšanas būtiski ir rēķināties ar aktualizētām kravu plūsmu prognozēm. Turklāt projekts nav atliekams, jo Eiropas Savienības finansējums jau ir izdalīts. Visus darbus līdz 2020.gadam izdarīt gan nevarēsim un sāksim ar to, kas ir visvairāk vajadzīgs,» uzsver ministrs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) savas kompetences ietvaros ir izvērtējis informāciju par Krustpils novada domes rīcību, iznomājot pašvaldības nedzīvojamās telpas, informēja biroja pārstāve Laura Dūša.

KNAB konstatējis, ka Krustpils novada domes 2012.gada 19.decembrī pieņemtais lēmums Par nekustamā īpašuma nomas līguma pagarināšanu un nomas maksas samazināšanu, piemērojot 90% atlaidi uz 3 gadiem, nav atbilstošs likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu 3.panta otrās daļas prasībām, jo 2010.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 515 Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem neparedz pašvaldībai tiesības noteikt nomas maksas atvieglojumus.

Daudz jautājumu par lietderību, maršrutiem, izmaksām un ekonomisko pamatojumu

Elektrifikācija ir liels projekts, kas būtiski ietekmē VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) saistības un naudas plūsmu, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) sēdē norādīja tās vadītājs Aivars Lembergs, aicinot LDz sadarboties ar LTBA, lai nebūtu vajadzības šo jautājumu skatīt koalīcijas partiju darba grupā par ES fondu jautājumiem, dialogam no nozares izejot politiskajā līmenī. Projekta tālākai vētīšanai LTBA biedri izveidoja darba grupu, kurā būs gan dzelzceļa kravu pārvadātāji, gan brīvostas, gan atsevišķi termināļi.

Elektrifikācijas mērķis ir elektrificēt galvenās kravu pārvadājumu līnijas Eiropas transporta tīkla (TEN-T) koridorus savienojošajā Latvijas austrumu‒rietumu dzelzceļa koridorā ar 2x25kV maiņstrāvas sistēmu, kas ir jaudīgāka un ekonomiskāka ekspluatācijā, norādīja LDz Projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča.

Krustpils novadā pērn novembrī atklātā "AmberBirch" kokapstrādes rūpnīca no janvāra uzsākusi darbu trīs maiņās, ražošanā iesaistot jau 50 darbiniekus.

Nedaudz vairāk kā trešā daļa jeb 17 darbinieku ir reemigrējuši no ārvalstīm. Ar kāpināto jaudu rūpnīcā gada laikā plānots pārstrādāt līdz 100 tūkstošiem kubikmetru bērza sīkfiniera kluču, saražojot līdz 40 tūkstošiem kubikmetru finiera.

Pašlaik saražotā produkcija tiek pārdota Dienvidaustrumāzijā, taču drīzumā tiks uzsāktas pirmās piegādes arī Eiropas valstu pircējiem. Līdztekus finiera ražošanai uzņēmums gatavo tirgū pieprasītus produktus, kas top no ražošanas atlikumiem. Finiera ražošanā tiek izmēģinātas arī jaunas koku sugas.

"Rūpnīcā veiksmīgi noslēdzies izmēģinājuma cikls, un esam uzsākuši darbu trīs maiņās. Lai arī iepriekš nedaudz bažījāmies par darbaspēka trūkumu, šobrīd darbinieku netrūkst. Īpaši priecē fakts, ka katrs trešais darbinieks ir reemigrējis no ārvalstīm. Acīmredzot adekvāts atalgojums, stabila darba vieta un cieņpilna darba devēja attieksme pret darbiniekiem ir visefektīvākā reemigrācijas stratēģija," uzsver "AmberBirch" valdes loceklis Kārlis Kavass.

Investējot divus miljonus eiro, Rīgā, Krustpils ielā ierīkota "Circle K" pilna servisa degvielas uzpildes stacija (DUS).

Stacijas atrašanās vieta, tajā pieejamie pakalpojumi un 9000 kvadrātmetru platība paredz, ka jaunā DUS būs īpaši ērta pieturvieta arī kravas automobiļu vadītājiem.

"DUS Krustpils izvēlētā atrašanās vieta ir stratēģiski svarīga, jo Krustpils iela kalpo gan par Maskavas ielas alternatīvu, gan par ceļu, pa kuru izbraukt uz jauno E22 šoseju. Krustpils DUS ir īpaši ērta arī visiem kravas automašīnu šoferiem - tajā ierīkotas divas kravas automašīnu uzpildes saliņas ar ātrgaitas degvielas uzpildes iekārtām, ar AdBlue, un papildus trešā saliņa ar satelīta uzpildes iekārtu," stāsta "Circle K Latvia" Mazumtirdzniecības tīkla direktors Viesturs Astičs.

"Esam saņēmuši patiešām daudz pozitīvu atsauksmju par rekonstruētajiem veikaliem, kuri kļuvuši klientiem vēl ērtāki, vizuāli pievilcīgāki un ar plašāku maltīšu sortimentu. Tāpēc arī šogad turpinām ieviest jauno konceptu ne vien esošajās stacijās, bet arī jaunbūvēs," teic "Circle K Latvia" izpilddirektore Gunta Jēkabsone.

Latvijas dzelzceļa uzņēmums Latvijas Dzelzceļš (LDz) februāra sākumā, 4.februārī, atklās izbūvēto otro sliežu ceļu posmā Skrīveri - Krustpils, aģentūru BNS informēja uzņēmuma pārstāvis Edgars Vilcāns.

Viņš pavēstīja, ka vairāk nekā 100 miljonus eiro vērtais ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts ļaus palielināt vilcienu caurlaides spēju, kustības ātrumu un drošību virzienā no Krustpils līdz Rīgai.

Pēc Vilcāna klāstītā, projekta ietvaros izbūvēti sliežu ceļi vairāk nekā 56 kilometru garumā, veikta visu esošo tiltu un caurteku rekonstrukcija un būvniecība, staciju Skrīveri, Koknese, Aizkraukle, Pļaviņas, Krustpils un pieturu pārbūve un labiekārtošana, kā arī uzbūvēts kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pirmais dzelzceļa tilts pār Aiviekstes upi un rekonstruēts tilts pār Pērses upi. Tāpat rekonstruētas pārbrauktuves, peroni, modernizēta signalizācijas sistēma un ierīkotas jaunas telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmas.

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Investējot 10 miljonus eiro, SIA "Amberbirch" izveidojusi bērza finiera lobskaidas ražotni, kas gan ir tikai pirmais posms no iecerētā kokapstrādes kompleksa bijušā Krustpils lidlauka teritorijā.

Pēc SIA "Amberbirch" valdes locekļa Kārļa Kavasa sacītā, pašlaik ir izveidota ražotnes ēka un siltumapgādes komplekss, kā arī uzstādīta lobskaidas ražošanas līnija un lobskaidas žāvētava.

«Tas ir pirmais posms,» uzsvēra K. Kavass. Viņš norādīja, ka pašlaik ražotnē ir nodarbināti 25 strādājošie un bērza lobskaidu ražo vienā maiņā, taču jau līdz šā gada nogalei ir plānots ražošanu nodrošināt trīs maiņās un nodarbināt līdz pat 100 strādājošo. Perspektīvā īstenojot nākamās kokapstrādes kompleksa attīstības kārtas, rūpnīca pircējiem piegādātu jau gatavu saplākšņa produkciju.

Pēc aptuvenām aplēsēm, šo nākamo kārtu ieguldījums tiek lēsts vēl uz aptuveni 50 miljoniem eiro. Ražotnei darbojoties ar pilnu jaudu, gadā tajā plānots pārstrādāt līdz 100 000 m3 bērza koksnes un saražot līdz 40 000 m3 finiera.

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums SIA "Gallusman" kā nākamo iespējamo olu ražotnes vietu izskata bijušo Jēkabpils lidlauku Krustpils novadā, liecina paziņojums par ietekmes uz vidi novērtējuma sākšanu un sākotnējo sabiedrisko apspriešanu.

Uzņēmums Krustpils novada Krustpils pagastā iecerējis izveidot vistu novietņu kompleksu - olu un olu produktu ražotni. Iepriekš ražotnei tika izvērtēti īpašumi citos Latvijas novados.

Darbība paredzēta vairākos nekustamajos īpašumos bijušā Jēkabpils lidlauka teritorijā, kur paredzēts izveidot olu un olu produktu ražotni jeb mājputnu audzēšanas novietņu kompleksu, kas paredzēts līdz sešiem miljoniem dējējvistu un līdz 1,4 miljoniem jaunputnu vietām. Kompleksa darbības nodrošināšanai plānots radīt līdz 200 jaunu darba vietu.

Kompleksā plānots izvietot līdz 18 dējējvistu novietnēm un līdz 12 jaunputnu novietnēm, graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas cehu, putnu barības ražošanas cehu, olu šķirošanas cehu un olu produktu ražošanas cehu ar gatavās produkcijas uzglabāšanas noliktavu, kūtsmēslu pārstrādes iekārtas to žāvēšanai un granulēšanai. Tiks izbūvētas arī citas saistošās inženierkomunikācijas - ūdensapgādes, kanalizācijas, notekūdeņu attīrīšanas, elektroapgādes, siltumapgādes un sakaru tīklu infrastruktūra, kā arī neliels, stacionārs degvielas uzpildes punkts iekšējā transporta pašpatēriņa vajadzībām.

Kravu pārvadājumu prognozes, uz kurām tika balstīts Latvijas Dzelzceļa (LDz) tīkla elektrifikācijas projekts, nav piepildījušās un nepiepildīsies, līdz ar to ir jāpārvērtē šī projekta riski un tas, cik racionāli to būtu patlaban realizēt, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Viņš norādīja, ka uz Krievijas pusi kravu apjomi samazinās un nav pamata prognozēt strauju kravu pieaugumu. Līdz ar to ir jāpārskata šī projekta ekonomiskais pamatojums. Tāpat ministrs norādīja, ka Krievijas uzņēmēji kravas pārorientē uz Krievijas ostā, un arī kaimiņvalstīs ir fiksēts kravu apjomu samazinājums.

Ostu padomē tika nolemts, ka pēc elektrifikācijas skiču projekta izstrādes un analīzes, līdz nākamā gada otram ceturksnim būtu izvērtē, kādas pēc projekta realizācijas būs infrastruktūras maksas un vai iesaistītās puses šo projektu vispār gatavas realizēt, jo gala lēmums vēl nav pieņemts.

Arī LDz pārstāve Aija Poča norādīja, ka septembris un oktobris iezīmē tendenci kravu apjomu kritumam, un secināja, ka ir jāņem vērā jaunākās ģeopolitiskās tendences un jāizvērtē riski, lai saprastu, kuri posmi būtu jāelektrificē pirmie, un varbūt jāsāk ar pasažieru pārvadājumu līniju elektrifikāciju.

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātajā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmajā kārtā saņemti četru kandidātu pieteikumi un kvalifikācijas dokumenti, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi personu apvienība INABELEC, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā. Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

No dzelzceļa elektrifikācijas atteikties negrasās; priekšā gaidāmi smagi lēmumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) ziņojuma uzklausīšanas slēgtajā sēdes daļā Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) un LDz priekšlikumu turpmākā projekta iesnieguma sagatavošanas procesā veikt padziļinātu izpēti elektrifikācijas projekta izmaksu‒ieguvumu analīzes ietvaros. Taču vērienīgajā projektā būtisku jautājumu vēl arvien ir vairāk nekā atbilžu.

Valdības lēmums nozīmē, ka no šī projekta neatsakāmies, norādīja premjers Māris Kučinskis. Pēc viņa teiktā, nākotnē gan gaidāmas grūtas diskusijas valdībā. Taču, kamēr nav pieejama izmaksu un ieguvumu analīze, valdībai ir grūti pieņemt lēmumu par to, kuru no divām projekta pirmā posma alternatīvām atbalstīt. DB jau rakstījis, ka politiķiem nāksies izšķirties, kuru virzienu vispirms elektrificēt. Rīgas alternatīva (560 milj. eiro) paredz elektrifikāciju tikai kravu pārvadājumiem, neveicot Pierīgas posmu rekonstrukciju, bet izbūvējot 2x25 kV maiņstrāvas kontakttīklu maršrutos Šķirotava‒Krustpils‒Daugavpils‒Baltkrievijas robeža un Krustpils‒Rēzekne. Savukārt Ventspils alternatīva (660 milj. eiro) ietver 2x25 kV maiņstrāvas kontakttīkla izbūvi tikai kravu pārvadājumiem maršrutā Ventspils‒Tukums‒Jelgava‒Krustpils un tālāk gan līdz Rēzeknei, gan Baltkrievijai. Liepājas koridoru plānots elektrificēt pēdējā posmā.

Zāļu ražotājs Grindeks bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā nākotnē plāno izveidot inovāciju centru,pastāstīja Grindeks Komunikācijas departamenta vadītāja Laila Kļaviņa.

Jaunais inovāciju centrs atradīsies teritorijā Krustpils ielā 63, Rīgā, ko uzņēmums iegādājās VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) jūlijā rīkotajā izsolē par 886 500 eiro.

Kļaviņa informēja, ka nākotnē iecerētajā inovāciju centrā atradīsies jaunas ražotnes, kurām nepieciešamas specifiskas vajadzības. Tostarp inovācijas centrā būs izveidotas laboratorijas un mūsdienīgs loģistikas punkts.

Kļaviņa papildināja, ka konkrētus plānus pāragri atklāt, taču tuvākajā laikā uzņēmums izstrādās detalizētu plānu inovāciju centra izveidei, teritorijas revitalizācijas plānu un nepieciešamo investīciju aprēķinus. Par inovācijas centra izveides plāniem uzņēmuma pārstāvji informēs tuvākajā laikā.

Projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija ietvaros 10. augustā izsludināta sarunu procedūra Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība, kas ir līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkums, informē VAS Latvijas dzelzceļš pārstāve Ieva Kārkliņa.

Pretendenti kvalifikācijas dokumentus var iesniegt līdz 2018.gada 20.septembrim. Iepirkuma dokumentācija pieejama VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) mājas lapā, kā arī informācija par iepirkumu pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sistēmā un Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā (no tā izsludinātā iepirkuma plānotā summa – 425 miljoni eiro). No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro – VAS Latvijas dzelzceļš finansējums.

Elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Dzelzceļu par Kohēzijas fonda (KF) līdzekļu piešķiršanu elektrovilcienu infrastruktūras attīstīšanai.

No Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem šim mērķim paredzēti vairāk nekā 318 miljoni eiro. Lai attīstītu un modernizētu dzelzceļu tīklu Latvijā, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti, kā arī tas kļūtu draudzīgāks videi, projekta ietvaros tiks veikta dzelzceļa maģistrālo ceļu elektrifikācija ar 25 kV maiņstrāvas tehnoloģiju, tostarp rekonstruējot arī daļēji esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu, aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmajā posmā, par kura īstenošanu noslēgts līgums, līdz 2023. gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga. Būvdarbi paredzēti laika posmā no 2020. gada beigām līdz 2023. gada beigām.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu paredzēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā, šodien preses konferencē informēja AS Latvijas Dzelzceļš (LDz) pārstāvji.

Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils tālāk virzienā uz Ventspili (kopējās izmaksas - 660 miljoni eiro). Otrajā posmā no 2020. līdz 2025.gadam iecerēts elektrificēt līnijas Krustpils-Šķirotava, Daugavpils-Indra virzienā uz Rīgu (kopējās izmaksas - 519 miljoni eiro).

Savukārt pēc 2023.gada plānots elektrificēt posmu Jelgava-Liepāja, savukārt laikā no 2025. līdz 2030.gadam - rekonstruēt jau elektrificētos posmus Pierīgā. Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā.

SIA Ernst&Young Baltic izstrādātajā projekta izmaksu-ieguvumu analizē secināts, ka dzelzceļa elektrifikācijas ietekme uz iekšzemes kopproduktu lēšama 256 miljonu eiro apmērā (38% investīciju apgūs lokāli), uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi būs 38 miljoni eiro, savukārt projekta netieši radītie tautsaimniecības ieguvumi - 220 miljoni eiro.

Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) plāno pilnīgu galvenā dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, kuru paredzēts veikt trijos posmos. Pirmajā posmā paredzēts elektrificēt posmus Rēzekne–Krustpils, Daugavpils–Krustpils un Krustpils–Rīga, tādējādi līdz 2023. gadam nodrošinot viena pilna tranzīta koridora funkcionalitāti ar elektrovilci. Otrā posma ietvaros līdz 2027. gadam iecerēts elektrificēt Ventspils virzienu 376 km garumā, bet trešajā posmā līdz 2030. gadam arī Pierīgas elektrolīniju atjaunošanu.

Pirmā posma elektrifikācijas izmaksas tiek lēstas 441 miljons eiro. Savukārt pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro. No valsts budžeta netiek plānots iedalīt līdzekļus projekta īstenošanai, tāpēc atlikušās izmaksas būs jāsedz pašam Latvijas dzelzceļam. Šis būs līdz šim apjomīgākais Latvijas Eiropas Savienības (ES) fondu projekts, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju 314 kilometru garumā. Ir jau noslēgusies LDz izsludinātā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība pirmā kārta, kurā pieteikušies četri kandidāti.

Projekta īstenošana tā dzīves ciklā no 2024. līdz 2047.gadam noteikti dos virkni pozitīvu rezultātu. Piemēram, ievērojamās investīcijas celtniecībā var atstāt pozitīvu efektu uz IKP un valsts budžetu, nākotnē samazināt arī CO2 emisiju un uzlabot Latvijas konkurētspēju kravu pārvadājumos, kā arī samazināt transporta izmaksas.

No 1. līdz 31. augustam notiks AS "Latvenergo" nekustamā īpašuma izsole Rīgā, blakus Dienvidu tiltam. Tajā tiks piedāvāts 3 ha liels biroju un ražošanas ēku komplekss industriālās attīstības rajonā Krustpils ielā 15, informē uzņēmums.

Īpašumu neatkarīgi vērtētāji atzīst par komerciāli izdevīgu objektu ar augstu izmantošanas potenciālu, norāda uzņēmums.

Īpašums ar 3 ha zemes un 11 ēkām atrodas Krustpils ielā, blakus Dienvidu tilta satiksmes mezglam. Apkārtne pēdējos gados komerciāli attīstās par pilsētas rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu, komercdarbības un noliktavu apbūves teritoriju. Novietots ar tiešu piekļuvi maģistrālajiem ceļiem, izsoles objekts tiek vērtēts kā komerciāli izdevīgs vietā ar pozitīvu attīstības potenciālu. To nodrošina ne tikai atrašanās vieta, bet arī daudzveidīgās izmantošanas iespējas gan saglabājot, gan izbūvējot jaunas ēkas plašajā īpašuma teritorijā.

Pērn VAS Latvijas dzelzceļš apgrozījums sasniedzis 224,9 miljonus eiro (2013.gadā - 218 miljonus eiro), informē uzņēmuma pārstāvji.

Savukārt peļņa sasniegusi 10,7 miljonus eiro (2013.gadā - 79.8 miljoni eiro). Kā skaidro uzņēmuma vadība, 2013. gada peļņa bija ievērojami lielāka nekā citus gadus, jo lielākā tās daļa tika gūta no kravas vagonu parka pārvērtēšanas un nodošanas meitas sabiedrībai SIA LDz Cargo, kas bija vienreizējs darījums un nebija saistīts ar naudas plūsmu.

2014.gads Latvijas dzelzceļam (LDz) bija ļoti sekmīgs gan attīstības, gan kravu pārvadājumu jomā – pārvadāti 57,04 miljoni tonnu, kas ļāva LDz saglabāt līderpozīcijas Baltijas valstu dzelzceļa uzņēmumu starpā, kā arī pabeigts līdz šim vērienīgākais, vairāk nekā 100 miljonus eiro vērtais investīciju projekts Otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri-Krustpils.

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Nozīmīga nozares sastāvdaļa ir dzelzceļa transports.

Pēdējos gados ir vērojams dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums, kam ir tendence kristies arī šogad. Dzelzceļa pārvadājumi pērn samazinājās par 15%, bet četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%.

Dzelzceļa pārvadājumi galvenokārt ir atkarīgi no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, kas izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, kā arī produkcijas importam no Eiropas Savienības. Strauji samazinās kravu apjomi no Krievijas, kas veic ievērojamas investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, lai maksimāli novirzītu kravas uz savām ostām.

Svarīgi ir palielināt kravu apjomus no Baltkrievijas, kurā Ķīna izveidojusi nozīmīgu loģistikas centru savām kravām. Pašreiz daudz veiksmīgāka šo kravu transportēšanā pa dzelzceļu ir Lietuva, kurā kravas uz galamērķiem tiek virzītas caur Klaipēdas ostu.

Valsts policija pagājušajā nedēļā veikusi pārbaudi iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) mātei piederošā uzņēmumā, turklāt interesi par to esot izrādījuši arī citi dienesti, ko politiķis uzskata par provokāciju, izriet no viņa paustā sociālajā tīklā «Facebook».

Ģirģens sociālajā tīklā ievietojis Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākā inspektora Aināra Vingra parakstītu pārbaudes aktu par pārbaudi uzņēmumā «Krustpils ceļavējš 3» Jēkabpilī. 6.jūnijā pārbaudē klātesot bijusi ministra māte, uzņēmuma valdes locekle Elza Ģirģena.

Ministrs savā sociālajā tīklā «Facebook» raksta:

Kinfield 2 ??? Mamm, piedod, ka tev ir jācieš manis dēļ...

Kopš es un mans brālis nolēmām doties politikā, lai cīnītos pret korupciju, stulbību, bezdarbību un nolaidību valsts pārvaldē, lai ienestu jaunas pārmaiņas, un strādātu tautas labā, pastāvīgi saskaramies ar provokācijām, pārbaudēm, nomelnošanu...

Ja pret tevi neko nevar atrast, sit tuviniekiem... Šajos pāris mēnešos, kas tikai nav paviesojies manas mammas kafejnīcā: VID, Valsts darba inspekcija, Pārtikas veterinārais dienests, iesūtīti čigāni (atvainojos romi), kuriem liekas kotlete ir saindēta... Nekas nesanāk... Turpinājums, tiek veikta vesela operācija pat ar koordināciju no Rīgas. 154 km attālums... Vienlaicīgi divās kafejnīcās Jēkabpilī ierodas kriminālpolicija, ENAP ... Kāpēc netika iesaistīta OMEGA?... it kā par licencēm Akka Laa... Vai tad Akka Laa rīcībā nebūtu informācijas par to, vai uzņēmumiem ir vai nav licences... smieklīgi. Kāds sakars tik saskaņotai specoperācijai minūte minūtē?

Pirmie četri gadi pēc administratīvi teritoriālās reformas jauno 110 novadu un deviņu lielo pilsētu robežās ieies vēsturē ar pārraktām pilsētu ielām, gaidīšanu pie remontu laikā izvietotiem luksoforiem un cerību kādreiz pārvietoties pa sakārtotām ielām, kā arī baudīt labu dzeramo ūdeni. Lielā daļā Latvijas pašvaldību vērojama šāda aina – daudzviet par Eiropas naudu tiek īstenoti ūdenssaimniecības attīstības projekti un tiek remontētas ielas. Tāpat pēdējos gados dažās pilsētās uzbūvēti ļoti skaisti objekti, kas guvuši atzinību kā unikālas vai arhitektoniski veiksmīgas celtnes, piektdiena raksta laikraksts Diena.

Šo celtņu vidū ir, piemēram, Rēzeknes koncertzāle, Marka Rotko Mākslas centrs Daugavpilī, Saldus Mūzikas un mākslas skola, tilts pār Gauju Valmierā (tautā jau iesaukts par Boķa ribām), kā arī gājēju tilts Jelgavā (to ļaudis jau nosaukuši par Rāviņa līko). Pēdējo divu objektu vietējo iedzīvotāju dotais neoficiālais nosaukums dots par godu ilggadējiem pašvaldību vadītājiem. Šajos objektos galvenais finanšu avots bijis Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Jelgavas mērs priecājas par Lauksaimniecības universitātes studentu plūsmu pār jauno objektu, kamēr opozīcija apšauba tēriņu lietderību, jo jaunais tilts ir rokas stiepiena attālumā no vecā tilta.