Lietuvas valstij piederošais elektropārvades sistēmu operators "Litgrid" ir iegādājies Ķīnā ražotu aprīkojumu, lai sinhronizētu valsts elelektropārvades tīklus ar kontinentālās Eiropas tīkliem, vēstīja Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.
"Litgrid" ģenerāldirektors Roks Masjulis Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai apstiprinājis tādu faktu, sakot, ka ir sarežģīti pilnībā atteikties no Ķīnas produkcijas.
"Jā, tāds aprīkojums jau ir iepirkts," radiostacijai teica Masjulis, uzsverot, ka aprīkojuma iegāde veikta pēc Vācijas uzņēmuma "Siemens", kas ir līgumuzņēmējs, prasības.
Ķīnas aprīkojums ir paredzēts, lai pieslēgtos vai atslēgtos no tīkla. Turklāt aprīkojuma iegādei nevajadzēja atsevišķu atļauju, jo Ķīnas produkti jau bija iekļauti atbilstoša aprīkojuma sarakstā, paskaidroja "Litgrid" vadītājs.
"Ja mēs uzreiz atteiktos no visiem Ķīnā ražotiem produktiem, piemēram, vadiem un citām lietām, pirmkārt, sinhronizācija notiks lēnāk, un, otrkārt, tā sadārdzināsies," teica Masjulis, atgādinot, ka pakāpeniski "Litgrid" atsakās no Ķīnā ražotas produkcijas.
Jau vēstīts, ka "Litgrid" 22.aprīlī pirmo reizi veica valsts elektrības sistēmas izolētas darbības pārbaudi, kas bija veiksmīga.
Lietuvas amatpersonas iepriekš paziņoja, ka veiksmīgas pārbaudes gadījumā valsts apsvērs iespēju no BRELL līguma, kas Baltijas valstis savieno ar Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, izstāties 2024.gada februārī. Amatpersonas uzsvēra, ka, palaižot garām šo iespēju, Lietuva no līguma varēs izstāties tikai 2025.gadā, kas varētu kavēt plānus drīzāk sinhronizēt tīklus ar kontinentālo Eiropu.
Lietuva ir apņēmusies līdz 2024.gada februārim sinhronizēt elektrības tīklu ar Rietumeiropu, lai gan Latvijai un Igaunijai ir šaubas par iespējām un rentabilitāti desinhronizāciju veikt agrāk, nekā plānots iepriekš.
Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.
Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.