Lietuvas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori "Litgrid" un "Polskie sieci elektroenergetyczne" (PSE) vienojušies starp abām valstīm būvēt sauszemes kabeli "Harmony Link", pirmdien paziņoja "Litgrid".

Sākotnēji "Harmony Link" bija plānots kā jūras kabelis. "Harmony Link" ir daļa no projekta Baltijas valstu elektropārvades tīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sistēmu, taču tiks izmantots tikai elektrības tirdzniecībai ar Rietumeiropu.

Vienošanās paredz, ka jaunās dubultā slēguma 220 kilovoltu (kV) maiņstrāvas līnijas starp Gižiem Lietuvas dienvidrietumos, Vilkavišķu rajonā, un Elkas apakšstaciju Polijā, kā arī Norku un Vigru apakšstacijām Polijā.

Vienošanās arī paredz modernizēt 220 kV līniju starp Ostrolenku un Elku Polijā.

Virszemes elektrosavienojuma līnija daļēji izmantos dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" un autoceļa "Via Baltica" infrastruktūru starp Poliju un Lietuvu.

Lietuva tehniski ir gatava ātrākais elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sistēmu un arī turpmāk centīsies vienoties ar Latviju un Igauniju par procesa paātrināšanu, pirmdien paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks Ķēstutis Budris.

Pēc Lietuvas prezidenta vadītās Valsts aizsardzības padomes sēdes Budris informēja, ka padome atkal izskatīs šo jautājumu pēc tam, kad enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis būs izstrādājis detalizētu plānu.

"Kā zināms, Lietuva veiksmīgi veica [elektroapgādes sistēmas] izolētas darbības pārbaudi, kas tikai pastiprina mūsu virzību un apņēmību," sacīja Nausēdas padomnieks.

"Esam uz pareizā ceļa, esam tehnoloģiski gatavi un turpināsim strādāt ar saviem reģionālajiem partneriem - Latviju un Igauniju -, lai izpildītu lēmumus par paātrinātu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, kas tuvākajā laikā būs Valsts aizsardzības padomes darba uzmanības centrā," viņš klāstīja.

Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera (Latvija) – Tsirguliina (Igaunija), informē AS Augstsprieguma tīkls.

Jaunā līnija un pērn pārbūvētā elektrolīnija Valmiera – Tartu ir būtiska infrastruktūra daļa, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Nozīmīgo projektu Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īstenojis sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss". Projekta finansējums sasniedz 14 miljonus EUR, ko 75% apmērā līdzfinansē no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Eiropas Komisijas enerģētikas komisāres Kadri Simsones un Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER) vārdā atzinību par šī nozīmīgā projekta īstenošanu Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoriem – AST un Elering pauda ENER Infrastruktūras un reģionālās sadarbības juridiskais un politikas speciālists Hugo Evangelista: "Baltijas sinhronizācijas projekts tā nozīmības un neatliekamības dēļ ir viena no prioritātēm ES dienaskārtībā jau vairāk nekā 12 gadus. Par to liecina nozīmīgais ES Padomes un Eiropas Komisijas atbalsts –politiskās deklarācijas un tehniskais atbalsts, un, kas nav mazāk svarīgi, arī finansiāls atbalsts, kas pārsniedz 1,2 miljardus eiro. Baltijas jūras reģionā, iespējams, ir izveidojušās visspēcīgākās tradīcijas reģionālajā sadarbībā enerģētikas jomā, un Baltijas valstis ir piemērs priekšrocībām, ko tāda sadarbība sniedz. Vēl tikai pirms 15 gadiem Baltijas valstis un Somija bija pilnībā izolētas no Eiropas energotīkla un pilnībā atkarīgas no Krievijas. Šodien mēs atrodamies reģionā, kas ir ļoti labi savienots gan gāzes, gan elektrības jomā, nodrošinot energoapgādes drošību. Mēs esam tuvu noteiktajam sinhronizācijas datumam 2025. gada februārī, kas ir gandrīz par gadu agrāk nekā iepriekš plānots un kas ir iespējams tikai pārvades sistēmas operatoru nozīmīgo centienu dēļ".

Nākamā gada februārī plānotā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Rietumeiropas tīkliem nedaudz sadārdzinās elektrību patērētājiem, tomēr elektrības ražošanas pieaugums palīdzēs kontrolēt cenas, paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Lietuvas valsts pārvades sistēmas operators "Litgrid" "ir veicis aprēķinus. Sinhronizācijas ietekme uz cenām ir minimāla - daži procenti", žurnālistiem Alītā, Lietuvas dienvidos, teica Kreivis, atkārtoti norādot, ka cenu pamatā nosaka infrastruktūras pieejamība un sezonalitāte.

Viņš sacīja, ka elektrības cena var pieaugt, jo būs jābalansē jaudas. "Lietuvai balansēšanas jaudas būs mazāk nepieciešamas, jo mums tās ir iekšienē, bet Latvijai un Lietuvai tas būs dārgāk".

Pērn "Litgrid" aprēķināja, ka sinhronizācija ar Rietumeiropas tīkliem Lietuvas patērētājiem vidēji izmaksās 50 centus mēnesī, ja vidējais patēriņš ir 140 kilovatstundas mēnesī. Igaunijai cenas pieaugums varētu būt 60 centu un Latvijas patērētājiem tas būtu ap vienu eiro.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" ir veiksmīgi noslēguši Latvijas – Igaunijas 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera – Tartu pārbūvi.

"Pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildus iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju", teica Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

"Esmu gandarīta, ka šī projekta pirmo daļu, līnijas Valmiera - Tartu pārbūvi ir izdevies paveikt laikā, un esmu pārliecināta, ka arī šī projekta otrās daļas - līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā pārbūve noritēs saskaņā ar plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem. Kopā ar uzticamajiem "Elering" kolēģiem esam veiksmīgi sadarbojušies šī projekta realizācijā", norāda AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektropārvades sistēmu operatori "Augstsprieguma tīkls" (AST), "Litgrid" un "Elering" parakstījuši vienošanos par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem 2025.gada februārī.

Vienošanās paredz, ka desinhronizācija no Krievijas kontrolētās BRELL sistēmas un sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem notiks 2025.gada februārī, kas ir gadu agrāk nekā bija plānots iepriekš. Lietuva vēlējās sinhronizāciju veikt jau nākamgad.

Tāpat vienošanās paredz, ka Baltijas valstis nākamvasar kopīgi paziņos par izstāšanos no BRELL līguma, kas parakstīts ar Krievijas un Baltkrievijas operatoriem.

Baltijas valstu vienošanās ar Baltkrieviju un Krieviju par tā dēvēto BRELL loku paredz, ka vienošanās automātiski tiek pagarināta katru gadu februārī, ja neviena no to parakstījušajām pusēm līdz 7.augustam jeb pusgadu līdz kārtējā vienošanās termiņa beigām nepaziņo, ka atsakās no turpmākas dalības.

Valmieras novada Trikātas pagastā 13.jūnijā atklās 330 kilovoltu (kV) elektropārvades līniju Valmiera-Tsirgulina, informē pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

AST sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" pabeidzis vienu no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu svarīgākajiem projektiem - 330 kV elektropārvades līnijas Valmiera (Latvija) - Tsirgulina (Igaunija) pārbūvi.

Projekta finansējums veidoja 14 miljonus eiro. Projekts 75% apmērā līdzfinansēts no Eiropas Savienības (ES) Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Atzīmējot 330 kV elektropārvades līnijas Valmiera-Tsirgulina darbu noslēgumu un sinhronizācijas brīža tuvošanos, 13.jūnijā plkst.12 zemnieku saimniecībā "Irbītes", Trikātas pagastā, Valmieras novadā notiks līnijas atklāšanas pasākums.

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) realizētā 330kV elektrolīnijas izbūve no Valmieras uz Tsirgulīnu tuvojas noslēgumam - ir izbūvēti visi līnijas balsti un vadu montāža pabeigta vairāk kā 80% līnijas.

Valmieras - Tartu līnijas pārbūves darbi tika pabeigti jau pagājušajā vasarā.

Divu Latvijas - Igauniju starpsavienojumu pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai. Tas paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas, kas 49 km garā koridorā iet paralēli. Līniju rekonstrukcija notiek, nomainot visu veco infrastruktūru, un patlaban tā jau ir pilnībā demontēta. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīniju trasi un sprieguma līmeni - tās tiks izbūvētas kā gaisvadu 330 kV līnijas esošo 330kV gaisvadu līniju trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus.

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifs no šā gada 1.jūlija varētu pieaugt vidēji par 32%, savukārt elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifs palielināsies par 36%, trešdien žurnālistiem pastāstīja kompāniju pārstāvji.

Kompāniju pārstāvji norādīja, ka izmaksu samazinājums "Sadales tīklam" bijis iespējams, pirmkārt, pateicoties Ministru kabineta lēmumam "Sadales tīkla" tarifā tikai daļēji iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus, otrkārt, saistībā ar elektroenerģijas tirgus cenu kritumu. Treškārt, būtiski samazinātas pārvades tarifa izmaksas, kas automātiski samazina sadales tarifus.

Šo faktoru ietekmē sadales tarifa vidējais pieaugums ir samazināts no sākotnēji plānotajiem 75% līdz 32% precizētajā tarifu projektā.

Tāpat kompāniju pārstāvji informēja, ka AST tarifā iekļaujamo izmaksu palielinājumu ir izdevies samazināt par 54 miljoniem eiro, tostarp 25 miljonu eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties elektroenerģijas cenu un to prognožu kritumam, 21 miljona eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties atļaujai izmantot pārslodzes maksas ieņēmumus zaudējumu segšanai, sešu miljonu eiro ietaupījums sasniegts, iepērkot jaudas rezerves, bet divu miljonu eiro samazinājums ir no citiem risinājumiem.

Lielāka konkurence elektropiegādes tirgū veicinātu straujāku cenu samazinājumu, tādēļ jāapsver esošo Baltijas elektrības solīšanas zonu apvienošana, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Pēc viņa teiktā, tādas apvienošanas mērķis būtu palielināt konkurenci un padarīt tirgu pievilcīgāku jaunu dalībnieku ienākšanai.

Par konkurenci elektrības piegādes tirgū Nausēda pirmdien, 12.februārī, runāja ar Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) vadītāju Renatu Pocjus, informēja Lietuvas prezidenta birojā.

Pocjus teica, ka jau 2022.gadā tika plānotas sarunas ar pārējo Baltijas valstu elektropārvades sistēmu operatoriem par triju Baltijas valstu solīšanas zonu apvienošanu pirms nākamgad plānotās Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

VERT vadītājs skaidroja, ka atsevišķas Lietuvas, Latvijas un Igaunijas solīšanas zonas ir diezgan mazas un nespēj piesaistīt tirgus dalībniekus no Rietumvalstīm. To apvienošana palielinātu elektrības tirdzniecības apmērus, tirgū ienāktu jauni dalībnieki un tam būtu pozitīva ietekme uz cenu.

Lietuvas un Polijas elektrības starpsavienojums "Harmony Link" tiks izbūvēts pa sauszemi līdzās Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijai "Rail Baltica", ceturtdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

"Tagad ir panākta vienošanās, ka "Harmony Link" tiks būvēts pa sauszemi, nevis jūrā, līdzās "Rail Baltica" sliedēm," Kreivis sacīja radiostacijai "Žiniu radijas".

Tas trīs reizes samazinās elektrokabeļa būvniecības izmaksas, informēja ministrs, paskaidrojot, ka kabeļa izbūves jūrā izmaksas ir gandrīz trīskāršojušās līdz 1,7 miljardiem eiro no sākotnēji lēstajiem nepilniem 800 miljoniem eiro. "Tās ir nepieņemamas izmaksas," atzina Kreivis.

"Tika atrasts risinājums, ka tas varētu iet gar dzelzceļa sliedēm, samazinot izmaksas trīs reizes, līdz sākotnējam aprēķinam, taču, lai to izdarītu, bija jāmaina virkne Eiropas dokumentu, kas prasīja politisku vienošanos starp visām pusēm," paskaidroja Lietuvas enerģētikas ministrs.

Jaunajā AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sinhronā kompensatora stacijā Ventspilī uzstādīts sinhronais kompensators Latvijas energosistēmas stabilitātes nodrošināšanai.

Šis ir jau otrais Vācijas kompānijā "Siemens Energy" ražotais sinhronais kompensators Latvijai – pirmais ir uzstādīts AST apakšstacijā Grobiņā, bet trešo kompensatoru Līksnā paredzēts uzstādīt līdz gada beigām.

“Pieslēgšanās Eiropas elektroenerģijas tīklam sagatavošanās darbi norit saskaņā ar plānu. Faktiski mēs apsteidzam pašu nosprausto grafiku, tomēr būtiskākais, kas paliek aiz priekškara, ir tas apjomīgais darbs, kas daudzu gadu garumā notiek visas Baltijas mērogā, lai mēs nākamā gada sākumā varētu tehniski atslēgties no BRELL tīkla. Paldies visiem ekspertiem, kuri ik dienas strādā pie tā, lai pārslēgšanās noritētu bez aizķeršanās,” norāda Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja ierosinājumu liegt Ķīnas un citu valstu, kas apdraud nacionālo drošību, kompānijām piekļūt saules un vēja parku, kā arī akumulatoru ar vairāk nekā 100 kilovatu (kW) jaudu kontroles sistēmām un to attālinātai kontrolei.

Enerģētikas ministrijas izstrādātie grozījumi Elektrības likumā vēl jāapstiprina parlamentā. Ja tie tiks pieņemti, grozījumi spēkā stāsies 2025.gada 1.maijā.

"Mūsu mērķis ir samazināt riskus un apdraudējumu sistēmas uzticamai darbībai un stabilitātei un izvairīties no situācijas, kad aprīkojuma ražotāji no naidīgām valstīm var tikt izmantoti, lai vienlaicīgi atslēgtu elektrības ģeneratoru grupu vai citu pakalpojumu sniedzējus, traucējot sistēmas stabilitāti vai to pilnībā pārraujot," trešdien paskaidroja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Kā informēja ministrijā, Lietuvā pašlaik ir vairāk nekā 1000 saules un vēja parku, kuru jauda pārsniedz 100 kW, ir arī vairāki akumulatori ar tādu jaudu, kā arī daļai no tiem kontroles sistēmas ir ražotas Ķīnā un tiek attālināti kontrolētas.

Rūpējoties par Pukšu purvā ligzdojošajām dzērvēm, zivju ērgļiem un kuitalām, AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) uzstādījis putnu novirzīšanas zīmes uz pārbūvētās 330kV elektrolīnijas no Valmieras uz Tsirgulinu (Igaunija).

Atbilstoši ornitologu izpētes rezultātiem, īpašās zīmes uzstādītas kopumā 5,1 kilometru garā posmā gar purvu Valmieras novadā.

"Vides aizsardzība un savas darbības ietekmes mazināšana AST ir svarīga, ko vērtējam arī pirms infrastruktūras projektu izbūvēm. Sadarbībā ar Valsts vides dienestu ornitologi pusgadu ilgajā izpētē par savvaļas putnu populāciju un to dzīvotnēm Pukšu purvā jaunās elektrolīnijas tuvumā secināja, ka atsevišķu putnu sugu aizsardzībai nepieciešams noteiktā posmā uzstādīt speciālus putnu novirzītājus, kamēr pārējās purvā ligzdojošo putnu sugas elektrolīnija neietekmēs, jo nekrustojas līniju un putnu ceļi, " par putnu aizsardzības pasākumiem komentēja AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda Latvijas kolēģi Edgaru Rinkēviču aicinājis paātrināt valsts elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

"Es aicināju prezidentu paātrināt sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem," pēc abu valstu prezidentu tikšanās Viļņā Nausēda teica žurnālistiem, uzsverot, ka "pilnīga atvienošanās no Krievijas un Baltkrievijas tīkliem ir mūsu visu kopīgs nozīmīgs uzdevums, un mums tas pēc iespējas ātrāk ir jāizpilda".

Lietuva no tā dēvētā BRELL elektrības loka, kurā Baltijas valstis ir savienotas ar Krieviju un Baltkrieviju, vēlētos atvienoties jau nākamgad.

Nausēda uzsvēra, ka ērtāk desinhronizāciju būtu veikt kopā ar Latviju.

"Izstāšanās [no BRELL līguma] ir iespējama jau nākamā gada sākumā, bet es arī apzinos, ka labāk to būtu darīt kopā un šajā jautājumā būt ar vienotu pozīciju. Ja pareizi saprotu, Latvijas pozīcija ir atlikt desinhronizāciju par vienu gadu un to veikt 2025.gada sākumā," teica Lietuvas prezidents.

Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem ietekme uz elektroenerģijas cenām prognozēta maza, piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Lietuvas parlaments otrdien bloķēja Ķīnas un citu valstu, kas apdraud nacionālo drošību, kompānijām piekļūt saules un vēja parku, kā arī akumulatoru ar vairāk nekā 100 kilovatu (kW) jaudu kontroles sistēmām un to attālinātai kontrolei.

Par Enerģētikas ministrijas izstrādātajiem grozījumi Elektrības likumā balsoja 79 Seima deputāti, viens bija pret un seši atturējās.

Grozījumi spēkā stāsies nākamā gada 1.maijā.

Kā informēja ministrijā, Lietuvā pašlaik ir vairāk nekā 1000 saules un vēja parku, kuru jauda pārsniedz 100 kW, ir arī vairāki akumulatori ar tādu jaudu, kā arī daļai no tiem kontroles sistēmas ir ražotas Ķīnā un tiek attālināti kontrolētas.

Oktobrī Seimā prezentējot grozījumus, enerģētikas viceministre Inga Žiliene sacīja, ka to mērķis ir samazināt riskus un draudus elektroenerģijas sistēmas drošai darbībai un stabilitātei, ko var traucēt naidīgu valstu iekārtu attālināta izmantošana.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Wall Street Memes iepriekšpārdošanas pēdējās dienas - 2023. gada visvairāk gaidtīto memu monētu izlaišanu. Žetons $WSM jau ir savācis vairāk nekā 25 miljonus ASV dolāru, tā ir viena miljona cilvēku kopiena, ar kuru mijiedarbojas Īlons Masks un kura cenšas gūt peļņu no GameStop, kas veicina akciju demokratizācijas kustību un piesaista kriptovalūtu.

Saskaņā ar Wall Street Memes tīmekļa vietni, drīz tā tiks ieviesta pirmā līmeņa decentralizētās biržas (CEX) sarakstā, kuras saskaņā ar neapstiprinātiem ziņojumiem būs vismaz divas top 10 biržas.

Izplatās spekluācijas par to, kuras biržas ir iekļautas rāmī, un vismaz viens YouTube lietotājs Binance uzskata par vienu no tirdzniecības vietām.

Bet pat tad, ja tas vēl nav Binance, daudzu populārāko biržu slazds šajā projekta izstrādes agrīnajā posmā nodrošinās to par labu Binance sarakstam nākotnē un sprādzienbīstamu cenu pieaugumu, kad tas tiks izlaists drīz.

Wall Street Memes iepriekšpārdošana joprojām ir atvērta, tāpēc nav ko zaudēt laiku un iegādājies žetonus pirms tā slēgšanas. Žetona, $WSM, cena ir 0,0337 ASV dolāri, un drīzumā tā varētu tikkt tirogta par 10 reizes lielāku vērtību.

Šoruden darbu Latvijā sākušas divas jaunas “Eco Baltia” grupas uzņēmumu rūpnīcas: “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca Olainē, kas šobrīd ir viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, un “Eco Baltia vide” Resursu pārvaldības centrs Salaspils pagastā, kas ļaus apstrādāt gan nešķirotos, gan šķirotos sadzīves atkritumus no Pierīgas reģioniem.

Tas nozīmē, ka tūkstošiem tonnu atkritumu varēsim pārstrādāt otrreizējās izejvielās, tādējādi tuvojoties Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem zaļajiem mērķiem. Esam puslīdz iemācījušies šķirot, protam pārstrādāt. Bet vai ar to pietiks, lai varētu teikt, ka ar atkritumu apsaimniekošanu Latvijā viss ir kārtībā?

Protam pārstrādāt, bet kā ar ražošanu?

Līdz ar jauno rūpnīcu atvēršanu esam tikuši nenoliedzami lielu soli priekšā igauņiem, kam atkritumu apsaimniekošanas industrija ir daudz mazāk attīstīta nekā Latvijā. Savukārt Lietuvā ir ļoti spēcīgi attīstīta šķirošana, tomēr kopumā Latvijas modelis ir daudz sabalansētāks, jo nodrošina gan šķirošanu, gan pārstrādi. Toties mums pilnībā trūkst ražotņu, kas no pārstrādātajiem materiāliem ražotu galaproduktus. Tas galvenokārt saistīts ar Latvijas izmēru un apstākli, ka pārstrādātiem produktiem vietējā patēriņa faktiski nav un esam spiesti eksportēt gandrīz visu saražoto. Un, pat ja mēs visus polimēra produktus pārvērstu atkritumu maisiņos, ko vēsturiski esam darījuši, arī tiem būtu jāmeklē noieta tirgus ārpusē, jo Latvija ir krietni par mazu. Eksportēt nāktos jebkurā gadījumā. Diemžēl pēdējā laikā nekas nav dzirdēts par vienubrīd plaši apspriesto iespēju polimērus pārstrādāt ģeotekstila materiālos un izmantot būvniecībā un ceļubūvē.