Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna "Akola Group" uzņēmums Latvijā SIA "Linas Agro" gatavojas iegādāties Latvijas graudu tirgotāju SIA "Elagro Trade".

"Linas Agro" ir vienojies iegādāties visas "Elagro Trade" kapitāldaļas no Latvijas "Agrolats Holding" un trim fiziskām personām par provizorisku summu 22 miljoni eiro, "Akola Group" piektdien informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

"Darījuma galīgā cena būs atkarīga no mērķuzņēmuma neto apgrozāmā kapitāla darījuma noslēgšanas dienā," norādīts paziņojumā biržai.

Plānots, ka darījums, kas ir jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei, tiks pabeigts šā gada beigās vai 2025.gada sākumā, norādījis "Akola Group", piebilstot, ka tā plāno aizņemties līdzekļus iegādei.

"Mērķuzņēmums ir konkurents mūsu uzņēmumam Latvijā - SIA "Linas Agro", spēcīgam graudu tirgotājam un preču piegādātājam lauksaimniekiem," sacījis Akola Group finanšu direktors Mažvīds Šileika.

Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdings «Linas Agro Group» Ozolniekos cels lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centru 3300 kvadrātmetru platībā.

Šādu centru pēc «Linas Agro Group» pasūtījuma par aptuveni 4,8 miljoniem eiro, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), būvēs viens no Lietuvas lielākajiem celtniecības uzņēmumiem «Panevëžio statybos trestas» (PST).

Kā ziņu aģentūrai BNS norādījusi «Linas Agro» Mārketinga nodaļas vadītāja Daiva Kizerskiene, centrs būs paredzēts divām šā holdinga meitassabiedrībām Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro».

«Vienā modernā ēkā būs gan tirdzniecības daļa, kur tiks tirgotas sēklas, mēslojums, ķimikālijas, gan tehnikas daļa, kurā atradīsies traktoru un citas tehnikas ekspozīcija, servisa zāles un rezerves daļu noliktavas,» viņa stāstījusi.

Kā paziņojis PST, septembra nogalē tas ar «Linas Agro» parakstījis attiecīgu līgumu par 3,5 miljoniem eiro, nerēķinot PVN. Būvdarbus plānots pabeigt nākamā gada jūnijā.

AB “Linas Agro Group” ir pabeigusi vienu no lielākajiem biznesa iegādes darījumiem Lietuvas vēsturē.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums iegādājies AB “Kauno Grūdai”, AB “Kaišiadorių Paukštynas”, AB “Vilniaus Paukštynas” un saistīto uzņēmumu kontrolpaketi, kas kopā darbojas kā “KG Group”. Pēc pušu vienošanās darījuma summa netiek atklāta.

Šī darījuma rezultātā AB “Linas Agro Group” iegādājās kontrolpaketi kopumā 34 uzņēmumos, kas darbojas mājputnu, graudu, miltu, ātri pagatavojamo produktu, barības un premiksu ražošanas un veterināro produktu tirdzniecības jomās. Uzņēmumi ir reģistrēti un darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Baltkrievijā, Krievijā un Nīderlandē. Darījuma finansēšanai AB “Linas Agro Group” saņēma sindicēto aizdevumu no trim bankām - Luminor, Swedbank un SEB bankas.

Graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas uzņēmums SIA «Linas Agro» Graudu centrs reģistrējis jaunu komercķīlu. Aizņēmuma mērķis ir būvēt divus jaunus graudu elevatorus, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes loceklis Petrs Kuras.

Informācijas avots precizē graudu torņu atrašanās vietu trešajā rindkopā

14.martā reģistrētās komercķīlas nodrošināto prasījumu maksimālā summa ir 9,3 miljoni eiro.

Kuras norādīja, ka jaunos graudu elevatorus ir plānots uzcelt līdz jaunajās graudu ražas sezonas sākumam šogad. Graudu elevatoru jauda būs apmēram 20 000 tonnu. Vienu no tiem ir plānots celt Grobiņā, bet otru - Rēzeknē.

«Latgales reģionā mums ir tikai viens graudu elevators - Jēkabpilī, bet pārējie atrodas tālu, citos reģionos. Vēlamies arī Latgales reģionā turpmāk nodrošināt šo pakalpojumu. Tādējādi graudi mums nebūs tālu jāved, bet šis pakalpojums būs pieejams šajā pašā reģionā,» teica Kuras, piebilstot, ka tas būs izdevīgāk no saimnieciskā viedokļa.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupu "Linas Agro Group" paredzēts pārdēvēt par "Akola Group", paziņojis uzņēmums.

Par nosaukuma maiņu "Linas Agro Group" akcionāri lems 27.oktobrī.

Lēmums mainīt nosaukumu pieņemts pēc tam, kad pēdējo gadu laikā "Linas Agro Group" iegādājusies vairākus uzņēmumus un paplašinājusi darbību, norādīja "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs.

"Mūsdienās mūsu darbība aptver pārtikas ražošanas ķēdi no lauka līdz galdam, tāpēc mēs vēlamies, lai mūsu nosaukums būtu universāls un aptvertu mūsu darbības plašo spektru," sacīja Zubs.

Ar jauno nosaukumu grupa plāno turpināt paplašināt darbību ārvalstīs.

"Mēs saskatām arvien lielākas perspektīvas pārtikas ražošanas attīstībā, jo īpaši jaunu pārtikas produktu un zīmolu izstrādē un to ieviešanā Rietumeiropas un citu valstu tirgos," teica Zubs.

Lauksaimniecības produktu tirgotājs SIA “Linas Agro” 28.oktobrī ir pārņēmis SIA “KG Latvija” augkopības biznesa daļu, tai skaitā – īpašumus, saistības, tiesības, pienākumus un darbiniekus..

Turpmāk zem Linas Agro zīmola, turpināsim augu aizsardzības līdzekļu, mikroelementu, mēslošanas līdzekļu un sēklu tirdzniecību, kā arī graudu un rapša sēklu iepirkšanu un pirmapstrādi. Savukārt, KG Latvija turpmāk koncentrēsies dzīvnieku barības un barības sastāvdaļu ražošanai un tirdzniecībai.

Visi nepabeigtie darījumi, tai skaitā maksājumu saistības, ar SIA “KG Latvija” automātiski pāriet uz SIA “Linas Agro” saglabājot visus nosacījumus un termiņus. Esošie līgumi vai citi dokumenti netiks laboti, bet jaunie darījumi un no tiem izrietošie dokumenti tiks slēgti SIA “Linas Agro” vārdā.

SIA “Linas Agro” pārņem esošo SIA “KG Latvija” noliktavu Vidzemē, tādējādi paplašinot SIA “Linas Agro” noliktavu pārklājumu. Mazumtirdzniecības veikali paliek SIA “KG Latvija” pārziņā un to sortiments būs piemērots nelielām saimniecībām vai individuāliem pircējiem.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

SIA «Linas Agro» laika posmā no 2017.gada 1.jūlijam līdz 2018.gada 30.jūnijam apgrozījis 84,95 miljonus eiro, kas ir par 18,38% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā, liecina Lursoft Klientu portfelī sniegtā informācija.

Savukārt uzņēmuma peļņa gada laikā palielinājusies teju 8 reizes, pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 423,41 tūkstošiem eiro. Pārskata gada peļņu uzņēmums paredzējis atstāt nesadalītu, novirzot to investīcijām, kas palīdzētu nostiprināt pozīcijas vietējā tirgū.

Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka SIA «Linas Agro» pārskata gadā izpildījusi biznesa plānā noteiktos labības iepirkuma apjomus par 105% un vietējā tirgū iepirkusi 12% no kopējā Latvijas kviešu tirgus apjoma, 7% no kopējā Latvijas rapša tirgus apjoma.

Vienlaikus arī norādīts, ka pārskata gadā SIA «Linas Agro» izpildīja 96% no biznesa plānā noteiktā lauksaimniecības materiālu pārdošanas apjoma, piebilstot, ka tas ir labs rezultāts, neskatoties uz 2017.gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz graudaugu vidējo ražību Latvijā, kā arī ilgstošo lietus periodu rudenī, kas traucēja ziemāju sējumu sagatavošanu.

Lauksaimniecības produktu tirgotāja SIA «Linas Agro» pamatkapitāls palielināts par vienu miljonu eiro, un tagad ir 3 380 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pamatkapitālu palielinājis tirgotāja vienīgais īpašnieks, Lietuvā reģistrētā kompānija «Linas Agro Akcine Bendrove». Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 5.decembrī.

Iepriekš SIA «Linas Agro» pamatkapitāls bija 2 380 000 eiro.

SIA «Linas Agro» ir 2003. gada aprīlī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību.

SIA «Linas Agro» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam palielināja apgrozījumu līdz 84,954 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa pieauga līdz 423,4 tūkstošiem eiro. Uzņēmums pagājušajā finanšu gadā nodarbināja 36 darbiniekus.

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» un tā māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» katrs reģistrējuši pa jaunai komercķīlai, kuras parādnieks ir Lietuvas kompānijas «Bekonas LT», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Gan SIA «Latvi Dan Agro», gan SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu savu mantu, lai nodrošinātu saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. Ar katru komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,550 miljoni eiro.

Abas komercķīlas reģistrētas 22.maijā

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Latvi Dan Agro» līdz ar jaunreģistrēto komercķīlu šobrīd ir aktuālas četras komercķīlas, savukārt SIA «Lauku Agro» ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā bija 9,380 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 2,188 miljoni eiro. Tas nodarbināja 72 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pērn bija 1,388 miljoni eiro.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Vienam no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem SIA Latvi Dan Agro pievienoti divi māsas uzņēmumi - SIA Baltic Breeders un SIA Econ un pēc reorganizācijas palielināts tā pamatkapitāls, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Visu trīs uzņēmumu vienīgais īpašnieks ir Dānijā reģistrētā kompānija Torpgard Holding ApS. Latvi Dan Agro dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. SIA Baltic Breeders dibināta 2002.gadā, un nodarbojās ar tīršķirnes cūku audzēšanu, savukārt SIA Econ, dibināta 2007.gadā, nodarbojās ar graudu audzēšanu. Uzņēmumu reorganizācijas līgums liecina, ka visas SIA Baltic Breeders un SIA Econ tiesības un saistības pāriet SIA Latvi Dan Agro.

Pēc reorganizācijas SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls palielināts par 728 908 eiro, kas ir SIA Baltic Breeders un SIA Econ novērtējums pēc uzņēmumu pamatkapitāla. Tādējādi SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls tagad ir 1 374 891 eiro. Abas pievienojamās kompānijas SIA Baltic Breeders un SIA Econ izslēgtas no komercreģistra. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.janvārī.

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas un tirdzniecības holdings "Linas Agro Group" pārdod uzņēmumus Krievijā un Baltkrievijā "Vitomek" un "Belfidagro", piektdien paziņoja kompānija.

7,5 miljonus eiro vērtais darījums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei.

Kompāniju kurās strādā 240 cilvēku, pārdošanas līgumi tika parakstīti 25.jūlijā. Kompāniju pircēji ir reģistrēti Krievijā, bet vienošanās paredz, ka tie netiks publiskoti.

"Sarunas un pārdošanas detaļu izstrāde prasīja laiku, tādēļ priecājamies, ka beidzot šis sarežģītais posms ir noslēgts," paziņoja "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs.

Maskavā un Tveras apgabalā strādājošais "Vitomek" un Baltkrievijā strādājošais "Belfidagro" ražo un vairumtirdzniecībā pārdod lauksaimniecības barības piedevas, kā arī barību un tās ražošanai nepieciešamās izejvielas.

Abas kompānijas "Linas Agro Group" ieguva pērn, kad no Lietuvas uzņēmēja Tautvīda Baršta pārņēma lauksaimniecības produkcijas ražošanas grupu "KG Group".

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 8,536 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Luminor Bank» ieķīlājis visu mantu, nodrošinot saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. «Lursoft» izziņa liecina, ka 6.aprīlī reģistrētā komercķīla ir uzņēmuma pirmā un pagaidām vienīgā komercķīla.

Arī SIA «Latvi Dan Agro» māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» 6.aprīlī reģistrējis komercķīlu. Ķīlas ņēmējs ir AS «Luminor Banka» un SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu mantu, lai nodrošinātu prasījumus 6,873 miljonu eiro apmērā.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 7,529 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 1,085 miljoni eiro. Tas nodarbināja 68 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,388 miljoni eiro.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupas "Linas Agro Group" jaundibinātais sēklu ražošanas uzņēmums "Dotnuva Seeds" plāno Iecavā būvēt jaunu sēklu sagatavošanas rūpnīcu, investējot 7,4 miljonus eiro.

"Dotnuva Seeds" valdes priekšsēdētājs Jons Bakšis informēja, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc sēklām, ko galvenokārt veicina pārdošanas apmēra pieaugums Latvijā un Igaunijā, kā arī eksporta uz citām Eiropas valstīm kāpums.

"Līdz šā gada beigām mēs sāksim jaunas sēklu sagatavošanas rūpnīcas būvniecību Iecavā," viņš sacīja, piebilstot, ka jaunā rūpnīca ne tikai apmierinās pieprasījumu pēc sertificētām sēklām Latvijas un Igaunijas tirgū, bet arī ļaus uzņēmuma produkcijai ātrāk nonākt pie Latvijas zemniekiem un garantēs efektīvāku loģistiku uz Igauniju.

Ražotnes jauda būs 20 000 tonnu sēklu gadā ar iespēju jaudu palielināt līdz 30 000 tonnām, paziņoja Bakšis.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupa "Linas Agro Group" pārdēvēta par "Akola Group", un ir palielināts tās reģistrētais pamatkapitāls, Viļņas biržu otrdien informēja uzņēmuma pārstāvji.

Grupas valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs norāda, ka grupa tuvāko gadu laikā visās uzņēmējdarbības jomās - gan pārtikas rūpniecībā, gan pakalpojumu lauksaimniekiem sniegšanā - plāno pastiprināt pozīcijas Baltijas valstīs. Zīmols "Akola" apvienos putnkopības, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atzarus.

Tāpat kompānijā min, ka īstenotā 6,1 miljona jaunu akciju emisija ir ļāvusi grupas reģistrēto pamatkapitālu palielināt par 1,76 miljoniem eiro - līdz 48,5 miljoniem eiro.

Iepriekš grupā skaidroja, ka "Akola" ir investoriem pazīstams zīmols, un Dānijā reģistrētais uzņēmums "Akola" ir "Linas Agro Group" lielākais akcionārs ar 68,23% akciju.

"Linas Agro Group" akcijas kotē "Nasdaq" Viļņas biržas oficiālajā sarakstā.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

Ministru kabinets otrdien skatīs grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz šā gada 1.oktobrī virzīt Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomi.

Jaunas FKTK padomes pirmstermiņa izraudzīšanās tiek skaidrota ar faktu, ka FKTK likuma grozījumos tiek paplašināts iestādes darbības mērķis un funkcijas, kā arī likums tiek papildināts ar padomes loceklim izvirzāmām jaunām prasībām.

Līdzšinējā FKTK vadītāja Pētera Putniņa pilnvaras beigtos 2022.gadā, bet likuma grozījumi paredz, ka viņš varēs atkārtoti kandidēt uz šo amatu.

LETA jau vēstīja, ka Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi likumprojektus izmaiņām finanšu sektoru uzraugošajās iestādēs, tostarp FKTK.

No valdībā iesniegtās likumprojekta anotācijas izriet, ka Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz šā gada 1.oktobrim virza apstiprināšanai Saeimai FKTK padomes locekļu amata pretendentus uz padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amatiem.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu trīs miljonu eiro apmērā vienai no lielākajām slaucamo govju fermām Latvijā SIA Agro Kaķenieki lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei un skābbarības krātuvju būvniecībai.

SIA Agro Kaķenieki iegādājušies papildu 109 hektārus lauksaimniecības zemes. Vienlaikus par piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikta skābbarības tvertņu un arī kūtsmēslu krātuves izbūve.

“Papildu lauksaimniecības zemes iegāde gan paplašinās saimniecības teritoriju, gan ļaus mums pašiem efektīvāk iegūt lopbarībai nepieciešamās izejvielas. Svarīgs solis turpmākai uzņēmuma attīstībai ir arī skābbarības krātuvju izbūve, tādējādi uzlabojot liellopiem nepieciešamās barības uzglabāšanas apstākļus. Jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecība dos iespēju uzglabāt kūtsmēslus atbilstoši noteiktajām vides prasībām,” norāda Vasilijs Pravdivecs, SIA Agro-Kaķenieki valdes priekšsēdētājs.