Vienam no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem SIA Latvi Dan Agro pievienoti divi māsas uzņēmumi - SIA Baltic Breeders un SIA Econ un pēc reorganizācijas palielināts tā pamatkapitāls, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Visu trīs uzņēmumu vienīgais īpašnieks ir Dānijā reģistrētā kompānija Torpgard Holding ApS. Latvi Dan Agro dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. SIA Baltic Breeders dibināta 2002.gadā, un nodarbojās ar tīršķirnes cūku audzēšanu, savukārt SIA Econ, dibināta 2007.gadā, nodarbojās ar graudu audzēšanu. Uzņēmumu reorganizācijas līgums liecina, ka visas SIA Baltic Breeders un SIA Econ tiesības un saistības pāriet SIA Latvi Dan Agro.

Pēc reorganizācijas SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls palielināts par 728 908 eiro, kas ir SIA Baltic Breeders un SIA Econ novērtējums pēc uzņēmumu pamatkapitāla. Tādējādi SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls tagad ir 1 374 891 eiro. Abas pievienojamās kompānijas SIA Baltic Breeders un SIA Econ izslēgtas no komercreģistra. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.janvārī.

Cūkkopības uzņēmums SIA «Latvi Dan Agro» un tā māsas uzņēmums SIA «Lauku Agro» katrs reģistrējuši pa jaunai komercķīlai, kuras parādnieks ir Lietuvas kompānijas «Bekonas LT», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Gan SIA «Latvi Dan Agro», gan SIA «Lauku Agro» ieķīlājis visu savu mantu, lai nodrošinātu saistības, kas izriet no aizdevuma līguma. Ar katru komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,550 miljoni eiro.

Abas komercķīlas reģistrētas 22.maijā

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Latvi Dan Agro» līdz ar jaunreģistrēto komercķīlu šobrīd ir aktuālas četras komercķīlas, savukārt SIA «Lauku Agro» ir aktuālas trīs komercķīlas.

SIA «Latvi Dan Agro» dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. Uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā bija 9,380 miljoni eiro, un tā tīrā peļņa bija 2,188 miljoni eiro. Tas nodarbināja 72 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā pērn bija 1,388 miljoni eiro.

Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Lauksaimniecības produktu tirgotājs SIA «Linas Agro» pagājušajā finanšu gadā strādājis ar apgrozījumu 71,761 miljona eiro apjomā, kas bija par 24,5% mazāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt SIA «Linas Agro» peļņa pēc nodokļu nomaksas finanšu gadā, kas sākās 2016.gada 1.jūlijā un ilga līdz 2017.gada 30.jūnijam, bija 53,4 tūkstoši eiro.

SIA «Linas Agro» ir 2003. gada aprīlī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību.

Pārskata gadā SIA «Linas Agro» apgrozījums no kviešu un rapšu tirdzniecības veidoja 44,207 miljonus eiro, ieņēmumi no minerālmēslu tirdzniecības - 17,102 miljonus eiro, citu graudaugu kultūru tirdzniecība veidoja ieņēmumus 3,469 miljonu eiro apjomā, bet ieņēmumi no lauksaimniecības ķīmiju tirdzniecības - 5,450 miljonus eiro.

Kompānija norāda, ka tai pērn izdevies iepirkt 85% no biznesa plānā noteiktā labības iepirkuma apjoma. Tā pārskata gadā iepirkusi 12% no kopējā Latvijas kviešu tirgus apjoma un 8% no kopējā Latvijas rapša tirgus apjoma.

Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdings «Linas Agro Group» Ozolniekos cels lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centru 3300 kvadrātmetru platībā.

Šādu centru pēc «Linas Agro Group» pasūtījuma par aptuveni 4,8 miljoniem eiro, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), būvēs viens no Lietuvas lielākajiem celtniecības uzņēmumiem «Panevëžio statybos trestas» (PST).

Kā ziņu aģentūrai BNS norādījusi «Linas Agro» Mārketinga nodaļas vadītāja Daiva Kizerskiene, centrs būs paredzēts divām šā holdinga meitassabiedrībām Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro».

«Vienā modernā ēkā būs gan tirdzniecības daļa, kur tiks tirgotas sēklas, mēslojums, ķimikālijas, gan tehnikas daļa, kurā atradīsies traktoru un citas tehnikas ekspozīcija, servisa zāles un rezerves daļu noliktavas,» viņa stāstījusi.

Kā paziņojis PST, septembra nogalē tas ar «Linas Agro» parakstījis attiecīgu līgumu par 3,5 miljoniem eiro, nerēķinot PVN. Būvdarbus plānots pabeigt nākamā gada jūnijā.

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna "Akola Group" uzņēmums Latvijā SIA "Linas Agro" gatavojas iegādāties Latvijas graudu tirgotāju SIA "Elagro Trade".

"Linas Agro" ir vienojies iegādāties visas "Elagro Trade" kapitāldaļas no Latvijas "Agrolats Holding" un trim fiziskām personām par provizorisku summu 22 miljoni eiro, "Akola Group" piektdien informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

"Darījuma galīgā cena būs atkarīga no mērķuzņēmuma neto apgrozāmā kapitāla darījuma noslēgšanas dienā," norādīts paziņojumā biržai.

Plānots, ka darījums, kas ir jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei, tiks pabeigts šā gada beigās vai 2025.gada sākumā, norādījis "Akola Group", piebilstot, ka tā plāno aizņemties līdzekļus iegādei.

"Mērķuzņēmums ir konkurents mūsu uzņēmumam Latvijā - SIA "Linas Agro", spēcīgam graudu tirgotājam un preču piegādātājam lauksaimniekiem," sacījis Akola Group finanšu direktors Mažvīds Šileika.

AB “Linas Agro Group” ir pabeigusi vienu no lielākajiem biznesa iegādes darījumiem Lietuvas vēsturē.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums iegādājies AB “Kauno Grūdai”, AB “Kaišiadorių Paukštynas”, AB “Vilniaus Paukštynas” un saistīto uzņēmumu kontrolpaketi, kas kopā darbojas kā “KG Group”. Pēc pušu vienošanās darījuma summa netiek atklāta.

Šī darījuma rezultātā AB “Linas Agro Group” iegādājās kontrolpaketi kopumā 34 uzņēmumos, kas darbojas mājputnu, graudu, miltu, ātri pagatavojamo produktu, barības un premiksu ražošanas un veterināro produktu tirdzniecības jomās. Uzņēmumi ir reģistrēti un darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Baltkrievijā, Krievijā un Nīderlandē. Darījuma finansēšanai AB “Linas Agro Group” saņēma sindicēto aizdevumu no trim bankām - Luminor, Swedbank un SEB bankas.

Graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas uzņēmums SIA «Linas Agro» Graudu centrs reģistrējis jaunu komercķīlu. Aizņēmuma mērķis ir būvēt divus jaunus graudu elevatorus, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes loceklis Petrs Kuras.

Informācijas avots precizē graudu torņu atrašanās vietu trešajā rindkopā

14.martā reģistrētās komercķīlas nodrošināto prasījumu maksimālā summa ir 9,3 miljoni eiro.

Kuras norādīja, ka jaunos graudu elevatorus ir plānots uzcelt līdz jaunajās graudu ražas sezonas sākumam šogad. Graudu elevatoru jauda būs apmēram 20 000 tonnu. Vienu no tiem ir plānots celt Grobiņā, bet otru - Rēzeknē.

«Latgales reģionā mums ir tikai viens graudu elevators - Jēkabpilī, bet pārējie atrodas tālu, citos reģionos. Vēlamies arī Latgales reģionā turpmāk nodrošināt šo pakalpojumu. Tādējādi graudi mums nebūs tālu jāved, bet šis pakalpojums būs pieejams šajā pašā reģionā,» teica Kuras, piebilstot, ka tas būs izdevīgāk no saimnieciskā viedokļa.

Liepājas ostas uzņēmēji 2023. gada jūlijā pārkrāvuši 458 222, 47 tonnas dažādu kravu un aktīvi gatavojās jaunajai graudaugu sezonai, kas tradicionāli sākas 1. augustā un turpinās līdz nākamā gada 1. augustam.

2022./2023. gada graudaugu sezonā Liepājas ostā pārkrautas 3156,7 tūkst. tonnas lauksaimniecības kravu. Kā norāda uzņēmēji, katra graudaugu sezona ir atšķirīga, ko nosaka graudaugu sezonas ražīgums un tirgus nosacījumi.

Lai arī šobrīd vēl grūti prognozēt kāda būs jaunā graudaugu sezonu, ko spēcīgi ietekmēja gan ilgstošais sausums vasaras pirmajā pusē, gan spēcīgās lietus gāzes ar vēju un krusu, kas nodarīja nopietnus postījumus augusta sākumā, Liepājas ostas uzņēmumi uzsākuši jaunās graudaugu sezonas graudu kravu pieņemšanu. LSEZ SIA Dan Store graudaugu termināls pirmo miežu kravu pieņēma jau 14. jūlijā, nedaudz vēlāk arī kviešu un rapšu graudaugus.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupu "Linas Agro Group" paredzēts pārdēvēt par "Akola Group", paziņojis uzņēmums.

Par nosaukuma maiņu "Linas Agro Group" akcionāri lems 27.oktobrī.

Lēmums mainīt nosaukumu pieņemts pēc tam, kad pēdējo gadu laikā "Linas Agro Group" iegādājusies vairākus uzņēmumus un paplašinājusi darbību, norādīja "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs.

"Mūsdienās mūsu darbība aptver pārtikas ražošanas ķēdi no lauka līdz galdam, tāpēc mēs vēlamies, lai mūsu nosaukums būtu universāls un aptvertu mūsu darbības plašo spektru," sacīja Zubs.

Ar jauno nosaukumu grupa plāno turpināt paplašināt darbību ārvalstīs.

"Mēs saskatām arvien lielākas perspektīvas pārtikas ražošanas attīstībā, jo īpaši jaunu pārtikas produktu un zīmolu izstrādē un to ieviešanā Rietumeiropas un citu valstu tirgos," teica Zubs.

Lauksaimniecības produktu tirgotājs SIA “Linas Agro” 28.oktobrī ir pārņēmis SIA “KG Latvija” augkopības biznesa daļu, tai skaitā – īpašumus, saistības, tiesības, pienākumus un darbiniekus..

Turpmāk zem Linas Agro zīmola, turpināsim augu aizsardzības līdzekļu, mikroelementu, mēslošanas līdzekļu un sēklu tirdzniecību, kā arī graudu un rapša sēklu iepirkšanu un pirmapstrādi. Savukārt, KG Latvija turpmāk koncentrēsies dzīvnieku barības un barības sastāvdaļu ražošanai un tirdzniecībai.

Visi nepabeigtie darījumi, tai skaitā maksājumu saistības, ar SIA “KG Latvija” automātiski pāriet uz SIA “Linas Agro” saglabājot visus nosacījumus un termiņus. Esošie līgumi vai citi dokumenti netiks laboti, bet jaunie darījumi un no tiem izrietošie dokumenti tiks slēgti SIA “Linas Agro” vārdā.

SIA “Linas Agro” pārņem esošo SIA “KG Latvija” noliktavu Vidzemē, tādējādi paplašinot SIA “Linas Agro” noliktavu pārklājumu. Mazumtirdzniecības veikali paliek SIA “KG Latvija” pārziņā un to sortiments būs piemērots nelielām saimniecībām vai individuāliem pircējiem.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 58 komercķīlas, bet 58 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 249 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 172 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 77 miljards eiro.

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā deva Smart trade Overseas Corp. (Smart Trade Overseas SA) – 7,7 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS ABLV Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Baltic Block – 4,8 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Lielvircava Agro – 2,883 miljonu eiro apmērā. To ņēmusi AS SEB banka.

SIA «Linas Agro» laika posmā no 2017.gada 1.jūlijam līdz 2018.gada 30.jūnijam apgrozījis 84,95 miljonus eiro, kas ir par 18,38% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā, liecina Lursoft Klientu portfelī sniegtā informācija.

Savukārt uzņēmuma peļņa gada laikā palielinājusies teju 8 reizes, pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 423,41 tūkstošiem eiro. Pārskata gada peļņu uzņēmums paredzējis atstāt nesadalītu, novirzot to investīcijām, kas palīdzētu nostiprināt pozīcijas vietējā tirgū.

Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka SIA «Linas Agro» pārskata gadā izpildījusi biznesa plānā noteiktos labības iepirkuma apjomus par 105% un vietējā tirgū iepirkusi 12% no kopējā Latvijas kviešu tirgus apjoma, 7% no kopējā Latvijas rapša tirgus apjoma.

Vienlaikus arī norādīts, ka pārskata gadā SIA «Linas Agro» izpildīja 96% no biznesa plānā noteiktā lauksaimniecības materiālu pārdošanas apjoma, piebilstot, ka tas ir labs rezultāts, neskatoties uz 2017.gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz graudaugu vidējo ražību Latvijā, kā arī ilgstošo lietus periodu rudenī, kas traucēja ziemāju sējumu sagatavošanu.

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Lauksaimniecības produktu tirgotāja SIA «Linas Agro» padomē amatos pārvēlēti divi līdzšinējie locekļi un ievēlēts viens jauns padomes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Amatā pārvēlēts līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Darius Zubas un padomes loceklis Dainius Pilkauskas. Savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu atstājis Vytautas Šidlauskas un viņa vietā šajā amatā iecelts Darius Jaloveckas.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 18.aprīlī.

SIA «Linas Agro» ir 2003. gada aprīlī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību.

Pagājušajā finanšu gadā, kas sākās 2016.gada 1.jūlijā un ilga līdz 2017.gada 30.jūnijam, SIA «Linas Agro» strādāja ar apgrozījumu 71,761 miljona eiro apjomā. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 53,4 tūkstoši eiro.

SIA «Linas Agro» pamatkapitāls ir 2 380 000 eiro, un uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Lietuvā reģistrētā kompānija «Linas Agro Akcine Bendrove».

Lauksaimniecības produktu tirgotāja SIA «Linas Agro» pamatkapitāls palielināts par vienu miljonu eiro, un tagad ir 3 380 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pamatkapitālu palielinājis tirgotāja vienīgais īpašnieks, Lietuvā reģistrētā kompānija «Linas Agro Akcine Bendrove». Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 5.decembrī.

Iepriekš SIA «Linas Agro» pamatkapitāls bija 2 380 000 eiro.

SIA «Linas Agro» ir 2003. gada aprīlī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību.

SIA «Linas Agro» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam palielināja apgrozījumu līdz 84,954 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa pieauga līdz 423,4 tūkstošiem eiro. Uzņēmums pagājušajā finanšu gadā nodarbināja 36 darbiniekus.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 51 komercķīla, bet 77 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 251 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 77 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 174 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Baltic Mobile – 500 tūkstošu eiro vērtībā. To ņēmusi Ayina LP.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi Caunes Ulda Sesavas pagasta zemnieku saimniecība Ivulla – 375 tūkstošu eiro vērtībā, ko ņēmusi AS SEB banka.

Trešo lielāko komercķīlu devusi Pāvilostas ostas pārvalde – 275,3 tūkstošu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

#Pagājušā gadā reģistrēto komercķīlu dinamika uzrāda pozitīvu tendenci – 2017.gadā pieaudzis gan reģistrēto ķīlu skaits, gan arī pieaugusi to kopējā maksimālā prasījuma summa.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā kopumā reģistrētas 4715 komercķīlas jeb par 5,91% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt to kopējā summa veidojusi 20,45 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2016.gada datiem, pērn reģistrēto komercķīlu kopējā maksimālā prasījuma summa augusi par 39,90%.

Apkopojot datus par nozarēm, kurās pagājušajā gadā reģistrēts lielākais komercķīlu skaits, redzams, ka starp līderiem izvirzījušās gan ražojošās sfēras, gan arī tirdzniecība un dažādu pakalpojumu sniedzēji.

Ievērojami lielāks skaits ķīlu nekā citām nozarēm 2017.gadā reģistrēts lauksaimniecības uzņēmumiem. Lursoft aprēķinājis, ka pērn reģistrētas 945 ķīlas uzņēmumiem, kuri kā savu pamatnodarbošanos norādījuši augkopību un lopkopību. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jāteic, ka nozare gada laikā piedzīvojusi ievērojamu komercķīlu skaita pieaugumu, jo 2016.gadā augkopības un lopkopības jomas uzņēmumiem reģistrēta 501 ķīla, kas nozīmē, ka gada laikā to skaits teju dubultojies.

Biļešu tirdzniecības uzņēmums SIA «Biļešu paradīze», par kura īpašnieku šonedēļ kļuvis Latvijas lielākais ziņu portāls «Delfi", reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «Biļešu paradīze», kā arī visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs ir AS «Citadele banka», kas finansēja biļešu tirdzniecības uzņēmuma iegādi. Komercķīlas devējs ir SIA «Biļešu paradīze», bet parādnieks ir «Delfi» grupas uzņēmums SIA «Delfi Tickets», kam pieder 81,68% SIA «Biļešu paradīze» daļas.

Arī SIA «Delfi Tickets» reģistrējis komercķīlu, ar kuru par labu AS «Citadele banka» ieķīlāta visa uzņēmuma manta, kā arī komercķīlu devis SIA «Delfi Ticket Service», kam pieder pārējie 18,32% SIA «Biļešu paradīze» kapitāldaļu. Abu komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro, un šo komercķīlu parādnieks ir SIA «Delfi Tickets».

Lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmums SIA «Baltic Agro» ir noslēdzis darījumu par akciju kontrolpaketes iegādi lauksaimniecības pakalpojumu un dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumā AS «Tukuma Straume», kas atrodas Tukumā.

Baltic Agro ir daļa no Danish Agro grupas, kas sastāv no vairākiem lauksaimniecības un rūpniecības uzņēmumiem Dānijā un ārvalstīs.

«Baltic Agro» ir uzņēmums, kas Latvijas tirgū strādā kopš 1994. gada. 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 140 miljonus eiro, vidējais darbinieku skaits ir 135 cilvēki.

AS «Tukuma Straume» izplata suņu barību ar zīmoliem «Dogo», «Vau vau» un kaķu barību ar zīmoliem «Catto»,«Ņau ņau», «Frederix» un citus. Uzņēmuma investīcijas no 2000. gada veido 17 milj. Eur. Kopumā AS «Tukuma Straume» nodarbina 85 cilvēkus.

Lasi Vēl:

Dogo plāno 50% apgrozījuma kāpumu un izvērsties Baltijas valstīs

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas un tirdzniecības holdings "Linas Agro Group" pārdod uzņēmumus Krievijā un Baltkrievijā "Vitomek" un "Belfidagro", piektdien paziņoja kompānija.

7,5 miljonus eiro vērtais darījums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei.

Kompāniju kurās strādā 240 cilvēku, pārdošanas līgumi tika parakstīti 25.jūlijā. Kompāniju pircēji ir reģistrēti Krievijā, bet vienošanās paredz, ka tie netiks publiskoti.

"Sarunas un pārdošanas detaļu izstrāde prasīja laiku, tādēļ priecājamies, ka beidzot šis sarežģītais posms ir noslēgts," paziņoja "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs.

Maskavā un Tveras apgabalā strādājošais "Vitomek" un Baltkrievijā strādājošais "Belfidagro" ražo un vairumtirdzniecībā pārdod lauksaimniecības barības piedevas, kā arī barību un tās ražošanai nepieciešamās izejvielas.

Abas kompānijas "Linas Agro Group" ieguva pērn, kad no Lietuvas uzņēmēja Tautvīda Baršta pārņēma lauksaimniecības produkcijas ražošanas grupu "KG Group".

Baltijā lielākais rožu audzētājs SIA Ar B Agro nule kā novācis pirmo zemeņu ražu.

Kā liecina saimniecības ieraksts Facebook lapā, ar rītdienu zemenes būs pieejamas Ar B Agro audzētavā Sēmes pagasta Rožulejās, bet interesentiem pirms tam vajadzētu pieteikties pa telefonu. Pirmo zemeņu cena – 15 eiro/kg. Zemenes tiek audzētas siltumnīcā, un to kopējā platība ir 800 kvadrātmetri.

Db.lv jau ziņoja, ka Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi. Ar B Agro direktore Eva Bumbiere iepriekš pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Viens no iemesliem - lēto ziedu imports ietekmē vietējos ziedu audzētājus un bija jādomā, kā dažādot biznesu. Zemenes šogad tiek audzētas pirmoreiz eksperimentālā kārtā.