Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna "Akola Group" uzņēmums Latvijā SIA "Linas Agro" gatavojas iegādāties Latvijas graudu tirgotāju SIA "Elagro Trade".

"Linas Agro" ir vienojies iegādāties visas "Elagro Trade" kapitāldaļas no Latvijas "Agrolats Holding" un trim fiziskām personām par provizorisku summu 22 miljoni eiro, "Akola Group" piektdien informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

"Darījuma galīgā cena būs atkarīga no mērķuzņēmuma neto apgrozāmā kapitāla darījuma noslēgšanas dienā," norādīts paziņojumā biržai.

Plānots, ka darījums, kas ir jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei, tiks pabeigts šā gada beigās vai 2025.gada sākumā, norādījis "Akola Group", piebilstot, ka tā plāno aizņemties līdzekļus iegādei.

"Mērķuzņēmums ir konkurents mūsu uzņēmumam Latvijā - SIA "Linas Agro", spēcīgam graudu tirgotājam un preču piegādātājam lauksaimniekiem," sacījis Akola Group finanšu direktors Mažvīds Šileika.

AB “Linas Agro Group” ir pabeigusi vienu no lielākajiem biznesa iegādes darījumiem Lietuvas vēsturē.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums iegādājies AB “Kauno Grūdai”, AB “Kaišiadorių Paukštynas”, AB “Vilniaus Paukštynas” un saistīto uzņēmumu kontrolpaketi, kas kopā darbojas kā “KG Group”. Pēc pušu vienošanās darījuma summa netiek atklāta.

Šī darījuma rezultātā AB “Linas Agro Group” iegādājās kontrolpaketi kopumā 34 uzņēmumos, kas darbojas mājputnu, graudu, miltu, ātri pagatavojamo produktu, barības un premiksu ražošanas un veterināro produktu tirdzniecības jomās. Uzņēmumi ir reģistrēti un darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Baltkrievijā, Krievijā un Nīderlandē. Darījuma finansēšanai AB “Linas Agro Group” saņēma sindicēto aizdevumu no trim bankām - Luminor, Swedbank un SEB bankas.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupu "Linas Agro Group" paredzēts pārdēvēt par "Akola Group", paziņojis uzņēmums.

Par nosaukuma maiņu "Linas Agro Group" akcionāri lems 27.oktobrī.

Lēmums mainīt nosaukumu pieņemts pēc tam, kad pēdējo gadu laikā "Linas Agro Group" iegādājusies vairākus uzņēmumus un paplašinājusi darbību, norādīja "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs.

"Mūsdienās mūsu darbība aptver pārtikas ražošanas ķēdi no lauka līdz galdam, tāpēc mēs vēlamies, lai mūsu nosaukums būtu universāls un aptvertu mūsu darbības plašo spektru," sacīja Zubs.

Ar jauno nosaukumu grupa plāno turpināt paplašināt darbību ārvalstīs.

"Mēs saskatām arvien lielākas perspektīvas pārtikas ražošanas attīstībā, jo īpaši jaunu pārtikas produktu un zīmolu izstrādē un to ieviešanā Rietumeiropas un citu valstu tirgos," teica Zubs.

"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka "Putnu fabrika Ķekava" jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, kā arī patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Tāpat par projektu sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.

"Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem," skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu "Putnu fabrika Ķekava" sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pabeigusi reorganizācijas procesu, kura rezultātā uzņēmumam tika pievienoti SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Reorganizācijas rezultātā visi produktu zīmoli tiek saglabāti, uzņēmumam ir palielināts pamatkapitāls un iecelta jauna valde.

Latvijā uzņēmuma produktus arī turpmāk varēs atrast ar jau iecienītajiem zīmoliem “Ķekava” un “Bauska”, tāpat ir saglabāts arī eksporta zīmols “Top Choice Poultry” un īpaši Somijas un Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem veidotais zīmols “Grannfågel”.

“Uzņēmumu apvienošanas galvenais mērķis ir celt mūsu efektivitāti un konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādēļ uzņēmumam izvēlēts ārvalstu partneriem saprotams nosaukums “Ķekava Foods”. Taču šīs pārmaiņas nemaina mūsu pamatvērtības. Tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai turpināt attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un augstākās kvalitātes svaigās gaļas produktus, kuru kvalitāti apliecina zīme “Audzēts bez antibiotikām” un ko atzinīgi novērtē kā Latvijas, tā ārvalstu pircēji,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

AS “Putnu fabrikas Ķekava” ir uzsākusi juridisku procesu, lai dokumentāli pabeigtu apvienošanos ar uzņēmumiem SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Procesu iecerēts pabeigt šī finanšu gada laikā jeb līdz 2024. gada jūlijam.

"Plānojot tālāku uzņēmumu attīstību, skaidri redzējām nepieciešamību stiprināt mūsu konkurētspēju un turpināt eksporta apjomu palielināšanu, tāpēc tika pieņemts lēmums radīt jaunu, starptautiskai videi piemērotu nosaukumu “Ķekava Foods”. Uzņēmuma apvienošanā saglabāsim visas darba vietas abos uzņēmumus, taču vairāki iekšējie procesi tiks efektivizēti. Apvienojot uzņēmumus, mēs samazināsim izmaksas, atmetīsim liekus darījumus uzņēmumu starpā, ietaupīsim laika resursus, kā arī samazināsim valsts institūciju prasīto birokrātisko procedūru apjomu. Turklāt pēdējo gadu laikā gan Covid-19 pandēmija, gan energoresursu straujais cenu kāpums, lai arī radīja zaudējumus, bija spēcīgs impulss attīstīt uzņēmumu produktivitāti, kas mūs ir padarījis stiprākus," stāsta AS “Putnu fabrika Ķekava” un SIA “Lielzeltiņi” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Uzņēmumu grupas, kurā ietilpst AS "Putnu fabrika "Ķekava"", SIA "Lielzeltiņi", SIA "Broileks" un SIA "Cerova" zaudējumi energoresursu cenu kāpuma ietekmē gada laikā varētu veidot deviņus miljonus eiro, pauda kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka 2022.gadā energoresursu sadārdzinājums ir ārkārtējs un iepriekš nepieredzēts.

Zaļais kurss inflācijas graujošo ietekmi trīskāršos 

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir...

"Līdz šim tik lielas cenu izmaiņas tirgū nekad nav novērotas. Dabasgāze un elektroenerģija ir sasniegušas arī vēsturiski augstākos rādītājus. Mūsu uzņēmumā cena par gāzi ir pieaugusi par vairāk nekā 600% salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, savukārt elektrības cena ir pieaugusi turpat par 200%. Balstoties uz šī brīža energoresursu sadārdzinājumu, esam veikuši aptuveno zaudējumu aprēķinu - 12 mēnešu periodā grupas uzņēmumu zaudējumi būs ap deviņiem miljoniem eiro," teica Pranckevičs.

Viņš norāda, ka elektroenerģijas krīzes saasināšanās būtiski apgrūtina visu mājputnu nozari, jo enerģijai putnu mītnēs ir tieša un būtiska ietekme uz putnu audzēšanu, novietņu ventilāciju un gaisa kvalitāti.

"Elektroenerģijas vai dabasgāzes slodzes samazināšanas risinājumi mūsu uzņēmumā nav iespējami. Ja notiek slodzes samazināšana, tiek ietekmēta visa olu inkubācijas, putnu audzēšanas, ražošanas un loģistikas ķēde. Jebkura slodzes samazināšana ietekmē visu ražošanas ciklu, tostarp galaprodukta kvalitāti un apjomu. Elektroenerģijas un dabasgāzes samazināšanas draudi ir cieši saistīti ar bioloģiskās drošības riskiem, apdraudot putnu veselību un viennozīmīgi ietekmējot arī kopējo biznesa procesu," sacīja Pranckevičs.

Viņš skaidroja, ka putnu šķirne, kuru uzņēmums audzē, paredz noteiktu temperatūras režīmu ievērošanu katrā audzēšanas posmā - no 34 grādiem cikla sākuma posmā līdz 19 grādiem cikla noslēgumā. Temperatūras režīms ir nemainīgs visa gada garumā un tā izmaiņas tiešā veidā ietekmētu putnu augšanu.

"Esam izvērtējuši savas iespējas turpināt ražošanu un esam sākuši projektēšanas darbus, lai piesaistītu ekonomiski izdevīgākos energoresursu risinājumus, tomēr nav paredzams, vai tuvākajā laikā iespējama šo projektu realizēšana. Dabasgāzes samazināšana bez alternatīviem risinājumiem ir līdzvērtīga uzņēmuma darbības izbeigšanai," pauda kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Viņš minēja, ka uzņēmums attīsta saules paneļu parka izveidi, kas ne tikai ļaus būs ilgtspējīgiem, bet ļaus arī nākotnē veiksmīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar neatkarīgu energoresursu avotu. Tāpat vēl šosezon uzņēmums cer pabeigt sašķidrinātās propāna gāzes rezerves krātuvi, kas nodrošinātu putnu mītņu apsildi, ja kaut kādu iemeslu dēļ dabasgāze nebūtu pieejama.

Pranckevičs atzīmēja, ka straujais energoresursu un barības cenu sadārdzinājums atsauksies uz visas Eiropas putnkopjiem, un tā lielākā ietekme ir gaidāma 2022./2023. gada ziemā. "Būs jārēķinās ar cenu pieaugumu gāzes un citu energoresursu cenu pieauguma dēļ, tas var nozīmēt arī mazākus pārdošanas apjomus. Neviens nevar prognozēt notikumu attīstību, tāpēc tirgū saglabājas nenoteiktība un ar to saistītie riski," viņš sacīja.

Tāpat uzņēmuma vadītājs norādīja, ka "Putnu fabrika "Ķekava"" cenas ceļ minimālā līmenī, lai nosegtu izejvielu sadārdzinājumu. "Situācijā, kad aptuveni 80% ražošanas izmaksu aug gaismas ātrumā, citas iespējas, kā palielināt pārdošanas cenu, nav. Tomēr vēlamies akcentēt, ka mēs kā ražotājs ceļam cenas tikai absolūti minimālā līmenī, lai nosegtu izejvielu sadārdzinājumu, tālāk gala cenu uz plaukta veidu lielveikalu uzcenojums un pievienotās vērtības nodoklis," pauda Pranckevičs.

Jau ziņots, ka "Putnu fabrika "Ķekava"" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 30.jūnijam, strādāja ar 72,994 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās 2,7 reizes un bija 2,199 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 18,928 miljoni eiro. Kompānijas "Putnu fabrika "Ķekava" akciju kontrolpakete pieder Lietuvas holdingam "Linas Agro Group", kurā ietilpst arī "Lielzeltiņi", "Broileks", "Cerova" un "PFK Trader".

Putnu gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika "Ķekava"" pagājušajā gadā investējis 4,5 miljonus eiro biodrošības pasākumu ieviešanā, informē uzņēmumā.

Pērn augsto biodrošības standartu nodrošināšanai tika ieguldīti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro, savukārt kopējais investīciju apjoms, tai skaitā Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai un papildu drošības pasākumu ieviešanai, bija 4,5 miljoni.

"Biodrošība ir mūsu prioritāte numur viens, tādēļ darām visu iespējamo, lai mūsu putnus pasargātu no jebkuriem infekciju riskiem. Jebkura veida investīcijas, ko veicam, lai vēl vairāk paaugstinātu drošības standartus, vienlaikus sekmējot efektīvus un ilgtspējīgus ražošanas procesus, uztveram kā ieguldījumu konkurētspējā. Divtik būtiski šie drošības jautājumi ir laikā, kad visā pasaulē ierasto ikdienas ritmu ikvienā jomā ir izjaucis Covid-19, savukārt pie mums, Latvijā, arvien vairāk citu mājputnu saimniecību cīnās ar putnu gripas uzliesmojumu. Esmu gandarīts, ka kopš aizvadītā gada janvāra visi mūsu broileri gan “Putnu fabrikā Ķekava”, gan “Lielzeltiņos” ir izauguši veseli – to augšanas procesā nav izmantotas antibiotikas," norāda "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas un tirdzniecības holdings "Linas Agro Group" pārdod uzņēmumus Krievijā un Baltkrievijā "Vitomek" un "Belfidagro", piektdien paziņoja kompānija.

7,5 miljonus eiro vērtais darījums tiks pabeigts līdz šā gada nogalei.

Kompāniju kurās strādā 240 cilvēku, pārdošanas līgumi tika parakstīti 25.jūlijā. Kompāniju pircēji ir reģistrēti Krievijā, bet vienošanās paredz, ka tie netiks publiskoti.

"Sarunas un pārdošanas detaļu izstrāde prasīja laiku, tādēļ priecājamies, ka beidzot šis sarežģītais posms ir noslēgts," paziņoja "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs.

Maskavā un Tveras apgabalā strādājošais "Vitomek" un Baltkrievijā strādājošais "Belfidagro" ražo un vairumtirdzniecībā pārdod lauksaimniecības barības piedevas, kā arī barību un tās ražošanai nepieciešamās izejvielas.

Abas kompānijas "Linas Agro Group" ieguva pērn, kad no Lietuvas uzņēmēja Tautvīda Baršta pārņēma lauksaimniecības produkcijas ražošanas grupu "KG Group".

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupa "Linas Agro Group" pārdēvēta par "Akola Group", un ir palielināts tās reģistrētais pamatkapitāls, Viļņas biržu otrdien informēja uzņēmuma pārstāvji.

Grupas valdes priekšsēdētājs Darjus Zubs norāda, ka grupa tuvāko gadu laikā visās uzņēmējdarbības jomās - gan pārtikas rūpniecībā, gan pakalpojumu lauksaimniekiem sniegšanā - plāno pastiprināt pozīcijas Baltijas valstīs. Zīmols "Akola" apvienos putnkopības, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atzarus.

Tāpat kompānijā min, ka īstenotā 6,1 miljona jaunu akciju emisija ir ļāvusi grupas reģistrēto pamatkapitālu palielināt par 1,76 miljoniem eiro - līdz 48,5 miljoniem eiro.

Iepriekš grupā skaidroja, ka "Akola" ir investoriem pazīstams zīmols, un Dānijā reģistrētais uzņēmums "Akola" ir "Linas Agro Group" lielākais akcionārs ar 68,23% akciju.

"Linas Agro Group" akcijas kotē "Nasdaq" Viļņas biržas oficiālajā sarakstā.

Latvijas projektēšanas un inženierijas birojs SEP (A/S “Siltumelektroprojekts”) ir parakstījis līgumu ar AS "Putnu fabrika Ķekava" par biometāna ražošanas rūpnīcas projektēšanu.

Biometāna ražošanas rūpnīcu paredzēts būvēt AS "Putnu fabrika Ķekava" ražotnē “Lielzeltiņi”, Bauskas novadā.

“AS "Putnu fabrika Ķekava" ir nozīmīgs uzņēmums Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc SEP kā projektēšanas un inženieru birojam ir ļoti nozīmīgi, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" ir izvēlējies SEP kā savu stratēģisko partneri biometāna ražošanas stacijas projektēšanai Bauskas novadā,” norāda SEP Valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Tas uzskatāmi demonstrē SEP kā projektēšanas un inženieru biroja profesionalitāti un pieredzi, kā arī biroja inženieru izstrādāto biometāna ražošanas tehnoloģiju konkurētspēju.”

Kā norāda SEP ģenerāldirektors Jans Ratkevičs, AS “Ķekavas Putnu fabrika” biometāna ražošanas stacijas Bauskā projektēšana paredz risinājumu, kurā izmantotā biomasa jeb vistu mēsli pārstrādes laikā tiks pakļauti anaerobai fermentācijai, kuras rezultātā tiks izdalīta biogāze.

Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības grupas "Linas Agro Group" jaundibinātais sēklu ražošanas uzņēmums "Dotnuva Seeds" plāno Iecavā būvēt jaunu sēklu sagatavošanas rūpnīcu, investējot 7,4 miljonus eiro.

"Dotnuva Seeds" valdes priekšsēdētājs Jons Bakšis informēja, ka pēdējo gadu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc sēklām, ko galvenokārt veicina pārdošanas apmēra pieaugums Latvijā un Igaunijā, kā arī eksporta uz citām Eiropas valstīm kāpums.

"Līdz šā gada beigām mēs sāksim jaunas sēklu sagatavošanas rūpnīcas būvniecību Iecavā," viņš sacīja, piebilstot, ka jaunā rūpnīca ne tikai apmierinās pieprasījumu pēc sertificētām sēklām Latvijas un Igaunijas tirgū, bet arī ļaus uzņēmuma produkcijai ātrāk nonākt pie Latvijas zemniekiem un garantēs efektīvāku loģistiku uz Igauniju.

Ražotnes jauda būs 20 000 tonnu sēklu gadā ar iespēju jaudu palielināt līdz 30 000 tonnām, paziņoja Bakšis.

AS "Putnu fabrika "Ķekava"" saules paneļu staciju par 1,14 miljoniem eiro izbūvēs būvniecības kompānija SIA "Attor", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

"Putnu fabrikas "Ķekava"" izsludinātajā iepirkuma konkursā pieteicās 10 pretendenti, bet sarunas notika ar četriem uzņēmumiem. "Attor" piedāvātā līgumcena bija 1 139 890 eiro.

Saules paneļu izbūve paredzēta "Putnu fabrikas "Ķekava"" teritorijā Ķekavā. Projektu plānots īstenot līdz 2024.gada 29.aprīlim.

Iepirkumam pievienotajā konkursa nolikumā norādīts, ka projektā paredzēts uzbūvēt saules paneļu staciju ar jaudu - divi megavati.

Projekts tiks līdzfinansēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmas "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" līdzekļiem.

Vienlaikus uzņēmuma pārstāvji aģentūrai LETA pastāstīja, ka konkurss tika izsludināts atkārtoti, jo mainījās LAD prasības finansējuma saņemšanai.

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna “Akola group” uzņēmums Latvijā SIA “Linas Agro” iegādājies 100% SIA “Elagro Trade” akciju.

Izvērtējot iegādātā uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu apjomu, darījuma summa sasniegusi 25,5 miljonus eiro, daļa no šīs summas (14 miljoni eiro) nodrošināta ar SEB bankas aizdevumu.

Darījumu jau ir apstiprinājusi Latvijas Konkurences padome.

Apvienošanas procesu plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām, izveidojot vienu no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā.

“Vairāk nekā divas desmitgades esam stiprinājuši savas pozīcijas Lietuvā, jo vienlaikus nav iespējams būt spēcīgiem visās valstīs. Latvijā, kur darbojamies kopš 2003. gada, mūsu graudu pieņemšanas kapacitāte un noliktavu platība, kā arī tirgus daļa bija ievērojami mazāka. Šis darījums ļaus iegūt tādu pašu līderpozīciju Latvijas graudu eksportā, kāda ir Lietuvā. 2025. gadā koncentrēsimies uz komandu un biznesa apvienošanu, kā arī klientu pieredzes uzlabošanu, ceram saglabāt visus esošos klientus un piesaistīt jaunus,” stāsta “Akola group” finanšu direktors un valdes loceklis Mažvīds Šileika (Mažvydas Šileika).

Investējot 300 tūkstošus eiro, putnu gaļas ražotājs – AS "Putnu fabrika Ķekava" – uzstādījis robotizētu produktu svēršanas un iepakošanas līniju, kā arī robotu sasaldētas putnu gaļas kraušanai uz paletēm, informē uzņēmums.

Jaunie roboti sekmēs produkcijas ražošanas efektivitāti un paaugstinās drošību. Plānots, ka investīcijas atmaksāsies tuvāko 3 gadu laikā.

Robotizēto sistēmu uzstādīšana tika pabeigta decembrī un patlaban tiek veikta pēdējā iekārtu testēšana. Paredzēts, ka kraušanas robots strādāt ar pilnu jaudu sāks jau februārī, savukārt svēršanas un iepakošanas sistēmas sāks darboties martā. Beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, ko izraisījusi vispasaules Covid-19 pandēmija, plānots uzstādīt vēl divas analogas svēršanas un pakošanas robotizētās sistēmas.

"Modernu tehnoloģiju ieviešana pārtikas ražošanas nozarē ir neizbēgama, ja uzņēmumi Eiropas konkurences tirgū vēlas saglabāt efektivitāti un ilgtspējību. Mēs esam pirmais uzņēmums Baltijas valstīs, kas uzstādījis šāda veida robotus. Covid-19 vispasaules pandēmija mums visiem putnu gaļas tirgū radījusi sarežģītus apstākļus, taču, neskatoties uz to, spējām pabeigt šo nozīmīgo modernizācijas projektu. Pateicoties tam, vēl vairāk paaugstināsies mūsu ražošanas procesu drošība un efektivitāte, vienlaikus atrisināsim darbaspēka trūkuma problēmu," norāda "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrijus Pranckevičs.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi atļaujošu lēmumu Lietuvas Republikā reģistrētai sabiedrībai AB "Linas Agro Group" paplašināt darbību un iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Republikā reģistrētām sabiedrībām UAB "TABA Holding", AB "Kauno grūdai", AB "Vilniaus paukštynas", AB "Kaišiadoriu paukštynas", UAB "Kormoprom invest", AB "Zelve".

KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā konkurencei kaitējums netiks nodarīts.

Holdingkompānijas AB "Linas Agro Group" kontrolē ir vairāki uzņēmumi, kuri veic saimniecisko darbību arī Latvijā un kuru pamatdarbība ir mājputnu audzēšana, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, mājputnu šķirņu selekcija, gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, lauksaimniecības izejmateriālu piegāde, loģistikas pakalpojumi un lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība.

UAB "TABA Holding" un UAB "Kormoprom Invest" pamatdarbība ir holdingkompāniju darbība, savukārt AB "Vilniaus paukštynas" pamatdarbība ir mājputnu gaļas ražošana un konservēšana, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. AB "Kaišiadoriu paukštynas" nodrošina mājputnu audzēšanu, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, mājputnu šķirņu selekciju, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošanu, savukārt, AB "Zelve" nodarbojas ar mājputnu audzēšanu. Tikmēr AB "Kauno grūdai" pamatdarbība saistās ar dažādu lopbarības, miltu produktu, ātri gatavojamo pārtikas produktu ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī mēslojuma un augu aizsardzības produktu vairumtirdzniecība, graudu elevatoru pakalpojumu nodrošināšanu un veterināro medikamentu vairumtirdzniecību, mājdzīvnieku barības ražošanas un vairumtirdzniecību, kā arī dezinfekcijas, deratizācijas un kvēpināšanas pakalpojumiem.

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vieni un tie paši izaicinājumi — augstās putnu barības un joprojām neprognozējamās, bet augošās dabasgāzes cenas, kas palielina ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī vistas gaļas cenu veikalos un risku, ka patērētājs izvēlēsies ko citu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius). Viņš atzīst, ka perspektīvā būtisks izaicinājums būs Zaļais kurss, kura nosacījumi pēc Nīderlandes institūta aplēsēm Eiropā pārtikas ražošanas apjomus samazinās par 20-25% un Eiropas Savienība no pārtikas produktu eksportētājas kļūs par tās importētāju.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē Latvijā un Lietuvā?

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vienas un tas pašas problēmas, kas rada galvassāpes, un arī vieni un tie paši gaišie cerību stariņi. Pašlaik galvenais izaicinājums ir ļoti augstās cenas putnu barībai, kuras pamatā ir graudi. Putnu barības cenas salīdzinoši strauji sāka augt pērnā gada vēlā rudenī, un arī līdz šim tās nav piedzīvojušas kritumu. Putnkopība ir energoietilpīga sfēra, jo ikvienā ēkā, kurā tiek audzēti putni, gaisa temperatūra pirmajās putnu dzīvības dienās ir 34 grādi, kas palēnām, putnam augot, tiek samazināta līdz 19-20 grādiem, bet ne zemāk. Un šāda temperatūras dinamika ir visu gadu – vienalga, vai ārā ir karstums vai sals. Broileru šķirne, lai tā optimāli augtu, ir jāaudzē noteiktā veidā, ievērojot gan ēdināšanas, gan temperatūras, gan mitruma un citu nozīmīgu parametru balansu. Tiklīdz no tā atkāpjamies – cieš plānotie rādītāji.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

CARGOSON - Transporta pārvaldības sistēma[TMS] uzņēmumiem (ražošanas, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, lauksaimniecības un lielākiem e-komercijas uzņēmumiem).

Loģistikas biznesā laiks ir nauda, un Cargoson ļauj ietaupīt abus. Šī inovatīvā TMS viegli un ērti pārvaldāmā tiešsaistes platformā ļauj operatīvi salīdzināt cenas, izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, rezervēt pakalpojumus, izsekot sūtījumus un efektivizēt kravu pārvadājumu pārvaldību.

Cargoson sistēmā visu pārvadājumu uzskaite ir vienkopus ērti pārskatāma vienā informācijas panelī, kur pieejami arī visi cenu piedāvājumi. Sev izdevīgāko piedāvājumu iespējams izvēlēties gan pēc cenas, gan uzkraušanās/piegāžu laikiem, CO2 izmešu daudzuma un citiem parametriem.

TMS sistēmas ieguvumi

Ikvienam uzņēmuma darbiniekam ir jātic sev un tam, ko viņš dara, savukārt vadītājam – jāspēj savu komandu motivēt, lai kopīgi sasniegtu arvien augstākus mērķus, teic AS Putnu fabrika Ķekava izpilddirektore Aiva Banga.

Mūsdienu biznesa vidē ir ļoti svarīgi nemitīgi attīstīties, spēt paredzēt nākotnes tendences un būt soli priekšā citiem, uzskata A. Banga, piebilstot, ka ļoti nozīmīga ir arī darbinieku vēlme kopīgi augt un attīstīties.

Novērtēju, ka mūsu uzņēmuma komandai ir augsta pašmotivācija, darba spars, enerģija un vēlme pārspēt pašiem sevi, jo tieši tas palīdz sasniegt arvien labākus rezultātus, atzīmē Putnu fabrikas Ķekava izpilddirektore.

Atgriežas pie putniem

“Savu pirmo algu es nopelnīju, strādājot putnkopības uzņēmumā, kurā tika audzētas vistas olu dēšanai,” stāsta A. Banga. “Tur strādāja arī mani vecāki, tāpēc varētu teikt, ka šobrīd dzīve savā veidā ir apmetusi loku un esmu atgriezusies šajā interesantajā jomā. Bērnībā tas bija laiks, kuru pavadīju kopā ar maziem cālīšiem, vistām un gaiļiem, savukārt tagad – aizraujošs un izaicinošs darbs lielā, augošā uzņēmumā. Jau pamatskolā mani interesēja viss, kas saistīts ar darba tiesību jomu, tāpēc diezgan agri bija skaidrs, ka savu profesionālo karjeru vēlos saistīt tieši ar šo nozari. Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Kultūras un tehnoloģiju augstskolā, mācību procesā skolu mainīju un pabeidzu jau Sociālo tehnoloģiju augstskolu, kur ieguvu bakalaura grādu tiesību zinātnēs. Kā praktikante sāku strādāt Valsts darba inspekcijā. Darbs šajā iestādē man ļoti patika, tāpēc nolēmu, ka šī varētu būt lieliska vieta, kur arī pēc studijām turpināt veidot savu karjeru, kā arī iegūt zināšanas un pieredzi darba tiesību jautājumos. Pēc trīs gadiem inspektora amatā devos bērna kopšanas atvaļinājumā, kura laikā iestājos Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā un ieguvu maģistra grādu personāla vadībā. Man ikdienā nepieciešams būt nepārtrauktā kustībā un attīstīties, tāpēc šķita, ka šis ir lielisks laiks, lai izglītotos un pašattīstītos. Izvēloties studiju virzienu, es biju pārliecināta, ka šī izglītība man noderēs gan Valsts darba inspekcijā, gan situācijā, ja pieņemšu lēmumu mainīt darba vietu. Manuprāt, izglītībai ir būtiska nozīme jebkurā profesijā, jo mācīties un nepārtraukti attīstīties vienmēr ir ļoti svarīgi. Mācības augstskolā veicina arī plašāku skatījumu uz lietām un procesiem. Tur iegūtās zināšanas man ne tikai iemācīja biznesa darbības principus, bet attīstīja arī komunikācijas un cilvēkvadības prasmes, kas savā ziņā nodrošina pamatu veiksmīgai izaugsmei jebkurā jomā,” uzskata A. Banga.

Uzņēmums "Lautus" Ķekavā plāno paplašināt bīstamo atkritumu attīrīšanu un pārstrādi, liecina pašvaldības sniegtā informācija.

Īpašumā "Gurnicas", kur jau tiek veikta atkritumu apstrāde, turpmāk plānots veikt arī šķidro un cieto atkritumu attīrīšanu un no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanu. Savukārt īpašumā "Vectēraudi" tiks veikta grunts mehāniski bioloģiskā attīrīšana.

Sabiedriskās apspriešana par uzņēmuma plāniem plānota no 13.augusta līdz 13.septembrim. Savukārt 22.augustā Ķekavas kultūras namā notiks sabiedriskā apspriešanas sanāksme.

Plānotā šķidro atkritumu attīrīšanas iekārtu jauda ir līdz 813 tonnām mēnesī. Plānots attīrīt aptuveni 9000 tonnu bīstamos šķidro atkritumu un līdz 750 tonnām nebīstamo šķidro atkritumu gadā.

Attīrītos notekūdeņus caur AS "Putnu fabrika Ķekava" plānots novadīt uz Rīgas pilsētas centralizētajiem sadzīves kanalizācijas tīkliem.

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vieni un tie paši izaicinājumi — augstās putnu barības un joprojām neprognozējamās, bet augošās dabasgāzes cenas, kas palielina ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī vistas gaļas cenu veikalos un risku, ka patērētājs izvēlēsies ko citu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.septembra numurā:

Statistika

Pandēmijas atbalsts uzņēmumiem – 72% no iespējamā

Tēma

Ar energoefektivitātes projektiem kā pa celmiem

Apdrošināšana

Apdrošinātāju ikdiena kā 90-tajos. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins

Aktuāli

Skultes LNG terminālis varētu palikt tikai uz papīra

Spēles noteikumi

Par nacionalizāciju jāmaksā

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Bauskas novadā vienmēr bijuši aktīvi uzņēmēji – jau viduslaikos šeit aktīvi rosījās tirgotāji un amatnieki no malu malām. Mūsdienās biznesa rosība aizvien pieaug, bet drīzumā, pateicoties “Rail Baltica” un Bauskas Industriālajam un loģistikas parkam (BILP), paplašināsies gan biznesa iespējas, gan īstenoto projektu vēriens.

Visa pamatā – uzticēšanās

Kombinētās lopbarības rūpnīca SIA “Lielzeltiņi” Bauskas pievārtē, Ceraukstes pagastā, ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Bauskas novadā, kas ietilpst vienā koncernā ar “Putnu fabrika Ķekava”.

Uzņēmuma valdes loceklis Andrejans Paučs novada iedzīvotājus raksturo kā uzticamus sadarbības partnerus un īstus cīnītājus. “Zinot zemniekus un partnerus, ar kuriem sadarbojamies Bauskā, Bauskas reģionā un Zemgalē, noteikti varu teikt, ka viņiem ir kāds īpašs gēns, kas dod spēku un vēlmi cīnīties.” Uzņēmējs uzsver, ka zemgaliešiem var uzticēties, turklāt ne tikai biznesa vai personiskajā, bet arī pašvaldības līmenī. “Mums no pašvaldības ir ļoti labs atbalsts, to jūtam, attīstot arī jaunos projektus gan vēsturiski, gan pašlaik. Mūsu laikos ļoti augstu tiek vērtētas labas attiecības un uzticība. Ir tādi zemnieki, ar kuriem visu varu sarunāt telefoniski vai klātienē paspiest roku, un nevajag nekādus līgumus parakstīt – mēs zinām, ka noruna būs spēkā. To pašu viņi sagaida arī no mums. Tas, ka mēs esam tādā savstarpējās uzticības līmenī, mani ļoti priecē; skatoties viens otram acīs, mēs zinām, ka to izdarīsim.”