Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija, un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn nedaudz palielinājies.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2021. gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš.

Lursoft pētījis, kurās pašvaldībās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pērn palielinājies visstraujāk, kā arī skatījis, kā mainījies likvidēto uzņēmumu skaits sadalījumā pa pašvaldībām.

Līdz ar jaunreģistrēto uzņēmumu dinamikas līknes augšupeju, jaunu uzņēmumu skaits 2021. gadā audzis vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām. Lursoft izpētījis, ka pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, vairāk jaunu uzņēmumu reģistrēts 28 pašvaldībās, savukārt Gulbenes novadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits saglabājies nemainīgs, jo gan 2021., gan arī 2022. gadā reģistrēti 70 jauni uzņēmumi.

Līdz 1. novembrim Rīgā likvidēs trīs no sešām pilsētas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekcijām.

Vienlaikus tiks saglabāti pašvaldības sniegtie pakalpojumi likvidēto izpilddirekciju telpās. Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs informēja, ka pašlaik izpilddirekcijās kopumā ir vairāk kā 300 amatu vietas, taču, analizējot amatu vietu nosaukumus, konstatēts, ka tikai 156 no tām paredzētas pamatfunkciju nodrošināšanai, bet pārējās veic atbalsta funkcijas, piemēram, vadības atbalsts, nodrošinājums, sekretariāts, juridiskā nodaļa un tamlīdzīgi. Tāpēc reorganizācijas rezultātā paredzēts samazināt tieši atbalsta funkciju apjomu izpilddirekcijās. Plānots uzteikt darbu ap 40% izpilddirekciju darbiniekiem, pavēstīja izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Rīgas dome plāno likvidēt izpilddirekcijas, šodien 100 dienu preses konferencē informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP).

Jau nākamajā domes sēdē esot plānots pieņemt lēmumu par likvidēšanas sākšanu.

Staķis informēja, ka saiknes nodrošināšanai ar pilsētas apkaimēm, tiks veidotas vienas pieturas aģentūras. Šogad plānots izveidot piecas vienas pieturas aģentūras lielākajās apkaimēs.

Savukārt izpilddirekciju funkcijas plānots nodot departamentiem, kuri faktiski jau pašlaik nodarbojas ar šo funkciju izpildi.

Precīzāka informācija par izpilddirekciju reorganizāciju plānots sniegt atsevišķā preses konferencē.

Kā liecina informācija pašvaldības mājaslapā, Rīgā darbojas trīs izpilddirekcijas. Rīgas Austrumu izpilddirekcija apkalpo Centra rajonu un Latgales priekšpilsētu, Pārdaugavas izpilddirekcija - Kurzemes rajonu un Zemgales priekšpilsētu, bet Ziemeļu izpilddirekcija - Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu.

Rīgas dome ārkārtas sēdē lems par trīs izpilddirekciju likvidāciju, uzsakot darbu trim izpilddirektoriem.

Jau ziņots, ka optimizācijas ietvaros Rīgā likvidēs Centra rajona izpilddirekciju, Kurzemes rajona izpilddirekciju un Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekciju. Turpmāk Rīgā būs tikai trīs – Austrumu, Pārdaugavas un Ziemeļu izpilddirekcijas. Administratīvo teritoriju nosaukumi netiks mainīti.

Lēmuma projektā plānots uzdot Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jurim Radzevičam divu darba dienu laikā pēc šī lēmuma spēkā stāšanās brīdināt par izpilddirekciju likvidāciju un uzteikt darba līgumus Centra rajona izpilddirektoram Vjačeslavam Starostinam, nesen tiesas ceļā darbā atjaunotajam Kurzemes rajona izpilddirektoram Armandam Agrumam, kā arī Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoram, kura pienākumus šobrīd veic Normunds Červinskis, bet amatā mierizlīguma ceļā cerēja atgriezties iepriekšējās domes vadības atlaistais Juris Viņķelis.

Likvidēto uzņēmumu skaits pērn pieaudzis par 57% un pārsniedz 10 tūkst. robežu, daudzās Latvijas pašvaldībās pērn mirušo uzņēmumu skaits pārsniedz jaundzimušo

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Pētījums rāda, ka līdz ar kopējo tendenci valstī – samazināties jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam un pieaugt likvidēto – praktiski visās Latvijas lielākajās pilsētās novērota līdzīga situācija. Izņēmums ir bijusi Daugavpils, kur pērn reģistrēto uzņēmumu skaits audzis, tiesa gan, likvidēto uzņēmumu skaits, tāpat kā citviet, palielinājies. Pētījums rāda, ka 2015. gadā visbiežāk likvidēti uzņēmumi, kuri iepriekš strādājuši mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un ēku būvniecības jomās. Pretstatā uzskatam, ka lielākoties tiek likvidēti pēdējo gadu laikā reģistrētie uzņēmumi, Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2015. gadā likvidēto uzņēmumu vecums sasniedz pat 9,5 gadus, tiesa gan, aizvadītajā gadā likvidēti arī 44 pērn reģistrēti uzņēmumi, tostarp 11 mazkapitāla SIA, savukārt 1 – reorganizēts. Turklāt no 2015. gadā likvidēto uzņēmumu dalībniekiem tikai 150 personas pēc tam ir reģistrējušas jaunus uzņēmumus. Analizējot kopējo uzņēmumu skaita bilanci lielākajās Latvijas pilsētās, Lursoft pētījums rāda, ka tikai četrās pagājušajā gadā tas bijis ar plusa zīmi. Proti, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto tikai Jelgavā, Jūrmalā, Rīgā un Valmierā. Pārējās pilsētās likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis reģistrēto vidēji par septiņiem uzņēmumiem.

2019. gada pirmajās nedēļās likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis 7000, kas ir ne tikai vairāk kā kādā atsevišķā gadā iepriekš, bet pat vairākos gados kopā.

SIA Lursoft dati rāda, ka šā gada laikā – līdz 8. februārim – ir likvidēti 7162 subjekti, un tas ir vairāk nekā visā 2014. gadā kopā. DB jau vēstīja, ka pēdējos četrus gadus strauji palielinājies likvidēto uzņēmumu skaits, turklāt uzņēmumu mirstība šajā laikā pārsniegusi jaunu dzimstību. Piedevām Moneyval rekomendāciju izpilde šogad rezultēsies par riskanto uzņēmumu izslēgšanu – likvidēšanu.

Automatizēta izslēgšana

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere uzsver, ka reģistrs aktīvi strādā, lai ieviestu Moneyval ziņojumā sniegtās rekomendācijas un uzlabotu situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā. «Iemesli zemajam vērtējumam ir vairāki, tai skaitā komersantu patieso labuma guvēju slēpšana,» uzsver G. Paidere. Kā risku paaugstinošas vērtētas arī kapitālsabiedrības, kurām ilgstoši nav valdes vai ir būtiski pārkāpumi nodokļu jomā. «Izvērtējot visus šos faktorus, Uzņēmumu reģistrs janvārī veica automatizētu ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšanu no komercreģistra. Šogad vēl tiks izslēgtas īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas to patiesos labuma guvējus, kā arī tiks turpināta ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas kārtībā,» skaidro G. Paidere. Viņa uzsver, ka šāda masveida neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana uzlabo kopējo komercreģistra ekosistēmu, kā arī uzņēmējdarbības vidi Latvijā. «Izslēgto kapitālsabiedrību skaits ir liels, un iesāktais process tiks turpināts, lai mazinātu negodprātīgo komersantu darbības radītos riskus,» tā G. Paidere.

Lai arī nemitīgi skan pozitīvas ziņas par ekonomikas izaugsmi, tomēr šogad deviņos mēnešos likvidēto uzņēmumu skaits lielāks nekā 2013. un 2012. gadā kopā, iemesli milglā tīti, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos divos gados ievērojami audzis likvidēto uzņēmumu skaits. 2013.gadā likvidēti 3949, bet 2014.gadā to skaits audzis jau līdz 6171, taču šogad, neskatoties uz faktu, ka gads vēl nav noslēdzies, likvidēts jau 7 501, liecina SIA Lursoft dati. Šie dati DB aptaujātajiem raisīja izbrīnu un pārsteigumu, jo vismaz informatīvajā telpā nekādi signāli par paaugstinātu uzņēmumu izmiršanu neesot manīti un pašlaik arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji vēl neesot sajutuši plānoto izmaiņu ietekmi, lai jau šogad būtu likvidējušies.

Likvidējas piecgadnieki

SIA Lursoft pētījums rāda, ka likvidēto uzņēmumu kapitāldaļu turētāju vidū ir arī ārvalstu investori. Interesanti, ka pēdējos gados, lai arī nedaudz, tomēr ārvalstniekiem piederošo likvidēto uzņēmumu īpatsvars ir samazinājies. Lursoft aprēķini rāda, ka, piemēram, 2013.gadā no visiem likvidētajiem uzņēmumiem 14,3% gadījumu vismaz viens no kapitāldaļu turētājiem ir ārvalstnieks, savukārt šogad rādītājs samazinājies jau līdz 13,1%. «Teju 90% no visiem kapitāldaļu turētājiem, kuru uzņēmumi pēdējo četru gadu laikā likvidēti, ir no Latvijas (89,6%). Savukārt, pētot, kuriem ārvalstniekiem piederējušas daļas likvidētajos uzņēmumos, priekšplānā izvirzījušās tuvējās kaimiņvalstis – Krievija (no visiem likvidēto uzņēmumu kapitāldaļu turētājiem 2% nāk no Krievijas), Lietuva (1,5%), Igaunija (1%),» pētījuma datus analizē SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa norāda, ka vairāk nekā 27% dalībnieku, kuru uzņēmumi pēdējo četru gadu laikā likvidēti, ir kļuvuši par jaunu uzņēmumu īpašniekiem. Tas savukārt liecina, ka faktiski šie uzņēmēji nav nolēmuši turpmāk neiesaistīties uzņēmējdarbībā, drīzāk likvidējot uzņēmumu, tie ņēmuši vērā citus apsvērumus. Nenoliedzami šobrīd salīdzinoši vienkāršotais uzņēmumu reģistrācijas process ļauj uzņēmējiem piereģistrēt ātri jaunu uzņēmumu. Vairumā gadījumu likvidētā uzņēmuma īpašniekam patlaban pieder viens uzņēmums (58,9% gadījumu), savukārt vēl 35,9% gadījumu pēc uzņēmuma likvidēšanas uzņēmējs reģistrējis pat 2 – 5 jaunus uzņēmumus. Apskatot 2012.–2015.gada likvidēto uzņēmumu statistiku, redzam, ka vairumā gadījumu tiek likvidēti uzņēmumi, kuri sasnieguši vismaz piecu gadu vecumu. Pēdējos divos gados likvidēto uzņēmumu skaita īpatsvaram šajā grupā bijusi tendence pieaugt, palielinoties no 72,93% 2013.gadā līdz 76,51% šogad. Pretēja tendence redzama uzņēmumu grupā vecumā līdz 1 gadam. Pētījuma rezultāti parāda, ka šo uzņēmumu īpatsvars starp visiem likvidētajiem kopš 2012. gada sarucis uz pusi.

Pērn Latvijā, tāpat kā 2016. un arī tālajā 1997. un 1998. gadā, jauni uzņēmumi dzimuši mazāk nekā nomiruši, likvidācijas cunami rezultātā 2017. gadā kopējā kompāniju bilance ir negatīva, jo kopējais skaits sarucis par 6269, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tas rāda, ka valstī samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto. Pērn reģistrēts zemākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2009. gada, savukārt likvidēto uzņēmumu rādītājs uzrāda absolūto rekordu, jo likvidēts visu laiku lielākais uzņēmumu skaits.

Gada laikā likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 34,8%, pagājušajā gadā sasniedzot jau 16 479 uzņēmumus. 2017. gads vēsturē ieies ar zemāko jauno uzņēmumu skaitu kopš 2009. gada, bet lielāko likvidēto uzņēmumu skaitu Latvijas vēsturē.

Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot 2016. gadu, šāda situācija, ka likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedza jaundibināto, bija vērojama pirms 20 gadiem. Proti, 1997. un 1998. gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu (SIA no 100 Ls (142 eiro) līdz 2000 Ls (2840 eiro)), ko neizdarot, tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas defolts, kas ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Ir gan kāda nianse, proti, savulaik likvidācija notika likuma prasību neizpildes dēļ, savukārt pērn un aizpērn – biznesa lēmuma un tukšo uzņēmumu «izslēgšanas» dēļ.

Aizvadītajā gadā reģistrēts pēdējo piecu gadu zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits 2015.gadā palielinājies par 57%, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn turpinājis samazināties jaunreģistrēto uzņēmumu skaits. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2015.gadā reģistrēti kopumā 13 483 jauni uzņēmumi, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš.

Analizējot iepriekšējo gadu datus, redzams, ka jaunreģistrēto uzņēmumu skaits strauji palielinājās 2010.gadā, kad tika atviegloti jaunu komersantu reģistrācijas noteikumi, ļaujot reģistrēt SIA arī ar samazinātu pamatkapitālu. Jau no pirmajām dienām jaunā uzņēmējdarbības forma guva lielu popularitāti, kā rezultātā ik gadu vairāk nekā puse no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem bijušas SIA ar samazinātu pamatkapitālu. Līdzīga tendence saglabājusies arī 2015.gadā, kad no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem 8 060 jeb 60% bijušas SIA ar samazinātu pamatkapitālu, no kurām 62% pamatkapitāls bijis līdz 10 eiro.

Pēc 2011.gada rekorda, kad reģistrēts lielākais skaits jauno uzņēmumu kopš tālā 1994.gada, pērn saglabājusies tendence jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam sarukt, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Lursoft aprēķini rāda, ka 2014.gadā kopumā reģistrēti 14,96 tūkstoši jaunu uzņēmumu, no kuriem 13,99 tūkstoši komersantu bijis sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

Līdz ar jaunreģistrēto komersantu skaita kritumu, 2014.gadā pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits, kā rezultātā Latvijas biznesa vide faktiski augusi par 8563 uzņēmumiem (uzņēmumu skaits iegūts, no pērn reģistrēto jauno uzņēmumu skaita atņemot likvidēto skaitu). Salīdzinot ar 2013.gadu, pērn likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 54,19%, sasniedzot jau 6 402 uzņēmumus.

Jānorāda, ka likvidēto uzņēmumu skaita pieaugums lielā mērā skaidrojams ne tik daudz ar tautsaimniecības situācijas pasliktināšanos, kā ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta mērķtiecīgu darbību, izslēdzot no reģistriem uzņēmumus, kuri, piemēram, jau ilgstoši neveic saimniecisko darbību. Lursoft novērojumi rāda, ka šādu uzņēmumu, kuri aizvien reģistrēti kā aktīvi, taču neveic saimniecisko darbību, skaits mērāms vairākos tūkstošos, par ko liecina kaut vai fakts, ka ik gadu aptuveni 15 – 20% no gada pārskatus iesniegušajiem uzņēmumiem norāda, ka to apgrozījums ir 0 eiro

Pērn Latvijā, tāpat kā 1997. un 1998. gadā, jauni uzņēmumi dzimuši mazāk nekā nomiruši, likvidācijas cunami, iespējams, vēl tikai priekšā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Pētījums rāda, ka, saskaņā ar kopējo tendenci, valstī samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto skaits. Pētījums rāda arī to, ka pērn reģistrēts zemākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2009.gada, savukārt likvidēto uzņēmumu rādītājs uzrāda absolūto rekordu – pērn likvidēts visu laiku lielākais uzņēmumu skaits. Gada laikā likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 21,47%, pagājušajā gadā sasniedzot jau 12 227 uzņēmumu.

Lai arī faktiskos skaitļos likvidēto uzņēmumu apjomam aizvien ir tendence pieaugt, to pieaugums 2016.gadā vairs nav bijis tik straujš kā, piemēram, 2014. un 2015.gadā, kad likvidēto uzņēmumu skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 50%. Pētījums rāda, ka pērn visbiežāk likvidēti uzņēmumi, kuri iepriekš strādājuši mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un ēku būvniecības jomās, kā arī uzņēmumi, kuri veic operācijas ar nekustamo īpašumu. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2016.gadā likvidēto uzņēmumu vecums sasniedzis 8,9 gadus.

Pērn Latvijā, tāpat kā 2017., 2016. un arī tālajā 1997. un 1998. gadā, jauni uzņēmumi «dzimuši» mazāk nekā «nomiruši».

Turklāt likvidēto skaits pirmo reizi Latvijas vēsturē gada laikā pārsniedzis 20 000, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā jaunreģistrēto skaits 2017. un 2018. gadā.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Pētījums rāda, ka saskaņā ar kopējo tendenci valstī salīdzinājumā ar 2017. gadu jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pieaudzis par 4,41%, savukārt likvidēto – par 25,89%. Gada laikā likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies, sasniedzot jau 20 746, un tas ir lielākais valstī pēdējo 28 gadu laikā. Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot 2017. un 2016. gadu, šāda situācija, kad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedza jaundibināto skaitu, bija vērojama pirms 19-20 gadiem.

Šogad Latvijā jau likvidēts vairāk uzņēmumu nekā jebkad iepriekš visa gada garumā, vienlaikus turpina sarukt jaunu uzņēmumu reģistrācija, rezultātā uzņēmumu kopējā bilance ir negatīva.

To liecina pēc Uzņēmumu reģistra ziņām veiktais SIA Lursoft pētījums. Tajā secināts, ka saskaņā ar kopējo tendenci valstī samazinājies no jauna reģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits. Lursoft dati rāda, ka 2015.gadā likvidēto uzņēmumu skaits audzis par 57,3%, sasniedzot 10 070, turpmāk tam ik gadu pieaugot, līdz visbeidzot pagājušajā gadā to skaits sasniedza jau 16 480 uzņēmumus. Pēdējos divos gados likvidēto uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā jaunreģistrēto, un arī pašreizējie dati par situāciju 2018.gadā neliecina par krasām izmaiņām – līdz 15.oktobrim šogad likvidēti jau 16 750 uzņēmumi, kamēr no jauna reģistrēti tikai 8 587.

Rīgas dome atbalstīja trīs izpilddirekciju likvidāciju, turklāt budžeta deficīta apstākļos pieļauj iespēju atteikties no visām.

Ar balsu vairākumu dome atbalstīja Kurzemes rajona, Centra rajona un Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekciju likvidāciju, tādējādi darba uzteikumus saņems aptuveni 150 darbinieki. Domes izpilddirektors Juris Radzevičs atzina, ka ticis izskatīts arī variants izpilddirekcijas likvidēt vispār, taču tik īsā laikā nav iespējams nodot to funkcijas citām pašvaldības iestādēm. Likvidējot izpilddirekcijas, pašvaldība varēs citiem mērķiem izmantot arī to ēkas, atstājot tikai klientu apkalpošanas punktus.

Bijušais Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektors Juris Viņķelis (PS), kurš cerēja atgriezties amatā mierizlīguma ceļā, norādīja, ka darbinieki, visticamāk, tiesāsies. Savukārt Sergejs Dolgopolovs (SC) ironiski izteicās, ka kreisās orientācijas partijai revolucionāri risinājumi piestāvot. Par izpilddirekciju likvidāciju nobalsoja 46 deputāti, tostarp opozīcijas pārstāvji Ģirts Valdis Kristovskis (PS), Ieva Akuratere (PS), Olafs Pulks (JL), Edgars Jaunups (JL) un citi.

Rīgas un Pierīgas uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā bijis zemāks nekā valstī vidēji, liecina Lursoft dati.

Piemēram, 2011.gadā, kad valstī viens uzņēmums apgrozījis vidēji 24,799 tūkstošus eiro, Rīgas un Pierīgas uzņēmumu apgrozījums bijis par 17,17% zemāks. Šāda tendence saglabājusies arī 2012. un 2013.gadā, tiesa gan, ar katru gadu valsts vidējā rādītāja pārsvars pār Rīgas un tās apkārtnes uzņēmumiem sarucis. Aizvadītajā gadā viens Rīgas un Pierīgas reģionā strādājošs uzņēmums apgrozījis vidēji 22,767 tūkstošus, kamēr valstī viens uzņēmums strādājis ar vidēji 26,221 tūkstoša eiro apgrozījumu.

Rīga un Pierīga jau tradicionāli pulcē valsts lielākos uzņēmumus, kas uzskatāmi atspoguļojas arī reģiona uzņēmumu kopējā apgrozījuma rādītājā. Analizējot Rīgas un Pierīgas uzņēmumu kopējo apgrozījumu pēdējo trīs gadu laikā, redzams, ka kopš 2011.gada reģiona uzņēmumu apgrozījums audzis par 13,38%, palielinoties no 36,761 miljarda eiro 2011.gadā līdz 41,681 miljardam eiro pērn.

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības apskatu un šogad arī 1000 lielāko uzņēmumu sarakstu, kas tiek apkopoti zīmola izdevumā "TOP 500".

"Lursoft" apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā turpinājusies ekonomiskā izaugsme, kas atspoguļojas arī uzņēmumu finanšu rādītājos. Latvijas uzņēmumu vidējais apgrozījums 2018. gadā palielinājies par 9,4%, savukārt vidējā peļņa bijusi par 46,4% lielāka nekā 2017. gadā. Pērn Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums veido 62,33 miljardus eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 4,13 miljardi eiro. 2018.gada apgrozījuma un peļņas rezultāti ir visu laiku augstākie, pārsniedzot arī tā dēvēto «trekno gadu» rādītājus, kad visu uzņēmumu kopējais apgrozījums svārstījās robežās no 48 līdz 50 miljardiem eiro, bet peļņas augstākais rādītājs bija gandrīz divas reizes mazāks – 2,3 miljardi eiro.

2022. gadā likvidēto uzņēmumu “aiziešanas” iemesli un cēloņi, visticamāk, ir citi nekā tiem uzņēmumiem, kuri tika likvidēti 2019.-2020. gadā.

To rāda SIA Lursoft pētījums par likvidēto uzņēmumu neto apgrozījumu, peļņu, samaksātajiem nodokļiem un darbinieku skaitu. Likvidētie uzņēmumi vidēji ik gadu ir nodarbinājuši vismaz 10 000 cilvēku un nodokļos samaksājuši vismaz 40 000 eiro.

Daudz čaulu

"Atceroties 2018. un 2019.gadu, kad finanšu sektora kapitālā remonta pasākumu ietvaros tika uzsākta arī kampaņveidīga reģistru attīrīšana no faktiski nestrādājošiem uzņēmumiem, to varēja ieraudzīt arī likvidēto uzņēmumu skaita straujā pieaugumā – 2018.gadā tika likvidēti vairāk kā 20,7 tūkstoši uzņēmumu, savukārt 2019.gadā vēl vairāk – 23,8 tūkstoši," stāsta SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā vairs nav bijis tik straujš jauno uzņēmumu skaita pieaugums, savukārt likvidēto uzņēmumu skaitam ir tendence palielināties. 80% no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem minētajā laika posmā bija mazkapitāla SIA, novērojis Lursoft.

2014. gada pirmajos četros mēnešos reģistrēti 5255 jauno uzņēmumi, kas ir par 858 uzņēmumiem jeb 14% mazāk nekā gadu iepriekš, novērojis Lursoft.

«Pavisam citādāka aina paveras, aplūkojot reģistrēto mazkapitāla SIA skaitu, jo, neņemot vērā faktu, ka kopējais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits ir sarucis, mazkapitāla SIA aizvien turpina savu uzvaras gājienu, aizņemot aizvien lielāku daļu no jaunreģistrēto uzņēmumu kopējā skaita,» norādīts Lursoft pētījumā.

Piemēram, 2013. gada pirmajos četros mēnešos reģistrēta 4001 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, kas veido 65% no kopējā attiecīgajā periodā jaunreģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt šogad attiecīgajā periodā to īpatsvars palielinājies jau līdz 80%.

Šis nav komentārs no sērijas – vaimanoloģija no iedomātā portāla visslikti.lv. Skaitļi par plaisu starp reģioniem un Rīgu runā paši un ļauj secināt, ka paralēlā Latvija sākas aiz Rīgas robežām. Tur vidējā alga «uz rokas» cilvēkam ir gandrīz 300 eiro zemāka nekā vidējā darba samaksa valstī. Algas plaisa ir gandrīz minimālās algas apjomā. Tur, atkarībā no reģiona, jauno darba vietu skaits pērn ir bijis pat piecas reizes mazāks nekā Rīgā.

Saeimas aprīlī tapušajā ziņojumā par darbaspēka nodrošinājumu Latvijā ir cipari, aiz kuriem reģionos stāv pagasti, ciemi, skolas, dzimtas un ģimenes. Saeimas statistikas dati rāda, ka pērn Rīgā ir radušās 3080 jaunas darba vietas, bet Zemgalē – tikai 589. Ekonomikas un Finanšu ministrijas ziņo, ka Latvijas IKP ir labi rādītāji un valstī ir izdevusies nodokļu sistēma, jo ieņēmumi valsts budžetā aug.

Situāciju salīdzinu ar vēža pacientu, kuram nesaka viņa slimību, jo vēlas viņu pasargāt. Tā darīja padomju laikā, kad uzskatīja, ka pacienta psihe ir pārāk trausla, lai viņam teiktu taisnību. Tā dara arī šodien, ja tuvinieki domā, ka taisnība slimo sagraus. Jautājums, kādēļ ilgtspējīgā valsts attīstības programmā mānīt sevi ar veiksmes stāstiem par reģioniem, ja lauki kļūst tukšāki. Varbūt vienkārši pateikt taisnību un netērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu. Pateikt, ka ārpus Rīgas un dažām lielākajām valsts pilsētām Latvija ir un būs vasarnīcu rajons. Citādi situācija izskatās kā pasakā par kailo karali, kur pavalstnieki majestātei melo, ka ir tapis skaists tērps, un tikai bērns atļaujas pateikt taisnību, ka karalis ir kails.

Piedziņu uz nekustamo īpašumu varēs vērst tikai ar pirmā hipotekārā kreditora piekrišanu

Plānotie grozījumi Civilprocesa likumā, kurus Ministru kabinets šobrīd iesniedzis Saeimā un 1.oktobrī tie nodoti Juridiskajai komisijai, paredz pastiprināt pirmā hipotekārā kreditora aizsardzību un ietver arī citus jauninājumus izsoļu norisē.

Šobrīd piedzinējs var vērst piedziņu pret nekustamo īpašumu, lai no īpašuma pārdošanas rezultātā gūtajiem līdzekļiem tiktu apmierināts piedzinēja prasījums pret īpašuma īpašnieku. Turpmāk hipotekārajam kreditoram, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka uz nekustamo īpašumu, būs jādod piekrišana šādai nekustamā īpašuma pārdošanai.

Kāpēc cilvēki izšķiras par labu savam biznesam un dibina uzņēmumus? Sastopoties ar jaunajiem uzņēmējiem, redzams, ka bez biznesa idejas, attīstības redzējuma un starta kapitāla, ir vajadzīga arī pamatīga drosme.

Kļūt par jaunu uzņēmēju nozīmē īstu lēcienu nezināmajā, kur jautājumu ir krietni vairāk, nekā atbilžu. Vai man būs klienti? Vai produktu pirks? Vai varēšu atrast darbiniekus, kad augšu lielāks? Un vēl dučiem citu. Tas, ka sākumā uz visiem jautājumiem atbildēt nevar, ir normāli, – ar to saskaras visi jaunie uzņēmēji. Izšķiroši nozīmīgi šādā brīdī ir saglabāt pārliecību par sevi un savu ideju, jo viena no lielākajām vērtībām biznesā ir neatlaidība un pārliecība. Statistika par pērn dibinātajiem uzņēmumiem un organizācijām – 6675 uzņēmumu dibinātājiem šis ir viņu pirmais bizness un tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš – tas rāda, ka uzņēmīguma mums netrūkst, bet noteikti vēl ir potenciāls augt.

Fokusēšanās uz visu, kas saistās ar Covid-19, protams, ir saprotama un svarīga, taču šajā situācijā nedrīkst ignorēt citus procesus, kas ietekmē mūsu dzīvi gan tagad, gan arī ietekmēs ilgtermiņā, tostarp atlabšanas no šīs krīzes periodā.

Viens no šādiem tematiem ir ekonomiskā aktivitāte. Te jaušams problēmu komplekss. Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks šajās dienās intervijā TVNET pauda, ka ir visai augsts risks, ka pēc krīzes cilvēki dažādu iemeslu dēļ varētu aizbraukt no Latvijas. Tam iemesls varētu būt Latvijā pašreiz valdošais noskaņojums, kā arī pastāvošā nenoteiktība. Kad tiks atvērtas robežas, Latvijai būs ļoti grūti šos cilvēkus noturēt. Saprotams, ka runa ir ne jau par pensionāriem, bet par cilvēkiem darbaspējīgā vecumā. Tātad brīdī, kad arī mūsu ekonomiku būs atļauts darbināt pilnā apmērā, mums pietrūks paša galvenā – strādāt gribošu, savās jomās profesionālu vai ar izaugsmes potenciālu apveltītu cilvēku. Jo citur viņi jutīsies gaidītāki, vairāk novērtēti.